«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Prokurore ceturtdien Rīgas rajona tiesu Jūrmalā lūdza bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu un iepriekš viņa atbrīvošanai iemaksāto 100 000 eiro lielo drošības naudu ieskaitīt valsts budžetā.

Prokurore Viorika Jirgena šodien tiesā argumentēja, ka ir mainījusies Rimšēviča uzvedība, viņš pretdarbojies un mēģinājis ietekmēt liecinieka, kādreizējā "Trasta komercbankas" (TKB) akcionāra Igora Buimistera liecības.

LETA jau rakstīja, ka bijušais LB prezidents un uzņēmējs Uģis Tabors apsūdzēts patlaban Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā esošajā lietā saistībā ar iespējamiem centieniem panākt Buimistera nepatiesu liecību sniegšanu Rimšēviča lietā. Šī tiesa minēto lietu plāno sākt skatīt 15.februārī, bet Buimisters pērn devās mūžībā.

Prokurore pamatoja, ka līdz šim piemērotie drošības līdzekļi nav apturējuši Rimšēviča kontaktēšanos ar Buimisteru.

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments ceturtdien atstāja negrozītu Krimināllietu tiesu palātas 2013.gada 23.maija spriedumu daļā par Tatjanas Karginas atzīšanu par vainīgu krāpšanā un dokumentu viltošanā, bet atcēla spriedumu daļā par otru apsūdzēto – Elvīru Iņušovu – sakarā ar apsūdzētās nāvi.

Ar Krimināllietu tiesu palātas spriedumu Tatjanu Kargina atzīta par vainīgu krāpšanā un dokumentu viltošanā, kā galīgo sodu viņai nosakot naudas sodu 80 minimālo mēnešalgu jeb 22,76 tūkstošu eiro apmērā, konfiscējot viņai arestētos naudas līdzekļus AS Parex banka norēķinu kontā.

Arī otru lietā apsūdzēto – Elvīru Iņušovu – apelācijas tiesa atzina par vainīgu krāpšanā un dokumentu viltošanā un galīgo sodu noteica naudas sodu 40 minimālo mēnešalgu jeb 11,4 tūkstošu eiro apmērā, konfiscējot arestētos apsūdzētajai piederošos naudas līdzekļus.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 481.panta pirmās daļas 1.punktu tiesa izbeidz kriminālprocesu vai tā daļu gadījumā, ja iztiesāšanas laikā tā konstatē šā likuma 377.panta 3.-10.punktā norādītos apstākļus, kas nepieļauj kriminālprocesu. Savukārt Kriminālprocesa likuma 377.panta 5.punkts noteic, ka kriminālprocesu nedrīkst uzsākt, bet uzsāktais process jāizbeidz, ja persona, kura saucama vai saukta pie kriminālatbildības, ir mirusi, izņemot gadījumus, kad process nepieciešams, lai mirušo reabilitētu.

Krimināllietā par 2,1 miljarda eiro legalizēšanu "ABLV Bank" bijušais bankas līdzīpašnieks Ernests Bernis Ekonomisko lietu tiesā pieteicis noraidījumu vēl vienai prokurorei - Vitai Ozoliņai, jo viņas brālis savulaik atbrīvots no darba bankā saistībā ar "neētisku rīcību".

Bernis argumentējis, ka ar prokurores brāli darba tiesiskās attiecības tika pārtrauktas, pusēm vienojoties, ņemot vērā darbinieka neētisko rīcību, proti, konstatētos publiski izteiktos negatīvos komentārus par "ABLV Bank".

Bernis pamatojis, ka 2014.gadā pie publikācijas portālā "Tvnet" tika konstatēti negatīvi komentāri par "ABLV Bank". Banka vērsās policijā par kriminālprocesa sākšanu par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu un publisku neslavas celšanu. Tāpat bankā veiktajā pārbaudē noskaidrota IP adrese, no kuras rakstīti attiecīgie komentāri, proti, komentāri bijuši rakstīti no prokurores Ozoliņas un viņas brāļa vecāku dzīvesvietas.

Ņemot vērā pārbaudes rezultātus un darbinieka sniegtos paskaidrojumus, kas bija pretrunā iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, Bernis kā valdes priekšsēdētājs pieņēmis lēmumu pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar šo personu 2015.gadā.

2016. gada decembra beigās Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore tiesai nodevusi krimināllietu, kurā četras personas apsūdzētas par to, ka tās organizētā grupā, izmantojot ļaunprātīgi uzticēšanos, no vairākām zemnieku saimniecībām un trim privātpersonām, izkrāpa 237 tonnas graudu vairāk nekā 36 tūkstošu eiro apmērā, informē Ģenerālprokuratūra.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, 2016. gada sākumā, viena no apsūdzētajām personām izcieta sodu Rīgas Centrālcietumā, kur, mantkārīgu tieksmju vadīta, tā izplānoja un izveidoja organizētu grupu. Ar trim personām tā vienojās, ka nodarbosies ar graudu izkrāpšanu no fiziskām un juridiskām personām.

Lai realizētu noziedzīgās darbības, bez pārreģistrācijas tika iegādāts kāds uzņēmums. Minētais uzņēmums bija fiktīvs un nekādu saimniecisko darbību uz to brīdi neveica. Apsūdzētās personas, tostarp izmantoja vēl kādu “pastkastītes” firmu, lai tajā saņemtu naudas līdzekļus no tālākas graudu realizācija.

