Iesniegums un dokumenti no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītāja Andra Ozola vai pašas LIAA saistībā ar kādas amatpersonas iedzīvošanās mēģinājumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā vēl nav saņemti, portālu db.lv informēja biroja pārstāvis Andris Vitenburgs.

Jāatgādina - LTV1 raidījumā Jauna nedēļa Ozols apgalvoja, ka aģentūrai tika uzdots slēgt līgumus, kas nav svarīgi valstij, tas saistīts ar kādas valsts amatpersonas iedzīvošanās mēģinājumu.

«Ja runa ir par KNAB pieminēšanu LTV raidījumā Jauna Nedēļa, tad informēju, ka iesniegums un dokumenti nav saņemti,» sacīja Vitenburgs.

Latvijā 2010. gadā struktūrfondu īstenotājiem kopā izmaksāti 505,8 miljoni latu, kas ir 99,6% no ieplānotā, bet 2011.gadā ieplānots izmaksāt 686 miljonus latu, kas ir par 35% vairāk. «Šāds pieaugums ir ļoti ambiciozs - par 20% straujāks nekā ES kopumā. Lai varētu to īstenot, Latvijai 2011.gadā jādemonstrē daudz efektīvāka fondu apguve nekā vidēji ES,» laikrakstam Diena norāda ekspremjers Ivars Godmanis.

Pēc Godmaņa teiktā, 2011.gadā kohēzijai ES paredzētais pieaugums pret 2010.gadu ir 14,6% jeb 5,311 miljardi eiro. Pieaugums Reģionālās attīstības fondam (ERDF) un Eiropas Sociālajam fondam (ESF) ir par 15,3% jeb 4,527 miljardiem eiro. Kohēzijas fondam (ECF) - par 11,4% jeb 0,779 miljardiem eiro. «Šis arī ir vienīgais reālais pieaugums ES kopējā 2011. gada budžetā pret 2010. gadu, kas parāda, kādu nozīmi ES piešķir tieši šo fondu apgūšanai kā ekonomikas attīstības virzītājspēkam,» skaidro Godmanis.

Viņš norāda, ka vislabākā situācija Latvijai ir ar ESF apguvi - otrā vieta starp 27 dalībvalstīm; Igaunija ir trešā, Lietuva - septītā. Bet Kohēzijas fonda apguvē, kas pamatā aptver lielos infrastruktūras projektus - ceļus, tiltus utt., Latvija ir piektajā vietā starp 15 dalībvalstīm, kuras vispār saņem šos fondus, nedaudz apsteidzot Igauniju (sestā vieta), taču būtiski atpaliekot no Lietuvas otrās vietas. Vissliktāk Latvija apgūst EDRF līdzekļus (14. vieta, 22,75%), būtiski atpaliekot no Igaunijas (1. vieta, 41,1%) un Lietuvas (2. vieta, 37,32%). Tieši EDFR ir visvairāk saistīts ar jaunu darba vietu radīšanu, uzņēmējdarbības stimulēšanu un inovāciju ieviešanu. Salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvijai EDFR apguvē ir arī vismazākais temps.

Ar likumu ierobežota iespēja sabiedrībai pārliecināties par pašu ievēlēto politiķu godaprātu; amatpersonas pārbauda VID un KNAB

Amatpersonu deklarācijas ļauj sekot līdzi dažādu valstu un pašvaldību darbinieku ieņēmumiem, uzkrājumu audzēšanai vai deldēšanai dažādās kredītiestādēs, taču par to, kurās bankās viņi krāj parādus vai arī no kādām fiziskām vai juridiskām personām naudu aizņēmušās – par to publiski visi interesenti informāciju gūt nevar. Deklarāciju publiskojamās daļas parāda vien parādu summas. Šī informācija gan ir pieejama iestādēm, kas uzrauga amatpersonu finanšu darbību.

