Rīgā dibināts lietuviešu apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmuma Apranga APB meitas uzņēmums SIA Apranga MLV, kas Latvijā attīstīs pasaules vadošā apģērbu mazumtirgotāja Inditex konceptu Massimo Dutti.

Pirmais Massimo Dutti veikals tiks vērts vaļā nākamā gada martā tirdzniecības centrā Spice. Kopumā Apranga Group plāno triju Massimo Dutti veikalu atvēršanu Latvijā. «Tas, cik ātri izdosies atvērt pārējos Massimo Dutti veikalus, ir atkarīgs no abilstošu veikalu atrašanās vietām, kā arī no ekonomiskās situācijas attīstības Latvijā,» Db.lv stāstīja Apranga mārketinga direktore Irma Marcinkiete.

Massimo Dutti ir piektais Inditex koncepts, ko Baltijas valstīs attīsta Apranga Group. Pirmais Massimo Dutti veikals Baltijas valstīs tika atvērts Viļņā, tirdzniecības un izklaides centrā Akropolis. Otru Massimo Dutti veikalu Lietuvā plānots vērt vaļā nākamā gada pavasarī.

Lai sāktu darbību apavu tirdzniecības biznesā, Baltijas valstīs lielākais apģērbu tirgotājs Apranga plāno Rīgā šāgada otrajā pusē atvērt divus apavu veikalus Aldo, vēsta biznesa avīze Verslo žinios, atsaucoties uz Apranga grupas mārketinga direktori Irmu Marcinkieni.

Pēc viņas teiktā, jau martā trīs Aldo veikali sāks darbību Lietuvā – tie vērs durvis iepirkšanās centros Akropolis Viļņā, Kauņā un Klaipēdā.

Attiecīgu franšīzes līgumu Apranga pērnā gada septembrī parakstīja ar Kanādas kompāniju Aldo.

«Līdz 2017.gadam ir plānots izveidot 15 veikalu tīklu [Baltijā]. Investīcijas mēs veicam paši saviem spēkiem. Investors ir grupas galvenā kompānija Apranga, taču mēs pašlaik nevaram atklāt investīciju apmēru. Mēs to darīsim, kad vērsim vaļā pirmos veikalus,» pastāstīja Apranga mārketinga vadītāja.

Pēc viņas sacītā, pašlaik Apranga risina sarunas ar vairākiem apģērbu zīmoliem, kas Baltijā vēl nav pārstāvēti. Marcinkiene šos zīmolus neatklāja. «Tomēr iespējams, ka mēs šogad patiešām pārsteigsim tirgus ar jauniem zīmoliem,» viņa piebilda.

Lietuvas apģērbu mazumtirgotājs Apranga pirmos zīmola Oysho veikalus Latvijā plāno atvērt nākamgad tirdzniecības centrā Akropole un tirdzniecības parkā Alfa, aģentūrai LETA pastāstīja Apranga grupas korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Lina Nuobariene.

Viņa pastāstīja, ka Apranga APB ir dibinājusi savu 24. meitasuzņēmumu - Apranga OLV - ar 50 000 eiro pamatkapitālu, kas pārvaldīs Oysho veikalus Latvijā.

«2019.gadā plānots atvērt divus pirmos Oysho veikalus Latvijā tirdzniecības centros Akropole un Alfa Rīgā,» viņa pastāstīja.

Jau ziņots, ka 16.augustā Latvijā reģistrēts jauns Lietuvas apģērbu mazumtirgotāja Apranga meitasuzņēmums Apranga OLV, kas pilnībā pieder Lietuvas uzņēmumam Apranga.

Uzņēmuma valdē ir trīs locekļi - Ramūns Gaidamavičs, Ilona Šimkūniene un Aušra Tartiliene.

Tāpat vēstīts, ka saskaņā ar kompānijas sniegto informāciju Viļņas biržai Apranga apgrozījums, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, šā gada pirmajos septiņos mēnešos veidoja 120,2 miljonus eiro, kas ir par 1,7% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Salīdzinot ar janvāri-jūliju pērn, šogad šajā laika posmā Apranga apgrozījums Latvijā pieaudzis par 0,6%, Lietuvā tas palielinājies par 1,1%, bet Igaunijā pieaudzis par 4,9%.

Lietuvas vadošā uzņēmuma apģērbu mazumtirdzniecības tirgū Apranga Group apgrozījums, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), septembrī ir audzis līdz 41,6 miljoniem litu (8,4 miljoniem latu), kas ir par 9,6% vairāk, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, raksta baltic-course.com.

