Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Automašīnas ārkārtējās situācijas laikā tiek izmantotas mazāk, tāpat samazinās arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, un likumsakarīgi samazinās pieteikto OCTA atlīdzību skaits.

Ņemot vērā šo faktu, vairāku valstu apdrošinātāji klientiem polišu iegādei piešķīruši atlaides vai atmaksājuši daļu prēmiju.

Aktīvāki šajā ziņā līdz šim bijuši ASV apdrošinātāji, no kuriem vairāki lielie spēlētāji paziņojuši par atlaižu piemērošanu. Tā, piemēram, Vorenam Bafetam piederošā "Geico" paziņojusi, ka polisēm, kas tiks atjaunotas vai iegādātas no jauna laika periodā no 8.aprīļa līdz 7.oktobrim, piemēros 15% atlaidi, un līdzīgas atlaides piemērojušas vēl citas kompānijas. Savukārt apdrošinātāji "Liberty Mutual" un "Mercury Insurance" nolēmuši atmaksāt 15% no aprīlī un maijā veiktajiem maksājumiem par apdrošināšanas polisēm.

Indijas apdrošinātājs "Acko General Insurance" paziņojis, ka klientiem piedāvās apdrošināšanu vienu mēnesi bez maksas - pērkot apdrošināšanas polisi uz 12 mēnešiem, vienu papildus mēnesi apdrošināšana būs bezmaksas.

Jūlija nogales vētra ir ne vien radījusi nozīmīgus materiālos zaudējumus sējumiem, automašīnām, ēkām, bet arī palielinājusi apdrošinātāju reputācijas riskus, jo īpaši pēc valsts augstāko amatpersonu skaļākiem paziņojumiem, kas perspektīvā var mainīt apdrošināšanas praksi.'

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Viņš atzīst, ka dabas stihijas Latvijā kļūst biežākas un to iespējamo zaudējumu minimizēšanā būs jāiesaistās pašvaldībām un valstij, īstenojot attiecīgu politiku par applūstošo vietu apbūvi, meliorācijas un grāvju sistēmu darbspēju, to ietekmējošo bebru izplatību, kā arī cilvēku veselību un pat dzīvību, tāpat arī auto un ēkas apdraudošo veco, apdzīvotās vietās tikai mizā karājošos koku nozāģēšanu un jaunu iestādīšanu.

Fragments no intervijas

Vai apdrošinātāju dažādā reakcija uz jūlija nogalē piedzīvoto lietavu un vētras postījumu atlīdzību pieteikumiem kontekstā ar valsts augstāko amatpersonu pausto, ka apdrošināšanas kompānijām būtu atbildīgi jāstrādā ar atlīdzību pieteikumiem, nevis jāizvairās no atbildības, nav būtiski pasliktinājusi apdrošinātāju reputāciju?

Katra jauna un nestandarta situācija paplašina mūsu pieredzi un nes jaunas zināšanas un secinājumus. Tieši tā arī šīs vasaras jūlija nogales vētra atnesa jaunu pieredzi un jaunus secinājumus.

Apdrošinātājiem nācās ne tikai strādāt saspringtos apstākļos un pieņemt tūkstošiem atlīdzību pieteikumu, bet arī sastapties ar klientu neizpratni un jautājumiem. Kāpēc apdrošinātājs piesauc līgumu? Kāpēc nemaksā par visu? Kāpēc kaimiņam apdrošinātājs par lietus izraisītiem plūdiem atlīdzību maksā, bet man nemaksā? Kas tās tādas – biezākas un plānākas apdrošināšanas? Kas tie par apdrošinātiem un neapdrošinātiem riskiem?

Ņemot vērā neparasto un ārkārtējo situāciju, apdrošinātāji nāca pretī saviem klientiem un maksāja atlīdzības arī tiem klientiem, kuri riskus, kas viņu mājās iestājās, apdrošinājuši nebija. Taču skaidrs, ka tas nav ilgtermiņa risinājums un vienmēr tā nebūs. Tādēļ ļoti būtiskas ir divas lietas – detalizēts skaidrojums no apdrošinātāja puses un saprasta informācija no klienta puses jau polises iegādes laikā. Un pats pirmais solis tam ir – pamati par to, kā vispār strādā apdrošināšanas kompānija.

