Lai tiktu pie miljona eiro vecās saimniecības ēkas restaurācijai un izbūvētu tur jaunas studiju un izstāžu telpas, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) vadība 2010. gadā lūgusi arhitektam Andim Sīlim - kā viņš pats laikrakstam Diena atzinis, zibenīgā ātrumā - uzzīmēt projektu un iesniegt to konkursā, kurā sacentās kopumā desmit izglītības iestāžu. Viens no obligātiem nosacījumiem, lai saņemtu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) apjomīgo līdzfinansējumu, bija vides pieejamības prasību ievērošana - lai jaunajā celtnē bez citu personu palīdzības varētu iekļūt un tajā pārvietoties cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem. Projekta dokumentācijā tam pievērsta uzmanība, taču realitāte izrādījusies pretēja, vēsta laikraksts.

Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons vides pieejamības eksperts Aigars Bolis Dienai paudis viedoklis, ka piebūves projekta autoru un LMA rīcība šajā gadījumā bijusi liekulīga - lai tiktu pie finansējuma, viņi Apeironam lūguši ieteikumus, kā vides pieejamību nodrošināt, un solījuši tos ņemt vērā. Konkursa dokumentācijā tie patiešām iekļauti, un tāpēc LMA pie finansējuma tika. Taču 2012. gadā, kad jaunbūve atklāta, Apeirona pārstāvji bijuši nepatīkami pārsteigti - objektā nav ievērota neviena no vides pieejamības prasībām. Televīzijas raidījuma 3/4 vadītāja Sintija Bērziņa, kura pārvietojas ratiņkrēslā, veicot eksperimentu, secinājusi, ka bez citu cilvēku palīdzības nespēj ne iekļūt ēkā, ne no tās izbraukt, turklāt neiespējama ir arī nokļūšana no viena stāva citā.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā ir ne tikai kvalitatīvi produkti un pakalpojumi, bet arī rūpīgi un gudri pārdomāta uzņēmuma atpazīstamības stratēģija. Ne velti vairums izvēlas sākt ar sava uzņēmuma galveno vizītkarti – mājaslapu. Šis solis ir ļoti nozīmīgs uzņēmuma attīstības posms, jo potenciālie klienti un pircēji šodien arvien biežāk pirkumus izvēlas tieši interneta vidē. Tehnoloģiju attīstība, kā arī nesenā pandēmija ir ievērojami paātrinājusi e-komercijas procesus, palielinot konkurenci arī virtuālajā vidē. Lai panāktu, ka klients izvēlas tieši jūsu preci vai pakalpojumu, vairs nepietiek ar sevis prezentēšanu vien – ir nepārtraukti jārūpējas, lai uzņēmuma mājaslapa būtu dinamiska, saistoša un saprotama. Tātad regulāri ir jāveido kvalitatīvs un noderīgs saturs klientam saprotamā valodā. Vai zinājāt, ka šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra piedāvā finansiālu atbalstu līdz pat 80 % apjomā uzņēmumu tīmekļa vietņu izstrādei, uzlabošanai un pielāgošanai? Tā ir lieliska iespēja tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri vēl tikai domā par eksporta tirgu un savu tīmekļa vietņu lokalizāciju ir atlikuši uz vēlāku laiku. Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas atbalsta programma būs aktīva vēl tikai līdz 2023. gada augustam.

Mājaslapu lokalizācijas tendences

Uzņēmumu mājaslapu tulkošana un lokalizācija valodu pakalpojumu tirgū nav nekas jauns, taču pēdējos gados pieprasījums pēc šī pakalpojuma ir sevišķi aktualizējies. Uzņēmēji neapstājas pie sasniegtā un paplašina savu tirgu, kas nozīmē, ka nepieciešamība pēc satura dažādās valodās pieaug. Jāsaprot, ka tīmekļa vietnes lokalizācija un tulkošana ir divi atšķirīgi procesi: tulkošana ir avota valodas teksta pārnešana mērķa valodā, savukārt lokalizācija ir daudz plašāks process, kas ietver gan tulkošanu, gan valodas pielāgošanu konkrētajam tirgum un kultūrai, gan arī satura atbilstību SEO parametriem. 2022. gada decembrī CSA Research veiktajā pētījumā vērojamas vairākas šobrīd būtiskas tendences globālajā mājaslapu lokalizācijas tirgū:

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

No lietotām alus un citu dzērienu muciņām Mārtiņš Eiduks izgatavo traukus un interjera priekšmetus; jaunākais produkts ir Adventes svečturis Ziemassvētku laikam.

Zīmola Muca izstrādāto dizaina priekšmetu galvenais izejmateriāls ir lietotas mucas, kas savu laiku nokalpojušas, piemēram, vīna, alus, viskija. «Dodam tām otro dzīvi,» saka Mārtiņš Eiduks, Mucas koka trauku un svečturu idejas autors.

Ideja no ceļojuma

Ideja par dizaina priekšmetiem, kas izgatavoti no mucām, Mārtiņam radās ceļojuma laikā. Viņš trīs gadus ceļoja un vairāk nekā gadu pavadīja Jaunzēlandē. Tur viņam iznāca pastrādāt vīna dārzos un vīna darītavās, kur radās pirmie iedīgļi idejai par lietotu mucu izmantošanu. Pirms Jaunzēlandes Mārtiņam nebija nekādas saskares ar koku, tik vien, cik mājās bija redzējis, kā tētis ar to darbojas. «Kad esi viens pats, ceļo, visu redzi citādi. Tomēr ir forši kaut ko darīt savām rokām,» viņš saka.

Pašvaldībām savā mājaslapā internetā turpmāk būs jāpublicē pašvaldības nolikums, domes lēmumi, kā arī saistošo noteikumu projekti, paredz otrajam lasījumam atbalstītie grozījumiem likumā Par pašvaldībām.

Pēc pašvaldības nolikuma pieņemšanas tas būs jāpublicē pašvaldības mājaslapā. Patlaban nolikumam jābūt brīvi pieejamam pašvaldības domes ēkā un pagasta vai pilsētas pārvaldē.

Mājaslapā pašvaldībām būs jāpublicē arī pašvaldības domes lēmumi, kā arī informācija par domes kārtējās sēdes norises laiku, vietu un darba kārtību. Tāpat pašvaldībām būs jānodrošina iespēja ikvienam interesentam iepazīties ar domes sēžu protokoliem. To darot, būs jāievēro normatīvajos aktos noteiktie informācijas pieejamības ierobežojumi.

Grozījumi paredz mājaslapā publicēt arī pašvaldības saistošo noteikumu projektus. Tāpat savā mājaslapā pašvaldībām būs jāpublicē arī informatīvs ziņojums, kurā apkopoti publiskajā apspriešanā paustie iedzīvotāju viedokļi, un domes lēmums, kurā tie ņemti vērā.

Dažādi tulkošanas pakalpojumi ir nepieciešami teju jebkuram starptautiskam uzņēmumam. Tos piedāvā virkne speciālistu, tāpēc rakstā noskaidrosim, pēc kādiem kritērijiem izvēlēties konkrētu tulkošanas biroju!

1. kritērijs: uzticams klientu un sadarbības partneru loks

Ja privātajā dzīvē pastāv teiciens “Pasaki man, kas ir tavi draugi, un es pateikšu, kas esi tu”, profesionālajā vidē to varētu nedaudz pārfrāzēt, jo par uzņēmumu stāsta tā klienti un sadarbības partneri. Profesionāls un uzticams tulkošanas birojs mājaslapā noteikti būs norādījis klientu loku, nereti pievienojot arī atsauksmes par sadarbību.

2. kritērijs: atbilstoša sertifikācija

Jūs taču nedotos pie zobārsta, kas amatu apguvis pašmācības ceļā, vai ne? Šādai pieejai vajadzētu būt arī gadījumos, kad tiek meklēts tulkošanas birojs. Svarīgi, lai atbilstošs sertifikāts ir ne tikai tulkošanas biroja darbiniekiem, bet arī pašam uzņēmumam. Uzmanību pievērsiet ISO jeb Starptautiskās Standartizācijas organizācijas sertifikātiem. Piemēram, ISO 27001 standarts garantē, ka tulkošanas birojs īsteno uzticamas informācijas aizsardzības pārvaldības prakses.

Arī daudzdzīvokļu nama Dzirnavu ielā 18, Rīgā, iedzīvotāji vērsušies Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē ar iesniegumu par iespējamām namu apsaimniekotāja SIA Jauna Vide.lv krāpnieciskām darbībām, informē nama iedzīvotāji.