Apranga Group mazumtirdzniecības apgrozījums, ieskaitot PVN, janvārī veidoja 301,9 miljonus litu jeb 61,84 miljonus latu, un tas ir par 11,3% vairāk nekā pērnā gada janvārī. Pēdējo deviņu mēnešu Apranga Group mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā veido 70,4 miljonus litu jeb 14,42 miljonus latu, un tas ir 9,5% pieaugums, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Savukārt Igaunijā laikā no šī gada sākuma līdz septembra beigām Apranga Group apgrozījusi par 21,8% vairāk – 39,9 miljonus litu jeb 8,17 miljonus latu.

Patlaban Apranga Group pārvalda 120 veikalu lielu tīklu, kopumā aizņemot 64,2 tūkstošus kvadrātmetru lielu veikalu platību. Gada laikā Apranga veikalu platība samazinājusies par 0,9%.

Baltijā lielākais apģērbu mazumtirgotājs «Apranga» šā gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijā strādāja ar 1,933 miljonu eiro peļņu pretstatā 1,899 miljonu eiro peļņai janvārī-septembrī pērn, bet visas grupas peļņa bija 12,6 miljoni eiro, kas ir par 32,5% vairāk nekā šajā laika periodā pirms gada, liecina kompānijas sniegtā informācija Viļņas biržai.

Latvijā «Apranga» mazumtirdzniecības apgrozījums, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, janvārī-septembrī sasniedza 38,164 miljonus eiro, kas ir par 2,2% vairāk nekā pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos. Septembra beigās Latvijā bija 47 «Apranga» veikali, kas ir tikpat, cik pirms gada.

Igaunijā «Apranga» pirmajos deviņos strādāja ar 940 tūkstošu eiro peļņu pretstatā 1,211 miljonu eiro peļņai šajā laika posmā pērn. Apgrozījums Igaunijā deviņos salīdzinājumā ar šo laika periodu pērn pieaudzis par 8% un sasniedzis 28,674 miljonus eiro. Igaunijā septembra beigās «Apranga» pārvaldīja 30 veikalus, kas bija par vienu veikalu vairāk nekā 30.septembrī pērn.

Ņemot vērā, ka šā gada deviņos mēnešos Apranga koncerns nopelnīja vairāk nekā tika iepriekš paredzēts, kā arī to, ka ir atvērti jauni kompānijas veikali, kompānija šogad kopumā paredz lielāku peļņu, nekā tā prognozēja iepriekš, liecina kompānijas paziņojums.

Apranga Group paredz, ka 2012. gadā tās apgrozījums būs par 16,9 milj. eiro lielāks nekā iepriekš paredzēts un sasniegs 150,6 milj. eiro.

Jau rakstīts, ka kopumā šā gada deviņos mēnešos vislielākais Apranga Group apgrozījuma kāpums no visām Baltijas valstīm ir bijis Latvijā – salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika posmu, Apranga Group Latvijā apgrozīja par 30,3% vairāk, sasniedzot 26,5 milj. eiro.

Deviņu mēnešu laikā Apranga Group atvēra 16 jaunus veikalus, ieskaitot divus Burberry, trīs Massimo Dutti un piecus Aldo zīmola veikalus. Kopumā šogad Apranga cer atvērt 17 jaunus veikalus.

Lietuvas apģērbu mazumtirgotājs Apranga, kuram, pēc franšīzes līguma, ir seši Nīderlandes kompānijas Mexx veikali Latvijā un Lietuvā, nav satraukts par Mexx bankrotu.

Apranga ģenerāldirektors Rimants Perveņecks aģentūrai BNS teica, ka ir iespējami divi scenāriji - vai nu kāds nopirks Mexx un Nīderlandes uzņēmums turpinās darbību, vai arī pēc Mexx produkcijas iztirgošanas Apranga pārvaldītie Mexx veikali, kas strādā ar peļņu, tiks pārveidoti par citu zīmolu veikaliem.

«Mums ir pieteikami preču krājumi, lai šie veikali varētu darboties vēl divus mēnešus. Ja [neviens nenopirks Mexx], mēs pārveidosim šos veikalus par cita tipa veikaliem,» sacīja Perveņecks.

Viņš prognozēja, ka Mexx liktenis noskaidrosies divu mēnešu laikā.