Apsūdzētās personas, uzdodoties par kādas uzņēmējsabiedrības pārstāvjiem, laika posmā no pērnā gada februāra līdz maijam piedāvājušas no graudu pārdevējiem iepirkt graudus. Notiekot darījumiem, apsūdzētās personas saņēmušas graudus, parakstot attiecīgi sagatavotas pavadzīmes, solīdamas apmaksāt pirkumu.

Pēc prokuratūras lēmuma prasīt Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara (AP) izdošanu kriminālvajāšanai politiķis šodien paziņoja par atkāpšanos no parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja amata un lēmumu nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

Bondars preses konferencē atkārtoti uzsvēra, ka nav vainīgs.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien atbalstīja lēmumprojektu pēc prokuratūras lūguma izdot Bondaru kriminālvajāšanai.

Par lēmumprojektu vēl būs jābalso Saeimai.

Papildināta - Saeimas komisija atbalsta Bondara izdošanu kriminālvajāšanai 

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien atbalstīja lēmumprojektu pēc prokuratūras...

Kā zināms aģentūrai LETA, Bondaram tiek inkriminēts tas, ka viņš "mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu, kā arī izmantoja viltotu dokumentu, radot būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm". Par šādu pārkāpumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.

Bondars komisijas sēdē uzturēja nostāju, ka nav vainīgs, neko nepareizi nav izdarījis un likumu neesot pārkāpis. Bondars ieskatā, prokuratūra īsteno "bezzaudējuma stratēģiju", jo politiķis neredz iespēju, ka deputāti priekšvēlēšanu laikā varētu nobalsot pret viņa izdošanu. Politiķis aicināja atbalstīt viņa izdošanu kriminālvajāšanai, lai "izgāztu prokuratūras 14.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu".

Saeimas Kārtības rullis paredz, ka par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu komisijas ziņojuma.

Komisijas sēdē izskanēja, ka šī lieta saistīta ar Bondaru ģimenes īpašumiem un savstarpēji noslēgtajiem līgumiem. Bondars iepriekš bija izteicies, ka jautājums ir par "senu ar mani saistītu lietu".

Kā komisijā klāstīja Bondara advokāts Mārtiņš Kvēps, prokuratūra deputātu prasa izdot kriminālvajāšanai aizdomās par iespējamu viltojumu laulāto noslēgtajā līgumā par ģimenes mantas statusu.

Rīgas tiesas apgabala prokurore Madara Griķe sēdē norādīja, ka lietā figurē trīs personas - vēl vienai personai kriminālatbildība varētu tikt piemērota nedēļas laikā, bet pret trešo personu kriminālprocess varētu tikt izbeigts. Trešā persona arī var iesniegt dokumentus par tās reabilitāciju, atzīmēja prokurore.

LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka viena no kriminālprocesā iesaistītajām personām ir arī Bondara sieva Ieva.

Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) citēja Satversmes tiesas spriedumu, ka, Saeimai, lemjot par piekrišanu kriminālvajāšanas, jāvērtē, vai tā nav saistīta ar attiecīgā deputāta politisko darbību un vai neapdraudēs Saeimas spēju darboties.

Prokuratūras iesniegtajos dokumentos norādīts uz iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Prokurore uzsvēra, ka iespējamā apsūdzība un kriminālvajāšana pret Bondaru nav saistīta ar viņa politisko darbību. Viņa norādīja, ka kriminālprocess šajā lietā tika sākts jau 2018.gadā - pirms Bondars kļuva par 13.Saeimas deputātu.

Griķe norādīja, ka nav faktu, ka Bondara izdošana kaut kā veidā traucētu Saeimas darbību. Prokurore arī atzīmēja, ka lietas pierādījumu vērtēšana būs tiesas kompetence.

Izdošanas gadījumā Bondars tiktu saukts pie atbildības par pārkāpumiem laulāto vienošanās par mantas statusa noteikšanu, kas skar privāto sfēru un nav nekādā veidā saistīts ar politisko darbību, pauda Griķe. Prokurore cer, ka Saeima turpinās beidzamajos gados ievēroto praksi un neliks šķēršļus deputāta izdošanai kriminālvajāšanai.

Savukārt Bondara advokāts Kvēps apgalvoja, ka no prokurores Saeimā iesniegtajiem dokumentiem secināms, ka pēdējās aktīvās izmeklēšanas darbības veiktas 2019.gadā, bet 2020.gadā lietā saņemti vien "ļoti nenozīmīgi dokumenti". Kvēps pauda neizpratni, kāpēc, nerodoties jauniem pierādījumiem un neveicot jaunas darbības, prokuratūrai 24.maijā "radusies apjausma", ka Bondars ir jāsauc pie atbildības. Tāpat kriminālvajāšana tiekot prasīta nevis pēc tam, kad policija ir beigusi pirmstiesas izmeklēšanu, bet gan pēc tam, kad lieta ir "atņemta policijai", sacīja politiķa advokāts.

