Katra jauna un nestandarta situācija paplašina mūsu pieredzi un nes jaunas zināšanas un secinājumus. Tieši tā arī šīs vasaras jūlija nogales vētra atnesa jaunu pieredzi un jaunus secinājumus.

Apdrošinātājiem nācās ne tikai strādāt saspringtos apstākļos un pieņemt tūkstošiem atlīdzību pieteikumu, bet arī sastapties ar klientu neizpratni un jautājumiem. Kāpēc apdrošinātājs piesauc līgumu? Kāpēc nemaksā par visu? Kāpēc kaimiņam apdrošinātājs par lietus izraisītiem plūdiem atlīdzību maksā, bet man nemaksā? Kas tās tādas – biezākas un plānākas apdrošināšanas? Kas tie par apdrošinātiem un neapdrošinātiem riskiem?

Ņemot vērā neparasto un ārkārtējo situāciju, apdrošinātāji nāca pretī saviem klientiem un maksāja atlīdzības arī tiem klientiem, kuri riskus, kas viņu mājās iestājās, apdrošinājuši nebija. Taču skaidrs, ka tas nav ilgtermiņa risinājums un vienmēr tā nebūs. Tādēļ ļoti būtiskas ir divas lietas – detalizēts skaidrojums no apdrošinātāja puses un saprasta informācija no klienta puses jau polises iegādes laikā. Un pats pirmais solis tam ir – pamati par to, kā vispār strādā apdrošināšanas kompānija.

Vērtējot apdrošināšanas uzņēmuma Vienna Insurance Group ieceri iegādāties apdrošināšanas AS Baltikums, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieprasījusi informāciju no Austrijas uzrauga par Vienna Insurance Group, lai pārliecinātos par uzņēmuma brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību.

Pēc tam FKTK varēs lemt par atļaujas sniegšanu Vienna Insurance Group iegūt būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā Baltikums, informēja FKTK pārstāve Elīna Avotiņa.

Lēmums FKTK jāpieņem 60 darba dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas. Paziņojumu par Vienna Insurance Group plānu iegādāties apdrošinātāju Baltikums FKTK saņēma 20.augustā.

Kā ziņots, jūlija beigās Vienna Insurance Group noslēdza līgumu par apdrošinātāja Baltikums 100% kapitāla daļu iegādi.

"Baltikums" ir nedzīvības apdrošināšanas sabiedrība, kam pašlaik ir 8% tirgus daļa. Tādējādi uzņēmums Latvijas apdrošināšanas tirgū ierindojas 6.vietā. Apdrošināšanas sabiedrībai ir filiāles arī Lietuvā un Igaunijā. 2014.gadā uzņēmums noslēdzis līgumus par apdrošināšanas prēmijām vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā. Baltikums pērn strādāja ar 743 057 eiro peļņu.

Baltikums Bank valde ir apstiprinājusi lēmumu likvidēt investīciju pārvaldības uzņēmumu Baltikums Asset Management (BAM), liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Tas ir saistīts ar investīciju biznesa restrukturizāciju un kopējo holdinga izdevumu samazināšanu.

Uzņēmumu 2006. gada jūlijā nodibināja Baltikums Bank, kas bija vienīgā akciju turētāja. Iesniegums aktīvu pārvaldības licences anulēšanai tika nosūtīts Finanšu tirgus un kapitāla komisijai. BAM likvidācijas process ilgs sešus mēnešus likumā noteiktajā kārtībā.

Kā skaidro Baltikums Bank pārstāvis Uldis Zandars, pēdējā gada laikā visi Baltikums Asset Management klientu aktīvi tika pārvesti Baltikums Bank trasta pārvaldīšanā.

Baltikums Bank grupā ietilpst Baltikums Bank AS, Baltikums Luxembourg S.A., BB Broker Systems SIA, Baltikums International SIA, CityCap Service SIA, Kamaly Development UAB, ZapDvina Development SIA; Rostman Ltd. un Pils Pakalpojumi SIA. Baltikums Bank grupai ir filiāle Kiprā un biroji Maskavā, Sanktpēterburgā, Almati, Kijevā, Baku un Luksemburgā.

Apdrošināšanas uzņēmuma Baltikums AAS akciju paketi ir iegādājusies Austrijas apdrošināšanas sabiedrība Vienna Insurance Group AG (VIG), informē kompānija.

