Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Anglijas un Velsas apelācijas tiesa par labu Ventspils mēram Aivaram Lembergam (Latvijai un Ventspilij) ir piedzinusi 270 000 Lielbritānijas mārciņu (216 000 latu) un liegusi prasītājiem - Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citām AS Latvijas Kuģniecības (LK) meitassabiedrībām - iesniegt kasācijas sūdzību, paziņoja Lemberga pārstāve, zvērināta advokāte Vineta Čukste.

Pēc advokātes vārdiem, Anglijas un Velsas apelācijas tiesa ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru prasītājiem uzlikts pienākums atlīdzināt Lembergam izdevumus 270 000 mārciņu apmērā, kas esot tikai daļa no kopējiem izdevumiem, bet pārējā summa tiks aprēķināta tiesas noteiktajā kārtībā, norādīja Čukste.

Advokāte paskaidroja, ka pārējo summu aprēķinās pēc taksācijas metodes, kuru veiks tiesas darbinieki.

Vienlaikus Anglijas apelācijas tiesa noraidījusi prasītāju lūgumu atļaut iesniegt kasācijas sūdzību Lordu palātai. «Tagad prasītājiem atliek vienīgi lūgt atļauju pašai Lordu palātai, bet Lemberga advokāti uzskata šādas atļaujas sniegšanu par apšaubāmu, jo apelācijas instances tiesas lēmums ir stingrs un viennozīmīgs,» skaidro advokāte. Lordu palātas lēmums varētu būt zināms līdz jūlija beigām.

Visa Ventspils mēra Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) manta jau sen esot arestēta, tāpēc Anglijas tiesas lēmums par viņam piederošo aktīvu iesaldēšanu neko nemainot.

Neko nemaina arī tas, ka tiesas rīkojuma izpratnē būtu jāiesaldē arī tie aktīvi, kas nav uz Lemberga paša vārda, bet ar kuriem viņam ir vara rīkoties kā ar paša aktīviem.

Ventspils mērs aģentūrai LETA skaidroja, ka tādā gadījumā viņš varētu norādīt tiesai jebkuru citu personu, kuras īpašumā it kā ir manta, pār kuru vara patiesībā ir viņam. «Tās visas ir tukšas spekulācijas. Tas, kas pieder man, tas pieder man atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai,» sacīja Lembergs.

«Tas pilnīgi neko nemaina, absolūti nemaz, jo es Anglijas tiesai nosūtīju sarakstu, kas man pieder,» apgalvoja Ventspils mērs. Jautāts, cik liela ir viņam piederošo īpašumu vērtība naudas izteiksmē, Lembergs aicināja ieskatīties viņa amatpersonas deklarācijā, kur viss esot redzams.

Pēdējā laika Anglijas ekonomikas dati (piemēram, bezdarbs sasniedzis 15 gadu augtāko līmeni) un valsts centrālās bankas vadošo amatpersonu noskaņojums liek domāt, ka monetārās politikas noteicēji nav izsmēluši savas iespējas mārciņu drukāšanas frontē, ziņo Reuters.

Anglijas Bankas vadītājs Mervins Kings ziņojis, ka situācija ekonomikā pasliktinājusies un valsts ekonomika līdz nākamā gada vidum varētu stagnēt. Banka prognozē, ka šīs valsts ekonomika nākamgad augs par nepilnu procentu. Tāpat tiek gaidīta inflācijas samazināšanās līdz bankai vēlamajai 2% atzīmei (oktobrī gada inflācija Apvienotajā Karalistē bija pie 5% atzīmes).

Tiek lēsts, ka Anglijas CB uz drūmajām ekonomikas perspektīvām, visticamāk, reaģēs ar papildu kvantitatīvās mīkstināšanas programmu realizēšanu. Tiek lēsts, ka Anglijas galvenie baņķieri pie šādiem pasākumiem varētu ķerties jau nākamā gada sākumā. Nomura International, piemēram, prognozē, ka Anglijas CB jau februārī paziņos par 50 miljardu vērtu mārciņu drukāšanas programmu un maijā par papildu QE (Quantitative Easing jeb kvantitatīvā mīkstināšana) 25 miljardu GBP apjomā.

Anglijas Banka mārciņas bāzes procentlikmi par 25 bāzes procentpunktiem līdz 0,75% palielinās šā gada trešajā ceturksnī, liecina jaunākā Reuters 67 ekonomistu aptauja.

