Šogad deviņos mēnešos Latvijas lielākās alus darītavas Aldaris alus pārdošanas apjomi bijuši stabili, nedaudz pat pārsniedzot pērnā gada līmeni, liecina mārketinga pētījumu kompānijas The Nielsen Company dati.

Aldara valdes priekšsēdētāja Ināra Šure norādīja, ka tirgus kvantitatīvi palicis iepriekšējā gada līmenī, ko var izskaidrot ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Taču nedaudz mainījušies alus cienītāju paradumi — salīdzinot ar pagājušā gada deviņiem mēnešiem, būtiski audzis tā saucamais alus Premium segments (+1.8%), kā arī alus Mix produktu patēriņš (+ 1.1%).

"Šī tendece mani ļoti iepriecina, jo Aldara galveno saražotās produkcijas daļu veido Super Premium un Premium klases segmenta alus. Aldara Luksus labie pārdošanas rādītāji vēlreiz apliecina, ka esam izvēlējušies pareizo tirgus stratēģiju. Turpmāk plānojam turpināt attīstīt šo segmentu, vienlaikus neaizmirstot par tā saucamās ekonomiskās klases alus ražošanu, lai tādējādi ar augstas kvalitātes produkciju nodrošinātu visus mūsu alus mīļotājus," izteicās I.Šure.

Šā gada pirmajā mēnesī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, Latvijas lielākajai alus darītavai Aldaris izdevies palielināt tirgus daļu par 1,2%.

Par to, atsaucoties uz mārketinga pētījumu kompānijas The Nielsen Company datiem, vēsta kompānija. Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, Aldaris tirgus daļu izdevies palielināt par 0,5%.

Aldara janvāra rezultātus vērtējam kā labus, kas, visticamāk, skaidrojams ar pārdomātu cenu politiku, mārketinga aktivitātēm un produktu klāstu, norāda Aldaris izpilddirektors Thomas Panteli. Diemžēl iespaidu uz produkcijas noietu atstājis lēmums no februāra palielināt akcīzes nodokli alum, tādēļ janvāra nogalē tirdzniecības vietās pārsvarā bija pieejami tikai produkcijas atlikumi. Tas skaidrojams ar nodokļa pārrēķina procedūru arī tiem produktiem, kas atradās veikalu plauktos pirms stājās spēkā lēmums par izmaiņām akcīzes nodoklī.

Par AS Aldaris jaunajiem valdes locekļiem kļuvuši uzņēmuma pārdošanas direktors Artūrs Ilziņš un personāla direktore Sigita Ozola. Iepriekš uzņēmuma valde strādāja nepilnā sastāvā un tajā darbojās tikai bijušais uzņēmuma izpilddirektors Marguss Kasteins, kurš darbu uzņēmumā ir atstājis.

Kā atzinusi Carlsberg Grupa, tad pašreizējos alus tirgus apstākļos, kas ir ļoti izaicinoši, ir ļoti svarīgi, lai uzņēmuma valdē būtu pārstāvēti vietējie vadītāji, kuriem ir atbilstošas kompetences un zināšanas par vietējo tirgu.

Uzņēmuma pārdošanas direktors Artūrs Ilziņš uzņēmumā strādā nepilnu gadu, šajā laikā lielu vērību pievēršot uzņēmuma produktu portfeļa un klientu attiecību sakārtošanai, kā arī iekšējo darba procesu un pārdošanas rādītāju uzlabošanai. Arī iepriekšējā pieredze A.Ilziņam ir saistīta ar pārtikas industriju, strādājot vairākos šīs sfēras uzņēmumos.

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un vairāk nekā 30 nozaru asociācijas kopīgi uzrakstījušas atklātu vēstuli Saeimai un valdībai, prasot nešķirot nozares laikā, kad tiek lemts pat atbalstu.

"Vispirms, vēlamies uzteikt Saeimas un valdības līdz šim operatīvo un savlaicīgo rīcību, veicot nepieciešamos pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā. Tāpat uzteicama ir ātrā reaģēšana, izstrādājot īpašu likumu ekonomikas stabilizācijai," vēstuli iesāk uzņēmējus pārstāvošās apvienības.

LASI ARĪ: Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Vēstulē norādīts, ka "vairums likuma normu ir lietderīgas un atbalstāmas, tomēr ir nepareizi un tuvredzīgi, censties šauri nodefinēt krīzes skartās nozares un atbalstu paredzēt tikai šo nozaru uzņēmumiem".

Par alus darītavas Aldaris izpilddirektoru kļuvis Tomass Kure Jakobsens (Thomas Kure Jacobsen), kurš ilgus gadus darbojies Aldara īpašnieka Carlsberg Grupas saistītajos uzņēmumos.

T.K.Jakobsens strādājis Carlsberg Grupā 15 gadus, informē a/s Aldaris komunikāciju direktore Laura Krastiņa. Līdz 2008.gadam T.K.Jakobsens bija atbildīgas par Carlsberg produktu pieejamību vairāk kā 100 eksporta tirgos, kuros Carlsberg Grupai nav savu alus darītavu. Kopš 2008. gada T.K.Jakobsens ir strādājis par izpilddirektoru Carlsberg uzņēmumos Horvātijā un Ungārijā. «Man vienmēr ir patikuši jauni izaicinājumi, tāpēc esmu pagodināts, ka kļuvu par Latvijas alus tirgus līdera izpilddirektoru. Esmu pārliecināts, ka pieredze, ko esmu guvis ilgus gadus strādājot alus nozarē Aldarim palīdzēs vēl vairāk nostiprināt pozīcijas alus segmentā, kā arī palielināt mūsu pārstāvniecību bezalkoholisko dzērienu nozarē,» norāda T.K.Jakobsens.

Alus darītavas Aldaris dzērienu arsenālā turpmāk būs pieejams jauns alkoholiskais kokteilis Garage Hard Lemonde, kas Eiropā parādījās pērn. Tā ieviešanai Latvijā Aldaris investējis aptuveni 60 000 latu.

Garage Hard Lemonade zīmola vadītājs Latvijā Artis Nigals atklāj, ka Aldarim, kas tradicionāli atpazīstams kā viens no lielajiem spēlētājiem Latvijas alus tirgū, ir nopietni plāni tuvāko divu gadu laikā kļūt par daudz ietekmīgāku dalībnieku arī citos dzērienu segmentos. «Pirmie soļi jau tika sperti pērn, un šogad mēs šo attīstību turpinām,» tā viņš.

Aldaris cer, ka gada laikā jaunais dzēriens aizņems jau 5% no alkoholisko kokteiļu tirgus Latvijā.

Dzēriens ir pildīts 0,33 l pudelēs un satur 4,6% alkohola.

Jūrmalas dome ir izsludinājusi cenu aptauju, lai līzingā iegādātos četrus apvidus auto. Tas nepieciešams, "jo bieži jābrauc pa kāpām un pludmali", skaidro domes izpilddirektors Gatis Truksnis. Visticamāk jūrmalnieki noskatījuši Nissan Qashqai.

Izlasot sludinājuma tehniskās prasības, kļūst skaidrs, ka ierēdņi slēpjoties aiz tonētajiem automašīnas stikliem, pa Jūrmalas bedrainajām ielām riskēs braukt vienīgi ar pilnpiedziņas auto, ar gaitas datoru, ātrumjūtīgiem priekšējā loga tīrītājiem , apsildāmajiem sēdekļiem, multifunkcionālu stūri (hands free sistēma, radio, gaitas datora un Bluetooth vadība no stūres). Tāpat tehniskajā specifikācijā norādīts, ka domnieki labprātāk brauktu ar sudraba vai pelēkas metālikas auto.

Domes izpilddirektors Gatis Truksnis. (Foto: Ritvars Skuja, DB) Domes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Urbanovičs. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB) Viņš skaidro, ka divas automašīnas nepieciešamas pilsētsaimniecības un būvniecības pārvaldes darba organizēšanai, viena – domes priekšsēdētāja vietnieka Daiņa Urbanoviča ( LSDSP) vajadzībām, bet ceturtā, kas nebūs pilnpiedziņas auto,- domes saimniecības darbiem.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(360).jpg

Carlsberg Grupa jaunajās tehnoloģijās Baltijā ir investējusi aptuveni 600 000 eiro, nodrošinot visām Carlsberg Grupas Baltijas valstu kompānijām, arī Aldarim, iespēju pildīt alu jaunajā iepakojumā, informē kompānijas sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis.

