Ceļu būves kompānija Binders 1.aprīlī noslēgusi līgumu ar Jelgavas pilsētas domi par Satiksmes termināla apkalpošanai nepieciešamās ielu infrastruktūras izbūvi Jelgavā, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

ES līdzfinansētais projekts paredz infrastruktūras un inženierkomunikāciju izbūvi vairākās Jelgavas ielās. Saskaņā ar to tiks rekonstruēta Stacijas iela posmā no Pasta ielas līdz Zemgales prospektam, rekonstruēts Zemgales prospekts posmā no Stacijas līdz Jāņa ielai, rekonstruēta Pasta iela posmā no Jāņa līdz Stacijas ielai, Sporta ielā tiks rekonstruēts posms no Zemgales prospekta līdz ēkai Sporta ielā 2, šīs ielas posmā no Zemgales prospekta līdz Pasta ielai paredzēti izbūves darbi, Jāņa ielā tiks atjaunotas brauktuves un ietvju segums posmā no Zemgales prospekta līdz Pasta ielai, brauktuves un ietvju segums tiks atjaunots arī Palīdzības ielā.

Līdz 2020. gadam, piesaistot ES līdzekļus, Rīgā iecerēti nopietni satiksmes infrastruktūras uzlabošanas darbi, tostarp paredzēti jauni tuneļi.

No 2014. gada līdz 2020. gadam Rīgai no Kohēzijas fonda būs pieejami 268 milj. eiro ar 70–85% līdzfinansējuma intensitāti, DB informē Rīgas domes Satiksmes departamentā. Trīs galvenie iezīmētie projekti ir Salu tilts, kura rekonstrukciju iecerēts sākt šogad, Austrumu maģistrāle un Kreisā krasta pievedceļi ostai jeb Raņķa dambja projekts. To saraksts iesniegts izvērtēšanai Satiksmes ministrijā, no kuras vasaras vidū tiek gaidīta atbilde.

Satiksmes ministrijā DB norāda, ka valdības apstiprinātajā programmā Izaugsme un nodarbinātība 2014.–2020. gada plānošanas periodam, kas nosaka ES fondu investīciju veikšanas principus un atbalstāmās darbības, kā viens no specifiskajiem atbalsta mērķiem ir «nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu», lai samazinātu sastrēgumus un novērstu infrastruktūras pārrāvumus pilsētas maģistrālo ielu tīklā. Cits specifiskais atbalsta mērķis – Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu – vērsts uz to, lai veicinātu lielo pilsētu transporta infrastruktūras integrētu sasaisti TEN-T tīklā.

Jelgavnieki satraukušies par koku izzāģēšanu Stacijas parka rajonā, kur šonedēļ sākti darbi projekta «Satiksmes termināļa apkalpošanai nepieciešamās ielu infrastruktūras izbūve Jelgavā» īstenošanai, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

«Būvprojekta izstrādes laikā tika izvērtēts ielu apstādījumos augošo koku stāvoklis, kā arī izbūvei paredzēto pazemes komunikāciju novietojums, zemes līmeņa izmaiņas, ielu un ietvju segumu nomaiņas darbu apjoms,» stāstījis Jelgavas pilsētas pašvaldības Būvvaldes ainavu arhitekts Andrejs Lomakins.

Speciālists pamatojis, ka, saglabājot kokus, būvdarbu laikā būtiski tiktu bojātas to saknes. Pēc projekta realizācijas koku ciršana un celmu frēzēšana būtu sarežģīta, jo notiktu jau labiekārtotā vidē. «Turklāt, saglabājot atsevišķus veselos kokus un papildinot ar jauniem, aleja nav viendabīga,» atzinis A.Lomakins.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atbalstījusi finansējuma piešķiršanu 290 000 eiro apmērā būvprojekta izstrādei multimodālā transporta mezgla izveidei Torņakalna apkaimē, kas ietver reģionālo autoostu, stāvvparku, piebraucamo ceļu izveidi un savienojumu ar Torņakalna dzelzceļa staciju.