Kvēps prokurores argumentus arī nodēvēja par sadzīviskiem un atsaucās uz Eiropas Parlamenta (EP) kritērijiem, lai noteiktu, vai kriminālprocess nav aizdomīgs un, iespējams, būtu saistīts ar kādiem slēptiem politiskiem motīviem. Parasti politiskie motīvi ir aizslēpti ar citām lietām, sacīja Bondara aizstāvis.

Prokurores skatījumā, apgalvojums, ka pēdējās darbības lietā veiktas 2019.gadā, neatbilst patiesībai. Viņa uzsvēra, ka par uzraugošo prokurori šim kriminālprocesam kļuvusi pirms gada - 2021.gada 5.maijā. Uzraugošā prokurore norādīja, ka tikai pēc tam, kad lieta pirms gada nonāca viņas uzraudzībā, tika sākts izmeklēšanas darbs saistībā ar notāra darbībām.

Kvēps arī pauda neizpratni, kāpēc par tā dēvēto viltoto vienošanos jeb dokumentu nav saukta pie atbildības zvērināta notāra palīgs jeb profesionāla juriste, kura dokumenta tekstu neesot saskaņojusi ar Bondaru. Advokāts norādīja, ka EP arī vērtē, vai kriminālprocesā pret visām personām ir vienāda kriminālprocesuālā pieeja, bet pret notāres palīdzi neesot tikusi rosināta pat disciplinārlieta.

Deputāts Vitālijs Orlovs (S) vaicāja, kāpēc iepriekš netika ierosināta lieta pret notāri, kura tagad jau aizgājuši mūžībā. Griķe skaidroja, ka nevarēs komentēt izmeklēšanas darbības līdz 2021.gada maijam, bet uzsvēra, ka būtiskākie pierādījumi tika iegūti viņas veiktās izmeklēšanas laikā viena gada posmā, bet līdz tam neesot bijis zināms, ka notāri varēja saukt pie kriminālatbildības, tāpēc arī nekāds process netika sākts.

Deputāta aizstāvis skaidroja, ka parlamentārieša sievai mamma uzdāvinājusi zemi un, paņemot kredītu, Bondara dzīvesbiedre uz tās uzcēla māju. Lai Bondarei nebūtu katrā lietā jāiet līdzi Bondaram un jāstāsta, ka māja pieder viņai, ticis veikts ieraksts notāra sagatavotajā dokumentā. Savukārt prokurore norādīja, ka tika dāvināts tikai zemesgabals, bet vēlāk tas tika papildināts ar ēkām un papildus zemi. Tas, ka dokumentu noslēdz uz viena laulātā vārdu, nenozīmējot, ka tas nav uzskatāms par laulāto kopmantu, apsūdzības pozīciju skaidroja Griķe.

Kursīte-Pakule norādīja, ka, ja deputāti neatbalstītu Bondara izdošanu, tad aizdomu ēna uz politiķi kļūtu vēl smagāka. Tāpēc lietā nepieciešams paļauties uz taisnīgu tiesu, sacīja komisijas vadītāja.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, reaģējot uz prokuratūras lūgumu izdot viņu kriminālvajāšanai, Bondars plāno atkāpties no Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata un nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

LTV ziņoja, ka pieprasījums par Bondara izdošanu kriminālvajāšanai saistīts ar lietu par aizdomīgo līgumu ar sievu, kas garantē ģimenes mājas neatņemšanu lietā par zaudējumu nodarīšanu "Latvijas Krājbankai".

Ja Saeima piekrīt izdot deputātu kriminālvajāšanai, viņš var pilnvērtīgi turpināt darbu Saeimā, gan piedaloties Saeimas un komisijas sēdēs, gan arī tajās balsojot un saņemot pilnu atlīdzību par deputāta pienākumu izpildi. Kriminālvajāšanas laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam deputātam visus kriminālprocesuālos piespiedu līdzekļus, teikts parlamenta Kārtības rullī.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 4.novembrī Trasta komercbankas likvidācijas lietā tiesnesis Imants Dzenis, pēc teju divu gadu lietas skatīšanas, lūdza cietušā uzņēmuma Fairwood Import LLP, kas prasa apmēram 3 miljonus eiro, pārstāvi, zvērinātu advokāti Jeļenu Alfejevu, līdz piektdienai, 6. novembrim, tiesai parādīt sava pilnvarojuma pamatu lietā vai atnest jaunu pilnvaru.

“Es tomēr gribētu ticēt, ka policija un prokuratūra ir pārliecinājušās, ka minētās personas bija tiesīgas pārstāvēt Fairwood Import LLP un izsniegt pilnvarojumu Alfejevas kundzei. Ievērojot, ka zināmas šaubas tiesas gaitā ir radušās, manuprāt, ir būtiski pārliecināties par pārstāvja pilnvarojumu. Es palūgšu Apsūdzību un vēl vairāk Alfejevas kundzi norādīt, kurā vietā mēs varam atrast šo pilnvarojumu lietā (DB piezīme: Lietā ir 165 sējumi). Var atnest arī citu pilnvaru. Es gribu ticēt, ka procesa virzītājs ir pārliecinājies un ļoti gribētu šo pilnvaru redzēt jau nākošajā tiesas sēdē!” tiesas debašu noslēgumā dalībniekiem sacīja tiesnesis Imants Dzenis.

