Zaļā enerģija ir diezgan dārgs prieks, tāpēc dabasgāze kā kurināmais ir ļoti svarīgs un arī turpinās saglabāt nozīmīgumu sava lētuma dēļ, stāsta AS Olainfarm padomes priekšsēdētāja un bijusī ilggadējā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja Valentīna Andrējeva.

Viņa atzīst, ka Visaginas atomelektrostacija (AES) un sašķidrinātās gāzes terminālis mazinātu Latvijas neatkarību no Krievijas gāzes koncerna Gazprom, kā arī tā īpatsvaru enerģētikas tirgū.

«Katru gadu sanāk ar šo uzņēmumu cīnīties par līgumu un tā nosacījumiem. Visi zinām, ka ir brīži, kad tarifi ir izdevīgāki, un ir brīži, kad ne pārāk,» piebilst Andrējeva.

Vienlaikus Andrējeva akcentē, ka Visaginas AES un sašķidrinātās gāzes terminālis ir politiski projekti un par tiem jāvienojas valstsvīriem.

«No ekonomiskā viedokļa, domāju, ka sašķidrinātās gāzes terminālī jābūt privātām investīcijām, taču nebūtu pareizi tās saistīt ar Gazprom, jo tad tas kļūs par vienīgo tirgotāju Latvijā,» brīdina eksperte.

Uzņēmējs Andris Bite savā Twitter kontā ir izlicis foto, kurā redzams «OIK sistēmas rezultāts» – Iecavā jūnija vidū pļauj zaļus rudzus. Maizes un eksportpreces vietā no tiem top biogāzes sūdi, lai no tiem ražotu elektrību par paaugstinātu cenu. Bite ir šokēts, viņš raksta, ka tas ir «kā tualetes papīra vietā izmantot maizes šķēli».

Elektrības obligātā iepirkuma komponente tika ieviesta, intensīvi biedējot ar «slikto» Krievijas gāzi un solot «enerģētisko neatkarību», kas tikšot sasniegta, ja mēs ieviesīsim «labos» atjaunojamos energoresursus, kas turklāt esot «zaļi».

Rezultāts ir šie «Iecavas zaļie rudzi» plus nereti arī kukurūza un rapsis. Ar agresīvām lauksaimniecības kultūrām tiek noplicināta mūsu dabas bagātība - auglīgā zeme, lai ražotu nepamatoti dārgu elektrību, kas grauj Latvijas rūpniecības konkurētspēju. Tiek ķēzīta mūsu zeme, piecūkotas mūsu upes, un mēs vēl piemaksājam gandrīz 300 miljonus eiro gadā par to, lai paši būtu konkurētnespējīgi…

Liepājas metalurgs ir iznīcināts un novests līdz maksātnespējai lielā mērā OIK dēļ, jo tērauda kausēšanā elektrības pašizmaksai ir izšķiroša nozīme. Laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā Liepājas metalurgs OIK veidā samaksāja 10,9 miljonus latu, bet vienā pašā 2013.gadā tam bija jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu. Tādu «dāvanu» Latvijas ekonomikai un dāvanu bez pēdiņām maksātnespējas administratoru mafijai bija sagādājuši politiķi.

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma. Tuvojoties vēlēšanām, arī partiju pārstāvji nodokļu jomā sola daudz un dažādus uzlabojumus. Šogad lielākā partiju uzmanība pievērsta nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), taču jāsaka, ka daļa priekšvēlēšanu solījumu attiecībā uz nodokļiem izsauc šermuļus.

Izpētot to, ko savās 4000 zīmju programmas partijas sola uzlabot nodokļu jomā, var secināt, ka solījumi ir ļoti atšķirīgi. Liela daļa solījumu skar NĪN – vieni sola lielu atlaidi, citi – atcelt NĪN vienīgajam īpašumam. Varētu teikt, ka attiecībā uz NĪN partijas sacenšas vairāksolīšanā, saprotot, ka tā gandrīz ikvienam vēlētājam ir jūtīga tēma. Īpašums ir ļoti būtiska lieta mūsu dzīvēs, un partiju programmu veidotāji to apzinās. Tas, ko viņi neapzinās vai izliekas nesaprotam, ir fakts, ka tieši NĪN lielā daļā pašvaldību veido budžeta pamatu. Partijas sola atcelt NĪN vienīgajam īpašumam, bet nepiedāvā nevienu alternatīvu, ka tiks aizlāpīts budžeta robs, ko šāds lēmums radītu. Šis solījums uzskatāms par reālu tikai tad, ja politiķi nāks klajā ar konkrētiem risinājumiem pašvaldību budžeta sabalansēšanai. Vēl partijas aizmirst piebilst, ka pašvaldības jau šobrīd var lemt par atlaižu piešķiršanu NĪN.