Tiesa gan, liela daļa 45% respondentu norādījuši, ka Anglijas CB mārciņas bāzes likmi var paaugstināt agrāk – gada pirmajā pusē (maija vai jūnija sanāksmēs).

Likmes Anglijas CB paaugstināt var likt arvien pieaugošais inflācijas spiediens. Jāpiebilst, ka patēriņa cenu līmenis Anglijā februārī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu izrādījās palielinājies par 4,4% (Anglijas CB mērķis ir turēt inflāciju pie 2% atzīmes).

«Šobrīd turpinās liela neskaidrība par to, kad mārciņas bāzes likme varētu sākt pieaugt. Tas, vai Anglijas CB palielinās mārciņas likmi jau otrajā ceturksnī, būs atkarīgs no tā, cik labi tuvākajā laikā ies Anglijas ekonomikai, ņemot vērā to, ka tā sāks just fiskālās taupības pasākumus,» norāda IHS Global Insight analītiķi.

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Anglijas centrālā banka savā šodienas sēdē nolēma palielināt aktīvu atpirkšanas programmu līdz 200 miljardiem mārciņu.

Līdz ar to programma palielināta par 25 miljardiem mārciņu, kas ir mazāk nekā paredzēja tirgus dalībnieki, jo tika prognozēts, ka programma tiks palielināta līdz 225 miljardiem mārciņu.

Šī ir trešā reize, kad Anglijas Banka palielina aktīvu atpirkšanas programmu kopš tās ieviešanas šā gada martā.

Kā jau gaidīts, mārciņas bāzes likme palika līdzšinējā – 0.5 % – līmenī.

Anglijas Bankas lēmums palielināt tā saucamo kvantitatīvās mīkstināšanas programmu sekoja oktobra ziņojumam, ka ekonomika trešajā ceturksnī ir negaidīti sarukusi. Tāpat Anglijas Bankas lēmums bija balstīts uz ekonomikas izaugsmes un inflācijas prognozēm, kas tiks publicētas ceturkšņa pārskatā novembrī.

Anglijas Banka būs pirmā, kas cels rekordzemās procentu likmes, atsaucoties uz starptautisko banku ekonomistu prognozēm, raksta Bloomberg.

Citigroup un Nomura International ekonomisti uzskata, ka spēcīgākais kāpums kopš 2007. gada liks Anglijas Centrālajai bankai palielināt bāzes procentu likmi no 0,5% līmeņa jau šajā gadā. Naudas tirgus likmju nākotnes kontrakti uzrāda pieaugumu 2015.gada sākumā. Tas ir vismaz trīs mēnešus, pirms kontrakti uzrāda ASV Centrālās bankas noteikto likmju paaugstināšanu. Savukārt Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi un Japānas Bankas vadītājs Haruhiko Kuroda likmes varētu saglabāt esošajā līmenī vai pat pazemināt.

«Anglijas Bankas amatpersonas skatīsies uz vietējā tirgus atveseļošanos, un ja tā būs pietiekami spēcīgā, viņi izmantos iespēju celt likmes jau pirma FRS,» uzskata Morgan Stanley eksperts Džonatans Ešvorts. «Lielākās attīstīto valstu centrālās bankas stingrāku monetāro politiku ieviesīs pakāpeniski,» viņš paredz.

Anglijas centrālās bankas vadītājs Mervins Kings šodien paziņojis, ka ir gatavs apsvērt ideju turpināt ekonomiku balstīt ar tā saucamo kvantitatīvās mīkstināšanas politiku (citiem vārdiem – naudas drukāšana), raksta Bloomberg.

«Pat ja mēs nākotnē redzēsim ekonomikas izaugsmes tempu pieaugumu, mums vēl ir tāls ceļš ejams līdz vietai, kur mūsu ekonomika bija pirms finanšu satricinājumiem,» piebildis Anglijas Bankas vadītājs.

Jāpiebilst, ka vēl pagājušonedēļ Anglijas CB lēma paaugstināt savu aktīvu uzpirkšanas programmu līdz 200 miljardiem mārciņu. Kopumā tirgū sākušas sarunas par to, vai Anglijas banka savu aktīvu pirkšanas programmu nepadarīs vēl apjomīgāku. Arī par mārciņas bāzes procentlikmi spriež, ka tā ilgstoši būs rekordzema (pašlaik 0.5 %). Vairums Bloomberg aptaujāto analītiķu paredz, ka mārciņas bāzes procentlikme šādos līmeņos paliks līdz 2010. gada trešajam ceturksnim.

Šodienas Anglijas centrālās bankas sanāksmes laikā pārsteigumi nenotika, un Anglijas monetārās politikas noteicēji mārciņas bāzes likmi atstāja rekordzemu 0,5% apmērā. Mainīta netika arī Anglijas CB aktīvu uzpirkšanas pašreizējās programmas apjomi, kas ir 200 miljardi sterliņu mārciņas.

Šobrīd tirgū arvien skaļāks kļūst viedoklis, ka Anglijas CB varētu tirgu pārsteigt ar ātrāku mārciņas bāzes likmes palielināšanu nekā pirms tam ticis gaidīts. Inflācija Anglijā jau pagājušajā gadā pārsniedza Anglijas CB mērķi - 2%. Tāpat analītiķi sagaida, ka tā Anglijā turpinās palielināties, jo pieaugs gan izejvielu cenas, gan pievienotās vērtības nodoklis.

Atsevišķi Anglijas CB valdes locekļi jau kopš pagājušās vasaras balsojuši par mārciņas bāzes likmes palielināšanu baidoties no pieaugošām cenām. Šobrīd pasaules finanšu tirgi kā samērā lielu iespējamību uztver to, ka mārciņas bāzes likme varētu tikt palielināta jau šā gada maijā, raksta Reuters.

Latvijas biznesmenis un Anglijas futbola kluba Blackpool līdzīpašnieks Valērijs Belokoņs Lielbritānijas Augstākajā tiesā uzvarējis citus komandas līdzīpašniekus Oistinu ģimeni, vēsta SkySports.com.

Lielbritānijas Augstākā tiesa lēmusi, ka Oistinu ģimenei būs Belokoņam jāmaksā vairāk nekā 31 miljons sterliņu mārciņu (35 miljoni eiro).

Blackpool līdzīpašnieks Belokoņs tiesājās ar futbola kluba līdzīpašniekiem Oistonu ģimeni, jo viņi esot pārskaitījuši miljoniem mārciņu Blackpool līdzekļu uz citām sev piederošām kompānijām, izsniedzot nenodrošinātus bezprocentu aizdevumus un izmaksājot sev direktoru algas.

Kā tiesā norādīja advokāti, Oistonu ģimene mazākuma akcionāram Belokoņam un viņa nozīmētajiem valdes locekļiem Kasparam Vārpiņam un Normundam Malnačam liedza pieņemt būtiskus lēmums un nesniedza informāciju, turklāt viņš nevarēja saņemt savu daļu peļņas.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) vēl nav aplēsis, cik lieli izdevumi un citi zaudējumi viņam radušies saistībā ar tiesvedību Anglijas un Velsas Augstās tiesas Karalienes sēdekļa Komerctiesā un kurus, pēc viņa advokātu sniegtās informācijas, Latvijas Kuģniecības (LK) meitassabiedrībām var nākties viņam atlīdzināt, taču zaudējumu summa varot pārsniegt vienu miljonu latu.

Kā aģentūru LETA informēja Lembergs, viņš apsver iespēju prasīt arī morālo kompensāciju - lai to varētu saņemt, jāpierāda, ka pret viņu apzināti celta nepamatota prasība.

Kā apgalvo zvērināta advokāte Vineta Čukste, Anglijas un Velsas Augstās tiesas Karalienes sēdekļa Komerctiesa šonedēļ pieņēmusi Lembergam nozīmīgu lēmumu, ar kuru tiek sagrauta prasība, ko pret viņu 2011.gada aprīlī cēla kompānija Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citas LK meitassabiedrības.

Šāds tiesas lēmums esot pieņemts, pamatojoties uz Lemberga pieteikumu par jurisdikcijas apstrīdēšanu, kas tika skatīts četras dienas ilgā tiesas sēdē 2011.gada nogalē un 2012.gada aprīlī. Kā informēja Čukste, Anglijas Komerctiesa tiesa esot pilnībā piekritusi Lemberga argumentiem un atzinusi, ka ne Anglijas, ne Eiropas Savienības tiesības nedod pamatu uzskatīt, ka Lembergs būtu slēdzis apstrīdētos frakta līgumus.

Rīgas apgabaltiesa atzinusi par izpildāmu Anglijas tiesas pērn izdoto rīkojumu, kas paredz Ventspils mēra Aivara Lemberga aktīvu iesaldēšanu 135 miljonu ASV dolāru (66,69 miljonu latu) vērtībā.

