Administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, kad vairākas pašvaldības pieprasa atbildīgā ministra Jura Pūces demisiju, vairāk nekā zīmīgs ir Valsts kontroles revīzijas ziņojums, kurā vērtētas pašvaldību infrastruktūras objektu un projektu finansēšanas sistēmas. Tas liek secināt: pašvaldības ne tuvu nav bijušas labas saimnieces.

Revīzijā teikts: «Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem. Lielākā daļa sporta un atpūtas objektu visdrīzāk nekad nevarēs sevi atpelnīt, un no pašvaldībām nepieciešamie uzturēšanas izdevumi ik gadu tikai pieaugs.»

Viens no uzskatāmiem piemēriem ir ziņojumā minētais peldbaseinu celtniecības bums, kur pašvaldības ar nelielu un nākotnē prognozējami rūkošu iedzīvotāju skaitu ņēmušas aizņēmumu šo sporta būvju celtniecībai, lai gan ir skaidrs, ka tās nekad neatmaksāsies, turklāt to uzturēšanas izdevumi tikai pieaugs.

Diemžēl, kā secina Valsts kontrole, pašvaldībās nav izplatīta prakse sadarboties infrastruktūras izmantošanā vai būvniecībā, bieži vien pašvaldības pat savstarpēji nevajadzīgi konkurē, veidojot jaunu infrastruktūru. Valsts kontrole norāda: pašvaldības aizņemas un būvē uz nebēdu – nepārdomāti projekti uzliek pamatīgu slogu pašvaldību budžetiem nākotnē.

Piemēram, Rugāju novada pašvaldība pamanījusies ūdenssaimniecības projekta vietā uzbūvēt stadionu. Tajā pašā laikā vietvaras nemitīgi sūdzas par naudas trūkumu, kā dēļ to darbinieki, piemēram, bibliotekāri vai vietējie muzeju darbinieki saņem tikai minimālās algas un daudzviet netiek nodrošināti pilnvērtīgi sociālie pakalpojumi.

Pašvaldību vēlme būvēties bija vērojama arī nesenā pagātnē, turklāt nereti bija gadījumi, kad lieli kapitālieguldījumi tika veikti slimnīcās, par kurām bija skaidrs, ka tās tiks slēgtas. Šāda pašvaldību rīcība ir sekas īstermiņa domāšanai, kad vēlētājiem par prieku, lai nākamajās vēlēšanās ievēl atkal, uzbūvē kaut ko foršu, bet, kas par to pēc tam maksās, domāts netiek.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce jau ir paziņojis, ka turpmāk pašvaldību aizņēmumi Valsts kasē infrastruktūras objektu būvniecībai tiks vairāk izvērtēti un kontrolēti. Slikti ir tas, ka šāda, manuprāt, pašsaprotama kontrole nav bijusi līdz šim. Jāpiebilst, ka laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam pašvaldību ilgtermiņa aizņēmumu apjoms ir sasniedzis 1,3 miljardus eiro. Protams, ir bijuši arī pilnībā pamatoti aizņēmumi un nepieciešamu infrastruktūras objektu būvniecība. Taču Valsts kontroles ziņojums liecina, ka situācija daudzviet ir slikta.