Grimst parādos

Amatpersonu deklarāciju izpēte ļauj secināt, ka daudzas valsts amatpersonas grimst parādos, kas būtiski pārsniedz viņu kopējos gada ienākumus. Lielāki vai mazāki parādi ir vairāk nekā pusei ministru, no tiem lielākie - ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš deklarējis teju 176 tūkst. eiro lielas parād- saistības, kuras izveidojušās vēl pirms iesaistīšanās politikā. Jāpiebilst, ka viņš nav pirmais ekonomikas ministrs, kurš ieslīdzis parādos. Arī viņa priekštecis Daniels Pavļuts bija pamatīgos mīnusos – beidzot pildīt ministra pienākumus viņš deklarēja parādsaistības vairāk nekā 183 tūkst. eiro apmērā. Lai gan parādu summu viņš sāka audzēt, jau strādājot Kultūras ministrijā, summa dubultojās periodā, kad D. Pavļuts nebija valsts amatpersona. 2011. gadā, kļūstot par ekonomikas ministru, viņš jau deklarēja milzīgo parādu, vienlaikus atzīstot sarežģījumus ar tā atmaksu. «Informēju, ka attiecībā uz manām kredītsaistībām pret a/s DNB Banka ir panākta vienošanās ar aizdevēju par kredīta pamatsummas maksājumu atlikšanu uz gadu, veicot tikai procentu maksājumus. Šāds risinājums atbilst bankas standarta procedūrai gadījumos, kad samazinās klienta ienākumi. Procentu maksājumi ir atbilstoši maniem šībrīža ienākumiem. Plānoju gada laikā pārdot daļu no nekustamiem īpašumiem un samazināt saistību apjomu vai risināt ar aizdevēju sarunas par pamatsummas atmaksas termiņa pagarinājumu,» toreiz viņš rakstīja deklarācijā. Arī aizejot no ekonomikas ministra amata, deklarācijā norādīts, ka spēkā ir vienošanās ar banku par pamatsummas atmaksas atlikšanu līdz šim rudenim. Ievērojami lielākas ir atsevišķu Saeimas deputātu parādsaistības. Līderis ir Imants Parādnieks, kurš 2013. gadā deklarējis teju 820 tūkst. eiro lielus parādus. Arī viņš pie tik lieliem parādiem ticis pirms aktīvas politiskās karjeras uzsākšanas, kad darbojās biznesā. I. Parādniekam paralēli pamatīgām parādsaistībām ir ļoti nopietni aizdevumi – 2013. gada deklarācijā fiksēti 6 aizdevumi vairāk nekā 652,5 tūkst. eiro vērtībā. Parādsaistības deklarējusi apmēram trešdaļa deputātu, daļai tās ir salīdzinoši nelielas, liecina DB izpēte.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Eiropas Komisija (EK) paziņojusi par 121 miljona eiro investīcijām vides un klimata pasākumu programmas "Life" integrētajos projektos, kuriem būtu jāveicina "zaļo atveseļošanos".

EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā informē, ka finansējums, kas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaudzis par 20%, palīdzēs Beļģijai, Vācijai, Īrijai, Francijai, Ungārijai, Itālijai, Latvijai, Nīderlandei, Polijai, Portugālei un Slovākijai sasniegt savus zaļos mērķrādītājus.

EK paredz, ka šie integrētie projekti piesaistīs papildu līdzekļus, dalībvalstīm palīdzot izmantot citus Eiropas Savienas (ES) finansējuma avotus, to vidū lauksaimniecības fondus, struktūrfondus, reģionālos un pētniecības fondus, kā arī valsts līdzekļus un privātā sektora investīcijas.

EK atzīmēja, ka integrētie projekti uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, dalībvalstīm palīdzot panākt atbilstību ES tiesību aktiem sešās jomās: daba, ūdens, gaiss, atkritumi, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām. Tie atbalsta plānus, kas vajadzīgi, lai vides un klimata tiesību aktus īstenotu koordinēti un plašā teritoriālā mērogā.

Ir jārada pievienotā vērtība, lai varētu pacelt algas. Atdodot izejvielas, piemēram, dēļus, pievienotās vērtības nav. Var jau tos nodokļus uzcelt debesīs, bet cilvēki vienkārši nevar samaksāt. Mēs nevaram viņiem nodrošināt iztikas minimumu.

To sarunā ar Dienas Bizness žurnālistu Māri Ķirsonu saka Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, runājot par Jelgavas biznesa plānu, par lielajiem izaicinājumiem un to risinājumiem.

Sarunā varēsi dzirdēt:

Video fragmenti:

00:00:31 - Jelgavas iedzīvotāju skaita izmaiņas

00:02:05 - 20 miljonu investīcijas un revitalizētās teritorijas attīstība

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa, mākslinieku rezidences, kāzu saloni, kafejnīca. Šīs ir tikai dažas no idejām, kas nākotnē varētu atrasties fon Stricka villā Rīgā. Realitātē nams jau vairāk nekā 10 gadus gaida potenciālo investoru.

