Lai arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins atvieglojis noteikumus, kā krieviem, kas dzīvo ārzemēs, atgriezties uz dzīvi dzimtenē, būtisku interesi Latvijā dzīvojošos krievos tas neradīs, Db.lv pauda Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) vēstnieks – preses sekretārs Kārlis Eihenbaums.
Konsulārais dienests līdz šim nav novērojis pastiprinātu Latvijā dzīvojošo krievu interesi par pārcelšanos uz Krieviju.
Db.lv jau ziņoja, ka tagad krieviem, kas dažādu apsvērumu dēļ nokļuvuši citās pasaulēs valstīs, tiks atvieglota dokumentu kārtošana. V. Putins jau esošajā programmā, kas palīdz tautiešiem atgriezties uz dzīvi Krievijā, nesen ieviesis dažādus atviglinājumus, proti, kārtojot dažādus dokumentus vairs nevajadzēs kārtot pagaidu uzturēšanās atļauju. Tāpat tiem, kas vēlas atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, tiks apmaksātas konsulārās nodevas, vīzas izmaksas un «faktiskie izdevumi».
K. Eihenbaums stāstīja, ka šī programma vēl bez V. Putina izziņotajiem atvieglojumiem dokumentu kārtošanā darbojas jau kopš 2006. gada jūnija, un saskaņā ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Reģionālās attīstības ministrijas datiem 95% no pārceļotājiem nāk primāri no tādām valstīm kā Kazahstāna, Uzbekistāna, Armēnija, Tadžikistāna, Kirgizstāna. Apmešanās ziņā iecienītākie pārceļotāju vidū ir KF Centrālais un Ziemeļrietumu apgabals.
«Pēc Krievijas Federālā migrācijas dienesta pārstāvniecības Latvijā informācijas līdz 2014. g. sākumam no Latvijas kopumā programmā bija piedalījušās tikai 770 personas, no kurām lielākā daļa pārcēlusies uz pašreizējo Kaļiņingradas un Pleskavas apgabalu,» Db.lv norādīja K. Eihenbaums.
Viņš arī norādīja, ka Latvijas ĀM neparedz, ka minētās programmas ietvaros ieviestie papildus atvieglojumi potenciālajiem pārceļotājiem varētu radīt būtiskas izmaiņas līdzšinējā pārceļošanas procesa dinamikā uz Krieviju. Šādu prognozi liek izteikt arī fakts, ka Latvijas izceļotāju primārais galamērķis ir Eiropas Savienības dalībvalstis, norādīja K. Eihenbaums.