Saeima šodien piekrita prokuratūras lūgumam un kriminālvajāšanas sākšanai izdeva Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru (AP).

Iepriekš izdošanu atbalstīja arī parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Pēc prokuratūras izteiktā lūguma par politiķa izdošanu kriminālvajāšanai Bondars nolēmis atkāpties no Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata un nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

Prokuratūras ieskatā Bondars, viņa sieva Ieva Bondare un nu jau mūžībā aizgājusī zvērināta notāre Līga Eglīte jeb persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts daļā, mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās viltoja un izmantoja viltotu dokumentu, radot būtisku kaitējumu prasītāja ar likumu aizsargātām interesēm, aģentūrai LETA apliecināja prokuratūrā.

Par šādu pārkāpumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.

Jūrmalas prokurores Irinas Bogdanovas un pazīstamā miljonāra Borisa Rjazanska kukuļošanas lietu turpmāk skatīs slēgtās sēdēs.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa nolēmusi apmierināt B.Rjazanska, kurš tiek apsūdzēts par kukuļa piesavināšanos, kukuļdošanas organizēšanu un atbalstīšanu, prasību par lietas izskatīšanu slēgtā sēdē. Savu lūgumu miljonārs pamatojis ar privātās dzīves neaizskaramību, Db uzzināja tiesā.

Savukārt I.Bogdanova ir apsūdzēta kukuļņemšanā, ja tā izdarīta atkārtoti, lielā apmērā vai ja kukulis pieprasīts. Par šādu noziedzīgu nodarījumu likumā paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu. Pēdējās divas tiesas sēdes ir atliktas, jo apsūdzētā prokurore nebija ieradusies slimības dēļ.

Prokuratūra nodevusi Ekonomisko lietu tiesai krimināllietu, kurā divas personas apsūdzētas par 1,2 miljonu eiro izkrāpšanu no uzņēmumiem, aģentūra LETA uzzināja prokuratūrā.

Lietā apsūdzētas divas personas par to, ka personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja krāpšanu lielā apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

Saskaņā ar apsūdzību, viena no apsūdzētājām personām, būdama kāda uzņēmuma vienīgā valdes locekle, rīkojoties kā uzņēmuma likumīgā pārstāve, ar nu jau likvidēto AS "Parex banka" noslēdza aizdevuma līgumu par 32 miljonu eiro aizdevumu daudzstāvu mājas būvniecībai.

Būvniecības procesa laikā apsūdzētajai uzņēmuma amatpersonai, apzinoties, ka uzņēmums nespēs izpildīt uzņemtās saistības pret banku un ka uzņēmums kļūs maksātnespējīgs, radās noziedzīgs nodoms ar viltu iegūt uzņēmumam piederošo mantu, vērtē apsūdzība.

Šā gada aprīlī Ludzas rajona prokuratūras prokurore tiesai nodevusi krimināllietu, kurā par cigarešu kontrabandas ievešanu Latvijas Republikā apsūdzētas sešas personas.

Saskaņā ar krimināllietas nodošanu tiesai, viens no organizētās grupas dalībniekiem deva mutiskus norādījumus kādam apsūdzētajam atrast un sarunāt cilvēkus, kuri, nelikumīgi šķērsojot Latvijas valsts robežu, no Krievijas Federācijas atnesīs cigarešu saiņus. Par atlīdzību, kas bija EUR 142.92 (LVL 100) apmērā katram, darbam cigarešu pārnešanai tika sarunātas četras personas, kurām tika izskaidrots ejamais maršruts uz Krievijas Federāciju un vieta, kur jānogādā cigarešu saiņi.

Apsūdzētās personas ceļu līdz Krievijas Federācijai veica kājām, noteiktā vietā paņēma cigaretes vairāk nekā EUR 12 575 apmērā un pa to pašu ceļu gāja atpakaļ uz Latviju, kur viņus aizturēja Latvijas Republikas robežsardzes darbinieki.

Vēl pirms bija aprāvusies advokāta Andra Grūtupa dzīve, viņa biroju jau kādu laiku de facto vadīja Viktors Tihonovs. Pēc Grūtupa aiziešanas aizsaulē tika nomainīta arī plāksnīte pie biroja durvīm, un viņa birojs pilnīgi oficiāli kļuva par Tihonova biroju.

Jūsu vadītā advokātu biroja darbu šobrīd var iedalīt divās daļās – pirms un pēc Andra Grūtupa. Vai pašreiz biroja darbā ir jūtamas kādas izmaiņas?

Var piekrist, ka no formālās puses viens posms ir noslēdzies, bet otrs iesācies, jo Grūtupa kunga biroja vairs nav, bet vai ir notikušas kādas kardinālas izmaiņas? Ceru, ka nē! Vismaz saistībā ar darba apjomu un lietu sarežģītību ceru, ka izmaiņas uz slikto pusi nebūs. Reāli es vadīju biroju jau kādu laiku pirms šī nelāgā notikuma. Mūsu prioritāte bija un būs civiltiesības. Tagad gan cenšamies paņemt arī kādu interesantu krimināllietu, un pēdējo gadu laikā apgriezienus uzņēmis arī darbs ar administratīvajām lietām, bet pamatdarbs vienmēr ir bijis civillietas.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šodien attaisnoja Latvijas Universitātes pētnieku Ilmāru Poikānu jeb Neo, kurš apsūdzēts par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS).