A/s Aldaris galvenais aldaris Valdis Čunka norāda - neraugoties uz to, ka Latvijā strauji attīstās skārdeņu segments, PET iepakojums arvien dominē vietējā alus tirgū un tas alus darītājiem liek pievērst uzmanību šī iepakojuma veida attīstībai.

2011. gadā tika pārdoti vairāk nekā 6 milj. litru Aldaris Pilzenes alus, bet šogad plānots šo apjomu palielināt.

Savulaik lielākā Latvijas alus darītava a/s Aldaris pērn novembrī ieguvusi mazās alus darītavas statusu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtā informācija.

«2016.gadā Latvijas alus darītavās saražoti 73,9 miljoni litru alus, no tā lielākā daļa – 89% nodoti patēriņam Latvijā. Latvijā ir trīs «lielās» alus darītavas - Cēsu Alus, Cido Grupa un Tērvetes alus, bet pārējiem alus darītājiem Latvijā, tajā skaitā Aldarim, piešķirts mazās alus darītavas statuss, kas dod tiesības par pirmajiem kalendārā gada laikā saražotajiem vienu miljonu litriem maksāt tikai pusi no valstī noteiktās akcīzes nodokļa likmes alum,» informē VID.

Šobrīd Latvijas alus tirgus tendence ir ražot mazāk, bet attīstīt dažādas garšas un eksperimentēt ar jaunām receptēm, norāda uzņēmumā Aldaris, kas pērn ierindojies devītajā vietā lielāko alus ražotāju topā. Šādu stratēģiju savā attīstībā ievēro arī a/s Aldaris, stāsta uzņēmuma mārketinga vadītāja Inga Berkoviča. Pagājušajā gadā ievērojami pieaudzis premium un craft segmenta klāsts, gan Aldara, gan kopējā tirgus sortimentā. Salīdzinot ar 2015.gadu, Aldara ražotā Mežpils pārdošanas apjomi 2016.gadā pieauguši par +93%, kas lieliski raksturojot patreizējo tirgus situāciju. Un, skatoties tikai pirmos 2017.gada 4 mēnešus, Mežpils pārdošanas apjomi, salīdzinot ar 2016.gadu auguši vēl par 8%, pat vēl nesākoties alus sezonai.

Alus darītavai AS «Aldaris» šis gads būs finansiāli veiksmīgāks par iepriekšējo, prognozē kompānijas valdes locekle Sigita Ozola.

«2017.gads «Aldarim» ir bijis salīdzinoši veiksmīgs. Šogad tirgū ir ieviesti vairāki jauni produkti, kas vienlaicīgi bijis gan viens no lielākajiem izaicinājumiem, gan sasniegumiem, jo produkti radīti pēc jaunām receptūrām, vērojot pircēju un alus cienītāju pieprasījumu,» skaidroja Ozola.

Viņa piebilda, ka tikmēr kopējais alus tirgus šogad Latvijā ir samazinājies par 2,5%, kamēr apgrozījums ir audzis par aptuveni 0,5%. Tas liecina par alus tirgus vērtības un kvalitātes pieprasījuma pieaugumu - cilvēki arvien vairāk izvēlas augstākas kvalitātes, «premium» klases un «craft» tipa alu,» sacīja Ozola.

Vienlaikus gan «Aldara» valdes locekle piebilda, ka Latvijā alus patērētāji pārsvarā ir klasiskā jeb «lager» tipa alus cienītāji un citus alus veidus patērē mazāk. Tāpēc nozarei vēl daudz jādara, izglītojot iedzīvotājus par dažādiem nišas tipa aliem.

Alus darītava Aldaris 2011. gada pirmajā pusgadā vietējā tirgū kopumā ir pārdevusi 30,25 miljonus litru alus, kas ir par 11,3% vairāk nekā aizvadītā gada pirmajos sešos mēnešos, informē alus darītava.

Aldarim ir izdevies arī palielināt apgrozījumu par 16% un tā ražoto dzērienu eksports pieaudzis par 52,7%, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu.