AAS Baltikums ir dibināta 1998. gadā, lielākie tās akciju turētāji ir BBG AS (80%) un Baltikums Bank AS (19%). Tā ir viena no pirmajām apdrošināšanas sabiedrībām Latvijā, nodrošinot nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un aizņemot 8% vietējā tirgū. Šobrīd sabiedrības 250 darbinieki strādā 38 Latvijas pilsētās, kā arī Viļņā.

«Mums ir plašs aģentu un brokeru tīkls, labi attīstīti produktu pārdošanas kanāli, stabils kolektīvs un pieredzējuši ilggadēji speciālisti. Aizvadīto 2014. gadu uzņēmums noslēdza ar vairāk nekā 20 milj. EUR parakstīto bruto prēmiju apmēru,» uzņēmumu raksturo Baltikums AAS valdes priekšsēdētājs Eduards Reinicāns. «Esmu pārliecināts, ka Baltikums AAS iekļaušanās pieredzes bagātajā VIG grupā pavērs mums jaunas attīstības iespējas un nodrošinās starptautisku pieredzi ikvienam tās darbiniekam. VIG plāno aktīvi izmantot vietējo speciālistu zināšanas un pieredzi. Nekādas izmaiņas neskars mūsu klientus, visas līdz šim brīdim noslēgtās apdrošināšanas polises paliek spēkā,» komentē Eduards Reinicāns.

Konkurences padome (KP) saņēmusi ziņojumu par apvienošanos, kuras ietvaros Vienna Insurance Group AG Wiener Versicherung Gruppe (Compensa Life Vienna Insurance Group SE Latvijas filiāle, Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāle un SIA Compensa Services) iegūst izšķirošu ietekmi pār AAS Baltikums, informē KP.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem KP jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar KP.

Lai aizsargātu apvienošanās dalībnieku komercinformāciju par to darbības plāniem, KP mājas lapā tiek publicēti tikai apvienošanās darījumā iesaistīto uzņēmumu nosaukumi. Plašāku informāciju par apvienošanās darījuma būtību var izvēlēties sniegt paši apvienošanās dalībnieki.

Pēc kompetento iestāžu atļaujas saņemšanas Vienna Insurance Group pabeigusi AAS Baltikums iegādes darījumu, informē Vienna Insurance Group.

Šī gada jūlijā Vienna Insurance Group AG Wiener Versicherung Gruppe (VIG) noslēdza līgumu par apdrošināšanas akciju sabiedrības Baltikums 100 % kapitāla daļu iegādi. Līdz ar Baltikums iegādi VIG ir kļuvusi par vienu no piecām vadošajām apdrošināšanas sabiedrībām Latvijas tirgū.

Piecu gadu laikā VIG parakstīto prēmiju apjoms Baltijas valstīs vidēji gadā pieaudzis par 30%. Uzņēmums šo tirgu uzskata par īpaši pievilcīgu un tajā plāno turpināt aktīvi izvērst savu darbību.

Baltikums Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus daļa ir 8%. 2014. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms pārsniedza 20 miljonus eiro. Šobrīd Baltikums ir 250 darbinieki, kas strādā 26 klientu apkalpošanas centros un 19 tirdzniecības vietas visā valstī. Apdrošināšanas sabiedrībai ir arī filiāle Lietuvā. Savukārt Igaunijā AAS Baltikums apdrošināšanas pakalpojumus nodrošina ar brokeru starpniecību.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

No Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ir cietuši ne tikai akciju tirgi un finanšu pakalpojumi, bet arī savstarpējo aizdevumu (P2P) pakalpojumu sektors.

Kopš pandēmijas sākuma ir pagājis jau pietiekoši ilgs laiks, lai atskatītos uz nozares darbības rezultātiem un izvērtētu, kā kopumā nozarei ir izdevies pārdzīvot pasaules krīzi.

Pandēmijas ietekmi TWINO, tāpat kā vairums savstarpējo aizdevumu platformu visā pasaulē, sāka izjust martā un aprīlī, tomēr kopumā platforma šo laiku pārdzīvoja bez lieliem zaudējumiem un pat ar mērenu izaugsmi. Uzskatu, ka salīdzinoši labos darbības rezultātus ietekmēja vairāki faktori:

Latvijas apdrošināšanas kompāniju Baltikums iegādājušies austrieši, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Augošās starptautiskās prasības apdrošinātājiem un asā konkurence samazina vietējo kompāniju spējas darboties tirgū, tādēļ nākotnē var gaidīt turpmāku konsolidāciju apdrošināšanas nozarē.