Pirms aptuveni trim gadiem villas apsaimniekošanu uzņēmās Mārtiņš Mielavs, kurš tajā laikā vēl darbojās kaimiņos esošajā bārā Piens. Viņš praktisku apsvērumu dēļ vēlējies pirms bāra Piens svētkiem sarīkot ieskaņas pasākumu fon Stricka villā. M. Mielavs atzīst, ka juridiskais ceļš, kā tikt pie villas īres tiesībām, bija diezgan sarežģīts. Bija nepieciešama apdrošināšana, jo nams ir vēsturisks un tajā atrodas vērtīgi interjera priekšmeti. Lai atvieglotu procesu, īpašnieki – Rietumu Banka – piedāvāja uzņēmējam slēgt līgumu uz gadu. M. Mielavs ar tā laika biznesa partneriem bārā Piens apspriedās un nolēma par labu koncepcijai, kas paredz villā rīkot publiskus pasākumus. Šobrīd uzņēmējam ar ēkas īpašnieku – Rietumu Banku – noslēgts beztermiņa īres līgums.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai tika uzdots slēgt līgumus, kas nav svarīgi valstij, intervijā LTV1 raidījumā Jauna nedēļa atklāja LIAA vadītājs Andris Ozols. To viņš sacīja saistībā ar jautājumu par pret viņu vērsto kritiku un akcentēja, ka šī kritika seko konkrēto līgumu neslēgšanai.

Kā stāstīja Ozols, investīciju jomā ir tikai viens kritikas gadījums un tas esot saistīts ar, viņaprāt, nelikumīgām darbībām. «Mūsu aģentūrai tika uzdots slēgt līgumus, kas ne pēc jēgas, ne pēc nepieciešamības nav svarīgi valstij,» sacīja Ozols, akcentējot, ka viņam nav bijis cita ceļa, kā šo spiedienu atrisināt, kā vien vērsties tiesībsargājošajās iestādēs. Ozols arī atklāja, ka šis esot «ļoti augstas valsts amatpersonas personiskas iedzīvošanās mēģinājums». Viņš esot vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un šobrīd tiek gatavoti papildus dokumenti. Kā sacīja Ozols, runa ir par «nepamatotu, ļoti dārgu līgumu slēgšanu», summas pārsniegušas miljonu latu.

Latvijai vienīgajai Eiropā administratoriem valsts amatpersonas statuss; advokātu kolēģi kaimiņvalstīs nāk klajā ar protesta rezolūciju, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts amatpersonas statusa noteikšana maksātnespējas administratoriem tiek plānota ar 2016. gada 1. janvāri, taču nav skaidrības par šī plānotā jaunieveduma sekām, – it īpaši ietekmi, kas varētu veidoties līdz ar zvērinātu advokātu iespējamo lēmumu masveidā pamest administratoru rindas, ņemot vērā valsts amatpersonas statusa nesavienojamību ar advokāta profesiju. Kopumā no 331 administratora 158 vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, veidojot kvalificētāko un izglītotāko administratoru daļu. Likumprojekts paredz, ka zvērinātam advokātam, kas praktizē kā maksātnespējas procesa administrators, no 2016. gada 1. janvāra valsts amatpersonas deklarācijā būs jādeklarē ne tikai tā informācija, kas saistīta ar maksātnespējas procesa administratora pienākumu veikšanu, bet arī jānorāda visa informācija par personām, kuras pie advokāta vērsušās pēc juridiskās palīdzības un aizsardzības.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Līdz šim brīdim Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis 67 valsts amatpersonu deklarācijas, ko iesnieguši maksātnespējas administratori, DB uzzināja VID. Tas nozīmē, ka no 165 maksātnespējas administratoriem, kuri nav advokāti, deklarācijas iesniegusi mazāk nekā puse.

«Šobrīd tiek izvērtēts jautājums par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu likumā noteiktajā termiņā,» DB norādīja VID pārstāve Evita Teice-Mamaja. Viņa arī piebilda, ka maksātnespējas administratori, kuri nav advokāti, tāpat kā pārējās valsts amatpersonas, iesniedz un aizpilda vienotas formas valsts amatpersonas deklarāciju stājoties amatā, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kā ir aizpildāmas un iesniedzamas valsts amatpersonu deklarācijas.

DB jau rakstīja, ka Saeima nolēma, ka maksātnespējas administratoriem, kuri vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, valsts amatpersonas deklarācija, stājoties amatā, būs jāiesniedz no šī gada 1. septembra.

Bērni Eiropā sāk mācīties svešvalodas arvien agrāk, vairākums skolēnu tās apgūst no 6-9 gadu vecumam, liecina Eiropas Komisijas publicētais Eurydice ziņojums Pamatrādītāji par valodu mācīšanu Eiropas skolās 2012. Tikmēr Latvijā svešvalodas apguvi no 1.klases kavē likumdošana.

Eurydice ziņojums apstiprina, ka gandrīz visās Eiropas valstīs visvairāk mācītā svešvaloda ir angļu valoda, krietni aiz tās ir franču, spāņu, vācu un krievu valoda. Pēdējo 15 gadu laikā lielākā daļa valstu ir samazinājušas vecumu, kurā sākas obligātā valodu apguve, izņemot Beļģiju (franciski runājošo kopiena), Latviju, Luksemburgu, Ungāriju, Maltu, Nīderlandi, Somiju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti. Dažās Eiropas valstīs svešvalodu kā obligātu sāk mācīties jau pirmskolā, piemēram, vācu valodas kopiena Beļģijā nodrošina svešvalodas mācības jau trīsgadniekiem.

Valsts izglītības satura centra speciāliste Rita Kursīte komentē: «Lai gan esam starp valstīm, kurās jau pamatskolā apgūst divas svešvalodas, vēl arvien atpaliekam no kaimiņvalstīm - Igaunijas un Lietuvas-, ja salīdzinām vecumu, kad bērni uzsāk obligātu pirmās svešvalodas apguvi. Latvijā bija plānots uzsākt pirmās svešvalodas apguvi no 1.klases jau 2011./2012. mācību gadā, tam pat tika piešķirts papildu finansējums - svešvalodu mācību grāmatu iegādei 1.klases skolēniem. Diemžēl Ministru kabineta noteikumi dažus mēnešus pirms mācību gada sākuma tika mainīti, pasākums uz diviem gadiem atcelts. Tiesa, daudzas skolas pēc pašu iniciatīvas tomēr uzsāka svešvalodu apguves procesu jau 1.klasē. Visproblemātiskākā šai jautājumā ir skolēnu noslodze - ir jāpieņem lēmums, vai, uzsākot pirmās svešvalodas apguvi no 1. klases, tiks palielināta skolēnu mācību slodze 1. un 2. klasē vai arī tas notiks uz kāda cita mācību priekšmeta rēķina.»

Desmit gados privātajā mūzikas skolā BJMK Rokskola mācījušies simtiem bērnu gan no Jelgavas, gan citām Latvijas pilsētām

Pirms desmit gadiem skolu izveidoja Endijs Rožkalns, kurš laika gaitā komandā sapulcējis vēl citus profesionālus mūziķus – Zani Rožkalni, Ervīnu Ramiņu un Ievu Reinbergu-Ramiņu. «Katram ir savs amats, piemēram, es esmu direktora vietniece mācību un finanšu jomā, Ervīns ir direktora vietnieks mākslinieciskajos jautājumos, bet Zane ir skolas direktore. Tomēr pāri visam mēs esam mūziķi, kuri vēlējās citiem piedāvāt tādu mācību programmu, kāda klasiskajās pašvaldību mācību iestādēs nav pieejama. Akreditētas privātās mūzikas skolas Latvijā ir tikai divas – šī un vēl viena Rēzeknē,» paskaidro I. Reinberga-Ramiņa.

Dod iespēju

Pirmie idejas aizmetņi parādījušies pirms 13 gadiem, kad E. Rožkalns sācis privāti pasniegt ģitārspēli. Gribētāju kļuvis aizvien vairāk, tad tika izveidota biedrība Bērnu un jauniešu mūzikas klubs. Skola ir šīs biedrības turpinājums un papildinājums jau ar profesionālu ievirzi. Pirms desmit gadiem tika nodibināts SIA BJMK, kas piedāvā divas apmācību programmas – profesionālo, kas ir akreditēta mācību programma, līdz ar to audzēkņi pēc piecu gadu mācīšanās iegūst diplomu, kā arī interešu izglītības, kurā bērni un jaunieši nāk un mācās pēc savām vēlmēm un ieskatiem. Cits – vien dažus mēnešus, cits – vairākus gadus. «Viss sākās ar ģitāras apmācību, bet patlaban spektrs jau ir krietni plašāks. Audzēkņi pie mums mācās arī elektriskās ģitāras spēli, apgūst basģitāru, saksofonu, bungas, klavieres un vokālu, dzied nelielos ansambļos,» stāsta E. Ramiņš. Viņš piebilst, ka pirms desmit gadiem radās doma, ka ir jāizveido skola tiem cilvēkiem, kuri izdomā mācīties mūziku tad, kad klasiskajā mūzikas skolā sasniegtā vecuma dēļ vairs netiek uzņemti. «Viss it kā ir nokavēts, bet mēs šiem jauniešiem gribējām dot iespēju apgūt mūziku tad, kad viņi tam ir nobrieduši,» viņš skaidro.

MBA grāds biznesa pasaulē ir biļete uz karjeras izaugsmi un panākumiem. Katru gadu profesionāļu pieņem lēmumu studēt biznesa vadību, un ne jau velti – MBA absolventu algas ir ievērojami lielākas kā citu maģistra grādu īpašniekiem, karjeras iespējas ir daudz plašākas, un arī biznesa kontaktu tīkls veidojas jau studiju laikā.

Kamēr jaunie profesionāļi ar MBA programmas palīdzību ir tikai ceļā uz panākumiem, pieredzējuši vadītāji savas turpmākās izaugsmes un līdera talanta attīstīšanai izvēlas Executive MBA. Tieši šādu Executive MBA programmu iespējams apgūt RTU Rīgas Biznesa skolā (RBS).

Ko piedāvā Executive MBA RTU Rīgas biznesa skolā?

1. Pieredzējušiem vadītājiem pielāgots programmas saturs

Executive MBA programmas dalībnieki apgūst jaunākās teorijas un praksi vadības zinātnē, kā arī visas programmas garumā attīsta savu līdera talanu izmantojot RBS Executive MBA programmas priekšrocību – Līderības pilnveides praktikumu (Leadership Development Practicum). Programmas ietvaros studenti atsvaidzina zināšanas galvenajās vadības kompetences jomās – finansēs, mārketingā, cilvēkresursu vadībā, ražošanas un pakalpojumu vadībā, statistikā, ekonomikā, IT vadībā un stratēģijā. Studiju procesā dalībnieki apgūst arī inovāciju vadību, uzņēmējdarbību, komerctiesības, ētiku un korporatīvo sociālo atbildību. Neviens no priekšmetiem nav iedomājams bez diskusijām, situāciju analīzes un dalīšanās pieredzē. Vēl vairāk – gan apgūstamā viela, gan aktivitātes klasē ir pielāgotas izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā saskaras tieši vidējā un augstākā līmeņa vadītāji.

MBA grāds biznesa pasaulē ir biļete uz karjeras izaugsmi un panākumiem. Katru gadu profesionāļu pieņem lēmumu studēt biznesa vadību, un ne jau velti – MBA absolventu algas ir ievērojami lielākas kā citu maģistra grādu īpašniekiem, karjeras iespējas ir daudz plašākas, un arī biznesa kontaktu tīkls veidojas jau studiju laikā.

Kamēr jaunie profesionāļi ar MBA programmas palīdzību ir tikai ceļā uz panākumiem, pieredzējuši vadītāji savas turpmākās izaugsmes un līdera talanta attīstīšanai izvēlas Executive MBA. Tieši šādu Executive MBA programmu iespējams apgūt RTU Rīgas Biznesa skolā (RBS).

Ko piedāvā Executive MBA RTU Rīgas biznesa skolā?