Attaisnotais Poikāns žurnālistiem sacīja, ka priecājas par tiesas spriedumu, taču viņam ir žēl tiesvedībā izniekotā laika un resursu visām iesaistītajām pusēm. Viņš norādīja, ka advokāti vakar notikušajās tiesas debatēs parādījuši pietiekoši daudzus argumentus, kāpēc viņš būtu attaisnojams, bet, kas tieši pārliecinājis tiesu, nav zināms.

Vaicāts par to, vai uz tiesas sēdi nācis ar pārliecību, ka tiks attaisnots, Poikāns sacīja, ka «cerība mirst pēdējā, un tā nenomira». Viņš norādīja, ka viņa darbību, ar mērķi publiskot amatpersonu algas, pozitīvais rezultāts ir tieši valsts amatpersonu atalgojuma publiskošana un lielāka caurskatāmība valsts pārvaldē.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien atbalstīja lēmumprojektu pēc prokuratūras lūguma izdot kriminālvajāšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru (AP).

Par lēmumprojektu vēl būs jābalso Saeimai.

Bondars komisijas sēdē uzturēja nostāju, ka nav vainīgs, neko nepareizi nav izdarījis un likumu neesot pārkāpis. Vienlaikus politiķis aicināja atbalstīt viņa izdošanu kriminālvajāšanai.

Papildināta - Bondars plāno aiziet no Budžeta komisijas vadības un nekandidēt uz 14.Saeimu 

Pēc prokuratūras lēmuma prasīt Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara (AP) izdošanu kriminālvajāšanai...

Saeimas Kārtības rullis paredz, ka par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu komisijas ziņojuma.

Komisijas sēdē izskanēja, ka šī lieta saistīta ar Bondaru ģimenes īpašumiem un savstarpēji noslēgtajiem līgumiem. Bondars iepriekš bija izteicies, ka jautājums ir par "senu ar mani saistītu lietu".

Kā komisijā klāstīja Bondara advokāts Mārtiņš Kvēps, prokuratūra deputātu prasa izdot kriminālvajāšanai aizdomās par iespējamu viltojumu laulāto noslēgtajā līgumā par ģimenes mantas statusu.

Rīgas tiesas apgabala prokurore Madara Griķe sēdē norādīja, ka lietā figurē trīs personas - vēl vienai personai kriminālatbildība varētu tikt piemērota nedēļas laikā, bet pret trešo personu kriminālprocess varētu tikt izbeigts. Trešā persona arī var iesniegt dokumentus par tās reabilitāciju, atzīmēja prokurore.

Prokuratūras iesniegtajos dokumentos norādīts uz iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Prokurore uzsvēra, ka iespējamā apsūdzība un kriminālvajāšana pret Bondaru nav saistīta ar viņa politisko darbību. Viņa norādīja, ka kriminālprocess šajā lietā tika sākts jau 2018.gadā - pirms Bondars kļuva par 13.Saeimas deputātu.

Izdošanas gadījumā Bondars tiktu saukts pie atbildības par pārkāpumiem laulāto vienošanās par mantas statusa noteikšanu, kas skar privāto sfēru un nav nekādā veidā saistīts ar politisko darbību, pauda Griķe. Prokurore cer, ka Saeima turpinās beidzamajos gados ievēroto praksi un neliks šķēršļus deputāta izdošanai kriminālvajāšanai.

Savukārt Bondara advokāts Kvēps apgalvoja, ka no prokurores Saeimā iesniegtajiem dokumentiem secināms, ka pēdējās aktīvās izmeklēšanas darbības veiktas 2019.gadā, bet 2020.gadā lietā saņemti vien "ļoti nenozīmīgi dokumenti". Kvēps pauda neizpratni, kāpēc, nerodoties jauniem pierādījumiem un neveicot jaunas darbības, prokuratūrai 24.maijā "radusies apjausma", ka Bondars ir jāsauc pie atbildības. Tāpat kriminālvajāšana tiekot prasīta nevis pēc tam, kad policija ir beigusi pirmstiesas izmeklēšanu, bet gan pēc tam, kad lieta ir "atņemta policijai", sacīja politiķa advokāts.

Prokurores skatījumā, apgalvojums, ka pēdējās darbības lietā veiktas 2019.gadā, neatbilst patiesībai. Viņa uzsvēra, ka par uzraugošo prokurori šim kriminālprocesam kļuvusi pirms gada - 2021.gada 5.maijā. Uzraugošā prokurore norādīja, ka tikai pēc tam, kad lieta pirms gada nonāca viņas uzraudzībā, tika sākts izmeklēšanas darbs saistībā ar notāra darbībām.

Kvēps arī pauda neizpratni, kāpēc par tā dēvēto viltoto vienošanos jeb dokumentu nav saukta pie atbildības zvērināta notāra palīgs jeb profesionāla juriste, kura dokumenta tekstu neesot saskaņojusi ar Bondaru.

