Valdība un Saeima ignorē sagatavotos priekšlikumus grozījumiem pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu atmaksāšanā.
To neredzot grozījumu projektu likumā «Par pievienotās vērtības nodokli», ko sagatavoja Tautsaimniecības padome un Ekonomikas ministrija, atzīst vairāki aptaujātie uzņēmēji. «Žēl, ka 2008. gada budžeta projektu pavadošo likumprojektu paketē šādu grozījumu nav, jo šīs izmaiņas eksportētāju atbalstam ir vajadzīgas nekavējoties, nevis pēc n-tiem gadiem, lai veicinātu to konkurētspēju,» atzīst vairāki uzņēmēji un vienlaikus secina, ka valdības solītais eksporta atbalsts kārtējo reizi ir palicis tikai runu līmenī, jo darbi tām nav sekojuši. Tiek uzsvērts, ka nepieciešams nekavējoties pārskatīt nodokļu normas, kas rada nepamatotus šķēršļus eksportētājiem, tādējādi mazinot to konkurētspēju, it īpaši pašreizējā situācijā, kad importa pārsvars pār eksportu ir miljardos Ls mērāms.
Sveši grēki
Uzņēmēji uzskata, ka ir jāsvītro norma, kas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) dod tiesības neatmaksāt pārmaksāto PVN tādā gadījumā, ja PVN parāds budžetam ir nevis pašam uzņēmējam, bet ar viņu saistītajām personām. «Šī norma neatbilst ES direktīvas par PVN prasībām, jo nosaka, ka par nodokļa nomaksu ir atbildīga katra ar PVN apliekama persona atsevišķi, nevis ar to saistītās personas,» skaidro SIA Kodoliņš, Ostaškovs un partneri valdes priekšsēdētājs un nodokļu speciālists Artūrs Kodoliņš. Viņš norāda: eksportētāji cieš tikai tādēļ, ka kādam no to partneriem ir maksātnespējas process un tam ir kāds PVN parāds. «Praksē VID šo normu piemēro formāli, radot problēmas normāliem eksportētājiem, kam pagātnē ir bijuši kādi darījumi ar pašlaik maksātnespējīgu uzņēmumu, kuram ir PVN parāds,» norāda A. Kodoliņš. Viņš atceras, ka minētā norma savulaik tika ieviesta, lai cīnītos pret PVN izkrāpšanas shēmām, taču pašlaik VID to izmantojot citiem mērķiem.
Atcelt žņaugu
Savukārt valdībai MK noteikumos, kuri nosaka PVN normu piemērošanas kārtību svītrot vienu (285.) punktu, kas nosaka, ka VID taksācijas periodā neatmaksā pārmaksāto PVN vairāk kā 18 % apmērā no apgrozījuma summas un atlikušo summu atmaksā, tikai noslēdzoties taksācijas gadam. «Šī norma rada problēmas tiem, kuri eksportē, bet izejvielas iepērk dažādos gadatirgos ilgākam laikam - vieglās rūpniecības uzņēmumiem, tādējādi piespiežot tos kreditēt valsti,» norāda A. Kodoliņš. Piemēram, iegādājas izejvielas februārī teju vai visam gadam, bet MK noteikumu norma ierobežo pārmaksātā PVN atgūšanu, ko var atgūt tikai pēc gada beigām. «Šī norma nemaz neatbilst likumam un arī ES direktīvai par PVN,» tā A. Kodoliņš.
Izpildi vajag atlikt
Revīzija nepieciešama arī likumā «Par nodokļiem un nodevām», jo citādi situācijas kā ar a/s Krāsainie lējumi, kad PVN pārmaksu neatmaksā tikai tāpēc, ka ierosināts kriminālprocess, nebūt nav retums, atzīst A. Kodoliņš. Viņš atgādina, ka pašlaik VID jau ir atmaksājis uzņēmumam teju pusotru gadu neatmaksāto PVN pārmaksu, taču uzņēmumam nebija viegli šo laku pārdzīvot. Tāpēc nepieciešams labojums, kas atļauj izmaksāt pārmaksāto PVN summu, ja nodokļu maksātājs kā nodrošinājumu iesniedz galvojumu vai ķīlu. Neizdarot ieteiktos grozījumus, saglabāsies situācija, kad kriminālprocesa ierosināšana pati par sevi varēs novest eksportējošu uzņēmumu līdz maksātnespējai. Ķīla vai galvojums jau ir pietiekams pamats, lai bez liela riska izmaksātu šādam uzņēmumam pārmaksāto PVN.