1. Pieredzējušiem vadītājiem pielāgots programmas saturs

Executive MBA programmas dalībnieki apgūst jaunākās teorijas un praksi vadības zinātnē, kā arī visas programmas garumā attīsta savu līdera talanu izmantojot RBS Executive MBA programmas priekšrocību – Līderības pilnveides praktikumu (Leadership Development Practicum). Programmas ietvaros studenti atsvaidzina zināšanas galvenajās vadības kompetences jomās – finansēs, mārketingā, cilvēkresursu vadībā, ražošanas un pakalpojumu vadībā, statistikā, ekonomikā, IT vadībā un stratēģijā. Studiju procesā dalībnieki apgūst arī inovāciju vadību, uzņēmējdarbību, komerctiesības, ētiku un korporatīvo sociālo atbildību. Neviens no priekšmetiem nav iedomājams bez diskusijām, situāciju analīzes un dalīšanās pieredzē. Vēl vairāk – gan apgūstamā viela, gan aktivitātes klasē ir pielāgotas izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā saskaras tieši vidējā un augstākā līmeņa vadītāji.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas amatpersonas šīs nedēļas sākumā, veicot muitas kontroles pasākumus Lietuvas pierobežā, divos maršruta un vienā tūristu autobusā, kas caur Lietuvu atgriezās no Baltkrievijas Latvijā, konstatēja vairāk nekā pusmiljonu (616 360 gab.) dažādu marku kontrabandas cigarešu ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām.

2012.gada 24.septembrī, veicot muitas kontroles pasākumus uz autoceļa A7 pie Lietuvas Republikas robežas, VID muitas amatpersonas apturēja kādu maršruta Grodņa-Viļņa-Rīga autobusu, ko vadīja Baltkrievijas Republikas pilsonis.

Pieaicinot tabakas meklēšanas darba suni, tika veikta transportlīdzekļa salona un bagāžas telpu pārbaude. Tā kā darba suns pārbaudes laikā norādīja uz iespējamo cigarešu klātbūtni aiz bagāžas nodalījuma sienas, VID muitas amatpersonas lūdza automašīnas vadītājam uzrādīt iespējamās cigaretes, ko viņš arī labprātīgi izdarīja, demontējot vienu nodalījuma sienu un atklājot tajā slēpni ar cigaretēm. Autobuss tika nogādāts Rīgas brīvostas muitas kontroles punktā padziļinātās pārbaudes veikšanai, un tās laikā no atklātā slēpņa tika izņemtas kopumā 75 800 dažādu marku cigaretes ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām, t.sk., 20 000 cigaretes Magnat, 5800 cigaretes Winston Blue, 20 000 cigaretes Premjer, 20 000 cigaretes Fest un 10 000 cigaretes VIP10.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

No šī gada 1. decembra spēkā varētu stāties likuma grozījumi, kas aizliegs ierēdņiem savu tiešo darbu savienot ar aktīvu politisko darbību.

To paredz likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» grozījumi, kurus Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija ceturtdien pabeigusi gatavot galīgajam lasījumam.

Savu tiešo darbu ar aktīvu politisko darbību, proti, amatu ieņemšanu politiskajās partijās vairs nevarēs savienot valsts iestāžu vadītāji un pašvaldību izpilddirektori, viņu vietnieki, kā arī valsts kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļi, vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdņi, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, pašvaldības policijas amatpersonas, kā arī Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīri, militārie un civilie darbinieki. Patlaban likums šādu ierobežojumu nenosaka.

Valsts policija rosinājusi prokuratūrai apsūdzēt vienu esošo un vienu bijušo Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonu par pienākumu nepildīšanu saistībā ar obligātā iepirkuma komponenti (OIK), aģentūru LETA informēja Valsts policijā.

Viena no divām aizdomās turētajām personām patlaban vairs EM nestrādā, bet otra turpina ieņemt amatu šajā ministrijā, norādīja policijā.

13.maijā lieta nodota Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai, kurai drīzumā būs jāizlemj vai personām celt apsūdzību.

2018.gada aprīlī Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē tika sākts kriminālprocess par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas.

Saskaņā ar 2005.gada 5.maija Elektroenerģijas tirgus likuma normu, publiskajam tirgotājam ir pienākumi iepirkt koģenerācijas stacijās saražoto elektroenerģiju, kas saražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Komersantiem bija tiesības pārdot par noteiktu cenu tikai saražotās elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pēc elektroenerģijas izlietošanas koģenerācijas stacijas vajadzībām.

Revolucionāri priekšlikumi grozījumiem Maksātnespējas likumā saistībā ar administratoriem var novest pie tā, ka šajā amatā nevarēs praktizēt zvērināti advokāti .