Deputāta aizstāvis skaidroja, ka parlamentārieša sievai mamma uzdāvinājusi zemi un, paņemot kredītu, Bondara dzīvesbiedre uz tās uzcēla māju. Lai Bondarei nebūtu katrā lietā jāiet līdzi Bondaram un jāstāsta, ka māja pieder viņai, ticis veikts ieraksts notāra sagatavotajā dokumentā. Savukārt prokurore norādīja, ka tika dāvināts tikai zemesgabals, bet vēlāk tas tika papildināts ar ēkām un papildus zemi. Tas, ka dokumentu noslēdz uz viena laulātā vārdu, nenozīmējot, ka tas nav uzskatāms par laulāto kopmantu, apsūdzības pozīciju skaidroja Griķe.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, reaģējot uz prokuratūras lūgumu izdot viņu kriminālvajāšanai, Bondars plāno atkāpties no Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata un nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

LTV ziņoja, ka pieprasījums par Bondara izdošanu kriminālvajāšanai saistīts ar lietu par aizdomīgo līgumu ar sievu, kas garantē ģimenes mājas neatņemšanu lietā par zaudējumu nodarīšanu "Latvijas Krājbankai".

Ja Saeima piekrīt izdot deputātu kriminālvajāšanai, viņš var pilnvērtīgi turpināt darbu Saeimā, gan piedaloties Saeimas un komisijas sēdēs, gan arī tajās balsojot un saņemot pilnu atlīdzību par deputāta pienākumu izpildi. Kriminālvajāšanas laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam deputātam visus kriminālprocesuālos piespiedu līdzekļus, teikts parlamenta Kārtības rullī.

Prokurori šonedēļ Rīgas rajona tiesā Jūrmalā prasījuši kukuļošanas lietā apsūdzētajam bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un būvuzņēmējam Mārim Martinsonam piespriest reālus cietumsodus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Kopējais sods, kas Rimšēvičam tiek prasīts, ir brīvības atņemšana uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu. Tāpat prokurori prasa ierobežot viņam iespējas ieņemt konkrētus amatus, raidījumam atklājis prokurors Ando Skalbe.

Martinsonam apsūdzības uzturētāji lūdz piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar arestētās mantas konfiskāciju. Savukārt Martinsona uzņēmumam "MM investīcijas", kas prokuroru ieskatā izmantots kukuļu legalizācijā, tiek prasīts trīs miljonu eiro naudas sods un arī mantas konfiskācija.

Kā vēstīja "de fecto", pēdējās nedēļās apsūdzētie Rimšēvičs un Martinsons tiesā skaļi lasīja savas liecības. "Šajā krimināllietā nav neviena pierādījuma, ka man jebkad būtu izteikts jebkāds kukuļa piedāvājums un ka es jelkad būtu pieņēmis kukuļa piedāvājumu," tiesā sacīja bijušais centrālās bankas prezidents Rimšēvičs.

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā šodien apturēja tiesvedību krimināllietā, kurā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons ir apsūdzēti korupcijā, lai vērstos Eiropas Savienības tiesā (EST) ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti, aģentūrai LETA apstiprināja Tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova.

Attiecīgi tiesvedība apturēta līdz brīdim, kad tiks saņemts EST lēmums.

Makārova norādīja, ka EST tiks uzdoti pieci prejudiciālie jautājumi. Pilns tiesas nolēmums par vēršanos EST būs pieejams 23.decembrī.

Tāpat viņa norādīja, ka rezervētās tiesas sēdes 2020.gada janvāra un februāra mēnesī ir noņemtas no izskatīšanas.

Jau vēstīts, ka tiesnese Gundega Lapiņa šodien apmierināja prokurores Viorikas Jirgenas pieteikto noraidījumu Rimšēviča advokātam Normundam Duļevskim, kas tika pamatots ar aizstāvja interešu konfliktu procesā.

Skaidrojot savu lēmumu, tiesnese uzsvēra, ka, sniedzot juridisko palīdzību lieciniekam Jurim Apeinim pirmstiesas procesā, bet pēc tam realizējot Rimšēviča aizstāvību, Duļevskis ir nonācis interešu konflikta situācijā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā apstiprināta vienošanās par vainas atzīšanu un sodu tajā saucamajā Tokyo City krimināllietā par restorānos izmaksātajām aplokšņu algām uzņēmumu darbiniekiem. Abas apsūdzētās personas sodītas ar naudas sodu, informē Ģenerālprokuratūra.

Abu uzņēmumu direktores tika apsūdzētas par to, ka 2017.gadā, lai divu uzņēmumu interesēs netiktu aprēķinātas un ieturētas Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un Iedzīvotāju ienākumu nodoklis par darbiniekiem izmaksājamām darba samaksām, abu uzņēmumu restorānu darbiniekiem izmaksāja darba samaksu vismaz 27 300 eiro apmērā, kas netika uzrādīta uzņēmumu grāmatvedības uzskaitē.

Ar viena no restorāna direktoru izmaksātajām grāmatvedības uzskaitē neuzrādītajām darba samaksām ievērojamā apmērā, kas tika izdarīts uzņēmuma interesēs, tika nodarīts mantisks zaudējums Latvijas Republikai nenomaksāto nodokļu veidā 8747,78 EUR apmērā, tas ir, nenomaksātā Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 5454,24 eiro apmērā un nenomaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa 3293,54 eiro apmērā veidā.

Latgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore tiesai nosūtījusi krimināllietu, kurā apsūdzētas astoņas personas par kontrabandas cigarešu ievešanu Latvijas teritorijā lielā apmērā un par neatļautām darbībām ar muitošanai pakļautām precēm lielā apmērā, informē Ģenerālprokuratūras pārstāve Aiva Eiduka.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, trīs no apsūdzētajām personām 2013.gada vasarā, no Baltkrievijas ieveda 6,880 miljonus kontrabandas cigarešu, kas bija paslēptas automašīnas piekabē zem koka skaidu kravas. Savukārt piecas no apsūdzētajām personām ievestās cigaretes izkrāva no automašīnas piekabes un pārkrāva citā transportlīdzekļi.

Tādā veidā apsūdzētie radīja valstij materiālu zaudējumu vairāk nekā 930 tūkstošu eiro apmērā.

Trīs apsūdzētās personas pie kriminālatbildības sauktas pēc Krimināllikuma 190.panta trešās daļas, savukārt piecas apsūdzētās personas pie kriminālatbildības sauktas pēc Krimināllikuma 191.panta trešās daļas.

Tiesa septembra beigās lietā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas piecām personām piespriedusi cietumsodus, apcietinot tiesas zālē, turklāt šāds spriedums sakrīt ar laiku, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) paudis kritiku par tiesu spriedumiem finanšu noziegumu lietās, noskaidroja aģentūra LETA.

Prokuratūras paziņojumā presei rakstīts, ka 21.septembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pasludinājusi spriedumu krimināllietā, kurā divu uzņēmumu amatpersonas apsūdzētas par izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas, bet trīs personas apsūdzētas par izvairīšanās no nodokļu nomaksas atbalstīšanu.

Saskaņā ar Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras celto apsūdzību, vienam uzņēmumam izvairoties no nodokļu nomaksas, valsts budžetam nodarīts mantisks kaitējums 337 731 eiro apmērā, savukārt otra uzņēmuma šāda pati rīcība radījusi mantisku kaitējumu 521 510 eiro apmērā.

Pirmās instances tiesa apsūdzētās personas atzina par vainīgām izvirzītajās apsūdzībās un noteica brīvības atņemšanas sodus no diviem gadiem septiņiem mēnešiem līdz vienam gadam astoņiem mēnešiem, visas piecas personas apcietinot tiesas zālē.

Rīgas apgabaltiesa kādam uzņēmējam piespriedusi piecu mēnešu cietumsodu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Vīrietis bija kāda uzņēmuma vadītājs un vienīgā persona, kurai bija paraksta tiesības, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) uzņēmuma deklarācijas. Uzņēmējs neveica aprēķinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iemaksu valsts budžetā, neskatoties uz to, ka uzņēmuma rīcībā bija pietiekoši naudas līdzekļi.

Tāpat apsūdzētais pilnā apmērā nedeklarēja visus faktiski veiktos darījumus, tādā veidā samazinot ar nodokli apliekamo darījumu kopējo summu, neaprēķināja budžetā maksājamās PVN summas un neveica PVN samaksu par veiktajiem darījumiem.

Kopumā viņš nodarīja valstij zaudējumus ne mazāk kā 204 000 eiro apmērā.

Šogad maijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēma apsūdzētajam piemērot nosacītas brīvības atņemšanas sodu. Par šo spriedumu tika iesniegts prokurora protests. Rīgas apgabaltiesa protestu apmierināja un nolēma personu sodīt ar reālu brīvības atņemšanu uz pieciem mēnešiem.

Daudzi ārvalstu tūristi pēdējā brīdī atsaka rezervācijas Rīgas viesnīcās, jo nevar atkļūt atcelto lidojumu dēļ. Tomēr šobrīd rādās, ka šos zaudējumus viesnīcniekiem kompensēs daudzu ārvalstu viesu palikšana Rīgā uz ilgāku laiku, jo viņi šeit iestrēguši Īslandes vulkāna izvirduma dēļ.

«Bilanci varēsim dot tikai pirmdien, bet izskatās, ka tie viesi, kas pagarina uzturēšanos viesnīcā, kompensēs to skaitu, kuri nevarēja ierasties,» DB saka Reval Hotel Latvia pārdošanas un mārketinga direktors Valdis Portnajs.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste DB piektdien nevarēja sniegt konkrētus datus par atteikto rezervāciju skaitu. Atsevišķu tūrisma firmu un viesnīcu aptauja liecina, ka šī tendence ar katru stundu palielinās. «Tie, kas plānoja lidot, protams, visi atsaka, citi zvana un brīdina, ka ieradīsies vēlāk pa citiem ceļiem,» DB saka Tūrisma formas Latvia Tours pārdošanas menedžere Marija Bogdanova. Arī S. Graikste norāda – daudzi, īpaši Skandināvijas valstu tūristi, kuri Rīgā plānojuši pavadīt šīs nedēļas nogali, zvana un brīdina, ka ieradīsies ar novēlošanos, jo lidmašīnas nomainījuši pret prāmjiem.