Jāmin, gan, ka apgabaltiesa nolēma A. Lemberga un Antonio Gramsci Shipping Corporation un citu blakussūdzības tomēr apmierināt daļēji. Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011. gada 13.jūnija lēmumu grozīt un daļēji atcelt, bet gada 25. jūlija lēmumu atcelt pilnībā.

Kā arī atzīt un izpildīt Latvijā Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesas tiesneša 2011.gada 20.aprīļa iesaldēto rīkojumu pret A. Lembergu daļā, ar kuru viņam tika aizliegts atsavināt vai veikt darījumus, kas samazina viņam piederošās mantas vērtību, kas atrodas vai ir reģistrēta Latvijā ar kopējo vērtību līdz 135 milj. ASV dolāru. Nosakot mantas kopējo vērtību, ņemama vērā arī Anglijā un Velsā u.c. atrodošās mantas vērtība.

Šodienas Anglijas Bankas sanāksmes laikā, Apvienotās Karalistes noteicēji lēmuši ekonomiku stimulēt ar papildu 75 miljardiem sterliņu mārciņu, kas tiks tērēti valsts obligāciju atpirkšanai, lai pasargātu valsts ekonomiku no eirozonas parādu krīzes negatīvās ietekmes un nosargātu trauslo valsts ekonomikas izaugsmi.

Tāpat Anglijas centrālā banka lēma nemainīt mārciņas bāzes procentlikmi – tā palika pie 0,5% atzīmes.

Katrā ziņā Anglijas rīcība atkal drukājot marciņas var ietekmēt arī Latviju, spriež eksperti. Pagaidām gan par kādām ļoti izteiktām sekām uz mūsu valsti runāt ir pāragri. «Ja mārciņa rezultātā vājināsies pret eiro un latu, tad latu izteiksmē samazināsies maksājumi, ko Lielbritānijā strādājošie mūsu tautieši sūta savām ģimenēm Latvijā. Varētu samazināties pieprasījums pēc Latvijas eksportprecēm Lielbritānijā, ja tām ir pieejami vietējie aizvietotāji par konkurētspējīgām cenām,» secina SEB Wealth Management Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds.

Anglijas Augstās tiesas karalienes sēdekļa Komerctiesa (Anglijas tiesa) nolēmusi piedzīt tiesāšanās izdevumus no Antonio Gramsci Shipping Corporation un citām Latvijas kuģniecības meitas sabiedrībām par labu Aivaram Lembergam. Savukārt lēmums par A. Lemberga mantas iesaldēšanu atstāts spēkā līdz tiesas lēmumam par prasītāju tiesībām iesniegt apelāciju.

Tiesas sēdē 24. jūlijā izskatīti jautājumi, kas izriet no Anglijas tiesas 2012.gada 12.jūlija lēmuma, ar kuru tika noraidīta Latvijas kuģniecības meitas sabiedrību celtā prasība pret Aivaru Lembergu Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ, informē advokātu biroja Kronbergs & Čukste partnere, zvērināta advokāte Vineta Čukste.

Pretēji prasītāju paustajam viedoklim tiesas lēmums par jurisdikcijas neesamību mainīts netika. Tiesa nolēma piedzīt no prasītājiem par labu Aivaram Lembergam tiesāšanās izdevumus. Konkrēta summa un samaksas termiņš šajā tiesas sēdē netika noteikts, jo tiesa turpinās darbu 2012.gada 31.jūlijā.

Mārciņu turpina balstīt ekonomikas dati un cerības, ka procentu likmes varētu kāpt agrāk, nekā iepriekš ticis prognozēts, stāsta SEB bankas eksperti.

Uz kopējā fona mārciņai joprojām klājas labi, un tās cena šonedēļ pakāpās virs 84 santīmu atzīmes.

Nākošnedēļ būs kārtējais ekonomikas veselības tests, jo tiks publicēti inflācijas, darba tirgus dati un šī mēneša Anglijas Centrālās bankas sanāksmes protokols. Tā kā šie ir ļoti nozīmīgi notikumi, šīs nedēļas beigās attieksme pret mārciņu bija nedaudz piesardzīga, kas materializējās mārciņas cenas pazemināšanā, uzsver eksperti.