Izvēršas Baltijā

Šonedēļ Austrijas apdrošināšanas sabiedrība Vienna Insurance Group AG paziņoja, ka iegādājusies Latvijas apdrošināšanas kompāniju AAS Baltikums. Darījums gan vēl nav noslēdzies, jo tas jāapstiprina uzraudzības iestādēm. Vienna Insurance Group AG Latvijas tirgū jau ir pārstāvēta – Austrijas uzņēmumam Latvijā pieder dzīvības apdrošināšanas kompānija Compensa Life un nedzīvības apdrošinātājs Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group. Vienna Insurance Group vadītājs Pīters Hāgens skaidro, ka pēdējo piecu gadu laikā kompānijas parakstīto prēmiju apjoms Baltijas tirgū ir audzis par aptuveni 30% gadā, un AAS Baltikums iegāde ļaus ievērojami palielināt savu klātbūtni šajā tirgū, iekļūstot lielāko apdrošināšanas kompāniju pieciniekā, ņemot vērā abu uzņēmumu parakstīto prēmiju apjomu. Kā liecina kompāniju sniegtie dati, AAS Baltikums tirgus daļa Latvijā patlaban ir 8%, un tā ir sestā lielākā apdrošināšanas kompānija, kā arī tai pieder filiāles Lietuvā un Igaunijā.

Maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas meitas uzņēmuma SIA Jēkaba 2 patiesais pircējs, iespējams, ir Baltikums banka. Jēkaba ielā savulaik atradās Krājbankas centrālais ofiss.

Krājbankas administrators KPMG Baltic iepriekš paziņoja, ka SIA Jēkaba 2 iegādājās vien šā gada 13.septembrī dibināta SIA Vecpilsētas fonds, samaksājot 1,399 miljonus latu. Lursoft informācija liecina, ka vienīgais Vecpilsētas fonda īpašnieks, kas darījuma rezultātā ieguva piecstāvu ēku Vecrīgā, kuras telpas pielāgotas bankas vajadzībām, tostarp ar ierīkotu naudas seifu, ir ārvalstu kompānija CityCap Development LTD.

Db.lv rīcībā esošā neoficiāla informācija savukārt liecina, ka aiz šīs ārvalstu kompānijas patiesais īpašnieks saistīts ar komercbanku Baltikums. Baltikums pārstāvji pēc vairākkārtējiem aicinājumiem sniegt informāciju par šo darījumu, šo iespēju neizmantoja, sakot, ka «mums tiešām nav oficiālas informācijas». Proti, bankas pārstāvji nedz noliedza, nedz apstiprināja, ka banka vai ar to saistītas personas bijušas patiesie darījuma veicēji.

Septembrī Liepājas ostā darbu uzsākusi SIA Ekers Stividors LP, kam Liepājas SEZ valde ir piešķīrusi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības statusu, informē Baltikums Bank.

Sākot no 1.oktobra, SIA Ekers Stividors LP uzsāks jauna investīciju plāna realizēšanu, pilnībā pārņemot līdzšinējai stividorkompānijai AS Liepājas osta LM piederošos aktīvus.

Kompānijas Ekers Stividors LP biznesa attīstība Liepājas ostā ir kļuvusi iespējama, pateicoties Baltikums Bank sniegtajam finansiālajam atbalstam - šī gada sākumā noslēgtajam kreditēšanas līgumam.

«Baltikums Bank izsniegtais kredīts ļauj mums iegādāties nepieciešamās tehniskās iekārtas, sakārtot infrastruktūru, lai veiksmīgi uzsāktu Liepājas ostā ienākošo kuģu apkalpošanu, pakāpeniski palielinot pārkrauto kravu apjomu un līdz 2022.gadam sasniedzot 2,5 miljonus tonnu gadā,» stāsta SIA Ekers Stividors LP valdes loceklis Gatis Svētiņš.

Paplašinājusies a/s Baltikums Bank valde, tai pievienojoties jaunai valdes loceklei Ingai Mukānei, liecina Lursoft dati.

Bankas valdē darbu turpina tās priekšsēdētājs, galvenais izpilddirektors Dmitrijs Latiševs, kā arī valdes locekļi – finanšu direktore Tatjana Drobina, attīstības un drošības jautājumu direktors Aleksandrs Halturins un galvenā grāmatvede Leonarda Višņevska.