Salīdzinot 2011. gada jūniju ar 2010. gada jūniju, eksporta pieaugums ir gandrīz 140%, bet pusgada griezumā pieaugums ir 52,7%. Savukārt ūdens pārdošanas rādītāji ir saglabājušies iepriekšējā gada līmenī, bet citu bezalkoholisko dzērienu pārdošanas apjomi ir pieauguši par 20,1%.

«Pirmo pusgadu esam strādājuši ļoti ražīgi, bet īpaši aktīvi bijām jūnija mēnesī, kad pārdevām par aptuveni 35% vairāk nekā 2010. gada jūnijā. Tomēr jāatzīst, ka pircēju pirktspēja vēl joprojām ir zema un patērētāji lielu vērību pievērš cenām un akciju precēm. Turklāt, neskatoties uz to, ka apgrozījums ir pieaudzis par 16%, tas nenosedz pagājušajā gadā pieaugušās enerģijas, graudu un citu izejvielu cenas, kā arī izmaiņas nodokļos, piemēram, PVN,» skaidro A/s Aldaris valdes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Alus nozarē vērojams kritums; PET ierobežojumi var iedragāt tirgu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos piecos gados mazo alus darītavu skaits audzis vairāk nekā divas reizes – no 16 komersantiem 2011. gadā līdz 38 alus darītavām 2016. gada beigās, liecina DB aprēķini, izvērtējot Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) datus. Pašmāju alus darītāju saražotā alus apjoms sarucis divas reizes – no 153,3 milj. litru 2011. gadā līdz 74 milj. litru pērn.

Latvijas alus darītājiem pagājušais gads bijis trauksmains, tomēr, neskatoties uz sarežģīto situāciju, aldari turpina attīstīties, situāciju vērtē Latvijas alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš. Viņš ir priecīgs par jaunu mazo alus darītavu izveidi, kuru skaits arvien pieaug. Saskaņā ar VID datiem, 2016.gadā Latvijā saražoti 73,9 milj. litri alus, no tā lielākā daļa – 89% nodoti patēriņam Latvijā. Valstī ir trīs «lielās» alus darītavas – Cēsu Alus, Cido Grupa un Tērvetes alus, bet pārējiem alus darītājiem, tostarp Aldarim, piešķirts mazās alus darītavas statuss, kas dod tiesības par pirmajiem kalendārā gada laikā saražotajiem vienu miljonu litriem maksāt tikai pusi no valstī noteiktās akcīzes nodokļa likmes alum, informē VID.

Jaunais gads būs smaga darba gads, bet tie, kas čakli strādās, var cerēt arī uz rezultātiem. Nesaktoties uz to, diemžēl prognozējam, ka šogad turpināsies industrijas apjomu tālāka lejupslīde – vidēji par 2-5%, salīdzinot ar 2009.gadu.

Šādas prognozes par 2010. gadu Db izteica Latvijā lielākā alus ražotāja a/s Aldaris valdes priekšsēdētāja Ināra Šure. Viņa pieļāva, ka ekonomisko rādītāju lejupslīde nozarē varētu būt arī nedaudz lielāka, jo to ietekmēs papildus nodokļu slogs, kuru nebija 2009.gadā. «Šāds apjoma samazinājums jāvērtē kā pietiekoši būtisks, lai negatīvi ietekmētu ne tikai alus darītavu finansiālos rādītājus, bet arī valsts prognozētos ieņēmumus,» tā Aldara valdes priekšsēdētāja.

Viņasprāt, nozares uzņēmumu galvenais izaicinājums 2010.gadā būs pārvarēt ekonomisko krīzi, ko varētu apgrūtināt iespējamie valdības papildus pieņemtie lēmumi attiecībā uz dažādām nodokļu izmaiņām. Savukārt būtiskākais valdības uzdevums ir laicīga 2011.gada valsts budžeta projekta izstrāde, nevis sasteigtu lēmumu pieņemšana, kā tas diemžēl ir bijis līdz šim, jo tad arī uzņēmēji varētu laicīgi plānot savus budžetus un darbības plānus.

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Latvijas tautsaimniecības eksporta pieaugums, kā arī valdības ekonomiskā politika padarījusi vietējo biznesa vidi ārvalstu investoru acīs par drošāku un pievilcīgāku, intervijā biznesa portālam Nozare.lv sacīja Dānijas alus darītāja Carlsberg Ziemeļeiropas pārstāvniecības vecākais viceprezidents Jorns Tolstrups Rode.

