Lietuvas izcelsmes Baltijas apģērbu tirdzniecības kompānija "Apranga Group" rosina koronvīrusa ietekmēto nozaru sarakstā ietvert arī nepārtikas tirdzniecības uzņēmumus.

"Latvijā nepārtikas preču tirdzniecībā strādā aptuveni 40 tūkstoši cilvēku – 1/20 daļa no visa valstī esošā darbaspēka. Vairāk nekā puse no viņiem ir jauni cilvēki, kuri uztur savu ģimeni un kam ir ilgtermiņa finanšu saistības. Viņi ir patērētāji un ekonomikas mugurkauls un viņi nevar pārciest šo krīzi bez valdības atbalsta. Mēs atbalstām visus Eiropas un vietējā līmenī pieņemtos pasākumus, kas nepieciešami pandēmijas ierobežošanai. Vīruss neapstājas pie robežām un tas nepazīst nekādus ierobežojumus – mēs visi cietīsim no tā izraisītajām sekām, tāpēc arī atbildei jābūt solidārai," uzskata Rimants Pervenecks (Rimantas Perveneckas), "Apranga Group" ģenerāldirektors.

Baltijas modes mazumtirgotājs "Apranga Group" Rīgā, tirdzniecības centrā "Spice" atvēris "HUGO" veikalu, informē uzņēmumā.

Veikala centrā atrodas daudzfunkcionāls servisa punkts, kas apvieno digitālos multivides elementus ar tipiska bāra atmosfēru un piedāvā klientiem unikālu vietu, kur uzkavēties. "HUGO" sarkanās krāsas izmantošana dažādos veikala elementos rada izteiktu zīmola atpazīstamību, bet neparastās mēbeļu formas iemieso "HUGO" garu.

"Mēs lepojamies ar "Apranga Group" un "Hugo Boss" veiksmīgo sadarbības vēsturi gandrīz divdesmit gadu garumā - 2001.gadā tika atklāts pirmais veikals Viļņā, bet pirmais "Hugo Boss" veikals Latvijā durvis vēra 2003.gadā Rīgā, Elizabetes ielā.

"Hugo Boss" ir viens no veiksmīgākajiem premium klases modes uzņēmumiem, kura zīmoli "BOSS" un "HUGO" ir atzīti visā pasaulē, iegūstot arvien lielāku tirgus daļu un sasniedzot dažādas klientu grupas. Mēs ļoti priecājamies par attīstību, ieviešot jaunu zīmola koncepciju. Veikals "HUGO" ir lieliski piemērots jauniem un moderniem pircējiem, orientētiem uz modi un augstu kvalitāti, kādi arī ir tirdzniecības centra "Spice" klienti," saka "Apranga Group" ģenerālmenedžeris Rimantas Perveneckas.

Pandēmija un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi lielu ietekmi atstājuši arī uz Baltijas akciju dinamiku. Tiesa gan, līdzīgi kā tas ir citur, arī šī reģiona vietējās biržās pēdējās nedēļas drīzāk dominē cerības par to, ka agrākā izpārdošana, iespējams, bijusi pārspīlēta.

Pasaules akciju tirgiem šā gada pavasara sākumā krītot panikā, kopējā Baltijas OMX Baltic Benchmark akciju indeksa vērtība līdz marta vidum noplanēja par 30% zemāk. Kopš tā brīža tā ir palēkusies jau par 18%. Ja salīdzina ar janvāra sākumā vērojamo līmeni, tad tā gan joprojām ir vairāk nekā par 10% zemāka.

Rīgas biržas akciju OMX Riga indeksa vērtība šīs nedēļas vidū atradās vien nepilnus divus procentus zem sava šā gada sākuma līmeņa. Līdzīgs kritums šādā periodā bijis vērojams arī Lietuvas uzņēmumu akcijām. Straujāk – aptuveni par 11% - cena sarukusi Igaunijas biržā publiski tirgoto uzņēmumu akcijām. No trim Baltijas valstīm tieši Igaunijā pirmajā tika novērots saslimšanas gadījums ar Covid-19. Šobrīd šajā valsī saslimušo skaits ar šo vīrusu ir lielāks un ir pārsniedzis 1700 barjeru. Pieejamā informācija liecina, ka šīs nedēļa vidū Lietuvā tie bija aptuveni 1400 gadījumi un Latvijā – 900 gadījumi.