Lai gan lielāko sabiedrības uzmanību šoruden varētu saistīt tiesāšanās sabrukušā lielveikala Maxima lietā, tiesu darba kārtībā ir arī daudz citu nozīmīgu procesu

Pēc būtības Rīgas apgabaltiesā sākta skatīt viena no Zolitūdes traģēdijas civillietām – prasība vērsta pret SIA Maxima Latvija, SIA Re&Re, Homburg Zolitude, SIA Tineo, Rīgas domi, SIA HND Grupa un arhitektu biroju Kubs. Tiesā vērsušies trīs cietušie – Edgars Čerņe- noks, Valērija Valentīna Mizula un Oksana Vilsone –, kuri vēlas panākt atbildētāju rīcības atzīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Iepriekš jau ziņots, ka cietušie kompensācijā vēlas piedzīt ap 140 milj. eiro. Cietušo pārstāvis, zvērināts advokāts Aldis Gobzems, kuram šī cīņa maksājusi biroju, masu medijiem jau paudis, ka mērķis ir atklāt nevis lielveikala sabrukšanas iemeslus, bet gan to, kā traģēdijas laikā tur varēja atrasties cilvēki. Prasības Maxima lietā iesniegtas arī citās tiesās un, piemēram, Talsu rajona tiesa 30. oktobrī plānojusi skatīt lietu, kurā pret jau minētajiem atbildētājiem vēršas Māris Apsītis. Arī viņš vēlas panākt atbildētāju prettiesiskas bezdarbības atzīšanu, nenodrošinot cilvēka dzīvībai un veselībai atbilstošu vidi būvniecības un telpu ekspluatācijas procesā, kas noveda pie smagām sekām un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu.

Pērnā gada otrajā pusgadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodoti 203,9 tūkstoši jaunas patērētāju parādu lietu par kopējo summu 113,47 miljoni eiro.

Tā kā parādu atgūšanu ārpustiesas ceļā pakalpojumu sniedzēji parasti veic uz pilnvarojuma vai cesijas līguma pamata, tad lielākā daļa lietu – 141,6 tūkstoši par kopējo summu 75,5 miljoni eiro ir nodotas uz pilnvarojuma pamata, savukārt 62 tūkstoši lietu par kopējo summu 37,9 miljoni eiro ir nodotas, slēdzot cesijas darījumus starp pakalpojuma sniedzējiem un kreditoriem.

Lai efektīvi veiktu ārpustiesas parādu atgūšanas sektora tirgus uzraudzību un iegūtu vispusīgu informāciju par nozares attīstību, saskaņā ar nozari regulējošo normatīvo aktu bāzi, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pirmo reizi ir apkopojis informāciju par ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbības rādītājiem par 2013. gada 2. pusgadu.

Sieviešu pārstāvniecība lēmumu pieņemšanas procesos Latvijā ir zema. 12. Saeimā šobrīd no 100 deputātiem tikai viena sestdaļa jeb 16 ir sievietes. Vislielākais sieviešu skaits bija 11. Saeimā – 21 sieviete no 100 deputātiem.

Pēdējās, 2013. gadā notikušajās pašvaldību vēlēšanās bija ievēlēti 69 % vīriešu un 31 % sieviešu, neraugoties uz to, ka 41 % kandidātu bija sievietes un 59 % – vīrieši. Ministru kabineta sastāvā ir Ministru prezidents un 13 ministri, starp kuriem tikai trīs ir sievietes.

Prokuratūrās Latvijā biežāk ir nodarbinātas prokurores sievietes. 2015. gadā no 78 ģenerālprokuratūras prokuroriem 42 bija sievietes un 36 – vīrieši. Arī tiesu apgabalu prokuratūrās situācija bija līdzīga: prokuroru kopskaitu veidoja 45 sievietes un 33 vīrieši. Savukārt rajonu prokuratūrās no 255 prokuroriem 66,7 % bija sievietes, bet specializētajās prokuratūrās nodarbinātas 25 prokurores un 21 prokurors.

Norādot uz pozitīvu tendenci lietu uzkrājumam Augstākajā tiesā samazināties, departamentu pārstāvji, piedaloties Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politika apakškomisijas sēdē, tomēr atzina – kasācijas instances noslodze joprojām ir pārlieku liela un ir nepieciešama likumdevēja griba kopā ar tiesu meklēt iespējas problēmas risinājumam, informē AT.

Civillietu departamentā, kurā lietu uzkrājums ir vislielākais, 2015.gadā izdevies nepabeigto lietu skaita pieaugumu samazināt būtiski – par 21%. Kā galvenos iemeslus salīdzinoši garajiem lietu izskatīšanas termiņiem un nepabeigto lietu uzkrājumam departamenta priekšsēdētāja Edīte Vernuša minēja ekonomiskās krīzes radīto civilstrīdu pieaugumu, kasācijas instances noslogojumu ar maza apmēra prasību lietām līdz grozījumiem Civilprocesa likumā, savukārt pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairāk nekā divkāršojies blakus sūdzību skaits un gandrīz trīsarpus reizes palielinājies pieteikumu skaits par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. E.Vernuša uzsvēra, ka ir būtiski veikt pasākumus, kuru rezultātā ne vien tiktu likvidēts atlikušais lietu uzkrājums un samazināti lietu izskatīšanas termiņi, bet arī nodrošināta Civillietu departamenta kā kasācijas instances tiesas pilnvērtīga darbība.