Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Finanšu krīzē nonākušā Latvijas Pasta bijušais vadītājs Gints Škodovs un bijusī izpilddirektore Ieva Rozenberga pirms amatu atstāšanas šā gada februārī algā vidēji mēnesī saņēmuši krietni vairāk nekā pērn, liecina viņu deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestam, šodien, 14.aprīlī, vēsta laikraksts Diena.

G.Škodovs Dienai noliedzis, ka būtu saņēmis kompensāciju par aiziešanu — pametot amatu viņam izmaksāta nauda par "divus gadus neizmantoto atvaļinājumu". G.Škodovs neesot arī parakstījis rīkojumu par kompensāciju I.Rozenbergai un domā, ka viņa tādu nav saņēmusi.

G.Škodovs 2007.gadā no Latvijas Pasta vidēji mēnesī algā saņēma aptuveni 5700 latus, savukārt divos šogad nostrādātajos mēnešos līdz aiziešanai — vidēji aptuveni 8500 latus. I.Rozenbergai šī atšķirība ir krietni izteiktāka — aptuveni 4500 lati vidēji mēnesī pērn un teju 17 300 lati vidēji mēnesī par šogad nostrādāto nedaudz vairāk par pusotru mēnesi, informē Diena.

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Aprēķins, vienkārši pateicība vai savā ziņā drošības sajūtas nopirkšana ar domu, ka nu ārsts izturēsies labāk, savu darbu veiks rūpīgāk - šie ir iemesli, kāpēc laikraksta Diena aptaujātie pacienti dod ārstiem naudu aploksnēs, pabāž zem dokumentu kaudzītes vai ieslidina kabatā. Lai gan situācija ir uzlabojusies un šādu gadījumu esot mazāk, tomēr nav grūti atrast pacientus, kas to uztver kā pilnīgu normu, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Un arī, pēc viņu stāstītā, reti kurš ārsts šādu «paldies» atraida. Taču nav arī tā, ka ārsts bieži prasītu pats - tā ir pacienta vēlme, kurai «dāvanas» saņēmējs nepretojas. Tikmēr Veselības ministrijā uzskata, ka situācija uzlaboties varētu, ieviešot e-veselību, taču diez vai tas izslēgtu pacientu lielo vēlmi teikt «paldies».

Laikā, kad pensionāre Aiva vēl pati aktīvi strādājusi medicīnā gan ātrajā palīdzībā, gan ambulatorajā pieņemšanā, vecāka gadagājuma cilvēki vienmēr centušies kaut ko ielikt kabatā un Aiva līdz asarām kategoriski atteikusies pacientu doto naudu pieņemt. «Tas bija manī ieaudzināts, ka ņemt no otra cilvēka samaksu par pakalpojumu nevar - tas bija kaut kas ārkārtējs. Tad viņi man nesa ziedus, dāvināja konfektes. Uzskatīju, ka šīs lietas ir nevainīgs uzmanības apliecinājums, un tās es pieņēmu.»

Politika, darbs valsts vai pašvaldības iestādē nodrošina iespaidīgāku publicitāti nekā pamatīgi skandāli, tiesu darbi vai pat privātās dzīves publiska izrādīšana, - to rāda jaunais, jau trešais Latvijas 100 miljonāru publicitātes tops: ārpus tā palikuši ļoti daudzi uzņēmēji, kuri ieņem vietas pat Latvijas visbagātāko cilvēku saraksta pirmajos desmitniekos.

Vienlaikus gada laikā ir notikušas pietiekami būtiskas izmaiņas galvenajos miljonāru publicitāti veidojošos faktoros. Pērn no simt miljonāriem, kuriem gada laikā veltīts vislielākais publikāciju skaits Latvijas medijos, tikai nepilnai trešajai daļai galvenais personisko publicitāti veidojošais faktors bija tieši viņu uzņēmējdarbība; nu galvenais vai viens no galvenajiem publicitātes faktoriem uzņēmējdarbība jau ir divām trešdaļām pirmā simtnieka dalībnieku.