Vairāki sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji izvēlējušies neatsākt darbu iekštelpās, jo ne tikai nevēlas šķirot apmeklētājus pret Covid-19 vakcinētajos un nevakcinētajos, bet ir arī grūtības īstenot atsevišķas no noteiktajām prasībām, izriet aptaujāto ēdinātāju pārstāvju teiktā aģentūrai LETA.

Viedokli par uzņēmēju nevēlēšanos šķirot savus apmeklētājus aģentūrai LETA pauda Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis. Viņš uzskata, ka valdības iepriekšējie lēmumi bijuši nekonsekventi un mainīgi, kas nozares uzņēmējos radījis neizpratni un neļauj īstenot plānotās ieceres.

"Ir daļa uzņēmēju, kas pateica, ka viņi nediskriminēs vienu sabiedrības grupu, un neuzņems viesus iekšā vispār, kamēr regulējums netiks sakārtots. Apmēram tikai 10% mūsu biedru teica, ka mēģinās strādāt šādā formātā," teica Jenzis.

Picērijas "Pica Lulū" pārvaldītāja un franšīzes turētāja "Later LTD" mārketinga un pārdošanas vadītāja Agnese Puriņa aģentūrai LETA atzina, ka sākotnēji bija plānots atsākt "Pica Lulū" picēriju darbu iekštelpās, tomēr tas nav noticis. "Mēs mēģinājām [sākt darbu iekštelpās], vakar pat iepirkām testus, lai šodien varētu visu veiksmīgi izdarīt, bet saņēmām ziņu, ka apkalpojošajam personālam ēdināšanas nozarē diemžēl tas neattiecas. Līdz ar to iesākām, bet tā arī nepabeidzām to īstenot," teica Puriņa.

Ņemot vērā šīs nedēļas vētras un stipro lietusgāžu radītos postījumus, Latvijas Banka ir regulārā un ciešā saziņā ar Latvijas Apdrošinātāju asociāciju, lai gūtu pārliecību, ka apdrošinātāji nodrošina taisnīgu un ātru atlīdzību izmaksu cietušajiem klientiem atbilstoši individuālo līgumu nosacījumiem.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile uzsver: "Šīs nedēļas notikumi izgaismo vairākus segmenta izaicinājumus. Pirmkārt, dabas spēku radīti postījumi kļūst arvien biežāki, tāpēc šādiem riskiem nepārprotami un bez interpretācijas iespējām jāatspoguļojas arī piedāvātajos apdrošināšanas produktos. Otrkārt, iegādājoties mājokļa apdrošināšanu, klientam jāiepazīstas ar visiem līguma nosacījumiem, savukārt apdrošinātājiem skaidrojošais darbs par līguma nosacījumiem aktīvāk ir jāveic tieši līguma slēgšanas, nevis atlīdzību pieteikšanas posmā. Latvijā darbojas vairāki apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā dažādus un individuāli pielāgotus apdrošināšanas produktus, un tiem līguma nosacījumi klientiem ir nepārprotami jāizskaidro jau līguma slēgšanas posmā, lai klienti pilnībā izprot apdrošināto risku apjomu."

Ar vakar noslēgtā līguma par «Seesam Insurance» akciju pārdošanu VIG grupai, strauji turpina samazināties konkurence Latvijas apdrošināšanas tirgū.

Kā jau zināms, tad austriešu uzņēmumam «Vienna Insurance Group» (VIG) Latvijā jau pieder trīs apdrošinātāji – BTA Baltic, Compensa un Interrisk, kas agrāk bija pazīstams kā AAS Baltikums. Nav noslēpums, ka drīz vien VIG grupai piederošais Interrisk beigs pastāvēt kā patstāvīga vienība un pievienosies Latvijas vienai no lielākajām (arī VIG grupai piederošajām) apdrošināšanas sabiedrībām - BTA Baltic.

Apdrošinātāju savstarpējās sadarbības biedrība LTAB (Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs) var turpināt stāstīt par to cik lielus zaudējumus cieš OCTA nozare Latvijā, bet OCTA cenu straujais kāpums 2017.gadā sākās tieši pēc tam, kad Latvijā bija noslēdzies būtisks konkurences samazināšanās etaps – VIG grupas rokās nonāca trīs līdz tam neatkarīgi apdrošinātāji, kā arī noslēdzās Baltas un PZU apvienošanās. Varbūt tā ir nejauša sakritība. Tāpat kā 2017.gada laikā apdrošinātāju būtiski samazinātās brokeru komisijas OCTA apdrošināšanas veidā arī var izrādīties gluži nejauša sakritība, nevis apdrošinātāju savstarpēji saskaņota rīcība.