Lietuvā atvērts pirmais Inditex grupā ietilpstošais Oysho zīmola veikals, liecina Apranga Group paziņojums Nasdaq Vilnius.

Veikals atvērts Viļņā, Akropolis tirdzniecības centrā un tā kopējā platība ir 340 kvadrātmetri.

Oysho veikalos varēs iegādāties tādas preces kā apakšveļu, sporta tērpus, pludmales tērpus, nakts apģērbu, apavus un aksesuārus.

Oysho pasaulē kopumā ir 674 veikali, no kuriem 190 atrodas Spānijā. Oysho zīmols radīts 2001.gadā. Zīmols pieder Inditex Group, kurā ietilpst septiņi zīmoli: Zara, Pull&Bear, Massimo Dutti, Bershka, Stradivarius, Zara Home un Uterqüe.

Oysho tīklu Baltijas valstīs attīstīs Apranga Group.

Lietuvas apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmums nākamajā gadā plāno sasniegt 231 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 4,2% vairāk nekā šogad, liecina paziņojums Nasdaq Vilnius.

Apranga Group nākamgad plāno rekonstruēt un atvērt 10-17 veikalus, kopējām investīcijām sasniedzot 5-10 miljonus eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka Baltijā lielākais apģērbu mazumtirgotājs «Apranga» šā gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijā strādāja ar 1,933 miljonu eiro peļņu pretstatā 1,899 miljonu eiro peļņai janvārī-septembrī pērn, bet visas grupas peļņa bija 12,6 miljoni eiro, kas ir par 32,5% vairāk nekā šajā laika periodā pirms gada, liecina kompānijas sniegtā informācija Viļņas biržai.

Iepirkšanās centrā Akropole pēc tā atvēršanas 2019. gadā līdzās modes un dzīvesstila preču veikaliem, kafejnīcām un restorānāniem, būs pieejams Apollo kinoteātris ar 9 auditorijām, tostarp pirmo Imax kinozāli Latvijā.

«Apollo būs pirmais kinoteātris Latvijā, kas pilnībā aprīkots ar lāzerprojektoriem, kuri nodrošina jaunu attēla kvalitātes līmeni, un jaunām, mūsdienīgām skaņas tehnoloģijām pilnvērtīgai kinomākslas baudīšanai,» saka Kaspars Beitiņš, Akropole Rīga vadītājs un Akropolis Group valdes loceklis .

Apollo kinoteātrī būs plašas sēdvietas, kā arī, nepametot sēdvietu, būs iespējams pasūtīt maltīti vai dzērienus no kino restorāna.

«Apollo ir tirgus līderis Igaunijā ar vislielāko kinoteātru skaitu, mūsdienīgām tehnoloģijām un kinozālēm. Šobrīd mūsu pārziņā ir 7 kinoteātri ar 28 kinozālēm, un Akropole ar 9 auditorijām un pirmo Imax kinozāli Latvijā būs mūsu līdz šim lielākais un modernākais kinoteātris Baltijā,» stāsta Kadri Ärm, Apollo Kino OÜ vadītāja.

Covid-19 mazumtirdzniecībā izraisīja globālu patērētāju plūsmas pārrāvumu uz fiziskajām tirdzniecības vietām. Arī pircēju tēriņi kļuva piesardzīgāki un pirkumi atlikti uz vēlāku laiku.