Tiesa, lai nokļūtu saraksta augšgalā, svarīgākais joprojām izrādās "administratīvais resurss": sešiem no desmit miljonāriem, kuri pērn visbiežāk pieminēti mediju publikācijās, vienīgais vai viens no galvenajiem publicitāti veidojošajiem faktoriem bijusi tieši darbība politikā, valsts vai pašvaldību amatos. Salīdzinājumam - krimināli notikumi, skandāli vai privātās dzīves peripetijas, kas kopumā publicitāti veidojušas gandrīz ceturtajai daļai saraksta dalībnieku, no pirmā desmitnieka nozīmīgas bijušas tikai diviem miljonāriem.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs iepazīstoties ar Latvijas Institūta direktora amata pretendenta vērtēšanas komisijas rakstisku ieteikumu, konsultējoties ar līdzšinējiem Latvijas Institūta direktoriem un tiekoties ar izraudzīto kandidātu, apstiprināšanai Latvijas Institūta direktora amatā Ministru kabinetā virza Aivu Rozenbergu, informē Ārlietu ministrijā.

Plānots, ka Ministru kabinets tuvākajās sēdēs skatīs jautājumu par Latvijas Institūta direktores apstiprināšanu amatā. Jaunajam Latvijas Institūta direktoram darbs jāuzsāk 1. martā.

Aiva Rozenberga no 1998. līdz 2007. gadam strādāja par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas preses sekretāri un Komunikācijas dienesta vadītāju. No 2008. gada strādāja pie Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas projekta, bija Nodibinājuma Rīga 2014 programmu vadītāja. 2007.-2008. gadā bija Vispārējo Latviešu dziesmu un deju svētku preses sekretāre un Latvijas 90. gadadienas svinību darba grupas konsultante. 2007. gadā beigusi Die Zeit fonda Pasaules Jauno līderu Buceriusa skolu. A. Rozenbergai ir humanitāro zinātņu maģistra grāds, kas iegūts Latvijas Universitātē. Ir strādājusi par žurnālisti Latvijas Radio, par radio speciālkorespondenti Igaunijā. Šobrīd pilda Ministru prezidentes preses sekretāres pienākumus.

Mazsalacas novada zemnieku saimniecībai Jaunnuķi īpašniecei Guntai Rozenbergai banka par atlikušo 6600 Ls kredīta maksājumu prasa trīskāršu ķīlu

Par to šodien vēsta laikraksts Latvijas Avīze. Gunta Rozenberga par blefu sauc banku aicinājumus grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem kopīgi risināt problēmas. Latvijas Krājbankas, kurā saimniece kredītu ņēmusi, speciālisti gan saka – saimniece banku nav sapratusi.

Jaunnuķi fermas iegādei un remontam izlēmuši ņemt kredītu a/s Latvijas Krājbanka – Ls 10 000 uz pieciem gadiem. No šīs summas Ls 4 000 būtu maksājami par pašas fermas iegādi, pārējais – tās remontam. Banka pret aizdevumu ķīlā paņēmusi visu Jaunnuķu saimniecību – gan zemi, gan mājas. Nedienas sākās pērnā gada sākumā, kad Trikāta KS saimniecei spēja maksāt vien piecus santīmus par piena kilogramu. Tad arī Gunta izlēma – jāiet uz banku un jāprasa kredītlīguma pārskatīšana - uz četriem mēnešiem z/s Jaunnuķi palūdza atlikt kredīta pamatsummas maksājumu, atstājot vien procentu maksājumus. Banka piekrita, bet ar nosacījumu – dodiet ķīlā nopirkto īpašumu – fermu un zemi zem tās. Iespējams, ka Gunta, lieki neprotestējot, arī jauno īpašumu būtu ieķīlājusi, taču – par to bija samaksāta tikai puse un iepriekšējie īpašnieki nepiekrita īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā uz Guntas vārda, kamēr nav samaksāta otra puse – Ls 2000.Lai tiktu galā ar īpašuma tiesībām, banka Jaunnuķu saimniecei deva pusgadu ilgu laiku. Taču – lieki Ls 2000 tā arī neatradās.

Mūsdienās skolā ir tā – ja nav darbu, tad ir nedarbi, tāpēc skolotāji un vecāki domāja, kā nodarbināt skolēnus starpbrīžos, lai nebūtu tikai skriešana un kliegšana, bet saturīgas nodarbes, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Zinot, ka skolēniem patīk galda spēles, Līvbērzes vidusskolā radusies ideja par lielformāta galda spēlēm. Sadarbībā ar Līvbērzes pagasta uzņēmuma SIA «Jelgawood» direktoru Edgaru Kokoreviču, kas skolai ziedoja materiālus, un, pateicoties radošajai un aktīvajai mammai Gitai Rozenbergai, tapa lielformāta dambretes galds un galds «desu» spēlēšanai, kā arī spēļu kauliņi.