A/s Baltikums Bank ir 1994. gadā Latvijā dibinātās a/s BBG struktūrvienība. BBG ir finanšu holdings ar 100% Latvijas kapitāla. Galvenie akcionāri ir SIA Alexander Peshkov Family Holdings un SIA Sergey Peshkov Holdings, pārējā akciju daļa pieder SIA Andrey Kochetkov Holdings un SIA Oleg Chepulsky Holdings. 2012. gada 29. novembrī BBG apmaksātais kapitāls bija 28,239 milj. latu, kas ir ieguldīti Baltikums Bank un citos meitas uzņēmumos.

Vienna Insurance Group AG (VIG) nostabilizē savas pozīcijas Baltijas tirgū, pievienojot InterRisk Vienna Insurance Group AAS (InterRisk) AAS BTA Baltic Insurance Company (BTA).

(InterRisk Vienna Insurance Group AAS vēsturiski - AAS Baltikums un Baltikums Vienna Insurance Group AAS.)

«BTA būs Baltijas tirgus līderis ar plašāko partneru un klientu apkalpošanas centru tīklu visā Baltijā, nodarbinot vairāk nekā 1300 darbinieku,» stāsta Eduards Reinicāns, InterRisk valdes priekšsēdētājs.

InterRisk pievienošana paredz, ka BTA Latvijā tiks pievienots InterRisk Latvijas bizness un infrastruktūra, savukārt InterRisk Lietuvas filiāle tiks pievienota BTA Lietuvas filiālei.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku pasākumu rīkotājs - Latvijas Nacionālais kultūras centrs - ir nodrošinājies pret iespējamiem izdevumiem gadījumā, ja svētku viesi nokļūs kādā nelaimē, proti, svētku rīkotāju civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta par 2 miljoniem eiro, otrdien vēstīja LNT rīta ziņu raidījums «900 sekundes».

Apdrošināšana, iespējams, izmaksājusi vairākus tūkstošus eiro, taču šo summu sedzis pats apdrošinātājs, jo izvēlēts kā pasākuma sponsors. Svētku atbalstītājs finanšu sektorā ir «Swedbank». «Lai izpētītu visus piedāvājumus, tika aptaujāti vairāki piedāvājumi un tika izvēlēts pat ne izdevīgākais, bet piemērotākais. Pēc tam gala piedāvājums tika skatīts ļoti cieši sadarbībā ar mums kā rīkotājiem, lai tas precīzi atbilstu mūsu vajadzībām. Līdz ar to mēs uzskatām, ka izvēlēts un nodrošināts atbilstošākais pakalpojums,» saka Dziesmu un deju svētku pārstāve Inga Vasiļjeva.

Obligātā civiltiesiskā apdrošināšana paredz, ka apdrošinātājs sedz svētku apmeklētājiem dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu izdevumus, kas saistīti ar ārstniecību, pārejošu darba nespēju, darba spējas zaudējumu, nāvi. Papildu apdrošinātājs ir parūpējies arī par dalībniekiem, apdrošinot to dzīvību un traumas, piemēram, lūzumus, mežģījumus, kur summa vienam apdrošinātajam ir 5000 eiro. Tomēr jāņem vērā, ka apdrošinātājs nesegs izdevumus, ja notiks saindēšanās ar pārtiku, būs vēlme ārstēt slimības vai labot zobus, aprūpēt iekaisumus vai cīnīties ar hronisku nogurumu.

Uzņēmums “ERGO International AG”, kas pārvalda ERGO grupas starptautisko biznesa portfeli, 25. jūlijā parakstījis līgumu ar Norvēģijas nedzīvības apdrošinātāju “Gjensidige Forsikring ASA”, lai iegādātos tam piederošo, Lietuvā bāzēto meitas uzņēmumu “ADB Gjensidige”, ieskaitot tā filiāles Latvijā un Igaunijā.

Līdz ar šo darījumu ERGO paplašinās darbību Baltijas valstīs, nostiprinot savas pozīcijas vietējā tirgū.

Lai darījums tiktu noslēgts, tam jāsaņem vairāku atbildīgo iestāžu, tostarp Lietuvas, Latvijas un Igaunijas konkurences regulatoru, apstiprinājums. Tikai pēc veiksmīgas darījuma pabeigšanas “ADB Gjensidige” juridiski pāries ERGO īpašumā. Līdz tam abi uzņēmumi turpinās darboties atsevišķi.