Latvijā transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas cenai tuvākajā laikā nevajadzētu kāpt, otrdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes loceklis Juris Stengrevics.

Viņš atzīmēja, ka apdrošinātāju gūtā peļņa no OCTA apdrošināšanas 2018.gada deviņos mēnešos, kas bija vairāk nekā seši miljoni eiro, nav daudz, ja salīdzina ar zaudējumiem, kādus iepriekšējos gados apdrošinātāji cieta no šī apdrošināšanas veida, taču vienlaikus dod cerību, ka cenām turpmāk nevajadzētu mainīties uz augšu.

Tajā pašā laikā Stengrevics piebilda, ka OCTA polises Latvijā piedāvā deviņi apdrošinātāji un ir grūti pateikt, kādi konkrēti ir to turpmākie plāni. «Cenas nosaka apdrošinātāji, tāpēc man ir grūti pateikt, kādi būs viņu turpmākie plāni. Turklāt apdrošinātāji mums ir deviņi - daļa no viņiem, varbūt, plāno kaut ko mainīt, daļa - nē,» viņš teica.

Pēc gadiem ilgušajiem draudiem celt obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) polises cenas apdrošinātāji šajā gadā tās sākuši paaugstināt straujāk, un sadārdzinājums gaidāms arī turpmāk

Zaudējumi OCTA nozarē vērojami jau gadus desmit, un pēdējo gadu laikā tie palielinājās, neskatoties uz to, ka apdrošinātāji regulāri izteicās par nepieciešamību celt cenas. Iepriekšējos gados cenu pieaugums nozarē bija vidēji par 5-10%, kas bija pārāk zems, lai spētu segt augošās izmaksas, ko rada dārgāku detaļu nepieciešamība jaunāku modeļu automašīnām, izmaiņas nemateriālo atlīdzību izmaksu kārtībā, augošais dārgo ceļu satiksmes negadījumu skaits ārvalstīs un citi faktori. Tiesa, konkurence daudzo apdrošinātāju vidū bija tik asa, ka cenas tika turētas zemas, tomēr jau pērn vairāki apdrošinātāji paziņoja par plāniem paaugstināt cenas šajā segmentā, un šā gada pirmajā pusē šī tendence vērojama daudz izteiktāk.

Šonedēļ Valsts policija aizturēja trīs vīriešus, kuri tiek turēti aizdomās par vismaz 20 šajā vasarā izdarītām zādzībām no Sarkandaugavas un Vecmīlgrāvja dzīvokļiem, ofisiem, darbnīcām un kāpņu telpām laika posmā no 2017. gada jūnija līdz augustam, informē Valsts policijas (VP) Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.

Veicot vairākas kratīšanas vīriešu dzīvesvietās un pārbaudot lombardus, policisti ir atguvuši daļu no nozagtajām mantām. Saistībā ar notikušo uzsākti vairāki kriminālprocesi un šobrīd policija skaidro katra aizturētā vīrieša lomu minētajos noziegumos un citus notikušā apstākļus. Arī kopējā zaudējumu summa tiek apzināta.

G. Gžibovska skaidro, ka šā gada jūnija beigās VP tika saņemta informācija par dzīvokļa apzagšanas gadījumu Rīgā, Sarkandaugavā. Izmeklējot šo noziegumu, VP Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa policisti sadarbībā ar Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes amatpersonām noskaidroja, ka ar šo noziegumu, iespējams, saistīti trīs vīrieši.

Latvijā, līdzīgi kā pasaulē, sievietes mazāk pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus un ir apzinīgākas transportlīdzekļu lietotājas, tā secinājis transportlīdzekļu koplietošanas uzņēmums "CityBee", norādot, ka no visiem koplietošanas platformas lietotājiem Latvijā sievietes ir aptuveni trešdaļa.

Lai uzrunātu vīriešus sekot līdzi savai braukšanas kultūrai, "CityBee" rīko kampaņu "Brauc kā sievietes", kurā aicina stiprā dzimuma pārstāvjus braukt ar tādu pašu apziņu, kā to dara sievietes.