Arī gaiteņu grīdas izmanto starpbrīžos – uz grīdām uzlīmētas divu veidu «klasītes», tās skolēni ar lielu prieku spēlējot.

Atsaukta atmiņā arī lēkāšana ar gumiju un lecamauklu - bērniem iemācītas bērnības laika spēles.

Secinājums - troksnis gaitenī gan nav mazinājies – skolēni neklaigā, bet aktīvi darbojas.

Jūrmalas pilsētas domē, Jomas ielā 1/5

Konferenču zālē plkst.10.00

10.00 - Darba kārtības apspriešana R.Munkevics

10.05 - Par Jūrmalas uzņēmēju biedrības akciju "Atbalsts prezidentei"

10.35 - Par politiski represētās personas nozaudētās apliecības atzīšanu par nederīgu O.H.Koziorova

10.40 - Par Jūrmalas pilsētas tūrisma attīstības stratēģijas 2007.2018.gadam nodošanu publiskajai apspriešanai G.Ušpele

10.45 - Jūrmalas pilsētas pašvaldības stipendiju nolikums J.Kārkliņš

- Kārtība, kādā tiek sniegts pašvaldības galvojums studiju kredīta un studējošā kredīta saņemšanai

10.55 - Par grozījumiem Jūrmalas pilsētas domes 2006.gada 21.decembra saistošajos noteikumos Nr.31 "Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2007.gada budžeta apstiprināšanu" A.Tukāne

Ceturtdien, 4.decembrī Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) preses sekretāra amatā darbu uzsāks Aiva Rozenberga, liecina medijiem sniegtā informācija.

Iepriekš A.Rozenberga bija Nodibinājuma Rīga 2014 programmu vadītāja, Mākslinieciskās padomes koordinatore. A.Rozenbergai ir humanitāro zinātņu maģistra grāds, kas iegūts Latvijas Universitātē. Strādājusi par žurnālisti Latvijas Radio, par radio speciālkorespondenti Igaunijā, kā arī divu Valsts prezidentu kancelejās.

No 1998. līdz 2007. gadam strādāja par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas preses sekretāri un komunikācijas dienesta vadītāju, šajā laikā arī strādājot Rīgas NATO galotņu sanāksmes organizācijas grupā, V. Vīķes-Freibergas kampaņā par kandidatūru ANO Ģenerālsekretāra amatam, prezidentes pasaules informēšanas kampaņā par II Pasaules kara atceri saistībā ar Baltijas un Austrumeiropas likteni pēc 1945. gada. 2007.-2008. gadā bijusi Vispārējo Latviešu dziesmu un deju svētku preses sekretāre un Latvijas 90-gades svinību darba grupas konsultante. 2007. gadā beigusi Die Zeit fonda Pasaules Jauno līderu Buceriusa skolu.

Pandēmijas apstākļos gan pasaulē, gan Latvijā pieaudzis vīna patēriņš.

To atzīst Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins, kurš ieguvis prestižo WSET augstāko "Diploma" kvalifikācijas līmeni Burgundijā, Francijā un Austrijā.

Kā šajā laikā kopumā mainījusies industrija?

JV: Vīna tirdzniecības industrija turpina cīnīties par izdzīvošanu. Online servisi piedzīvo uzplaukumu - krīzes fons mums ar "WineTeach" komandu bija ļoti motivējošs fons, lai steigšus strādātu ar mūsu izglītības platformas attīstību. No vairākiem importētājiem esmu dzirdējis, ka virkne arogantu ražotāju esot stipri mainījuši attieksmi un mīkstinājuši stingros importa noteikumus. Visi mācās pielāgoties - tā ir patiesība. Nekas vēl ne tuvu nav beidzies. Par to, kā šis laiks veidos jaunu komunikācijas ētiku, tirdzniecības modeļus un tiešsaistes vidi vīna tirdzniecībā, varēs veikt aizraujošus pētījumus 2029. gadā, svinot Covid-19 10 gadu jubileju.

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) mainījusies struktūra, samazinoties ministrijas struktūru skaitam un notiekot personu nomaiņai ministrijas vadošajos amatos.

Turpmāk ministrijā deviņu departamentu vietā darbu turpinās seši, savukārt divdesmit piecu nodaļu vietā turpmāk paliks vairs divas nodaļas. Tas nozīmē to, ka 23 nodaļu vadītāji pārtapuši par vecākajiem ekspertiem vai atsevišķos gadījumos par departamentu direktoru vietniekiem.