Kā galveno Latvijas ekonomikas rādītāju uzlabošanās indikatoru Rode min lielo eksporta pieaugumu, vienlaikus norādot, ka arī Aldaris dubultojis eksporta apjomus no 8% līdz 16% pagājušajā gadā. Līdz ar to esot skaidri redzams, ka līdzšinējā valsts ekonomiskā politika ir atmaksājusies.

«Arī valdības prognozes par izaugsmi 2011.gadā dara mūs drošākus par biznesa attīstīšanu Baltijas valstīs un Latvijā. Tagad varēsim gan ieguldīt alus darīšanas iekārtās, gan radīt jaunus produktus, gan palielināt reklāmas budžetu. Patlaban Latvija ir daudz pievilcīgāka investīcijām nekā pērn. Carlsberg vēlas būt lielākā alus darītava pasaulē, tāpat vēlamies būt vadošie Latvijā un attīstīties šajā tirgū,» sacīja Rode.

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Pēc sadarbības ar vairāk nekā desmit citām darītavām SIA Nurme Alus un SIA Nurme Bar dibinātāji Mareks Ezerkalns un Uģis Narvils kaļ plānus par savas alus darītavas izveidi.

Nurme lībiešu valodā nozīmē lauks, pļava. Savukārt Nurmes alus nozīmi var sajust, tikai to pagaršojot.

Visa sākums garāžā

Mareka Ezerkalna pirmais alus brūvēšanas mēģinājums izgāzies – alus sanācis briesmīgs. Taču interese par alus darīšanu viņam tādēļ nemazinājās. Pirms pieciem gadiem, saulgriežiem tuvojoties, viņš atkal atgriezās pie domas, ka jābrūvē alus. Kādā no Kustība par labu alu jeb KUPLA salidojumiem, kur M. Ezerkalns bija devies papildināt zināšanas, iepazinies ar mājbrūvētāju Uģi Narvilu. Viņa pieredze alus darīšanā bija pāris gadus ilgāka, viņš bija pastrādājis kādā Rīgas alus darītavā. Pēc tikšanās abiem radās doma pamēģināt radīt dzērienu kopā. Lai plānu īstenotu, ņēmuši tos katlus, kas katram bija mājās, devušies uz Jelgavas pusi, kur U. Narvila garāžā radīja savu pirmo kopīgo alu – apiņoto gaišo eila tipa alu Triangulum. Tas sanāca garšīgs, tāpēc U. Narvils sazinājies ar alus darītavu, kurā bija strādājis, lai vienotos par iespēju tur uzvārīt Triangulum nedaudz lielākā vairumā. Labais rezultāts un iedrošinājums no draugu puses kļuva par dzinuli darbošanos turpināt. Papildu motivāciju devusi arī viesošanās alus darītavā Igaunijā. Modernās Pühaste apmeklējums atstāja spēcīgu iespaidu, paverot skatu uz to, cik plašas iespējas sniedz amatalus (craft beer) pasaule. Tobrīd gan komanda attapās, ka nav, kur savu brūvēt. Topošie aldari sāka sazināties ar citiem ražotājiem; Malduguns alus darītavas īpašnieks atbildēja, ka pie viņiem varētu atrast vietu, tomēr alus fermentācijas tvertnes esot aizņemtas. M. Ezerkalns stāsta, ka, ātri saņemoties, atraduši pārtikas tvertnes, kuras pārtaisot izveidoti divi alus fermenteri. Lai to īstenotu, no pašu kabatas ieguldīti pāris tūkstoši eiro. Tā 2016. gada nogalē radās SIA Nurme Alus.

Alus darītava AS Aldaris šogad ražošanas uzlabošanā, loģistikā un jaunos produktos plāno ieguldīt divus miljonus eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja kompānijas valdes loceklis Artūrs Ilziņš.

Viņš piebilda, ka investīcijas plānotas 18-22 projektu realizācijā, kuri saistīti ar ražošanu, loģistiku, jauniem produktiem un esošo telpu uzlabošanu.

Investīcijas būs saistītas ar ražošanas efektivitātes uzlabošanu, jaudas palielināšanu. Nebūs tā, ka griezīsim lentīti un atklāsim kaut ko jaunu. Nav mums viena liela investīciju projekta, bet ir vairāki mazāki, bet nebūt ne mazāk svarīgi," sacīja Ilziņš.

Viņš arī uzsvēra, ka Aldarim ir svarīga darbinieku drošība, produktu drošība un efektivitāte. Balstoties uz šiem trim pīlāriem, kompānija izvēlas, kur investēt.

a/s Aldaris uzsāks Latvijā un visā Kontinentālajā hokeja līgā pirmā hokeja līdzjutējiem veltītā alus ar nosaukumu Uzvarētāju alus ražošanu.

Tiks uzsākta arī Dinamo kvasa ražošana, DB informēja Aldara pārstāve Lelde Drozdova-Auzāne. Uzvarētāju alus ražošanas līnijas atklāšana notiks šā gada 27.jūlijā.

Viens santīms no katras pārdotās Uzvarētāju alus un Dinamo kvasa vienības tiks hokeja komandas Rīgas Dinamo atbalstam.

Jāatgādina, ka, neskatoties uz ekonomikas lejupslīdi un patērētāju ieradumu maiņu par labu ekonomiskā segmenta produktiem, Aldaris pārdošana pērn sasniegusi 37,9 milj.Ls, bet uzņēmuma peļņa bija 1,43 miljoni Ls.

Aldara kopējie pārdošanas apjomi pērn sasniedza 78,6 miljonus litru, no tā alus bija 54,86 miljoni litru. Izmaksu optimizācijas plāna realizācija nodrošināja Aldarim iespēju 2009. gadā attīstībā investēt gandrīz 600 tūkstošus latu.

Latvijā lielākā alus darītava a/s Aldaris, ieguldot 100 tūkstošus Ls, sākusi ražot divas jaunas alus šķirnes Senais un Dūmaku.

Aldara valdes priekšsēdētāja Ināra Šure pastāstīja, ka abu šķirņu radīšana ilgusi aptuveni gadu un to izveidē izmantotas senās receptes. I. Šures vārdiem raksturojot jaunos produktus, ja Senais ir nedaudz augstprātīgs, tad Dūmaku – aušīgs, ar jautru pēcefektu.

Dūmaku alus netiek filtrēts. Abas šķirnes visu vasaru piedalīsies Alus duelī, kā rezultātā noskaidrosies, kuru no šīm šķirnēm uzņēmums turpinās ražot. I. Šure neatklāja, cik lielu tirgus daļu plānots iekarot ar jaunajām šķirnēm, vien piebilda, ka tas nav pašmērķis un kompānija skatās uz biznesu kopumā.

Miestiņa brūvētāji cer uz labu augustu, kas ļautu nozarei atgriezties pie izaugsmes. DB aptaujātie eksperti norāda - līdz šim vasara nozari nav lutinājusi. Tiesa, ja atsevišķiem tirgus dalībniekiem gada pirmā pusē pret attiecīgo laikposmu pērn vērojams apjomu samazinājums, mazās alusdarītavas par noietu nesūdzas.

Lai arī Latvijas ekonomika turpina uzrādīt atkopšanās tendences, dzērienu nozare pirmajos sešos mēnešos nav uzrādījusi izaugsmi, kas saistīts ar vēsajiem laika apstākļiem vasaras pirmajā pusē. Pēc tirgus izpētes kompānijas Nielsen datiem, šā gada jūnijā alus tirgus, salīdzinot ar 2011.gada jūniju, krities par 10,7% punktiem.

Papildu apliecinājums tam, ka alus tirgus nelabvēlīgo tendenču galvenais iemesls ir nelabvēlīgie laika apstākļi, ir līdzīgas tendences arī Lietuvā un Igaunijā, kur, pēc tirgus izpētes kompānijas Nielsen datiem, alus tirgus pirmajā pusgadā kopumā samazinājies vēl straujāk - attiecīgi par 6% punktiem un 3,2% punktiem.