20.februārī dzīvojamās ēkas Viestura prospektā 75, Rīgā, iedzīvotāji vērsušies ar iesniegumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē par iespējamām namu apsaimniekotāja SIA Jauna Vide.lv krāpnieciskajām darbībām. Iesniegumā iedzīvotāji lūdz policiju reaģēt un īstenot pasākumus, «lai apturētu plaša mēroga iedzīvotāju apkrāpšanu no namu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Jauna Vide.lv un tā amatpersonu puses». Iesniegumā norādīts, ka Jauna Vide.lv saskatāmi vairāki Krimināllikumā noteiktie noziedzīgie nodarījumi un vairāku ēku iedzīvotājiem nodarītais kaitējums ir mērāms vairākos desmitos tūkstošu latu.

Neilgi pēc mājaslapas latvia.eu atklāšanas tai uzbrukuši hakeri, kā rezultātā lapa patlaban nav pieejama. Latvia.eu jākalpo Latvijas Institūta mērķim veicināt Latvijas pozitīvu atpazīstamību, un tās prezentācija notika piektdien Rīgas biržā.

«Neilgi pēc Latvijas Institūta paziņojuma par valsts jaunā oficiālā informatīvā portāla Latvia.eu atklāšanu tas ik pa brīdim nav pieejams, un sākotnējā diagnostika liecina, ka piektdienas pēcpusdienā tam noticis mērķtiecīgs uzbrukums,» norāda Latvijas Institūta pārstāvis Kārlis Pots.

Patlaban tiek strādāts pie tā, lai atkal atjaunotu latvia.eu darbību, liecina paziņojums mājaslapā.

Latvijas Institūts ir vērsies Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā CERT, kā arī rakstīs iesniegumu Valsts policijai, lai atklātu ļaundarus, kas uzbrūk valsts oficiālajam portālam, norāda K. Pots, uzsverot, ka vienīgais portāla uzdevums ir pozitīvas Latvijas atpazīstamības veicināšana.

Lattelecom maina nosaukumu un koncentrēsies uz tehnoloģiskiem risinājumiem un izklaidi

Pēc valsts neatkarības atjaunošanas teju katrai Latvijas ģimenei telefonsakarus, interneta pieslēgumu vai televīzijas pakalpojumu nodrošināja uzņēmums Lattelecom. Tagad tas pāršķir jaunu lappusi – uzņēmums izaudzis ārpus telekomunikāciju jomas, un no 1.aprīļa tas būs zināms ar citu nosaukumu – SIA Tet. Pāreja uz jauno identitāti notiks pakāpeniski, tam vajadzētu atvieglot pierašanu pie trīsburtu vārda.

Vispirms jaunais nosaukums un zīmols ienāks uzņēmuma saziņā, ierastajos publiskajos Wi-Fi tīklos un veikalu noformējumā. Bezmaksas interneta tīkls tiks pārsaukts jau 2. aprīlī, un gandrīz 4600 vietās Latvijā atrodamie Wi-Fi piekļuves punkti turpmāk sauksies Tet-free, Tet-skola un Tet_plus. Tos lietojot pirmo reizi, ierīcē būs jānomaina tīkls un līdzšinējā Lattelecom_plus lietotājiem no jauna jāievada parole.

Konditoreja ir neatņemama svētku sastāvdaļa! Saldi našķi iet pie sirds kā lieliem, tā maziem gardumu baudītājiem. Kādi konditorejas izstrādājumi iederēsies uz galda dažādās dzīves situācijās un kā zināt, kur atrodama pati labākā beķereja? Par to lasi un uzzini vairāk šajā rakstā!

Konditoreja – kad tai ir vieta uz galda?

Dzīvē ir visdažādākās situācijas, kad vairāku veidu konditorejas izstrādājumi ir nepieciešamība, ko likt uz galda. Ja ir atrastas piemērotas uzkodas un našķi, ar ko cienāt viesus vai ko vienkārši baudīt nesteidzīgā pēcpusdienā, tad diena ir izdevusies! Kādiem konditorejas izstrādājumiem vislabāk dot priekšroku šajās dzīves situācijās? Turpinājumā lasi ieteikumus svētku cienastam un ikdienas pauzēm, kā arī uzzini par vietni, kur atrast kāroto!

No 2.decembra ar Liepājas un Kurzemes pieteikumu titulam Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014 būs iespēja iepazīties mājaslapā www.liepaja2014.lv.

liepaja2014.lv ir Liepājas pilsētas Kultūras pārvaldes izveidodota mājaslapa. liepaja2014.lv galvenais mērķis ir sniegt informāciju par Liepājas pieteikumu titulam Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014. Jaunā mājaslapa ļauj arī aktīvi līdzdarboties EKG projekta turpmākajā attīstība, izsakot savu atbalstu, kritiku un ieteikumus. liepaja2014.lv piedāvās noklausīties arī īpašu skaņdarbu Liepāja 2014 un lejupielādēt Liepāja 2014 oficiālo simboliku vektorfailos.

Mājaslapai pakāpeniski attīstoties, paredzēts, ka tā nodrošinās arī informāciju par pašvaldības kultūrpolitiku, kultūras iestādēm, kultūras projektiem un aktuālajiem kultūras notikumiem.

liepaja2014.lv 2009. gadā piedāvās arī jaunumu nosūtīšanu uz e-pastu un liepaja 2014 blogu. Pagaidām informācija mājaslapā publicēta latviešu valodā, bet turpmāk būs pieejama arī angļu valodā.

Ziemas atpūtas kompleksi vēl cer uz aukstumu tuvākajās nedēļās, pastāstīja ziemas atpūtas kompleksu pārstāvji.

Talsu novada atpūtas kompleksa "Kamparkalns" vadītājs Viesturs Ošenieks atklāja, ka patlaban atpūtas kompleksam sokas labi un tas turpina darbu citās atpūtas kompleksa jomās. Viņš atzina, ka darbs saistībā ar slēpošanas kalnu nav sācies, netiek pūsts mākslīgais sniegs, līdz ar to zaudējumi netikšot ciesti.

Ošenieks atzina, ka šosezon šī ir pirmā reize, kad kalnu slēpošanas sezona janvāra beigās vēl nav sākta. Taču ir bijuši gadi, kad slēpošanas sezona ir bijusi "īsa un kodolīga". "Pagaidām cerību nezaudējam, tāpēc skatāmies laikapstākļu prognozes un gaidām aukstumu," viņš norādīja..

Vienlaikus "Kamparkalna" pārstāvis piebilda, ka šī sezona neietekmēs spēju darboties nākamajās ziemas sezonās un būt gataviem pilnvērtīgi sākt darbu.

Vidzemes Uzņēmējdarbības centrs izveidojis jaunu mājaslapu invest.vidzeme.lv, kurā esošajiem un potenciālajiem uzņēmējiem pieejama informācija par iespējām saņemt dažāda veida atbalstu, informē centra vadītāja Ina Miķelsone.

Lielākā mājaslapas vērtība ir investīciju objektu datu bāze, kas šobrīd ir plašākā datu bāze Vidzemē, kurā vienkopus iespējams atrast informāciju par visu 26 Vidzemes pašvaldību piedāvājumā esošajiem investīciju objektiem.

«Vidzemē esam definējuši potenciālās viedās specializācijas jomas - augstas pievienotās vērtības koksnes izstrādājumu ražošana, veselīgas pārtikas un dzērienu ražošana, Rekreācija un ilgtspējīgs tūrisms un citas. Tās ir nozares, kurās augstākas pievienotās vērtības radīšanai sadarbojas uzņēmējdarbības un izglītības un pētniecības sektori, kurās pieejami resursi jomas attīstībai vai arī tos iespējams piesaistīt. Šo nozaru attīstībai nepieciešama arī zeme, telpas ražošanai vai birojam. Ceram, ka mūsu izveidotā datu bāze palīdzēs uzņēmējam pieņemt lēmumu, kur uzsākt vai attīstīt savu biznesu,» skaidro I. Miķelsone.

Eiropas Savienības (ES) fondu potenciālajiem un esošajiem projektu iesniedzējiem, kā arī ikvienam interesentam, kas vēlas uzzināt par Kohēzijas politikas un ES fondu sniegto ieguldījumu Latvijas izaugsmē un attīstībā, tagad pieejama modernizēta mājaslapa www.esfondi.lv. Tajā atrodama aktuālā informācija par Finanšu ministrijas pārvaldībā esošajiem ES fondiem – Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu, informē Finanšu ministrijā.