Noslēdzoties pirkuma procedūrai, “ADB Gjensidige” tiks integrēts ERGO uzņēmumos Baltijas valstīs un tiks apvienoti abu apdrošinātāju darbības procesi. Darījuma gaita neietekmēs klientus, partnerus un brokerus – visi spēkā esošie līgumi tiks turpināti un tiks nodrošināts apdrošināšanas segums. “Gjensidige” zīmols saglabāsies līdz darījuma pabeigšanai, vēlāk pakāpeniski pārejot uz ERGO zīmolu.

Nasdaq (NASDAQ: NDAQ) šodien paziņoja balvas «Nasdaq Baltic Awards 2019» uzvarētājus, godinot labākos Nasdaq Baltijas biržu uzņēmumus atklātības, labas pārvaldības un investoru attiecību izcilības jomā, izceļot aktīvāko un nozīmīgāko biržas biedru sniegumu.

Pirmo reizi tika atzīmēti arī spilgtākie notikumi kapitāla tirgū Baltijā un citu tirgus dalībnieku devums Baltijas kapitāla tirgus ilgtspējīgā attīstībā.

Balvas sešās nominācijās un viena speciālbalva tika piešķirtas Baltijas biržu un Nasdaq CSD organizētajā tiešraides ceremonijā vienlaikus Tallinā, Rīgā un Viļņā. Atzīmējot īpašo notikumu, Nasdaq prezidente Adena Friedmana uzaicināja Nasdaq Baltijas biržās kotētos uzņēmumus LHV Group, MADARA Cosmetics un Lietuvos Energija vienlaikus svinīgi iezvanīt tirdzniecības sesijas zvanu Nasdaq MarketSite, Ņujorkas Taimskvērā, ASV.

«Patiess prieks sveikt divgades Nasdaq Baltic Awards pirmos laureātus. Uzvarētāji ar savu spožo sniegumu labas pārvaldības, atklātības un investoru attiecību jomās kombinācijā ar akciju cenas pieaugumu biržā, ir uzstādījuši augstu latiņu visiem regulētā un alternatīvā First North tirgus emitentiem, kas savukārt iedvesmo un vairo investoru uzticību ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ekonomiskajai izaugsmei kopumā,» gandarījumu pauda Indars Aščuks, Nasdaq Baltijas tirgu vadītājs. «Mēs vēlamies pateikties visiem kapitāla tirgus ekosistēmas dalībniekiem, sabiedrotajiem un partneriem par lielo ieguldījumu investīciju kultūras veicināšanā Baltijā, padarot reģionu pievilcīgāku investīciju piesaistei.»

Vides, sociālie un pārvaldības (ESG) faktori arvien vairāk tiek iekļauti investīciju stratēģijās. PwC pētījumā secināts, ka aptaujātajiem investoriem ESG šobrīd ir kļuvis par izšķirošu faktoru.

Gandrīz puse aptaujāto investoru (49%) pauž gatavību aiziet no uzņēmumiem, kas neveic pietiekamus pasākumus ESG jomās, savukārt lielākais vairums aptaujāto investoru (79%) uzskata uzņēmuma attieksmi pret ESG riskiem un iespējām kā būtisku faktoru investīciju lēmumu pieņemšanai šajos uzņēmumos.

Aptaujā PwC 2021 Global Investor ESG Survey ir apkopoti viedokļi, ko izteikuši 325 investori no visas pasaules, tajā skaitā ieguldījumu pārvaldnieki un analītiķi no investīciju un brokeru kompānijām, kā arī investīciju bankām. Pētījuma ietvaros, globālā mērogā tika veiktas arī 40 padziļinātās intervijas ar investoriem un analītiķiem, kuru pārvaldībā esošie aktīvi kopā pārsniedz 11,6 triljonus ASV dolāru.

Ceturtdien Baltic Market Awards ceremonijā tika paziņoti NASDAQ OMX Baltijas biržās kotētie uzņēmumi kategorijās par labākajām investoru attiecībām un apbalvots Baltijas biržu Gada biedrs.

Tallinna Vesi pirmo reizi Baltijas uzņēmumu konkurencē saņēma galveno balvu nominācijā Labākās investoru attiecības Baltijas valstīs.

Lietuvas telekomunikāciju kompānija Teo LT ierindojās 2.vietā nominācijā par labākajām investoru attiecībām Baltijas valstīs, savukārt uzņēmums Baltika ieguva 3.vietu. Šajā nominācijā labāko uzņēmumu pieciniekā ierindojās arī Grindeks un Nordecon.