Multimodāla transporta mezgla izbūve paredzēta Torņakalna apkaimē, teritorijā starp Vilkaines ielu, Vienības gatvi un Jelgavas ielu.

Ideja paredz izveidot jaunu ielu 680 metru garumā, savienojot Jelgavas un T.Hermanovska ielas un radot priekšnoteikumus arī Latvijas Universitātes attīstības plānu nodrošināšanai. Projekts paredz arī reģionālās autoostas laukuma un ēkas būvniecību. Plānots izveidot stāvparku ar aptuveni 300 vietām vieglo automašīnu novietošanai. Tāpat tiks izskatītas iespējas izbūvēt T.Hermanovska ielas tuneli zem dzelzceļa līnijas Rīga – Jelgava.

Projekts tiek attīstīts sadarbībā ar Satiksmes ministriju, AS Latvijas dzelzceļš, AS Rīgas starptautiskā autoosta, SIA Eiropas dzelzceļa Līnijas u.c. partneriem.

Ceļu būves kompānija Binders Jelgavā pabeigusi pagājušā gada aprīlī uzsākto apjomīgo infrastruktūras izbūvi pilsētas dzelzceļa stacijas apkaimē, liecina uzņēmuma sniegtā informācija medijiem.

Atbilstoši ES līdzfinansētajam projektam, sešu pilsētas ielu posmos veikts pilns rekonstrukcijas process vai brauktuvju un ietvju seguma atjaunošanas darbi, kā arī inženierkomunikāciju izbūve. Visas rekonstruētās teritorijas ir atvērtas satiksmei. Autobraucēji un gājēji pēc būvdarbiem jaunā kvalitātē var izmantot Zemgales prospekta, Stacijas, Pasta, Sporta, Jāņa un Palīdzības ielas posmus.

Satiksmes organizācijas ziņā vislielākās izmaiņas pēc rekonstrukcijas ir Pasta ielā, kas pirms tam bija vienvirziena iela, bet šobrīd tā ir iela ar divvirzienu satiksmi, savukārt Sporta ielai izbūvēts jauns posms no Zemgales prospekta līdz Pasta ielai.

Pēc pērnā gada uzrāviena 2015. gads būvniecībā Zemgales reģionā ir bālāks

Iepriekš Bauska lepojās ar vairākiem infrastruktūras projektiem un iespaidīgo pils rekonstrukciju un restaurāciju, bet šogad pilsēta kautrīgi klusē, nepiesakot nevienu jaunbūvi. Tomēr vairāki vērā ņemami projekti bijuši arī Zemgalē. Ievērojamākais noteikti ir sakārtotās sešas ielas dzelzceļa stacijas apkārtnē Jelgavā. Pārējo starpā grūti izcelt vienu, jo reģionu raksturo daudzveidība – tapuši infrastruktūras objekti, kultūras, izglītības un lauksaimniecības ēkas.

Projekta «Satiksmes termināla apkalpošanai nepieciešamās ielu infrastruktūras izbūve Jelgavā» īstenošanas gaitā ir sakārtotas brauktuves ap dzelzceļa staciju 1900 m kopgarumā, aptverot sešus ielu posmus. Darbi notika 96 tūkst. m2 lielā platībā. Tas ne vien uzlabojis satiksmes drošību un ērtību šajā pilsētas daļā, bet arī sakārtota teritorija, kur perspektīvā paredzēts jauns satiksmes termināls. Ir atjaunots brauktuves un ietvju segums, izbūvēti stāvlaukumi, sabiedriskā transporta galapunkts, labiekārtots Stacijas parks. Šo darbu kopējās izmaksas ir 6,92 miljoni eiro. Projektu pašvaldība realizēja, piesaistot ERAF līdzfinansējumu, un tā īstenošanai bija nepieciešami nepilni divi gadi. Būvdarbus veica SIA Binders.