Lai ikvienam interesentam būtu iespēja ātri un ērti atrast sev nepieciešamo informāciju par ES fondiem, modernizēts ES fondu mājaslapas dizains un vienkāršota satura struktūra. Ņemot vērā, ka ar katru nākamo ES fondu plānošanas periodu informācija, kas šajā vietnē apkopota, kļūst arvien daudzveidīgāka un apjoma ziņā plašāka, būtiskākie mājaslapas uzlabojumi saistīti ar informācijas pārskatāmību. Savukārt informācija par plānotajiem informatīvajiem pasākumiem, kuros interesenti tiks informēti par ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā pieejamo fondu finansējumu, tagad būs detalizēti apskatāma mājaslapā pieejamajā kalendārā.

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nesodīs «privātās biržas» īpašnieku, trešdien informē laikraksts Dienas bizness.

FKTK ir sazinājusies ar izveidotās tirdzniecības platformas jeb interneta vietnes īpašniekiem SIA Jelgavas cukurs un lūgusi sniegt informāciju par mājaslapā ievietoto maldinošo informāciju. Pēc saņemtā skaidrojuma FKTK nekonstatēja finanšu instrumentu normatīvā regulējuma pārkāpumu, taču atkārtoti lūdza SIA Jelgavas cukurs līdz 12. augustam novērst neprecizitātes mājaslapā, lai tās apmeklētājiem nerastos maldinošs priekšstats par piedāvāto produktu un kapitāla tirgū notiekošajiem procesiem kopumā, informē FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece.

«Privātās biržas» mājaslapā būtībā esot neprecīza komerctiesiskā regulējuma izpratne, kā arī finanšu instrumentu tirgus regulējuma izpratne - piemēram, tiek pārdotas daļas, nevis akcijas, kā norādīts mājaslapā, norāda FKTK pārstāve.

Šodien, 16.maijā, visā Latvijā norisināsies Muzeju nakts, kuras ietvaros būs iespēja piedalīties dažādos interesantos muzeju sagatavotos pasākumos.

Kā liecina Latvijas Muzeju biedrības mājaslapā internetā iekļautā informācija, Muzeju nakts ir Eiropas mēroga pasākums, kas vienā un tajā pašā laikā notiek gandrīz visu Eiropas valstu muzejos. Akcijas iniciatori ir Francijas Kultūras un komunikāciju ministrija. Lai veicinātu akcijas atpazīstamību un pieejamību Eiropas valstīs, Francijā ir izveidota interneta mājaslapa www.nuitdesmusees.culture.fr, kur atspoguļotas akcijas norises visās dalībvalstīs. Akcija tradicionāli norisinās no sestdienas vakara līdz svētdienas pirmajai rīta stundai vai ilgāk.

Ieeja muzejos akcijas laikā arī šogad būs bez maksas.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu tīkla Gan Bei krimināllietā lūgts sākt kriminālvajāšanu pret deviņām personām, šodien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieks Kaspars Čerņeckis.

Pirmstiesas izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka minētais uzņēmums izmantoja speciālu programmatūru, ar ko iespējams veikt nelikumīgu iejaukšanos kases sistēmu darbībā, un samazināja tajā reģistrētos ieņēmumus, kā arī mantkārīgā nolūkā veica grāmatvedības dokumentu viltošanu un slēpšanu.

Valsts budžetam nenomaksāta pievienotās vērtības nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā nodarīti zaudējumi 957 799,96 eiro apmērā.

Gan Bei šī gada vasarā sāka atlīdzināt nodarītos zaudējumus, un patlaban valsts budžetā jau iemaksāti aptuveni 200 000 eiro.

Kriminālvajāšanu lūgts sākt pret septiņām ar Gan Bei saistītām personām, no kurām piecas ir uzņēmuma darbinieki - grāmatveži, IT speciālisti un inkasatori, viena persona ir finanšu direktors un viena - valdes loceklis. Savukārt divas personas ir saistītas ar kases aparātu apkalpošanas uzņēmumu, kas Gan Bei piegādāja nelegālo programmatūru, - šī uzņēmuma līdzīpašnieks, kā arī viņa radinieks, kurš nodrošinājis kases aparātu apkalpošanu. Par konkrētām personām Čerņeckis atteicās runāt.