Covid-19 mazumtirdzniecībā izraisīja globālu patērētāju plūsmas pārrāvumu uz fiziskajām tirdzniecības vietām. Arī pircēju tēriņi kļuva piesardzīgāki un pirkumi atlikti uz vēlāku laiku.

Pārmaiņas, ar kurām saskārās mazumtirdzniecība vēl pirms Covid-19, bija ļoti izaicinošas, galvenokārt pieaugošās tiešsaistes tirdzniecības popularitātes dēļ. Viedokļi par fizisko veikalu un tirdzniecības centru lomu nākotnē bieži mēdz būt pesimistiski. Vispopulārākie ir virsraksti par tirdzniecības centru apokalipsi un norietu. Tehnoloģiju attīstības un Covid-19 dēļ līdzīgi norieta scenāriji tiek paredzēti ne tikai tirdzniecības, bet arī biroju telpām - mēs strādāsim mājās, bet preces un pakalpojumus iegādāsimies internetā. Nenoliedzot acīmredzamās iepirkšanās paradumu un telpu lietošanas pārmaiņas, kas aizsākās jau labu laiku atpakaļ, ir būtiski esošās norises analizēt ar lielāku laika distanci, ņemot vērā nozares datus un tirgu ietekmējošo dalībnieku plāniem.

Kopumā šā gada deviņos mēnešos vislielākais Apranga Group apgrozījuma kāpums no visām Baltijas valstīm ir bijis Latvijā – salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika posmu Apranga Group Latvijā apgrozīja par 30,3% vairāk, sasniedzot 26,5 milj. eiro, liecina paziņojums biržā NASDAQ OMX.

Kopumā Baltijas valstīs laikā no šā gada janvāra līdz septembrim Apranga Group apgrozījums sasniedza 110 milj. eiro – par 25,2% vairāk nekā pērnā gada deviņos mēnešos. Lietuvā minētajā laika posmā tika apgrozīti 69,5 milj. eiro, kas ir par 25,2% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, bet Igaunijā – 14,0 milj. eiro, kas ir 21,3% kāpums gada griezumā.

Lietuvas apģērbu mazumtirdzniecības Apranga Group apgrozījums šā gada septembrī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, ir palielinājies par 28,5%, sasniedzot 15,5 milj. eiro. Savukārt šā gada trešajā ceturksnī Apranga Group apgrozījums bija 44,5 milj. eiro, kas ir par 26,7% vairāk nekā 2011. gada analoģiskā periodā.

Lietuvas apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmuma Apranga Group apgrozījums Latvijā pērn sasniedza 29,1 miljonu eiro, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir 12,5% pieaugums, liecina Lietuvas un Baltijas valstu lielākā apģērbu mazumtirgotāja paziņojums biržā NASDAQ OMX Riga.

Lietuvā Apranga Group pērn apgrozījusi 79,2 miljonus eiro, kas ir par 11,9% vairāk nekā 2010. gadā, bet Igaunijā apģērbu mazumtirgotāja apgrozījums pieaudzis par 20,5%, sasniedzot 16 miljonus eiro. Kopumā Apranga apgrozījums sasniedzis 124,3 miljonus eiro, kas ir par 13,1% vairāk nekā 2010. gadā.

Aizvadītā gada decembrī Apranga Group apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējā gada pēdējo mēnesi, pieauga par 31,8%. Ievērojamais apgrozījuma kāpums šajā laika posmā tiek skaidrots ar veiksmīgajiem Ziemassvētku laika tirdzniecības rādītājiem, kā arī 2012. gada pavasara un vasaras kolekciju pārdošanas rezultātiem.

Ceturtdien Latvijā reģistrēts jauns Lietuvas apģērbu mazumtirgotāja «Apranga» meitasuzņēmums «Apranga OLV», liecina informācija «Firmas.lv».

Kompānijas pamatkapitāls ir 50 000 eiro un tā pilnībā pieder Lietuvas uzņēmumam «Apranga».

Uzņēmuma valdē ir trīs locekļi - Ramūns Gaidamavičs, Ilona Šimkūniene un Aušra Tartiliene.

Aģentūrai LETA apgaidām nav izdevies iegūt «Apranga» komentāru par meitasuzņēmuma izveides mērķiem.

Jau ziņots, ka saskaņā ar kompānijas sniegto informāciju Viļņas biržai «Apranga» apgrozījums, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, šā gada pirmajos septiņos mēnešos veidoja 120,2 miljonus eiro, kas ir par 1,7% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Salīdzinot ar janvāri-jūliju pērn, šogad šajā laika posmā «Apranga» apgrozījums Latvijā pieaudzis par 0,6%, Lietuvā tas palielinājies par 1,1%, bet Igaunijā pieaudzis par 4,9%.

Lietuvas izcelsmes Baltijas apģērbu tirdzniecības kompānija "Apranga Group" rosina koronvīrusa ietekmēto nozaru sarakstā ietvert arī nepārtikas tirdzniecības uzņēmumus.

"Latvijā nepārtikas preču tirdzniecībā strādā aptuveni 40 tūkstoši cilvēku – 1/20 daļa no visa valstī esošā darbaspēka. Vairāk nekā puse no viņiem ir jauni cilvēki, kuri uztur savu ģimeni un kam ir ilgtermiņa finanšu saistības. Viņi ir patērētāji un ekonomikas mugurkauls un viņi nevar pārciest šo krīzi bez valdības atbalsta. Mēs atbalstām visus Eiropas un vietējā līmenī pieņemtos pasākumus, kas nepieciešami pandēmijas ierobežošanai. Vīruss neapstājas pie robežām un tas nepazīst nekādus ierobežojumus – mēs visi cietīsim no tā izraisītajām sekām, tāpēc arī atbildei jābūt solidārai," uzskata Rimants Pervenecks (Rimantas Perveneckas), "Apranga Group" ģenerāldirektors.

Baltijas lielākais apģērbu tirgotājs Apranga šogad plāno divreiz lielākas investīcijas veikalu tīkla attīstībā, tostarp atverot jaunus apavu veikalus

Lielākais izaicinājums Apranga grupai patlaban ir noturēt līderpozīcijas Lietuvas, Latvijas tirgū, un kļūt par pirmā numura spēlētāju arī Igaunijā, neslēpj Rimants Pervenecks (Rimantas Perveneckas), Apranga grupas ģenerāldirektors.

Ārvalstnieki atzinīgi vērtē to, kā Baltijas valstis ir pārdzīvojuši krīzi, novērtē pašreizējos pozitīvos attīstības rādītājus. Par reģionu tieši tāpēc šobrīd vērojams otrs intereses vilnis, saka R. Pervenecks.

«Pašlaik ir pastiprināta interese no dienvidu reģioniem – Itālijas, Spānijas, kur šobrīd vietējā tirgū kompānijām ir grūti audzēt apjomus, tāpēc attīstības iespējas tiek meklētas ārpusē. Pēdējā laikā par Baltiju ir interesējušies tirgus spēlētāji no Anglijas, kuri pirms krīzes ļoti skeptiski raudzījās uz šo reģionu. Tagad tie meklē vietējos partnerus.

Baltijas valstīs lielākais apģērbu mazumtirgotājs «Apranga», kuru kontrolē Lietuvas koncerns «MG Baltic», plāno tirdzniecības tīkla reorganizāciju, lai palielinātu darbības efektivitāti, vēstīja Lietuvas lietišķais laikraksts «Verslo žinios».

«Sākta pietiekami radikāla reorganizācija. Mainās veikalu koncepti, balstoties pieejā, ka labāk mazāk, bet lielāku veikalu,» intervijā laikrakstam sacījis grupas vadītājs Rimants Pervenecks.

Viņš teica, ka šogad, investējot 12-15 miljonus eiro, plānots slēgt 20 veikalus, bet atvērt 35-40 jaunus veikalus.

Pervenecks norādīja, ka plānots arī apvienot veikalus ar interneta veikaliem.

Pašlaik «Apranga» veikalu tīklā Baltijas valstīs ir 189 veikali ar kopējo platību 89,2 tūkstoši kvadrātmetru. Gada laikā «Apranga» veikalu platība pieaugusi par 5,9%.

«Apranga» grupas lielākais īpašnieks ir Lietuvas koncerna «MG Baltic» investīciju kompānija «MG Baltic Investment», kam pieder 62,3% kompānijas akciju. «Apranga» akcijas kotē Viļņas biržā.

Jaunu zīmolu ienākšana un lielāki tirdzniecības apjomi – šā gada raksturīgais mazumtirdzniecībā.

Mazumtirdzniecības apgrozījums pa mēnešiem pret iepriekšējo gadu audzis visa gada garumā, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tirgotāji arī nākamgad redz pozitīvu pakāpenisku attīstību pie nosacījuma, ja ekonomika turpinās attīstīties.

Lielākie pārtikas mazumtirgotāji šogad turpināja jaunu veikalu atvēršanu un esošo modernizēšanu. Maxima Latvija vadība novērojusi, ka kopumā valstī iedzīvotāju pirktspēja ir palielinājusies pavisam nedaudz. Tomēr Maxima Latvija sasniegusi apgrozījuma pieaugumu par 11 % 2012.gada pirmajā pusgadā, kas lielā mērā panākts uz veikalu tīkla paplašināšanās rēķina, stāsta kompānijas preses sekretārs Ivars Andiņš. Kopumā 2012.gada darbības rezultātus kompānijas vadība vērtē pozitīvi, lai gan sasniegtais ir panākts ar lielām pūlēm, būtiski investējot attīstībā un modernizācijā. Maxima veikalu skaits Latvijā sasniedzis 141 veikalu.

2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 18,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Būvniecības apjoms pieauga ēku būvniecībā - par 26,8%, specializētajos būvdarbos - par 17,8% un inženierbūvniecībā - par 10,8%.

2023.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada 4. ceturkni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 25,7%. Būvniecības produkcijas kāpums bija inženierbūvniecībā - par 32,5%, ēku būvniecībā - par 26,7% un specializētajos būvdarbos - par 19,5%.

Inženierbūvniecības apjoma kāpumu noteica pieaugums pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā - par 52,4%, pārējā inženierbūvniecībā - par 32,4% (hidrotehnisko objektu būvniecība un citur neklasificētā inženierbūvniecība) un ceļu un dzelzceļu būvniecībā - par 22,7%.

Šogad beidzot var teikt, ka komercīpašumu tirgus atdzīvojas. Vairāki ilgi gaidīti projekti tiek nodoti ekspluatācijā, kā arī attīstītāji aktīvi ziņo par saviem nākotnes plāniem.

Biroju segments šā gada pirmajā pusgadā bijis salīdzinoši visklusākais. Ekspluatācijā nodotas biroju telpas kopumā 11,300 m² platībā kompleksā Akropole un atjaunotajā Telegraph ēkā. Pašlaik būvniecībā ir vēl 98 tūkst. m² biroju platības, salīdzinājumā Tallinā būvniecības stadijā ir 112 tūkst. m², bet Viļņā 162 tūkst. m². Tuvākajā laikā biroju tirgu papildinās arī Z-Towers un Business Garden projekti, kas atstās ietekmi uz brīvo biroju platību apjomu. Lai gan kopējais iznomāto biroja platību apjoms šā gada pirmajos divos ceturkšņos par 5% pārsniedz pagājušā gada rādītāju attiecīgajā periodā, nomnieku interese pagaidām ir bijusi zemāka nekā cerēts un būvniecības laikā rezervēto biroju platību apjoms ir neliels. Pašlaik brīvo biroju platību apjoms ir ap 5% un attiecīgi nomas maksas saglabājas stabilas. Šogad coworking jeb kopstrādes telpu apjoms ar Workland Telegraph un Teikums Teodors atvēršanu jau ir pieaudzis par gandrīz 400 darba vietām, kopējam coworking darba vietu apjomam Rīgā sasniedzot gandrīz 1,900. Vēl vairāki coworking projekti ir attīstībā un varam gaidīt, ka tirgus tuvākajā laikā tiks papildināts ar vēl vismaz 800 darba vietām.

Valsts kontroles (VK) ieteikumu īstenošanas dēļ lauksaimnieki platību maksājumus saņems divus līdz trīs mēnešus vēlāk nekā līdz šim, sacīja Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktore Anna Vītola-Helviga.

Viņa norādīja, ka VK platību maksājumus pārbaudīja pirmo reizi, akcentu liekot uz tiesiskā valdījuma pārbaudi, ko LAD pārbauda izlases veidā.

Vītola-Helviga informēja, ka vienoto platību maksājumu (VPM) ir tiesīgi saņemt zemes apsaimniekotāji ‒ personas, kuras reāli kopj zemi. «Tie var būt gan zemes īpašnieki, gan arī nomnieki,» norādīja LAD direktore un piebilda, ka atbilstoši Latvijas likumiem nomas līgumus var slēgt visdažādākajos veidos.