Kopumā ir skartas 43 amatu vietas, bet darbs uzteikts 16 cilvēkiem – galvenokārt no darba tiks atbrīvoti referenti, kas līdz šim pildījuši atbalstošas funkcijas. Tāpat IZM likvidētas 20 vakances, bet trīs darbinieki iesnieguši atlūgumus. Savukārt četri departamentu vadītāji valsts interešu nodorīsnāšanai rotēti uz IZM padotības iestādēm, skaidrots IZM paziņojumā. Tostarp amats mainījies Jānim Gaigalam, kas līdz šim pildījis Profesionālās izglītības un vidējās izglītības departamentu, bet turpmāk būs Valsts izglītības un satura centra direktora vietnieks; Aivai Kenklei, kas no Finanšu departamenta vadītājas nu kļuvusi par Izglītības kvalitātes Valsts dienesta departamenta direktrora vietnieci; Dacei Ratniecei – Politikas koordinācijas departamenta vadītājas amats ticis nomainīts pret Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras direktora vietnieci, kā arī Gitai Rēvaldei, kura no Augstākās izglītības departamenta ir kļuvusi par Studiju un zinātnes administrācijas direktora vietnieci. Savukārt uz četru vadošo amatu vietām šīs nedēļas laikā tiks izsludināti atklāti konkursi.

Kinoteātrī "Rīga" otrdienas ir atlaižu laiks - visu biļešu cena Ls 1,50!

Biļešu cenas:

darbadienās līdz pl.16:00 - Ls1,50

darbadienās pēc pl.16:00 un brīvdienās - Ls2,50

P.S. biļešu cenu politika neattiecas uz kinofestivāla "Baltijas Pērle" ietvaros izrādītajām filmām

Mazā zāle

"randiņš Belevilā"

("Les Triplettes de Belleville ")

Francija-Kanāda-Beļģija, 2003

Režisors: Silvēns Šomets

Animācija: Filmu studija "RIJA", Studio les Triplettes, Artdog, 2d3D, Walking the dog

Ilgums: 1 stunda un 20 minūtes

Čempions ir vientuļš zēns, kuru audzina vecmāmiņa. Ievērojusi, ka viņam nekas uz pasaules nešķiet aizraujošāks par braukšanu ar velosipēdu, Sūzas kundze enerģiski ķeras pie zēna trenēšanas. Paiet vairāki gadi, un Čempions attaisno savu vārdu. Viņš ir gatavs dalībai pasaulslavenajā Francijas velotūrē.

Maizes, kūku un citu konditorejas izstrādājumu ražotājs Junge ieguldīs vairāk nekā vienu miljonu eiro jaunas konditorejas izstrādājumu ražotnes būvniecībā Madonā, kā arī ražošanas iekārtas iegādē, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Projekta vadītāja, uzņēmuma pārstāve Vita Šahno aģentūrai LETA teica, ka Junge plāno būvēt jaunu konditorejas izstrādājumu ražotni Madonā, lai palielinātu ražošanas jaudas, kā arī pilnveidotu sortimentu. Viņa pastāstīja, ka projekta ietvaros plānots iegādāties arī ciabatta tipa mīklas dalītāju, lai paplašinātu produkcijas sortimentu, tostarp ieviešot jauna veida produktus ciabattas segmentā.

Šahno pastāstīja, ka uzņēmums pēcāk plāno atvērt arī jaunas tirdzniecības vietas Vidzemē.

Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā Junge ir izsludinājusi divus iepirkumu konkursus, tostarp par 890 324,63 eiro plāno būvēt konditorejas izstrādājumu ražotni. Savukārt par 111 350 eiro iecerēts iegādāties ļoti mīkstas ciabatta tipa ar augstu ūdens saturu mīklas dalītāju. Investīciju projektus plānots īstenot Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Lauku attīstības programmas 2014.–2020.gadam pasākuma Investīcijas materiālajos aktīvos apakšpasākuma Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē ietvaros.