Uzņēmuma Latio pēc skaita sestajā nekustamā īpašuma interneta izsolē, kas sākas piektdien, 27. jūnijā, plkst. 15, solīšanai tiek piedāvāti 14 objekti. Tas ir lielākais līdz šim vienā Latio izsolē iekļauto īpašumu skaits.

Piedāvātie objekti ir jaunajos projektos, renovētā ēkā un sērijveida namos, kā arī pirmo reizi tiek izsolīts lauku īpašums Vidzemē. Visi objekti ir gatavi dzīvošanai. Izsole turpināsies vienu nedēļu un noslēgsies 4. jūlijā, Db.lv informē Aija Ševele, Latio sabiedrisko attiecību speciāliste.

No jaunajiem projektiem tiek piedāvāti divu un trīs istabu dzīvokļi projektā Vītiņu ielas nams Mārupē (36 un 64 kv.m platībā), divas savrupmājas Rīgas rajonā Garkalnē (256.70 kv.m ar zemi 1217 kv.m) un Līčos (190 kv.m ar zemi 2400 kv.m) un divas dvīņu mājas Garkalnē (kopā četri dzīvokļi, no kuriem katra puse – 185.40 kv.m ar zemi 608 kv.m).

Otrdien, 12. septembrī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais 2017. gada pirmā pusgada un ikmēneša informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu. Ziņojumos norādīts uz tendenci, ka finansējuma saņēmēji projektus sagatavo un realizē novēloti, veicinot kopējo ES fondu ieviešanas kavēšanos, informē FM Komunikācijas departamenta vecākā eksperte Lauma Silakaktiņa.

Tādēļ atbildīgajām nozaru ministrijām sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) noteikts izvērtēt situāciju ar ES fondu investīciju ieviešanas negatīvām novirzēm un līdz šī gada 1. novembrim iesniegt MK situācijas novērtējumu un priekšlikumus finansējuma pārdalēm vai citu rīcību. Tai skaitā, ja nepieciešams, jāsagatavo priekšlikumus attiecībā uz individuāliem projektiem, lai novērstu riskus kopējo ES fondu mērķu izpildē.

Ministrijā skaidro, ka finansējuma saņēmēji projektus iesniedz atlases noslēguma posmā un nepietiekamā kvalitātē, lai tos apstiprinātu bez nepieciešamības projektu iesniedzējiem veikt precizējumus un iesniegt atkārtoti. Projektu iesniedzēji bieži pārceļ sākotnēji plānotos projektu iesniegšanas termiņus, lai sagatavotu kvalitatīvāku projekta iesniegumu.

Aicināta komentēt, vai Labklājības ministrijas (LM) mājaslapā ievietotais reklāmkarogs - «pabalstu kalkulators» - nesaistās ar konkrētas bankas popularizēšanu, Valsts kanceleja (VK) laikrakstam Diena atbildējusi - te nevar saskatīt likuma pārkāpumus, to var vērtēt kā labas prakses piemēru.

Uzklikšķinot uz oranžo «pabalstu kalkulatoru» LM mājaslapas pirmajā lappusē, atveras Swedbank korporatīvajā stilā ieturēta mājaslapa ar pašas bankas logo stūrī, uz kura uzspiežot tālāk nokļūst bankas mājaslapā.

Tā ir viena no Swedbank Privātpersonu finanšu institūta mājaslapas manasfinanses.lv sadaļām. LM mājaslapā kalkulators ievietots, lai interesentiem atvieglotu pabalstu aprēķināšanu, skaidrojusi Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja. Tā nekādā ziņā neesot bankas reklāma, bet gan institūta bezmaksas iniciatīva.

Neviena cita banka līdzīgas iniciatīvas neesot piedāvājusi.

#Šodien Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmai un e-veselībai noticis uzbrukums.

Šodien plkst.13.14. Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmai un e-veselībai noticis uzbrukums, liecina Veselības ministrijas paziņojums vietnē «Twitter».

Papildināta 4. rindkopa, pievienota 5. rindkopa

Ministrija informē, ka sadarbībā ar uzņēmumu «Lattelecom» un dienestiem tiek darīts viss, lai sistēmas darbību atjaunotu.

Ministrija plkst.16.30 rīko preses brīfingu, kurā informēs par uzbrukumu informācijas sistēmām.

Aģentūra LETA novēroja, ka NVD mājaslapa un mājaslapa «eveseliba.gov.lv» patlaban atjaunojušas darbību.