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Saeimas vēlēšanas strauji tuvojas un pavisam drīz mēs visi dosimies pie vēlēšanu urnām. Līdz tam, kā ieraksts, norisinās aktīva priekšvēlēšanu kampaņa, kuras laikā politiski spēki ar dažādām reklāmām un mārketinga trikiem cenšas pievērst vēlētāju uzmanību un pārliecināt balsot tieši par viņiem.

Šogad politiķi reklamējas mazāk uzbāzīgi un agresīvi, taču pietrūkst radošuma. Sabiedrība nav pārsteigta arī ar skaļiem melnā PR gadījumiem, lai gan iepriekš bija izskanējušas prognozes, ka šī būs melnākā priekšvēlēšanu kampaņa.

Nevarētu teikt, ka šī priekšvēlēšanu kampaņa kopumā iezīmējas ar ļoti gudru mārketingu, taču jāsaka, ka ir viens politiskais spēks, kurš šajā jomā ir galvas tiesu pārāks par citiem. Tajā pašā laikā dažas politiskās partijas izmanto ļoti novecojušas metodes, par ko 21. gs. atliek tikai pabrīnīties. Lai gan medijos tiek publicētas kandidātu savstarpējas telefona sarunas, kas parāda viņus neglaimojošā gaismā, vai arī informācija par aizdomīgiem finanšu darījumiem, tāda izteikti primitīva melnā PR nav. Nomelnojošās kampaņas jau nekur nav pazudušas, taču tās paliek elegantākas un rafinētākas. Atlikuši tikai daži politiķi, kas konkurentus atklāti sauc par zagļiem.

Bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (PLL) paziņojumā presei noraida viņam veltītos pārmetumus par neizdevīgo Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) akcionāru līgumu un aicina ekonomikas ministru Arti Kamparu (V) savus apgalvojumus atsaukt.

Kā ziņots, Kampars piektdien Rietumu radio apgalvoja, ka airBaltic šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. Tiesa, ministrs nesniedza nekādus komentārus par citiem uzņēmuma finanšu rādītājiem, kas ļautu objektīvāk novērtēt tā finanšu situāciju.

Kampars atgādināja, ka savulaik Šlesers parakstījis izcili neizdevīgu akcionāru līgumu, kas rada zaudējumus Latvijas valstij. «Šim cilvēkam šie zaudējumi būtu jāatmaksā vai jāatbild kādā citā veidā,» sacīja ministrs.

Šlesers savukārt paziņojumā presei norāda, ka Valda Dombrovska (V) valdība 2010.gada 30.aprīlī noslēgusi jaunu airBaltic akcionāru līgumu un «atzinusi to par tik labu un veiksmīgu, ka ieguldījusi nacionālajā aviokompānijā 15 miljonus latu».

Pērn ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) sieva vīram dāvinājusi 27 tūkstošus latu, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Publiskojamo datu bāzē pieejamā valsts amatpersonas deklarācija par 2010. gadu.

Kopumā Kampara ienākumi pērn bijuši 48,06 tūkstoši latu, no kuriem 21,06 tūkstoši nopelnīti Ekonomikas ministrijā, bet 27 tūkstoši latu Ilvas Kampares dāvinājums.

Kā vēsta portāls Pietiek.com, lūgts skaidrot, kur ģimenes budžetā parādījušies šie 27 tūkstoši latu, A. Kampars sacīja, ka šo naudu viņa sieva ieguvusi, pārdodot sev piederošo dzīvokli, kas vēl senāk piederējis sievas vecākiem. Dzīvokli, kurā līdz tam dzīvojusi politiķa ģimene, nolemts pārdot, jo Kampari uzbūvējuši ģimenes māju. Darījums, pēc Kampara vārdiem, noticis 2008. gadā, tomēr ģimene vairākus gadus šo naudu neesot noguldījusi bankā, bet uzglabājusi skaidrā naudā. «Tā nauda bija domāta nebaltām dienām,» sacīja Kampars.

Aviokompānijas airBaltic audita laikā pārbaudīs, kādu iespaidu uz kompāniju atstājuši ekonomikas ministra Arta Kampara izteikumi, kā arī tiks pārbaudīta Bertolta Flika atbilstība amatam, intervijā raidījumā 900 sekundes atzīmēja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Viņš pieļauj, ka A.Kampara izteikumi saistībā ar aviokompānijas maksātnespēju atstājuši uz to iespaidu, jo, piemēram, biļešu tirdzniecība internetā kritusies par 15%. Šobrīd pamata runāt par kompānijas maksātnespēju neesot, tomēr, ja pļaujas laikā notiek negācijas, tad tas, protams, neko labu nedodot, atzīmē U.Augulis. Kā arī audita laikā tiks vērtēta airBaltic vadītāja atbilstība amatam. Satiksmes ministrs arī norādīja, ka pēc Drošības policijas informācijas, B.Fliks patlaban atrodas Vācijā.

U.Augulis arī norādīja, ka kopējais airBaltic apgrozījums gada laikā sasniedz 300 milj. Ls, līdz ar to zaudējumi, kas īpaši rodas pirmajos trijos gada mēnešos, gada laikā izlīdzinās. Tā ir bijis arī iepriekšējos gadus. Viņš gan nezinot, kādi zaudējumi ir šobrīd airBaltic un vai A.Kampara minētie 18 milj. Ls atbilsts patiesībai. To, kādi ir kompānijas īstie zaudējumi parādīs audits, kura gala ziņojumam ir jābūt pēc 4.jūlija.

Presē un elektroniskajos medijos nerimst diskusijas par Ekonomikas ministra Arta Kampara neskaidro finanšu dzīvi, parādsaistībām un to ietekmi uz valstisku lēmumu pieņemšanu. Kā ierasts politiskajā komunikācijā, tiek piesaukta «pret ministru vērstā kampaņa» un «sliktā komunikācija». Šādi argumenti figurē 90% gadījumu, kad publiskajā telpā parādās neviennozīmīgi traktējama informācija par vai jebkuru valsts amatpersonu.

Pats ministrs visu šo jezgu ir nosaucis par vēršanos pret viņu personīgi, pret ģimenes locekļiem un savulaik dibināto uzņēmumu. Jāatzīst gan, ka līdzīgi notikumi uz politiskās skatuves risinās regulāri un arī retorika ir tā pati (piem. Lindas Mūrnieces dienesta auto izmantošana privātajām vajadzībām, Lolitas Čigānes lakatiņu bizness uc.). Tomēr aprīlis ir sevišķi pateicīgs mēnesis, jo tad publiski kļūst pieejamas svaigākās amatpersonu deklarācijas, kā tas notika arī Kampara gadījumā.

Nav šaubu, ka gandrīz visām publiskajām aktivitātēm politikas dārziņos ir savi režisori. Un visbiežāk tie nav jāmeklē tikai politiskās opozīcijas druvā. Ir vērts paskatīties sev apkārt. Viena politiķa reputācijas iedragāšana automātiski sniedz iespēju izcelties kādam citam. Un izcelties var gan kolēģis, gan partijas biedrs, gan t.s. koalīcijas partneris. Kaimiņa monitorings un klupšanas akmeņu meklēšana ir politiskā procesa sastāvdaļa, jo priekšvēlēšanu kampaņa sākas ne jau mēnesi pirms kārtējām vēlēšanām, bet gan līdz ar iepriekšējo vēlēšanu rezultātu paziņošanu.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās startējušo partiju priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus un provizoriski iegūto EP deputātu mandātu skaitu, visdārgāk viena deputāta vieta izmaksājusi apvienībai «Attīstībai/Par!», bet vislētāk - nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini.

Saskaņā ar jaunāko informāciju, «Attīstībai/Par» priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņos deklarējusi 150 199 eiro un provizoriski ieguvusi vienu deputāta mandātu. Līdz ar to viens iegūtais EP deputāta mandāts politiskajam spēkam izmaksājis 150 199 eiro. Savukārt VL-TB/LNNK aģitācijai tērējusi 54 708 eiro un provizoriski ieguvusi divus deputātu mandātus, kas attiecīgi ir 27 354 eiro par vienu mandātu.

Pēc «Attīstībai/Par!» otras lielākās izmaksas par vienu deputāta mandātu ir Latvijas Krievu savienībai (LKS), kas deklarējusi 110 165 eiro priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus un provizoriski ieguvusi vienu deputāta mandātu.

Trešās lielākās izmaksas par vienu mandātu bijušas «Saskaņai», kas deklarējusi 187 362 eiro priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus un provizoriski ieguvusi divus EP deputāta mandātus. Attiecīgi viens mandāts «Saskaņai» izmaksājis 93 681 eiro.

Ja Administratīvās apgabaltiesas 25.jūnija spriedums stāsies spēkā un tiks atcelti AS Latvenergo 2011.gada februārī akceptētie tarifi, sekas būs citādas, nekā sūdzības iesniedzēji to gaidīja. Proti, elektroenerģijas tarifi, visticamāk, pieaugs.

To šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam 900 sekundes sacīja AS Olainfarm padomes priekšsēdētāja un bijusī ilggadējā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītāja Valentīna Andrējeva.

Kā akcentēja Andrējeva, tiesas spriedums ir pretrunīgs. No vienas puses, tiek apšaubīta SPRK lēmuma pamatotība, pietiekami neizvērtējot Latvenergo aprēķinus, bet, no otras puses, tiesas iebildumus rosinājusi tarifu diferencēšana. Ja precīzi izpilda tiesas spriedumu, pazeminātais «Starta» tarifs būtu jāatceļ.

«No regulatora puses tarifiem jābūt vienādiem,» sacīja bijusī regulatora vadītāja.

Latvijas zāļu ražotāja AS Olainfarm akciju vērtība, kas kopš gada sākuma piedzīvojusi vairāk nekā 18% kāpumu, nākotnē vēl palielināsies, uzskata uzņēmuma padomes priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva.

Viņa norādīja, ka akciju cenas dinamika patlaban esot vērtējama kā ļoti pozitīva.

«Farmācija ir viena no nozarēm, kas Latvijā ir jau pietiekami labi attīstīta. Prognozēju, ka nākotnē akciju cena palielināsies. Konkrētus pieauguma rādītājus ir grūti prognozēt, jo gaidām, kad savu vārdu teiks tirgus. Apgrozījuma pieaugums par 40% un divkāršs peļņas kāpums gadā ir maksimums, ko uzņēmums var izdarīt. Kādā brīdī jāmostas pašam fondu tirgum,» uzsvēra Andrējeva.

Viņa norādīja, ka Olainfarm pats ir spējīgs atrast investorus un attīstīties. Galvenais esot, lai valdības politika būtu absolūti prognozējama.

Andrējeva arī komentēja izvirzīto 12% izaugsmes mērķi šogad, saucot to par reālistisku.

Latvijas iedzīvotāju siltuma parādu situācija ir katastrofa, jo pēdējie rēķini lielai iedzīvotāju daļai ir nesamaksājami, norāda AS Olainfarm padomes priekšsēdētāja un bijusī ilggadējā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja Valentīna Andrējeva.

Viņa arī uzsver, ka šiem maksājumiem vēl klāt nāk gāzes un elektrības maksājumi. Turklāt esot diezgan skaidrs, ka šie parādi netiks dzēsti, un to norakstīšana arī nebūtu jautājuma risinājums.

«Domāju, drīz pienāks brīdis, kad valdībai būs ļoti aktīvi jāiesaistās šīs problēmas risināšanā. Jau strādājot regulatorā, šādu risinājumu neredzēju. Neredzu to arī patlaban. Nebūšu tik bezatbildīga, lai piedāvātu valdībai tos norakstīt. Ja ceļam akcīzi, tad nevajag brīnīties par izmaksām, kas kāpj kā piramīda,» akcentē Andrējeva.

Eksperte arī norāda, ka dabasgāzes tarifi tikai augs - gan cena, gan akcīze.

Viena Saeimas deputāta mandāta iegūšana vislielākos priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus ir prasījusi varas partijām Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un «Jaunajai Vienotībai» (JV), liecina aģentūras LETA aprēķini, balstoties uz Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojam (KNAB) sniegtajiem partiju provizoriskajiem priekšvēlēšanu tēriņiem.

Viena deputāta mandāta iegūšana ZZS varētu būt «izmaksājusi» ap 44 000 eiro, bet JV - ap 43 000 eiro. No šīm partijām tēriņu ziņā būtiski atpaliek «Saskaņa», kurai viens mandāts «izmaksājis» ap 21 000 eiro.

Pēc visu Latvijas iecirkņu balsu saskaitīšanas līderos ir Saskaņa, KPV LV un JKP

Citu partiju tēriņi bijuši būtiski mazāki: «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) viena deputāta vieta «izmaksājusi» nedaudz virs 7500 eiro, «KPV LV» - ap 7500 eiro, «Attīstībai/Par» - nedaudz zem 7500 eiro, bet Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) - ap 5100 eiro.

Ekonomikas ministra Arta Kampara laikā izsniegtās atļaujas atstāj vislielāko ietekmi uz OIK, savukārt «uz papīra» izsniegto licenču rekordists ir Daniels Pavļuts, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ekonomikas ministrijas iecerētie grozījumi MK noteikumos Nr. 221* un Nr. 262** atjaunojamo energoresursu nozares skatījumā ir kārtējā likumdošanas manipulācija, lai samazinātu obligātā iepirkuma izmaksas, bet pārsubsidācijas risku novēršana ir tikai iemesls, lai tos virzītu. DB jau rakstīja, ka vēsturiski izsniegto licenču skaits, kas rada ietekmi uz obligāto iepirkuma komponenti (OIK), neticami uzblīda laikā, kad ekonomikas ministra amatu ieņēma Artis Kampars un Daniels Pavļuts. A.Kampara laikā izsniegtās atļaujas pašlaik atstāj vislielāko reālo ietekmi uz OIK un 2015.gadā 58,1% no OIK veidoja «Kampara laika» lēmumi.

Pašā ekonomiskās krīzes kulminācijā ekonomikas ministram Artim Kamparam vienpersoniski piederošais uzņēmums Ronis, ciešot smagus zaudējumus, spējis no nezināmas personas saņemt aizdevumu uz trim gadiem, turklāt aizdevuma devējs no ekonomikas ministra firmas nav prasījis aizdevuma procentus, raksta portāls pietiek.com.

Faktu, ka SIA Ronis 2009.gadā kā bezprocentu aizdevumu no nezināmas personas saņēmusi 22 tūkst. eiro, apliecinot uzņēmuma gada pārskats, kurā šī summa minēta kā bezprocentu aizņēmums sabiedrības apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, kura atmaksas termiņš ir 2012.gada novembris.

Pats A.Kampars neesot vēlējies atbildēt ne uz vienu jautājumu saistībā ar šo aizdevumu. Arī pēc atkārtotiem jautājumiem ministrs tikai paziņojis, ka viņam nav ko slēpt, taču nevēlējies pieminēt viņa uzņēmuma saņemto bezprocentu kredītu, tā vietā runājot par publiski joprojām neatklāto personu, ar kuru noslēdzis līgumu par zaudējumos un parādos grimstošā Roņa kapitāldaļu pārdošanu, un norādot, ka pats ar Roņa operatīvo pārvaldību nenodarbojoties jau kopš 2002. gada.

Nacionālā aviokompānija airBaltic šā gada pirmajos piecos mēnešos ir strādājusi ar 18 milj. Ls lieliem zaudējumiem, un šim uzņēmumam draud maksātnespēja. Ar šādu visai negaidītu paziņojumu pagājušajā nedēļā klajā nāca ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Pārsteidzošs viņa teiktais bija nevis tāpēc, ka visi būtu dzīvojuši svētākajā pārliecībā, ka airBaltic nekad nav bijis nekādu problēmu, bet gan tādēļ, ka šāds solis ir nācis no ministra puses - it kā nopietnas amatpersonas.

Latvijā cilvēki, protams, jau ir pieraduši pie tā, ka Kampara izteikumi laiku pa laikam ir vismaz interesanti. Piemēram, nekā citādi kā tikai par absurdu var nosaukt viņa savulaik pausto atziņu, ka siltumenerģijas tarifiem, iespējams, jābūt tik lieliem, lai tajos būtu iekļauti arī līdzekļi, ko nesamaksā parādnieki. Problēma šajā gadījumā gan slēpjas nedaudz citā faktorā - ārvalstīs šo Kampara paziņojumu uztver kā ļoti augstas valsts amatpersonas - ministra - paziņojumu. Tātad faktiski šajā brīdī kompānijas vērtība starptautiskajos tirgos būtiski krītas. Vienīgais gadījums, kad šāds solis būtu attaisnojams, būtu tad, ja ar līdzīgu paziņojumu klajā nāktu par airBaltic no valsts puses atbildīgais ministrs (šajā gadījumā - Uldis Augulis (ZZS)), pavēstot, ka kompānijas darbību vairs nav iespējams turpināt, un tā ar nākamo dienu beidz savu darbību. Savukārt šobrīd attiecīgais ekonomikas ministra paziņojums ir vērtējams vienīgi kā kaitniecība pret īpašumu, kura kontrolpakete, starp citu, joprojām ir valsts īpašumā.

(Priekškars ciet. Uvertīra. Tālumā dzirdams ieslēgts radio.)

Dombrovska un Kampara kundzes (fonā runā patriotisku priekšvēlēšanu runu): Latvijā mazajiem uzņēmējiem tagad būs viss labi! Piemēram, ja lauksaimnieks Pēteris konsultēs citus amata brāļus gada laikā par ne vairāk kā Ls 70 000, tad nomaksās 9% un dzīvos bez bēdu.

Fonā piebalso arī koris «9.Saeima»: Bez bēdu, bez bēdu! Redz, kur ir labais likums! Balsojiet par mūūūms!

(Priekškars atveras. VID pieņemšana zāle.)

Pēteris: Labdien, dārgais VID! Gribēju te kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs reģistrēties. Dzirdēju, ka esot krietni izdevīgāk kā līdz šim, ja man nav pārāk daudz pirkumu, lai varētu pārdot savas konsultācijas.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa līdz aprīļa sākumam pagarinājusi tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna izstrādāšanas termiņu Krievijas koncerna Uralvagonzavod (UVZ) meitasuzņēmumam AS Baltic Railway Holding (iepriekš UVZ Baltija).

Kā aģentūrai LETA paskaidroja tiesā, pamatojoties uz tiesā saņemto iesniegumu, 6.martā tiesa nolēma pagarināt TAP plāna saskaņošanas un izstrādāšanas termiņu. Tas ticis pagarināts līdz 8.aprīlim.

LETA jau ziņoja, ka Baltic Railway Holding, kam Jelgavā pagaidām apturēta topošās vagonu rūpnīcas būve, palicis parādā būvniekiem. Aģentūras LETA aptaujātie uzņēmumi atzina, ka vagonu rūpnīcas veidotājs viņiem palicis parādā un vairākus mēnešus nekādi maksājumi nav veikti, taču pagaidām uzņēmēji nezaudē cerības atgūt parādu. Neviens no uzņēmumiem nenosauca konkrētas summas, atsaucoties uz pasūtītāja līguma nosacījumiem un ētiku.

Pasaulē šogad turpināsies spēcīga izaugsme, kas nāks par labu Latvijas eksportētājiem, teikts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

«Tomēr ir pieauguši ārējie riski. Bažas rada protekcionisms, proti, ASV prezidenta Donalda Trampa retorika, kas var apgrūtināt globālo tirdzniecību un negatīvi ietekmēt pasaules un attiecīgi arī Latvijas ekonomikas izaugsmi. Līdz ar ekonomikas izaugsmi arī ECB mazina ekonomikas stimulēšanas pasākumus, bet likmju kāpums būs piesardzīgs, un turpmākos pāris gadus nauda vēl joprojām būs lēta. Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam esam samazinājuši no 4.2% uz 3.0%. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, pērnā gada pēdējā ceturkšņa izaugsme – īpaši investīciju jomā – bija lēnāka, nekā cerēts. Otrkārt, šogad turpinās sarukt nerezidentu klientiem sniegto finanšu pakalpojumu apjoms, un tas notiks straujāk, nekā domājām janvārī. Kopumā Latvijā izaugsme būs gana plaša un strauja. Darba tirgus turpinās uzsilt, augs praktiski visas nozares, izņemot finanšu un apdrošināšanas pakalpojumus, kas līdzīgi kā pērn, turpinās sarukt,» , stāsta Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