Biznesa sekmēšanai Jelgavā pašvaldība skatās bijušā lidlauka virzienā, ap kuru, piesaistot ES fondu līdzekļus, varētu tikt sakārtota infrastruktūra, uzbūvēts jauns tilts, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Bijušā lidlauka teritorijai ir lielākais potenciāls kļūt par jaunu ražošanas, loģistikas un rūpniecības centru Jelgavā savas platības dēļ – pilsētai tur pieder ap 300 ha zemes –, turklāt tā atļautais izmantošanas veids ir rūpnieciskā apbūve. Kā norāda pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte, investori primāri raugās uz pašvaldībai piederošām zemes platībām, kuras pēc ražotnes uzbūvēšanas iespējams iegūt īpašumā. Citviet rūpnieciskiem mērķiem attīstāmās teritorijās pašvaldībai pieder nelielas platības. Viņa arī saka – par šo apkaimi investoriem interese ir, un tā noteikti pieaugs, sākot teritorijas infrastruktūras sakārtošanu.

Šonedēļ plānots sākt nojaukt noliktavas ēku Zemgales prospektā 19, kas atrodas kādreizējā muitas teritorijā pie dzelzceļa stacijas, vēsta reģionālais portāls zz.lv.

Tā ir satiksmes termināla teritorija, kur tiks nodrošināta autobusu piebraukšana pie peroniem, skaidro Jelgavas pilsētas domes pārstāve Līga Klismeta.

Noliktavas ēku nojauks uzņēmums «Prima Pick» par līgumcenu 13 913,80 eiro bez PVN. Nojaucamās noliktavas kopējā platība ir 887,4 kvadrātmetri, un saskaņā ar noslēgto līgumu darbi jāpabeidz ne vēlāk kā līdz 6. oktobrim.

Lēmums par ēkas Zemgales prospektā 19 nojaukšanu tika pieņemts, lai nodrošinātu projekta «Satiksmes termināla apkalpošanai nepieciešamās ielu infrastruktūras izbūve Jelgavā» īstenošanu un ļautu realizēt ieceri par satiksmes termināla izveidi un autoostas pārcelšanu pie dzelzceļa stacijas.

Lai novērstu infrastruktūras pārrāvumus pilsētās un radītu alternatīvu maršrutu tranzīta un kravas transportam, atdalot to no sabiedriskā transporta plūsmām, 2014-2020.gada plānošanas periodā nacionālās nozīmes attīstības centriem, izņemot Rīgu, paredzēti 37,7 miljoni eiro Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma, informē Satiksmes ministrijā (SM).

To paredz SM izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 6.1.4. specifiskā atbalsta mērķa Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu 6.1.4.2.pasākuma Nacionālas nozīmes attīstības centru integrēšana TEN-T tīklā īstenošanas noteikumi, ko ceturtdien, 30.jūnijā, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl lems valdība.

Pasākuma ietvaros atbalstāmās darbības ir jaunu maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstība, kas nodrošina atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti un sasaisti ar TEN-T tīklu (alternatīvu kravas ceļu izbūve, pārbūve vai modernizācija).

Lai novērstu infrastruktūras pārrāvumus pilsētās un radītu alternatīvu maršrutu tranzīta un kravas transportam, atdalot to no sabiedriskā transporta plūsmām, 2014-2020.gada plānošanas periodā nacionālās nozīmes attīstības centriem, izņemot Rīgu, paredzēti 35.4 miljoni eiro Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma, informē Satiksmes ministrijā.

To paredz Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 6.1.4. specifiskā atbalsta mērķa Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu 6.1.4.2.pasākuma Nacionālas nozīmes attīstības centru integrēšana TEN-T tīklā īstenošanas noteikumi, ko otrdien, 30.augustā, pieņēma valdība.

Pasākuma ietvaros atbalstāmās darbības ir jaunu maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstība, kas nodrošina atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti un sasaisti ar TEN-T tīklu (alternatīvu kravas ceļu izbūve, pārbūve vai modernizācija).

Katrs finansējuma saņēmējs (Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils pilsētu pašvaldības, vai to izveidota iestāde) var iesniegt vienu projektu, kas pretendētu uz Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.