«Baltijas biržās kotētos uzņēmumus ar labākajām investoru attiecībām mēs vērtējam atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošana un stiprināšana, nodrošinot caurskatāmību un atklātību, ir svarīgākie instrumenti investoru attiecībās gan emitentu vidū gan kapitāla tirgum kopumā,» saka Arminta Saladžiene, NASDAQ OMX Baltijas tirgus vadītāja. «Gūstot uzticību investoru un tirgus dalībnieku vidū, uzņēmumam ir vieglāk papildus piesaistīt kapitālu attīstībai, apliecinot savu atpazīstamību un konkurētspēju. Visbeidzot, caurskatāma un godīga biznesa vide pozitīvi rezonēs arī Baltijas valstu ekonomikas attīstības un iedzīvotāju labklājības kontekstā.»

Valdība pirmdien iepazinās ar VAS Privatizācijas aģentūra (PA) sagatavotajiem AS Citadele banka investoru piedāvājumu izvērtēšanas kritērijiem, kas izstrādāti sadarbībā ar investoru piesaistes procesa konsultantu Société Générale.

Kā informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš, potenciālo investoru piedāvājumu izvērtēšanas kritēriji ir apkopoti četrās kritēriju grupās, to mērķis – izraudzīties piemērotāko piedāvājumu, kas nodrošina labāko cenu, investora uzticamību un reputāciju, kā arī bankas Citadele turpmāko attīstību.

«Valsts mērķis ir atrast bankai Citadele profesionālus, uzticamus investorus ar izcilu reputāciju, kuri nodrošinās bankas turpmāku attīstību un piedāvās vislabāko iespējamo akciju cenu. Tāpēc esam izvirzījuši virkni kritēriju, pēc kuriem starptautiskais konsultants Société Générale caurskatāmā procedūrā, konkursa kārtībā izvēlēsies labāko no visiem potenciālajiem investoru piedāvājumiem,» norāda PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns.

Investīciju jomā būtiska loma vienmēr ir bijusi kopējam tirgus dalībnieku noskaņojumam un citiem psiholoģiskiem faktoriem. Ja tirgū dominē lāči, līknes ir sarkanas un noskaņojums ir pesimistisks, arī labus finanšu rezultātus uzrādošs uzņēmums var piedzīvot tādu pašu lejupslīdi kā tirgus kopumā.

Visai droši varam teikt, ka šādā situācijā šobrīd atrodas gan Latvija, gan viss Baltijas reģiona akciju tirgus. Tomēr šādus apstākļus visai bieži izmanto tā dēvētie vērtību investori (value investors), kuri vispārējās panikas un negatīvā sentimenta aizsegā peld pret kopējo straumi un pieturas pie principa – “Pērc, kad skan lielgabali, pārdod, kad skan trompetes”.

Viņi meklē ilgtermiņa ieguldījumu perspektīvas – fundamentāli spēcīgus uzņēmumus, kas dažādu iemeslu dēļ tirgū ir salīdzinoši nepietiekami novērtēti.

Ārvalstu investīcijas buksē

Krievijas karš Ukrainā ir uzlicis savu zīmogu visam Baltijas reģionam. Pēdējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2023 (1) parāda, ka ārvalstu investoru ieguldīšanas apetīte ir sasniegusi līdz šim zemāko ieguldīšanas gatavības līmeni. Ārvalstu investori atzīst, ka ir kļuvuši ļoti piesardzīgi, un vairākums uzsver, ka galvenais iemesls šādai rīcībai ir tieši “lielgabali” jeb pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Arī konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums “European Attractiveness Survey”, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti tikai 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022. gadā. Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits – no 2245 darba vietām 2022. gadā līdz 1265 vietām pērn. Nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums bija novērojams arī Lietuvā – no 47 projektiem 2022. gadā līdz 28 pagājušajā gadā. Igaunijā samazinājums bijis neliels – no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits – no 5868 jaunām darba vietām 2022. gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

Konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums European Attractiveness Survey, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022.gadā.

Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits - no 2245 darba vietām 2022.gadā līdz 1265 vietām pērn.