Decembra sanāksmē Anglijas Centrālā banka saglabāja bāzes procentu likmi rekordzemā līmenī, uzsverot, ka ekonomika patlaban kļūst spēcīgāka, raksta Bloomberg. Likme patlaban ir rekordzemā 0,5% līmenī. Tāpat Anglijas Banka atstāja savu aktīvu iepirkumu programmu esošajā – 375 miljardu mārciņu apmērā.

Īstermiņā stagflācija dažās pasaules ekonomikās ir ļoti reāls scenārijs, piemēram, Lielbritānijā, uzskata Latvijas Krājbankas galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Šonedēļ Apvienoto Karalisti pārsteiguši nepatīkami inflācijas rādītāji. Tie atklājuši, ka patēriņa cenu līmenis Lielbritānijā septembrī, salīdzinot ar attiecīgo periodu vēl pirms gada, palielinājies par 5,2%. Jāteic, ka Anglijas ekonomika pie augstas inflācijas pieradusi nav, un līdzīgā apmērā patēriņu cenu pieauguma indeksi pēdējo padsmit gadu laikā ir bijuši vien pirms 2008. gadā aizsākās globālā finanšu krīze. Šādai ekonomikai augsta inflācija ir bīstama, jo kropļo gan normālus ekonomiskos nosacījumus, gan uzņēmēju un patērētāju uzvedību.

Šobrīd straujais inflācijas kāpums ir arguments kritiķiem, lai kristu krāgā Anglijas centrālās bankas vadītājam par neīstā laikā uzsākto kvantitatīvās mīkstināšanas programmu. Katrā ziņā situācija ir sarežģīta, jo Anglijas ekonomika faktiski stagnē, un šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar gadu iepriekš, auga vien par 0,6%, savukārt pret ceturksni vien par 0,1% (jautājums, vai gaida stagflācija?).

Anglijas Bankas viedoklis par pakāpenisku valsts ekonomikas atveseļošanos joprojām palicis vairāk negatīvs un, lai ekonomika atveseļotos, būtu nepieciešami vēl vairāk kvantitatīvās mīkstināšanas (naudas drukāšanas) pasākumi, tādus mājienus otrdien tirgum deva Anglijas CB vadītājs Mervins Kings (Mervyn King), raksta Reuters.

Anglijas ekonomika, šķiet, vēl nav spējīga pati piecelties kājās un tirgū spekulē, ka Anglijas valdības aktīvu pirkšanas programma varētu tika palielināta vēl vairāk no pašreizējiem 200 miljardiem mārciņu (309 miljardi ASV dolāru). Jāpiebilst, ka krīzes apkarošanas nolūkos līdz rekordzemam līmenim (0,5%) ir samazināta arī mārciņas bāzes procentlikme.

«Mēs esam gatavi darīt visu, kas šķitīs nepieciešams,» tā pats M. Kings.

Pēdējā laika runas par sadrukāto mārciņu masas palielināšanos, vājie Anglijas ekonomikas dati un valsts budžeta problēmas (arī liels budžeta deficīts) nebūt nav nākušās par labu arī sterliņu mārciņas cenai. «Bažas par britu parādu un tā negatīvo ietekmi uz ekonomikas izaugsmi (daļa nopelnītās naudas jāatliek parādu dzēšanai, nevis ekonomikas barošanai) turpina gremdēt mārciņas vērtību (kaut kas līdzīgs mūsu problēmām),» piebilst Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.

Anglijas Banka no pašreizējiem rekordzemajiem līmeņiem likmes cels agrākais šā gada oktobrī, taču pamazām pārtrauks savu aktīvu pirkšanas programmu (naudas drukāšanu), liecina Reuters veiktā 60 tirgus analītiķu aptauja.

Visi analītiķi bija vienisprātis, ka mārciņas bāzes likme Anglijas CB nākamajā sanāksmē (4. februārī) mainīta netiks – tā paliks 0.5 %. Tomēr lielākā daļa analītiķu sagaida, ka Anglijas CB 4. februārī lems samazināt savu aktīvu pirkšanas programmu no pašreizējiem 200 miljardiem sterliņu mārciņu (325 miljardi ASV dolāru).

Mārciņas bāze likme 1 % atzīmi sasniegšot šā gada ceturtajā ceturksnī, 2011. gada pirmo trīs mēnešu laikā tā būs pakāpusies līdz 1.5 %, kamēr nākamā gada otrajā ceturksnī tā būs 1.75 % apmērā, liecina aptaujas dati.