Uzņēmuma pieredze rādot, ka sievietēm retāk ir braukšanas ātruma un citi pārkāpumi – tikai aptuveni 10% no uzņēmumā saņemtajiem administratīvajiem pārkāpumiem. Tāpat viņas rūpīgāk izturas pret uzņēmuma iekšējiem transportlīdzekļu lietošanas noteikumiem, nesēžas pie stūres alkohola vai apreibinošo vielu ietekmē un nenovieto transportlīdzekli vietās, kur tas nav atļauts.

Egija Gailuma, "CityBee Latvija" vadītāja, komentē: "Mūsu pieredze rāda, ka sievietes daudzreiz retāk pārsniedz ātrumu un saņem sodus par pārkāpumiem ceļu satiksmē. Tāpēc esam uzsākuši neordināru kampaņu, kurā aicināsim vīriešus braukt kā sievietēm. Akcijas mērķis būs pievērst autovadītāju uzmanību braukšanas manierēm Latvijā un izvēlēties drošu braukšanas kultūru."

Šī gada sešos mēnešos publiskajās autostāvvietās reģistrēti 492 ceļu satiksmes negadījumi (turpmāk – CSNg), par kuriem apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši gandrīz 300 000 eiro. Savukārt vēsturiski lielākā apdrošinātāju izmaksātā atlīdzība par publiskā stāvvietā notikušu CSNg, ir 16561,69 eiro.

Negadījums 2020.gadā noticis tirdzniecības centra "Akropole" stāvlaukumā.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika liecina, ka pēdējos piecos gados (2017. – 2021.gads), publiskajās stāvvietās reģistrēti 4813 CSNg, par kuriem kopumā apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši 3,15 miljonus EUR.

“Lai arī varētu likties, ka CSNg autostāvvietās ir nenozīmīgi un nodarītie bojājumi nelieli, realitātē statistika liecina, ka vidējā atlīdzība par pēdējos piecos gados stāvvietās notikušajiem negadījumiem ir 655,28 EUR,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

LTAB apkopotā statistika par 2022.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem liecina, ka kopējā vidējā OCTA atlīdzība ir 1397 EUR, kas ir par 11% vairāk nekā 2021.gada pirmajos deviņos mēnešos.

Apdrošinātāji par 11.jūlija negaisu saņēmuši ap 300 atlīdzības pieteikumu par aptuveni vienu miljonu eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija.

Asociācijā norāda, ka gadījumu skaits un summa vēl varētu mainīties, jo pieteikumi turpina ienākt, kā arī katrs gadījums tiek izskatīts atsevišķi, lai noteiktu konkrēto atlīdzības summu.

Kopumā visvairāk atlīdzību pieteikts par vētras nodarītajiem postījumiem fizisko un juridisko personu īpašumam, bet cietuši ir arī sējumi zemniekiem un automašīnas, par ko iesniegti "Kasko" atlīdzību pieteikumi.

Asociācijā atzīmē, ka vairumā gadījumu vētrā ir cietuši ēku jumti - tie norauti pilnībā, daļēji vai ļoti bojāti, daļā gadījumu ir nopietni bojātas jumta konstrukcijas, līdztekus ir gadījumi, kad bojājumi radīti teritorijas labiekārtojumam, sētai, terasēm, siltumnīcām, dārza mēbelēm, batutiem, bērnu rotaļlaukumiem un tamlīdzīgi.

2019. gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā piedzīvojis mērenu izaugsmi – parakstīto prēmiju apjoms gada laikā ir pieaudzis par 7,5%, sasniedzot 555,1 miljonu eiro. Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms kāpis par 24,5%, sasniedzot 366 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Apdrošinātāji pieaugumu vērtē pozitīvi, uzsverot, ka atsevišķos apdrošināšanas veidos vērojams straujāks pieauguma temps nekā iepriekš, tāpat palielinās brīvprātīgo apdrošināšanas veidu pieprasījums.

"Dzīvības un veselības apdrošināšana tradicionāli aug dinamiski, bet 2019. gada galvenā iezīme ir īpašuma apdrošināšanas straujais pieaugums gan parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā. Tas apliecina, ka klienti novērtē apdrošināšanas nozīmi un vairāk rūpējas par savu īpašumu. Kopumā pērnā gada izaugsme bija prognozētajā apmērā, taču skaitļi vien neatspoguļo apdrošināšanas attīstību. Nozarē notiek nozīmīgas kvalitatīvas pārmaiņas, lai piemērotos klientu prasībām – attīstās attālinātie apkalpošanas kanāli un IT sistēmas, tiek papildināti polišu segumi un piedāvāti jauni apdrošināšanas veidi," komentē LAA prezidents Jānis Abāšins.

Veselības apdrošināšana ir viens no lielākajiem apdrošināšanas veidiem, kas arī šogad – pandēmijas un ekonomikas krituma laikā – ir spējis saglabāt tirgus apjoma pieaugumu.

Palūkosimies nedaudz dziļāk, kas notiek šajā apdrošināšanas veidā, kādas ir līdzšinējās tendences un nākotnes prognozes.

Pieprasīts pakalpojums

Šā gada deviņos mēnešos kopumā visos apdrošināšana veidos parakstīto prēmiju apjoms bijis 408,4 miljoni eiro, kas ir par 0,1% mazāk nekā pērn. Pašreizējai situācijai tas ir ļoti labs rādītājs – nozare ir spējusi saglabāt pērnā gada apjomus, neraugoties uz kopējo ekonomikas kritumu. Savukārt veselības apdrošināšana līdz ar dzīvības apdrošināšanu ir divi vienīgie lielie apdrošināšanas veidi, kuros bijis pieaugums – tā veselības apdrošināšanā parakstītās prēmijas ir palielinājušās par 5,5%, salīdzinot ar 2019. gadu, un sasniegušas 82,4 miljonus eiro.

Fotoradaru uzturēšanas izmaksas pieaug, biznesa informācijas portālam db.lv pastāstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Jānis Golubevs.

Ziņa papildināta ar 8.-10. rindkopām

Lai arī visi fotoradari, kas izvietoti uz Latvijas ceļiem, ir apdrošināti, un to bojāšana nerada tiešas izmaksas CSDD vai Valsts policijai, apdrošinātāji turpmāk noteikti ņems vērā ļaundaru nodarīto postažu. Tāpat izmaksas rada arī plānotā apsardzes nodrošināšana, lai pasargātu iekārtas no bojāšanas.

CSDD izsludinātajā iepirkumā par fotoradaru apsardzes nodrošināšanu pieteikušies divi pretendenti un lēmums - kuram no tiem šo pienākumu uzticēt, vēl nav pieņemts. «Prognozējoši šobrīd izskatās, ka mēs lēmumu varētu pieņemt janvārī. Tur ir ļoti apjomīga un tehniska informācija, pie tā strādā speciālisti,» sacīja Golubevs.

Krīzes vadības padome ir lēmusi, ka saistībā ar sausumu lauksaimniecībā nav izsludināma ārkārtas situācija. Tā vietā to noteiks kā valsts mēroga dabas katastrofu. Šis lēmums ir atkal uzjundījis jau izsenis runāto, ka nepieciešams izveidot normālu risku apdrošināšanas sistēmu.

Skaidrs, ka lauksaimniekiem dabas apstākļi, kas nav prognozējami, ir vieni no biznesa riskiem. Taču šādi riski ir daudzās nozarēs, bet tikai lauksaimniekiem gana bieži no valsts budžeta (parasti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem) tiek izmaksātas kompensācijas. Tiesa, saistībā ar sausumu tās netiks maksātas. Pēdējās bija tā sauktās plūdu kompensācijas 2017. gadā, turklāt nebija skaidrības par to piešķiršanas kritērijiem. Zemnieki ir vienīgais bizness, kas, piepildoties riskiem, mēdz saņemt kompensācijas no valsts.

Piemēram, slēpošanas kalnu īpašnieki, kuriem, ja iegadās siltas ziemas, ir milzīgi zaudējumi un kuriem tāpat kā lauksaimniekiem ir kredīti, neviens neko nekompensē. Tāpat nav dzirdēts par kompensācijām uzņēmumiem, kuri savu produkciju eksportē un kuru eksporta tirgos ir iestājusies stagnācija vai lejupslīde. Tā teikt, tas ir biznesa risks, un uzņēmējam pašam jādomā, ko iesākt. Izņēmums ir lauksaimnieki, kuru biznesa riskus – klimatiskos apstākļos – nereti spiesti kompensēt nodokļu maksātāji.

Lai arī 2022. gada vasara kļuva par trešo siltāko novērojumu vēsturē kopš 1924. gada, lielākās apdrošināšanas atlīdzības lauksaimniekiem par sējumu bojājumiem tika izmaksātas par lietus un vētras radītajiem zaudējumiem, lielākoties veldri, nevis sausuma radītiem zaudējumiem.

Kopumā atlīdzībās par ražas zudumiem apdrošinātāji zemniekiem 2022. gada vasaras sezonā ir izmaksājuši 7,01 miljonu eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati no 3 biedriem, kas piedāvā šo pakalpojumu.1

Šā gada atlīdzības par apdrošinātajiem sējumiem ir būtiski lielākas nekā 2021. gadā, kad tās sasniedza 4,94 miljonus eiro. Pērn arī daudz vairāk atlīdzību zemnieki saņēma par sausuma radītajiem zaudējumiem. Lielākā atlīdzība šovasar izmaksāta par veldrē sakritušu labības lauku ap 350 ha platībā.

Tieši siltā un saulainā vasara šogad ļāvusi zemniekiem veiksmīgi nokult arī lietus noguldītos veldres laukus un iztikt bez papildu izdevumiem graudu kaltēšanai, ir secinājuši Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti savā ikgadējā ražas sezonas izvērtējumā.2 Pēc LAA biedru sniegtajiem datiem, 95% apdrošināšanas atlīdzību izmaksāts par lietus un vētras radītajiem zaudējumiem, un 5% - par krusas nodarīto postu. Visvairāk negadījumu un atlīdzību izmaksas gadījumu bijis Zemgalē (Dobeles, Jelgavas un Bauskas novadi), kā arī Kurzemē.

Dabas katastrofām ļoti ilgstošas ietekmes uz finanšu tirgiem nemēdz būt

ASV plosoties viesuļvētrai Hārvijs, ekonomisti un finanšu tirgus dalībnieki jau tagad mēģina izrēķināt šīs katastrofas postījumu izmaksas un ietekmi uz dažādu vērtspapīru cenām. Vismaz pašlaik Hārvija prognozēto postījumu diapazons ir visai plašs un svārstās 30 līdz 100 miljardu ASV dolāru robežās. Jebkurā gadījumā – pašlaik skaidrs ir tas, ka Hārvija postījumu izmaksas būs visai lielas.

Daudzu ASV apdrošinātāju bilances pašlaik gan ir visai labāk stāvoklī – pieejamā informācija liecina, ka tiem ir pietiekams kapitāls, lai tie varētu veikt nepieciešamos maksājumus. ASV vairākus gadus iztikusi bez ļoti nopietnām dabas katastrofām, kas nozīmējis, ka apdrošinātājiem mazākā mērā nācies izmaksāt atlīdzības. Valdot šādam fonam, arī The Wall Street Journal aptaujātie eksperti norāda, ka Hārvijs, visticamāk, nebūs ļoti liels drauds šīs nozares finansiālajam spēkam. Šajā pašā laikā notiekošajam būšot negatīva ietekme uz vairāku individuālu apdrošinātāju, kuriem ir bizness katastrofas skartajos reģionos (tie, piem., ASV Teksasas štatā apdrošinājuši mājokļus, automašīnas un uzņēmumus), ceturkšņa rezultātiem. Kā pirmie rindā tiek izcelti tādi apdrošinātāji kā Travelers, Progressive (auto apdrošinātājs), State Farm, Allstate un Farmers Insurance. Nozīmīgs auto apdrošinātājs Teksasā ir arī Geico, kas pieder slavenā investora Vorena Bafeta stūrētajai Berkshire Hathaway. Tāpat cietēju vidū pēdējā laikā ir arī vairāku pārapdrošinātāju akcijas, kas pārdod lielu risku apdrošināšanu pašām apdrošināšanas kompānijām. Šīs nedēļas sākumā straujāk saruka, piemēram, tādu uzņēmumu kā Axis Capital Holdings, Aspen Insurance Holdings un XL Group akciju vērtības.

Lielākoties autovadītāji pēc ceļu satiksmes negadījuma izvēlas atlīdzību saņemt remonta, nevis naudas veidā, stāsta ERGO Insurance SE Latvijas filiāles Atlīdzību regulēšanas nodaļas vadītājs Ivars Vismanis.

Tomēr pamanāmas atšķirības KASKO un OCTA klientu izvēlē, jo KASKO klienti slēdz apdrošināšanas līgumus, vairāk domājot par savām automašīnām un viņi ir tendēti uz ātrāku automašīnas saremontēšanu. Savukārt OCTA gadījumā bieži vien klienti saņem naudu un, visdrīzāk, daļēji saremontē vai vispār nesaremontē automašīnu, ja tai ir nelieli bojājumi, un uztver to kā iespēju daļu naudas paņemt sev, norāda I. Vismanis.

Šā gada pirmā pusgada dati vēl nav apkopoti, bet pirmajā ceturksnī Ergo saņēmis 552 atlīdzību pieteikumus OCTA un 857 pieteikumus KASKO, izmaksājot atlīdzības attiecīgi 617,6 tūkstošu eiro un 753,8 tūkstošu eiro apmērā.

Kopumā apdrošinātāji šā gada piecos mēnešos obligātajā civiltiesiskajā transportlīdzekļu apdrošināšanā (OCTA) parakstījuši prēmijas 21,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 6,4% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) dati. OCTA atlīdzības bijušas 13,7 miljoni eiro, kas ir samazinājums par aptuveni 5%.

Saistībā ar jūlija beigu vētru un lietavām apdrošinātāji līdz šim ir saņēmuši 8366 atlīdzību pieteikumus par kopējo summu 17,2 miljoni eiro – tā ir pieteikto un rezervēto atlīdzību summa.

No tās klientiem atlīdzībās jau izmaksāti 4,2 miljoni eiro, noregulējot 2864 apdrošināšanas gadījumus, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati par situāciju 14. augustā.

Šajā gadsimtā Latvijā ir bijušas trīs nozīmīgas dabas katastrofas – 2005. gada ziemas orkāns Ervīns, 2023. gada vētra un krusa un šogad piedzīvotais ciklons Kristija.

Satraucoši ir tas, ka divas lielākās dabas katastrofas šajā gadsimtā piedzīvotas divos secīgos gados.

Jūlija vētras gadījumu skaits un summa noteikti palielināsies, jo pieteikumi turpina ienākt, kā arī katrs gadījums tiek izskatīts atsevišķi. Atlīdzību aprēķināšana un izmaksāšana nenotiek pāris dienās – jāsagaida plūdu atkāpšanās, jānovērtē bojājumi, jāaprēķina zaudējumi un jāsastāda atjaunošanas tāmes. Pašreizējie dati liecina, ka pēdējās nedēļas laikā saņemto pieteikumu skaits palielinājās par aptuveni tūkstoti un pieteikto atlīdzību summa – par 4,2 miljoniem eiro.

Apdrošinātāju parakstītajās prēmijās aizvien dominē obligātā transportlīdzekļu apdrošināšana (2019.gadā īpatsvars bija 43,2%, bet 2018. gadā – 51,7%), liecina Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā apkopotā informācija.

Tas liecina par iedzīvotāju ierobežotajiem resursiem vai prasmes trūkumu izmantot plašāku apdrošināšanas resursu klāstu, kā arī apdrošināšanas sabiedrību pakļautību vienam riska paveidam. Pakāpeniski gan pieaug iedzīvotāju vēlme iegādāties ārvalstu apdrošinātāju filiāļu piedāvāto veselības apdrošināšanu. Izslēdzot ietekmi, ko radījusi "SEB Life and Pension Baltic SE" struktūrvienību konsolidācija Latvijā, dzīvības apdrošināšana turpina stagnēt.

Tas skaidrojams ne tikai ar augstajām komisijas maksām (administrācijas komisijas maksas sasniedz pat 4,5% no katras iemaksātās prēmijas), bet arī ar nodokļu regulējuma pārmaiņām – lēmumu pagarināt ieguldījumu periodu no 5 uz 10 gadiem, lai ieguldījums dzīvības apdrošināšanā un cita veida uzkrājumos kvalificētos iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksai. Šā faktora ietekmē darba devēju noslēgto dzīvības apdrošināšanas līgumu īpatsvars kopējos noslēgtajos dzīvības apdrošināšanas līgumos sarucis līdz 7,4%.