Pārmaiņas, ar kurām saskārās mazumtirdzniecība vēl pirms Covid-19, bija ļoti izaicinošas, galvenokārt pieaugošās tiešsaistes tirdzniecības popularitātes dēļ. Viedokļi par fizisko veikalu un tirdzniecības centru lomu nākotnē bieži mēdz būt pesimistiski. Vispopulārākie ir virsraksti par tirdzniecības centru apokalipsi un norietu. Tehnoloģiju attīstības un Covid-19 dēļ līdzīgi norieta scenāriji tiek paredzēti ne tikai tirdzniecības, bet arī biroju telpām - mēs strādāsim mājās, bet preces un pakalpojumus iegādāsimies internetā. Nenoliedzot acīmredzamās iepirkšanās paradumu un telpu lietošanas pārmaiņas, kas aizsākās jau labu laiku atpakaļ, ir būtiski esošās norises analizēt ar lielāku laika distanci, ņemot vērā nozares datus un tirgu ietekmējošo dalībnieku plāniem.

Piņķos durvis vēris iepirkšanās ciemats "Via Jurmala Outlet Village".

"Mēs esam izveidojuši pilsētu pilsētā - iepirkšanās ciematu zem klajas debess," norāda projekta attīstītājs, uzņēmuma "Outletico" valdes loceklis Andrejs Dozorcevs. Zīmolu produkciju tur iespējams iegādāties par 30% līdz 70% zemākām cenām.

Savukārt Babītes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Osītis atzīmē, ka līdz ar outlet ciemata atklāšanu radušies jauni izaicinājumi, viens no būtiskākajiem – satiksmes infrastruktūras sakārtošana, ko sākts risināt, lai ar jaunā tirdzniecības kompleksa atvēršanu apmierināti būtu ne tikai tā apmeklētāji, bet arī Piņķu iedzīvotāji.

"Pirmajam outlet ciematam Baltijas reģionā jākļūst populāram ne tikai Rīgā, bet arī visās Latvijas kaimiņvalstīs," uzskata modes preču mazumtirdzniecības zīmola "Apranga Group" ģenerāldirektors Rimantas Perveneckas.

Baltijas tirgus indekss “OMX Baltic Benchmark GI” kopš šī gada sākuma turpina sasniegt jaunus rekordus, šonedēļ sasniedzot 1020,53 punktu radītāju, liecina "Nasdaq" Baltijas biržu dati.

Kopš gada sākuma “OMX Baltic Benchmark GI” pieaudzis par 2,79%.Līdzīgā apmērā auguši arī “OMX Tallinn” un “OMX Vilnius” indeksi. Viļņas biržas indekss kopš gada sākuma audzis par 2,54%, sasniedzot 730,26 punktus, bet Tallinas biržas indekss audzis par 2,52% līdz 1311,96 punktiem. Mazāks pieaugums vērojams Rīgas biržā, kuras “OMX Riga” indekss palielinājies par 0,37% līdz 1040,02 punktiem. Gada laikā “OMX Baltic Benchmark GI” audzis par 16,79%,”OMX Tallinn” - par 12,82%, “OMX Riga” - par 11,95%, bet “OMX Vilnius” - par 18,38%.

“INVL Pensiju fondi” vadītājs Andrejs Martinovs skaidro, ka šī tendence kopumā atspoguļo arī citu akciju tirgu pozitīvo dinamiku un var teikt, ka Baltijas tirgus iet kopsolī ar pasaules tendencēm, bet, protams, arī ar savām lokālām niansēm.

Tūrisms un aviācija ir nozares, kuras pirmās ziņoja par krasu pieprasījuma samazināšanos Covid-2019 dēļ. Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ziņoja par kolektīvo atlaišanu. Par nonākšanu reanimācijā ziņoja arī ēdināšanas bizness. Pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas valstī kafejnīcas un restorāni nīkuļo. Arī dažādu pasākumu rīkošanai ir norauts stopkrāns.

Uzņēmēju cerība ir Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa paziņojums, ka valsts būs gatava palīdzēt, dažādiem finanšu instrumentiem veltot līdz miljardam eiro. Tas viss Latvijai ir jāpiedzīvo uzreiz pēc pūlēm, kas tika veltītas, lai neiekļūtu tā dēvētajā pelēkajā sarakstā. Koronavīruss izrādījies pārāks par Moneyval?

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 17.marta numurā: