Rīgas apgabaltiesa šodien pasludināja nolēmumu tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā, ar kuru attaisnoja vairākas personas, tai skaitā bijušo satiksmes ministru, tagadējo 14.Saeimas deputātu Aināru Šleseru (LPV), aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Spriedumu būs iespējams pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Prokuratūra vispirms vēlas iepazīties ar nolēmuma motivāciju un tad lems vai iesniegt kasācijas protestu.
Lietā apsūdzēts Šlesers, bijušais premjers Andris Šķēle, bijušais telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" (tolaik "Lattelecom") valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe, bijušais uzņēmuma SIA "Hannu Digital" valdes loceklis Gintars Kavacis, toreizējais "Tet" komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele un Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis.
Lietā apsūdzības celtas par darbībām saistībā ar 2008.gadā SM rīkoto konkursu TV programmu zemes apraides nodrošināšanai ciparformātā un uz tā pamata starp "Tet", "Hannu Digital" un LVRTC noslēgtajiem līgumiem.
Apsūdzēto personu darbības, prokuratūras ieskatā, bija vērstas uz to, lai šajā projektā un līgumattiecībās prettiesiski un nepamatoti iesaistītu "Hannu Digital", kā rezultātā uzņēmums ieguva "Tet" finanšu līdzekļus vairāku miljonu eiro apmērā, tādējādi nepamatoti arī sadārdzinot šo valsts mēroga projektu.
Apsūdzības ieskatā iespējami noziedzīgi iegūto summu ir aptuveni trīs miljoni eiro.
Apsūdzētajām personām inkriminētie nodarījumi notikuši 2008. un 2009.gadā, kad SM organizēja konkurss par ciparu televīzijas ieviešanu un pēc tam tika slēgti attiecīgi līgumi, iesaistot projektā "Hannu Digital".
Lai arī kriminālprocesā uzņēmums "Tet" nav pieteicies par cietušo, prokurors iepriekš paudis uzskatu, ka šī iemesla dēļ lietas virzība nebūs apdraudēta.
Iepriekš arī Ekonomisko lietu tiesa (ELT) attaisnoja visus krimināllieta apsūdzētos.
Iepriekš Zelčs debatēs bija lūdzis tiesai Šķēli atzīt par vainīgu krāpšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un piespriest viņam trīs gadu cietumsodu, 75 000 eiro naudas sodu un mantas konfiskāciju bez probācijas uzraudzības. Prokurora ieskatā naudas sods piemērojams par krāpšanu, bet cietumsods un mantas konfiskācija - par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Tāpat prokurors bija prasījis no bijušā politiķa piedzīt 1 266 355 eiro, kas, prokurora ieskatā, ir noziedzīgi iegūtie finanšu līdzekļi.
Šleseru bija prasīts atzīt par vainīgu krāpšanā un piespriest viņam 65 000 eiro sodu bez mantas konfiskācijas un probācijas uzraudzības.
Gulbim, Dripem un Kavacim bija lūgts piespriest 75 000 eiro sodu katram, Freivaldam un Ligeram - 60 000 eiro sodu katram, Ābelem - 50 000 eiro sodu, bet Meisītim - 45 000 eiro sodu.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa iepriekš nolēma attaisnot vairākus apsūdzētos arī tā dēvētajā pirmajā digitālās televīzijas lieta, taču prokurors ir iesniedzis protestu Augstākajā tiesā. Šī lieta saistīta ar 2003.gadā atklāto afēru.
Arī šīs lietas kontekstā ir izskanējis Šķēles vārds, bet apsūdzības viņam šajā lietā celtas netika.
Rīgas apgabaltiesā atrodas arī no tā dēvētās digitālās televīzijas krimināllietas izdalītais kriminālprocess pret bijušo "Kempmayer Media Latvia" ("Kempmayer") valdes locekli Andreju Zabecki. Šo lietu tiesa atkārtoti skatīs 2023.gada 12.aprīlī.