Alus darītava «Aldaris» ir pārdevusi visas tam piederošās Tvaika ielas 44 teritorijas īpašumtiesības nekustamo īpašumu attīstītājam «LV property», liecina informācija Zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Zemesgrāmatā pieejamo informāciju zemes gabalā atrodas «Aldara» ēkas un būves, kā arī telekomunikācijas, «Latvenergo» filiālei «Rīgas elektrotīkli» piederoši transformatora punkti, kabeļu tīkli 192 kvadrātmetru platībā, «Rīgas ūdens» saimniecisko notekūdeņu kanalizācijas maģistrālais vads un «Rīgas siltums» siltuma tīkli. Šī nekustama īpašuma pārdošanas summa ir 349 556 eiro.

Savukārt otru īpašumu Tvaika ielā 44 «Aldaris» ir pārdevis par 1 223 444 eiro. Tas sastāv no vienas divstāvīgas rūpniecības ēkas ar jumta izbūvi, kura ir saistīta ar zemes gabalu 58472 kvadrātmetru platībā, kā arī administratīvās ēkas, beztaras alus izliešanas ceha, caurlaides ēkas, svaru mājas, patvertnes, betona žoga, metāla žoga, rūpniecības ēkas, tehnoloģiskā korpusa, sadzīves korpusa, kioska ēkas, darbnīcas, noliktavas, alus izliešanas ceha, transformatora ēkas, garāžas, kantora ēkas, vairākām ūdens tvertnēm un artēziskajām akām, kā arī pagalma izbūvēm.

Stiprs lietus nedēļas nogalē un pirmdienas rītā apgrūtina ūdensvada remontdarbus Ganību dambī, jo būvbedrē gāžas ūdens. Vienlaikus nepieciešams sakārtot apkārtējās komunikācijas, kas izskalotas ūdensvada avārijas dēļ, un būs nepieciešams veikt remontdarbus, lai atjaunotu tramvaja sliežu klātni. Līdz ar to ir grūti prognozēt, kad situācija Ganību dambī normalizēsies, pastāstīja pašvaldības SIA Rīgas ūdens pārstāvis Arturs Mucenieks.

Mucenieks skaidroja, ka avārijas vietā ir «milzu komunikāciju murskulis», kas jāsakārto, tostarp dažādi kabeļi, kanalizācijas vads. No maģistrālā ūdensvada izņemts bojātais posms, un pirms ūdens apgādes atjaunošanas būs nepieciešams veikt dezinfekciju, ūdens kvalitātes analīzes un ūdensvada skalošanu. Piesārņojuma risks maģistrālajā ūdensvadā gan nepastāvot, un šie pasākumi esot tikai profilaktiski, lai pārliecinātos, ka iedzīvotājiem tiek piegādāts kvalitatīvs dzeramais ūdens.

«Nav nekad bijis tā, ka kāds ūdensvads pilsētā nav sataisīts, bet patlaban ir grūti izteikt jebkādas prognozes,» atzina Mucenieks. Tramvaju kustības atjaunošanai, iespējams, būs nepieciešams papildus laiks, jo ūdens bojājis sliežu klātni.

Latvijas lielākā alus darītava Aldaris sīvā konkurencē atzīta par sociāli atbildīgāko Carlsberg grupas uzņēmumu 2009.gadā.

Uzņēmums saņēmis apbalvojumu kategorijā «Mēs esam daļa no sabiedrības». Šajā kategorijā iekļautas iniciatīvas, kas devušas pozitīvu ieguldījumu sabiedrībā.

Maija nogalē Kopenhāgenā Carlsberg paziņojis piecas izcilākās Carlsberg grupas kompānijas 2009.gadā. Alus darītavas vērtētas, balstoties uz kompānijas Veiksmes formulām, nosaukts arī Gada uzņēmums.

«Saņemot šo prestižo balvu, Latvijas vārds izskan uzreiz 35 valstīs!» saka Aldaris valdes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Uz prestižajiem apbalvojumiem pretendēja vairāk nekā 35 Carlsberg grupas kompānijas, taču augsto novērtējumu saņēma tikai piecas alus darītavas. Līdztekus Aldarim apbalvojumus saņēma arī Ukrainas alus darītava Slavutich, Carlsberg Itālijā, Carlsberg Lielbritānijā, bet par gada uzņēmumu atzīta Gorkha alus darītava Nepālā.