EY pētījums parāda, ka nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums novērojams arī Lietuvā - no 47 projektiem 2022.gadā līdz 28 pērn. Igaunijā samazinājums bijis neliels no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī investīciju jaunu radītu darba vietu skaits -no 5868 darba vietām 2022.gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

"Jāatzīmē, ka relatīvi Latvijas un Baltijas investīciju piesaistes rādītāji joprojām nav slikti - lai arī redzams jaunu investīciju plūsmu samazinājums Baltijā un Latvijā, mūsu valsts, rēķinot pēc jauniem investīciju projektiem uz miljons iedzīvotājiem Eiropā ierindotos astotajā vietā, bet Lietuva būtu desmitā. Savukārt, pēc radītām jaunām darba vietām Latvija būtu devītā, Igaunija - sestā un Lietuva - vienpadsmitā Eiropā," saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Ceturtdien sumināti Nasdaq Baltic biržās kotētie uzņēmumi par labākajām investoru attiecībām 2014.gadā.

Apbalvošanas ceremonija notika jau devīto gadu pēc kārtas un norisinājās vienlaicīgi Rīgā, Viļņā un Tallinā ar video tilta starpniecību.

Igaunijas ūdensapgādes uzņēmums Tallinna Vesi atzīts par uzvarētāju galvenajā nominācijā Labākās investoru attiecības Baltijas valstīs jau otro gadu pēc kārtas.

Lietuvas valsts uzņēmums Klaipėdos nafta ieguva 1.vietu nominācijā Lielākais progress gada laikā un saņēma Nasdaq grupas valdes priekšsēdētāja Boba Greifelda uzaicinājumu svinīgi iezvanīt tirdzniecības sesijas atvēršanas zvanu Nasdaq MarketSite studijā - Ņujorkas Taimskvērā.

«Lai uzņēmums mūsdienās būtu ienesīgs, ar investoru un finansējuma piesaisti izaugsmei vien nepietiek – arvien robustākais finanšu tirgus regulējums diktē nepieciešamību parādīt godīgu, atklātu un pastāvīgu dialogu ar investoriem un saprātīgu korporatīvās pārvaldības praksi,» sacīja Arminta Saladžienė, Nasdaq Baltic vadītāja.

Baltikums Bank neauditētie finanšu dati liecina, ka bankas ienākumi 2014. gadā ir sasnieguši 33,84 miljonus eiro, savukārt tīrā peļņa ir palielinājusies līdz 13,153 miljoniem eiro, informē Baltikums Bank Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ingrīda Šmite.

Bankas likviditāte pārskata perioda beigās bija 80,39%, kapitāla pietiekamība (pēc provizoriskiem aprēķiniem) - 17,55%. Savukārt kapitāla atdeves rādītājs (ROE) – 24,1% un aktīvu atdeves rādītājs (ROA) – 2,5 %. Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, banka atzīmē izaugsmi arī citās nozīmīgās pozīcijās 2014.gadā – par 30% ir pieaudzis klientu līdzekļu apjoms, jau pārsniedzot pusmiljardu eiro, savukārt kredītportfelis ir palielinājies par 48%. Aizvadīto 12 mēnešu laikā banka ir piesaistījusi subordinētos noguldījumus un obligācijas 7,66 milj. eiro apmērā, gadu noslēdzot ar 13,2 miljonu eiro lielu subordinēto kapitālu, tādējādi uzrādot 138% pieaugumu. Pārskata perioda beigās bankas kopējais aktīvu apjoms (t.sk., aktīvi pārvaldīšanā) uzrāda izaugsmi, sasniedzot 663,44 miljonus eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) devusi atļauju Vienna Insurance Group AG Wiener Versicherung Gruppe iegūt būtisku līdzdalību AAS Baltikums, līdz ar to darījums var tikt īstenots, iegādājoties AAS Baltikums akcijas, informē FKTK pārstāvji.

Izvērtējot iesniegtos dokumentus un informāciju par Vienna Insurance Group un ņemot vērā, ka tā atbilst Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā noteiktajām prasībām, FKTK neiebilst, ka Vienna Insurance Group AG Wiener Versicherung Gruppe iegūst būtisku līdzdalību apdrošināšanas akciju sabiedrībā Baltikums, un AAS Baltikums kļūst par Vienna Insurance Group meitas sabiedrību.

Klientus šīs izmaiņas neskars, jo līdz šim noslēgtie apdrošināšanas līgumi paliek spēkā, un visas saistības pret līdzšinējiem AAS Baltikums klientiem tiks pildītas, skaidro FKTK.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.