Kopumā gan britu ekonomikai ar izaugsmes tempiem pagaidām ir visai pavāji. Apvienotās Karalistes ekonomika pagājušā gada ceturtajā ceturksnī auga vien par 0.1 % (salīdzinājumā ar trešo ceturksni), lai gan tirgus bija gaidījis IKP pieaugumu par 0.4 %. Pagājuša gada skatījumā Apvienotās Karalistes ekonomika samazinājās par 4.8 % (sliktākais rādītājs kopš 1949. gada), un ekonomisti sagaida, ka tā augs par 1.2 % šogad un par 2.1 % 2011. gadā. Pastāv bažas, ka Anglijas Bankai nākotnē grūtības varētu sagādāt inflācijas ierobežošana. Anglijas CB paredz, ka vidējā inflācija valstī šogad būs 2.4 % (bankas nospraustais mērķis ir inflācija 2 % apmērā), tikmēr 2011. gadā tā sarukšot līdz 1.6 %

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Būvniecības izmaksas 2021.gadā pret 2020.gadu varētu pieaugt rekordaugsti par 6,6%, sasniedzot pēdējo deviņu gadu laikā augstāko pieaugumu.

Tā secināts Ekonomikas ministrijas veiktajā pētījumā par prognozētajām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās 2021.-2025.gadam.

Nelabvēlīgas globālās situācijas gadījumā - loģistikas problēmas, augsts tirgus pieprasījums, ražotāju jaudu nepieaugšana un citi faktori - izmaksu pieaugums varētu sasniegt arī 11,4% pieaugumu, aplēsts pētījumā.

Vienlaikus pētījumā tiek prognozēts, ka laika periodā no 2022.gada līdz 2025.gadam būvniecības izmaksu pieaugums samazināsies, tomēr 2022.gadā joprojām pieaugums prognozēts 5,5% apmērā - nozīmīgi augstāks nekā pirmspandēmijas periodā. 2023.-2025.gada periodā paredzams, ka izmaksu pieaugums atgriezīsies pie pēdējās desmitgades vidējā līmeņa ar vidējo ikgadējo pieaugumu 3,3% gadā, kas ir zemāks nekā 2018. un 2019.gadā.

2020. gada ekonomikas attīstības amerikāņu kalniņi atpaliek tikai no ekonomikas prognožu attīstības amerikāņu kalniņiem.

Latvijas ekonomikas piedzīvotais kritums otrajā ceturksnī bija iespaidīgs, taču mazāks nekā sākotnēji prognozēts, līdz šim pie mums izdevies izvairīties arī no vīrusa atkārtota uzliesmojuma, un atgūšanās daudzās nozarēs notiek straujāk nekā gaidīts, jaunākajā ekonomikas apskatā norāda "Swedbank" eksperti.

Ekonomisti paaugstinājuši prognozi un gaida kritumu 5% apmērā šogad (iepriekš -7,5%). Pēc sākotnējā atlēciena trešajā ceturksnī turpmākais atkopšanās ceļš gan būs līkumots. Veidojot prognozes pieņemam, ka jau nākamgad pandēmijai tiks rasts medicīnisks risinājums, tādēļ izaugsme pasaulē un Latvijā straujāka varētu kļūt nākamā gada vidū. Kopumā viņi sagaida, ka ekonomika augs par 4,2% 2021. gadā un par 3.3% 2022. gadā.

Šodien notiekošās Anglijas Bankas sanāksmes laikā mārciņas bāzes procnetlikme atstāta rekordzemā - 0,5% apmērā.

Kopumā šobrīd palielinājušās bažas par Anglijas ekonomikas izaugsmes tempiem, kurus vēl vairāk apdraudētu situācija, ja mārciņas bāzes likme tiktu celta, raksta Reuters. Jāpiebilst, ka pagājušā gada pēdējā ceturksnī Anglijas ekonomika negaidīti saruka par 0,5% (gada griezumā), savukārt šā gada pirmajā ceturksnī tā auga par 0,5%. Tikmēr patēriņa cenu līmenis Anglijā februārī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu izrādījās palielinājies par 4,4% (Anglijas CB mērķis ir turēt inflāciju pie 2% atzīmes).

Šobrīd tiek lēsts, ka Anglijas Banka varētu vēlāk nekā pirms tam domāts sekot Eiropas Centrālās bankas (ECB) piemēram un celt likmes.