"Nevajag uzvesties tā, it kā tiesu nebūtu! Šobrīd visa retorika Saeimā, CFLA un citviet ir tāda, it kā šie būvnieki, kas apsūdzēti kartelī, jau būtu vainīgi. Tā nav! Viņi ir pārsūdzējuši lēmumu, viņi tiesāsies. Process var noritēt gadu, divus, iespējams, trīs. Ir skaidrs, ka tā retorika, kas šobrīd ir, liecina par tirgus pārdali".

Tā lielajā intervijā Dienas Biznesam saka zvērināts advokāts, eksperts karteļu lietās Artūrs Spīgulis. Viņš arī piebilst, ka normāls juridisks mehānisms ir, ka jebkuram uzņēmumam, kuram ir piemērots sods, ir tiesības šo sodu pārsūdzēt tiesā. Tikai tad, kad tiesāšanās beidzas, ir iespējams runāt par lēmuma sekām. Šobrīd retorika ir, ka uzņēmumus vajag diskvalificēt tagad.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 28.septembra numurā lasi:

Dziedātāja Aija Andrejeva radījusi savu pirmo aksesuāru un apģērbu kolekciju "bum bum", ko pirmssvētku laikā piedāvās aplūkot un iegādāties POP-UP tirdzniecības vietā t/c "Alfa".

Kolekcija tapusi sadarbībā ar zīmola "UNUSI" īpašnieci Ramonu Lazdu. Savukārt apģērba iegāde un apdruka veikta, sadarbojoties ar reklāmas un korporatīvo apģērbu vairumtirgotāju SIA "Ervitex". Kolekcijas izstrādes laiks esot ildzis divus mēnešus.

Pati māksliniece saka, ka esot pāragri teikt, ka viņa pievērsusies apģērbu ražošanas biznesam. "Man "bum bum" apģērbs nozīmē vēl vienu mākslas formu, ar kuru iepriecināšu atbalstītājus un nodošu savu vēstījumu. Šis process man rada lielu prieku un svētku sajūtu par gaidāmo koncertu Siguldā nākošā gada vasarā," stāsta A.Andrejeva. Līdz šim viņa jomā kā tikai mūzikā, kas ir viņas pamatnodarbošanās, iesaistījusies nebija.

Latvijas nacionālās aviosabiedrības Air Baltic Corporation (airBaltic) prezidents Bertolts Fliks sevi uzskata par uzņēmuma «stabilitātes garantu». Viņš arī uzskata, ka valdība gatavojas Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic valsts daļu pārdošanai vai arī plāno piesaistīt citu partneri, komentējot pēdējo dienu notikumus ap airBaltic, sacīja B. Fliks.

«Es esmu drošs, ka caur manu mobilo telefonu drošības policija Latvijā klausās šo preses konferenci,» preses konferencē norādījis B. Fliks, Twitter vietnē raksta tās dalībnieks Kristaps Pētersons.

B. Fliks paskaidrojis, ka preses konference notiek Berlīnē, jo viņš ir Vācijas pilsonis un Vācijas investors.«Līdz pirmdienai man nebija iemesla baidīties būt Latvijā. Kampara komentāri tagad liek justies neērti,» tā viņš.

Fliks uzsvēra, ka pazīst Latviju un tādēļ nespēj noticēt, ka pēdējo dienu notikumi ir viena naiva cilvēka naiva rīcība. Viņš atzina, ka, visticamāk, tās ir plānotas darbības, ko veic valdības pārstāvji, lai jau pirms vēlēšanām varētu pārdot airBaltic akcijas. Viņaprāt, visa ažiotāža ir sacelta tādēļ, ka viņam kā otra airBaltic īpašnieka pārstāvim šajā gadījumā ir pirmpirkuma tiesības uz valsts daļu. Fliks preses konferencē piebilda, ka sistemātiskus un mērķtiecīgus mēģinājumus pazemināt lidsabiedrības vērtību viņš esot novērojis jau vairākus pēdējos mēnešus.