«Patlaban Latvijā nav vienota nomas līgumu reģistra. Civillikums noteic, ka nomas līgumu var noslēgt arī mutiskā formā,» atzina Vītola-Helviga un minēja, ka, iesniedzot platību maksājumu pieteikumu, netiek prasīti nomas līgumi. «Tos pārbauda, ja tiek konstatētas dubultas deklarācijas (gadījumi, kad divi lauksaimnieki ir iesnieguši VPM pieteikumus uz vienu platību), kā arī veicot fiziskās kontroles uz vietas saimniecībās. Tas nozīmē, ka zemes lietošanas tiesības tiek pārbaudītas apmēram 7000 finansējuma saņēmēju no 66 tūkstošiem,» pastāstīja LAD direktore.

Pagājušajā gadā mazumtirdzniecības tīkla Apranga Group apgrozījums sasniedzis 392 miljonus Lietuvas litu (78.4 miljonus latu), liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Vilnius.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, apgrozījums samazinājies par 22.9 %.

Apgrozījums Latvijā samazinājies par 26.6 % un sasniedza 88.1 miljonu litu (17.6 miljonus latu), Igaunijā – par 7.1 % līdz 42.5 miljoniem litu (8.5 miljonus latu), bet Lietuvā – par 23.7 % līdz 262 miljoniem litu (52.4 miljonus latu).

Db.lv jau rakstīja, ka septembrī Apranga Group nolēma slēgt 3 000 kvadrātmetrus lielo veikalu Viļņā, lai tā vietā atvērtu divus mazākus veikalus.

Galvenais iemesls šādam radikālam solim bija ievērojams pārdošanas apjoma kritums, tādējādi ienākumi nespēja segt veikala īri, teikts kompānijas paziņojumā.

Apranga Group norāda, ka optimizācija skars arī pārējās Baltijas valstis, kurās nerentablie veikali tiks slēgti. Optimizācijas rezultātā līdz 2010. gada pavasarim veikalu skaits tiks samazināts par 7% līdz 8%, bet 4% līdz 5% veikalu tiks atjaunināti.

Šā gada otrajā pusē apģērbu mazumtirdzniecības koncerns Apranga group visās Baltijas valstīs atklās Lielbritānijas luksusa zīmola Burberry veikalus - no tiem veikals Latvijā paredzēts Rīgā, Elizabetes ielā, pastāstīja kompānijas vadītājs Rimants Pervenecks.

Viņš uzsver, ka Burberry ir globāls luksusa zīmols ar izteiktām britu saknēm un tā ir viena no pasaulē vislabāk atpazītajām ikonām.

«Pašlaik to varētu vērtēt kā visstraujāk augošo luksusa preču zīmolu pasaulē. Ņemot vērā vietējā tirgus pieprasījumu pēc šāda piedāvājuma, Baltijas valstis ir ideāla vieta, kur izvērst šo veikalu darbību,» uzskata Pervenecks.

Pirmie Burberry veikali Viļņā, Rīgā un Tallinā, katrā pa vienam, tikšot atvērti gada otrajā pusē. Tradicionāli tie parasti atrodoties pilsētu ekskluzīvākajos komerciālajos un tirdzniecības rajonos.

«Konkrēti Rīgai esam ieplānojuši perfektu atrašanās vietu Elizabetes ielā. Taču plašāku informāciju par veikala izmēru, investīcijām, atrašanās vietu un piedāvātajiem produktiem sniegsim, kad tuvosies to atklāšana,» skaidro Pervenecks.

Lietuvas mazumtirgotājas Apranga Group apgrozījums šā gada novembrī veidoja 13,2 miljonus eiro, kas ir par 17,6% vairāk nekā uzņēmums apgrozīja tādā pašā laika posmā pērn, liecina kompānijas paziņojums biržā NASDAQ OMX.

Laikā no šā gada janvāra līdz novembrim Apranga Group mazumtirdzniecības apgrozījums (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) bija 138,1 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2011. gada attiecīgo periodu, ir 23,6% kāpums.

Gada pirmo vienpadsmit mēnešu laikā no trim Baltijas valstīm Apranga Group mazumtirdzniecības apgrozījums visvairāk pieauga Latvijā (+25,9%). Lietuvā gada griezumā vērojams 23,5% apgrozījuma kāpums, bet Igaunijā – 19,8% apmērā.

Pašlaik Apranga Group ir 134 veikali ar kopējo platību 66,3 tūkst. kvadrātmetri. Veikalu kopējā platība gada laikā palielinājusies par 2,6%.