Jauni pienākumi
Tāpat paredzēts paplašināt Darījumu novērtējuma komisijas funkcijas ar tādām kā nodokļu strīdu pirmstiesas izskatīšana - apturēt VID ģenerāldirektora lēmuma izpildi. «Proti, ja šī komisija apšauba VID lēmuma pamatotību, tad apšaubītā lēmuma daļas izpilde tiktu atlikta līdz tiesvedības pabeigšanai administratīvajā lietā,» skaidro A. Kodoliņš. Proti, ja VID ģenerāldirektora lēmums strīdā ar nodokļu maksātāju tiek izpildīts, negaidot tiesas spriedumu, kaut arī uzņēmējs vēršas tiesā. Administratīvais process tiesā ilgst vismaz 3 gadus, un šādos apstākļos VID pieņemto lēmumu izpilde, pirms tiesa ir pieņēmusi lēmumu administratīvajā lietā, dažkārt rada neatgriezeniskus zaudējumus nodokļa maksātājam, būtiski ietekmē uzņēmuma konkurētspēju un eksportu, pašu uzņēmumu novedot līdz maksātnespējai, atzīst A. Kodoliņš.
Nekur nav pazuduši
«Šie priekšlikumi uzņēmēju konkurētspējas attīstībai un eksporta veicināšanai nav nekur pazuduši, un nav notikusi atteikšanās no to īstenošanas,» uzsver Ministru prezidenta Aigara Kalvīša padomnieks Arno Pjatkins. Viņš norāda, ka valdība pie šiem priekšlikumiem atgriezīsies, taču 2008. gada valsts budžeta projektu pavadošo likumprojektu paketē tos nebija iespējams ietvert. Pēc A. Pjatkina teiktā, valdība par šiem jautājumiem varētu sākt diskutēt jau pēc nākamā gada budžeta un to pavadošo dokumentu apstiprināšanas.
Eksportētāji neizprot valdības rīcību - gumijas stiepšanu svarīgos jautājumos
Uzņēmēji neizprot gumijas stiepšanu ar grozījumiem uzņēmumu konkurētspējas un eksporta veicināšanai.
Tas ir kārtējais pierādījumu, ka darbi atšķiras no runātā. Nemitīgi tiek taurēts, ka jāatbalsta eksports un vietējo ražotāju konkurētspēja, taču darbi tam neseko, dusmīgs ir Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Uzņēmēji atzīst, ka nesaprot, vai tas nozīmē pašreizējās valdības agoniju, visvarenību vai arī lēmumu klusu žņaugt eksportētājus par viņu darījumu partneru grēkiem.
Neizprotama rīcība
«Apsveicami, ka Latvijā tiktu svītrota norma, kur eksportētājam neatmaksā PVN pārmaksu, ja kādam no darījumu partneriem ir kāds parāds valsts budžetam, ko konkrētais eksportētājs nemaz nevar zināt,» uzsver alumīnija lietņu un izstrādājumu ražotāja SIA Larimets valdes priekšsēdētājs Aigars Lazdiņš. Viņš atgādina, ka pašlaik eksportētājam ir jādzīvo zināmā sasprindzinājumā, jo nekad jau nevar zināt, vai kāds no darījumu partneriem nav palicis parādā valstij, kā rezultātā VID var neatmaksāt pārmaksāto PVN. «Neorientējos kabinetu spēlītēs, taču, ja šos priekšlikumus finanšu ministram ekonomikas ministra vietā parakstījis pats Ministru prezidents Aigars Kalvītis un tie nav ietverti valsts budžetu pavadošo likumprojektu paketē, tad vai nu tā ir kāda aizmāršība vai kāda grupējuma pretreakcija,» tā A. Lazdiņš.
Jāatbild pašam
A. Lazdiņš uzsver, ka šie grozījumi paātrinātu PVN pārmaksu atmaksu eksportētājiem, tātad pašu uzņēmēju pārmaksātās nodokļa summas ātrāku atgūšanu. «Uzņēmējs nevar atbildēt par savu darījumu partneru grēkiem, jo katrs pats ir atbildīgs par savu padarīto vai nepadarīto,» uzsver Schneider Electric ražošanas uzņēmuma Latvijā SIA Lexel fabrika valdes priekšsēdētājs Alvis Vagulis. Viņš atzīst, ka uzņēmums ir to laimīgo kategorijā, kurus pēdējo gadu laikā šī problēma nav skārusi, taču savulaik par to bija jāizcīna lielas cīņas ar nodokļu administrāciju, lai pierādītu savu taisnību.