Pagājušā nedēļā viena no aktuālākajām ziņām bija par plūdiem un to sekām gan Jēkabpilī, gan Pļaviņās, gan arī citās apdzīvotās vietās Latvijā.

Šoziem plūdi negaidīti izvērtās sevišķi bīstami, un applūda pat tādas teritorijas, kuras līdz šim plūdi ir skāruši ļoti reti vai arī nekad. Šobrīd plūdu draudi ir mazinājušies, ūdens līmenis upēs pazeminās, un īpašnieki pakāpeniski atgriežas savos īpašumos, kur tiem būs daudz darāmā - plūdu sekas pašas no sevis nepāriet.

No ēku pagrabiem un citām telpām ir jāizsūknē ūdens, turklāt ēku sienas un pamati ir samirkuši, kas īsākā vai garākā laika posmā var radīt nepatīkamus sarežģījumus ēku ekspluatācijā. Mājās var būt bojātas apkures sistēmas un kanalizācijas sistēmas. Rūpnieciskajos objektos var būt bojātas arī ražošanas iekārtas, gatavās preces un izejvielu krājumi, dažādas specifiskas ierīces un tehnika, inženierkomunikācijas.

Apdrošināšanas tirgus Latvijā 2023.gada laikā ir audzis par 9,5%, kas ir stabila izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējā gada augstās inflācijas forsēto tirgus pieaugumu.

Parakstīto prēmiju kopējais apmērs pērn sasniedzis 738,8 miljonus eiro, bet izmaksātās atlīdzības augušas par 9,3%, sasniedzot 469,5 miljonus eiro.

Straujākais prēmiju pieaugums bijis veselības apdrošināšanā – par 20%, savukārt atlīdzības īpaši strauji pieaugušas īpašuma apdrošināšanā – par 42%, ko ietekmēja pērnā gada vētras un citu dabas negadījumu seku novēršana.

“2023. gads nozarei noteikti paliks prātā ar ekstrēmiem dabas apstākļiem – plūdiem, salnām, sausumu un vētrām. Tā rezultātā summas, ko pērn klientiem apdrošinātāji izmaksāja īpašuma atlīdzībās, tai skaitā par sējumiem, palielinājās par 42%, salīdzinot ar 2022. gadu. Gada pirmajā pusē turpinājām izjust sekas, kas saistītas ar inflācijas radīto cenu pieaugumu vairākās nozarēs, kas tieši ietekmē apdrošināšanu, kā veselība, īpašums, KASKO un OCTA. 2023. gada sākumā notika arī līderu maiņa apdrošināšanas tirgū Latvijā – dzīvības apdrošināšanu, kas jau gadiem bija ieņēmusi lielākā veida vietu, nomainīja veselības apdrošināšana,” komentē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

2024.gada pirmajos sešos mēnešos apdrošināšanas sabiedrības un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) kopā pieņēmuši lēmumus par OCTA atlīdzību izmaksu 38,13 miljonu eiro apmērā, kas ir par 11% vairāk nekā attiecīgā periodā pērn.

Turpina pieaugt arī vidējās OCTA atlīdzības lielums.

LTAB apkopotā statistika par 2024.gada pirmajiem sešiem mēnešiem liecina, ka vidējā OCTA atlīdzība sasniegusi 1524 EUR. Salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, vidējā atlīdzība pieaugusi par gandrīz 9%. “OCTA vidējās atlīdzības apmērs pieaug kopš 2014.gada, kas galvenokārt saistīts ar nemainīgi pieaugošo inflāciju, auto remonta, medicīnas un rehabilitācijas pakalpojumu cenu kāpumu,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

2024.gada pirmajā pusgadā kopējais apdrošinātājiem pieteikto ceļu satiksmes negadījumu (turpmāk – CSNg) skaits bija 16016, kas ir gandrīz tikpat cik pērnā gada pirmajos 6 mēnešos (16161). 70,7% negadījumu fiksēti ar saskaņoto paziņojumu, bet 29,3% CSNg ar ceļu policijas protokolu. No visiem reģistrētajiem CSNg 93,8% notikuši Latvijā, bet 6,2% - ārvalstīs (visvairāk Vācijā, Lietuvā un Igaunijā).