Lielākais Apranga Group īpašnieks ir koncerns MG Baltic.

Baltijas apģērbu mazumtirgotājs Apranga Group luksusa veikalu segmentā investējis aptuveni 20 miljonus Lietuvas litu (vairāk nekā 4 miljonus latu), liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Vilnius.

Uzņēmums šonedēļ atvēris dažādu luksusa zīmolu veikalu Tallinā. Veikalā pārstāvēti tādi zīmoli kā Gucci, Dolce & Gabbana, DSquared2 un Ralph Lauren. Investīcijas veikalā sasniedz 0,5 miljonus eiro, un kopējais veikala lielums ir 350 kvadrātmetri.

Patlaban attīstība luksusa segmentā ir viens no Apranga Group stratēģiskiem mērķiem. Kopumā šogad ir atvēri vai atjaunoti seši veikali – Burberry veikals Tallinā, Rīgā, pēdējā koncepta veikals Emporio Armani un Ermenegildo Zegna Rīgā, kā arī Nude Tallinā un Rīgā.

Kopējais investīciju apjoms šajos projektos sasniedz 3,2 miljonus eiro.

Tāpat šajā nedēļā Apranga Group ir sākusi luksusa veikalu reorganizāciju Viļņas rātslaukumā. Līdz nākamā gada beigām tajā tiks atvērti Burberry, Emporio Armani, Ermenegildo Zegna un Hugo Boss, kā arī Mados Linija veikali. Šajā projektā investīcijas veido 2,9 miljonus eiro.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild veikalu ķēdes top! līdzīpašnieks Edvīns Bergmanis. top! veikalu ķēde ir 3. lielākā pārtikas veikalu ķēde Latvijā. 2/3 no visa veikalu tīkla top! apgrozījuma veido Latvijas ražotāju produkcija.

Ar preču zīmi top! Latvijā šobrīd darbojas 203 pārtikas veikali, no tiem 106 top! un 97 mini top! veikali, kuri pieder 17 vietējiem uzņēmumiem. SIA Iepirkuma grupa ir pārtikas veikalu tīklu top! pārstāvošais uzņēmums, kurš veikalu tīklam nodrošina vienotu iepirkumu sistēmu un kopējas mārketinga aktivitātes.

Lai novērstu turpmāko netaisnību un negodīgu konkurenci lauksaimniecības nozarē, lauksaimnieki aicina platību maksājumus piešķirt lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, bet nedrīkst maksāt par bioenerģijai audzētajām kultūraugu platībām.

Par to liecina Latvijas Zemnieku Federācijas (LZF) veiktā aptauja. Lauksaimnieki viennozīmīgi atbalsta platību maksājumus piešķirt vienīgi lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, bet ne kukurūzas vai citu kultūraugu subsidēšanai, kas netiek audzēti ne pārtikai, ne lopbarībai.

«Bioenerģijas ražošana ir cita nozare un tās jautājumi ir jārisina citai nozarei, nevis pārtikas ražošanas sektoram. Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka sabiedrība bioenerģijas ražotnes subsidē divkārtīgi – caur paaugstinātiem elektroenerģijas maksājumiem, jo Latvenergo biogāzu ražotnēs saražoto elektroenerģiju iepērk par trīskāršu cenu, un caur platību maksājumiem lauksaimniekiem. Bioenerģijas ražotņu īpašnieku priviliģētā situācija ir izraisījusi nopietnas sekas lauksaimniecības nozarē un Latvijas laukos – pretēji Eiropas Komisijas uzstādījumam, ka bioenerģijas ražotnēs tiek izmantoti lauksaimniecības atkritumi, Latvijā tūkstošiem hektāru platībās tiek audzēta zaļā masa speciāli šīm ražotnēm, atņemot zemi pārtikas ražošanai, turklāt ražotnēm vistīkamākā kultūrauga kukurūzas ilgstoša audzēšana noplicina Latvijas auglīgās zemes, kas varētu tikt izmantotas pārtikas ieguvei. Bioenerģijas ražotņu īpašnieku finansiālās priekšrocības, pārsolot zemes nomas cenas, tādējādi negodīgā konkurencē atņemot nomas zemes ilggadējiem pārtikas ražotājiem, iznīcina lauku saimniecības un sekmē lauku iztukšošanos - tās iznīcina Latvijas laukus,» teikts LZF izplatītajā paziņojumā.