Tā sarunā ar DB atzīst tieslietu ministre Baiba Broka, bijušais tieslietu ministrs un pašreizējais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Gaidis Bērziņš un zvērināts advokāts Lauris Liepa. Risinājums šai situācijai būs jāmeklē visiem kopīgi, jo sabiedrība vēlas zināt vairāk par administratoru rīcību vienā vai otrā gadījumā.

Atšķirīgi priekšlikumi

Tieslietu ministre Baiba Broka atzīst, ka maksātnespējas procesā nepieciešami uzlabojumi, tāpēc ir vajadzīgas izmaiņas. Pašlaik Maksātnespējas likuma grozījumi tiek skatīti Saeimā, kur viena daļa ir redakcionāli precizējoši un par kuriem, visticamāk, nekādas īpašas diskusijas, pēc ministres domām, vairs nevarētu būt. Savukārt ir otra daļa šī likuma grozījumu, kas ir konceptuāli – lielas reformas paredzoši un iesniegti tikai uz trešā, galīgā lasījuma izskatīšanu. «Tie ir jāvērtē no juridiskās metodikas skatupunkta, vai veikt tik būtiskus grozījumus, kas skar lielu personu loku – zvērinātus advokātus, kuri vienlaikus darbojas arī kā administratori, un tādējādi tiktu pakļauti būtiskiem ierobežojumiem, ja maksātnespējas administratoriem būtu valsts amatpersonas statuss,» tā B. Broka. Viņa piebilst, ka diskusijas par valsts amatpersonas statusu maksātnespējas administratoriem ir bijušas jau divus trīs gadus, tomēr ir vairāki jautājumi, kuri nav atbildēti un nav atrisināti. Aptuveni puse no administratoriem vienlaikus ir arī zvērināti advokāti. «Valsts amatpersonas statuss liek ievērot interešu konflikta normatīvus. Te jābūt ļoti skaidram, kurā brīdī advokāts pārstāv klientus, kad viņš ir administrators, kā nodalīs naudas plūsmu, kā to uzskaitīs, kā visu šo nodalīšanu vērtēs KNAB,» skaidro B. Broka.

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

No nākamā gada par darba devējam piederošo automašīnas izmantošanu privātām vajadzībām nodokļa slogs mēnesī būs 81 lats.

To Db.lv skaidroja Finanšu ministrijas Komunikāciju departamenta direktore Baiba Melnace. Līdz ar to no darbinieka apliekamā ienākuma par dienesta auto lietošanu tiks papildu atskaitīti 44.90 Ls, kuros ietilps IIN 23% un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 9%. Atlikušos 36.14 Ls no kopējā 81 lata lielā nodokļu sloga segs darba devējs. Šī summa aprēķināta no 150 Ls, kas noteikti par to ieguvumu, kas darba ņēmējam rodas no dienesta automašīnas lietošanas.

No šī papildu nodokļa valsts budžetā nākamgad paredzēts ieņemt 38.4 milj. Ls. Šāds nodoklis ir diezgan daudzās valstīs, arī Igaunijā.

Izstāžu tradicionālais uzdevums – parādīt savu produktu un pakalpojumu – iet rokrokā ar tīklošanu un jaunu kontaktu veidošanu.

«Izstāde ir lielisks formāts tīklošanai, jo gan apmeklētāji, gan dalībnieki ir ieradušies, lai veidotu jaunus kontaktus, un ir labvēlīgi noskaņoti un ieinteresēti aprunāties, sniegt informāciju un atbildēt uz jautājumiem. Turklāt izstādē parasti ir tīklošanai piemērota vide – neviens nesēž, visi nepārtraukti pārvietojas, ir daudz uzskates materiālu, par kuriem ir iespēja uzdot jautājumus vai tos izmēģināt, notiek dažādi pasākumi un konkursi,» raksturo Aiga Veckalne, SIA Personīgās zīmolvedības akadēmija līdzīpašniece. Viņa uzsver, ka tīklošana ir ilgtermiņa stratēģija, tā nav pārdošana, bet pēc iespējas lielāka cilvēku daudzuma uzrunāšana pasākumā, lai iedotu savu vizītkarti un reklamētu uzņēmumu, produktu vai pakalpojumu. Tā ir attiecību veidošana, tādēļ uzmanīgi jāklausās un jāuzdod jautājumi.