VM ziņojot par to, ka e-veselības sistēma nedarbojas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) vietnē «Twitter» paziņoja, ka attiecīgi nav iespējas arī iesniegt e-iesniegumus, lai pieprasītu no VSAA slimības vai maternitātes pabalstus. VSAA nav piekļuves informācijai par e-darbnespējas lapām, tika skaidrots ierakstā.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis 300 latu sodu kādai fiziskai personai par maldinošas komercprakses īstenošanu interneta mājaslapā, kas saistīta ar Sergeja Mavrodi veidoto Krievijas visu laiku lielāko finanšu piramīdu MMM, informē PTAC pārstāve Sanita Gertmane.

Krievijas visu laiku lielākā finanšu piramīda MMM atjaunotā variantā turpina darboties Latvijā bez šai darbībai nepieciešamās licences. Pagājušā gada nogalē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīcībā nonākusi informācija par nelicencētu ieguldījumu un noguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijā, ko veic uzņēmums ar nosaukumu MMM-2011, kura dibinātājs ir Mavrodi. Viņš 2011.gada janvārī paziņoja par jaunas investīciju programmas dibināšanu, solot tās dalībniekiem ikmēneša ieņēmumus 20% līdz 30% apjomā.

PTAC maldinošas komercprakses īstenošanu inkriminējis mājaslapas ienakumuplans.lv izveidotājam un uzturētājam - fiziskai personai, kuras identitāti, norādot uz personas datu aizsardzības likuma normām, centra pārstāve Gertmane atteicās atklāt.

Lai arī cik muļķīgi tas neizklausītos, cilvēki par grāmatām vairumā gadījumu tomēr spriež pēc to vāka, un, attiecībā uz tīmekli – grāmatas vāks ir interneta vietnes galvenā lapa, īpaši mazajiem uzņēmumiem, kuriem interneta mājaslapa pilda nozīmīgu vizītkartes lomu.

Mazais uzņēmējs, kuram, visticamāk, jau tāpat ir ierobežoti finanšu līdzekļi, parasti nevar atļauties tērēties, lai algotu dizaina guru, kurš paskaidrotu par tendencēm tīmeklī. Par laimi saistošas interneta mājaslapas izveide nav nekāda kvantu fizika.

Portāls Mashable apkopojis astoņus pamatprincipus, par kuriem būtu vērts padomāt, pirms savas interneta vietnes izveides.

1. Mājaslapai jābūt vienkāršai

Viss noslēpums ir interneta vietnes vienkāršībā. Interneta vietnes galvenajās lapas uzdevums ir reklamēt produktu pamatā ar vienkārša zīmējuma vai saukļa palīdzību.

Piemērs: Sheepshead

Luksuss ir pieejams ikvienam tikai pāris klikšķu attālumā – Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē (LPESP) mājaslapā www.eu2015.lv. Šis vidējas sarežģītības blogs – kā to sarunā ar Dienu dēvē kāds mājaslapu izstrādātājs – valsts budžetam izmaksāja 118 tūkstošus eiro – summu, par kādu iespējams nopirkt labu māju Pierīgā, trešdien raksta laikraksts Diena.

Prezidentūras mājaslapas cena ir vismaz desmit reižu lielāka nekā vidējā tirgus cena sarežģītām interneta vietnēm, ieskaitot dizainu, koncepciju un izstrādi, Diena noskaidroja programmētāju aptaujā.

«Tā mājaslapa ir ļoti vienkārša, vienīgais tur ir uztaisīts diezgan nopietns notikumu kalendārs, arī autorizācijas sadaļa un mediju akreditācija no kodēšanas viedokļa prasa lielāku darbu. Bet uz 118 tūkstošiem eiro, protams, «nevelk». Tādas cenas neeksistē,» pēc Dienas lūguma izpētot prezidentūras mājaslapu, norāda programmētājs Imants, kurš nozarē strādā vairākus gadus un veidojis vietnes gan valsts, gan privātajam sektoram. Jāatzīmē, ka mājaslapas projekts, tāpat kā pati prezidentūra, ir īslaicīgs – vien uz pusgadu, jo, kā rāda Itālijas, Lietuvas un citu prezidentūras neseno priekšteču pieredze, pēc minētā perioda vietne vairs nav aktuāla un aktivitāte tajā apsīkst.