Cilvēki lielākoties uzskata, ka ekskluzīvus vīnus ražo Vecajā pasaulē — Francijā, Spānijā vai Itālijā —, un šie vīni parasti pamatā arī veido premium, super premium un ultra premium klases segmentu. Taču daudzi bieži nezina, ka Jaunajā pasaulē — Čīlē, Argentīnā, Dienvidāfrikā un Jaunzēlandē — ražo daudzus ekskluzīvus vīnus. Šis ekskluzīvo vīnu klases segments pagaidām vēl nav guvis plašu atpazīstamību, taču minēto valstu vīndari aktīvi iekaro savu tirgus nišu, intervijā DB pastāstīja Liene Avotiņa, alkoholisko dzērienu izplatītāja un tirgotāja SIA Amber Distribution Latvia vīnu zīmolu vadītāja.

Kāds ir Latvijas ekskluzīvo vīnu segmenta tirgus īpatsvars procentos?

Precīzi nevaru pateikt, jo Latvijas ekskluzīvo vīnu tirgus segments ir neliels un fragmentēts — izplatītāju ir daudz un šādus vīnus eksportē arī daudzi restorāni. Domāju, ka tie varētu būt aptuveni 5-7 %.

Cik liels ir ekskluzīvo vīnu īpatsvars Jūsu uzņēmuma portfelī?

Mūsu portfelī ir vairāk nekā 450 dažādu vīnu no kuriem 200 ir ekskluzīvie vīni.

Kā Jūs izvēlaties ekskluzīvos vīnus?

Mēs saņemam retu un dārgu vīnu pasūtījumus no restorāniem un viesnīcām, ar kuriem sadarbojamies. Tāpat arī mūsu vīnu speciālisti atrod un atved uz Latviju ekskluzīvus vīnus. Mūsu uzņēmumā ir HoReCa nodaļa, kurā strādājošie speciālisti uztur kontaktus ar starpniekiem Eiropā, kur mēs iepērkam vīnus, bet šādi pirkumi negadās bieži, jo tie ir apjomīgi un dārgi. Chateau vīnus — vīni no slavenām darītavām — mēs iegādājamies, pamatojoties uz pasaulslavenu vīnziņu reitingiem, kā arī atkarībā no pieprasījuma pēc ražas gada. Kā arī veicam aprēķinus, lai mūsu vīna pagrabā uzglabāto vīnu vērtība ik gadu pieaugtu. Taču dažkārt pieeja vīna izvēlei atšķiras — kastes Miko Chardonnay baltvīna atvešanai uz Latviju vajadzēja 2 gadus.

Prezentēts uzņēmuma O Yachts uzbūvētais luksusa klases katamarāns. O Yachts investīciju apmērs ekskluzīvu katamarānu būvniecības attīstīšanai Latvijā šobrīd sasniedz līdz 1 miljonam eiro. Divu nākamo gadu laikā uzņēmums O Yachts plāno piesaistīt papildu finansējumu, uzbūvēt 3-5 augstas klases katamarānus, kā arī nostiprināt savas pozīcijas luksusa katamarānu segmentā visā pasaulē.

O Yachts katamarāni Latvijā tiek būvēti, sadarbojoties Francijas investoriem, uzņēmējai Aivai Vīksnai un Latvijas jahtu būvētājiem.

O Yachts īpašnieks un vadītājs Daniels Levī (Daniel Levy) skaidro: «Pirms diviem gadiem, meklējot katamarānu un jahtu būvniecībai piemērotāko vietu, tika izvērtētas biznesa attīstības iespējas vairākās valstīs. Patīkams pārsteigums bija tas, ka Latvijā ir ne tikai senas burāšanas un jahtu būvniecības tradīcijas, bet arī tehniskās iespējas, kompetents un kvalificēts darbaspēks, kā arī konkurētspējīgas cenas. Arī Latvijas ģeogrāfiskais izvietojums un Eiropas Savienības dalībvalsts statuss bija pozitīvs kritērijs biznesa izveidei tieši šeit.»

Maizes, kūku un citu konditorejas izstrādājumu ražotājs Junge nākamgad plāno atvērt vienu jauna koncepta konditoreju, veikalu Rīgā, pastāstīja uzņēmuma līdzīpašnieks Kaspars Garlejs.

Viņš teica, ka uzņēmumam ir septiņi veikali-kafejnīcas Latvijā un 2017.gada decembrī plānots atvērt vēl vienu Rīgā. Plašāk kompānijas nākamā gada plānus viņš nekomentēja, jo tie vēl tiks precizēti.

Raksturojot kopējo tirgus situāciju Latvijā, Garlejs atzina, ka konkurence konditorejas izstrādājumu tirdzniecībā patlaban ir augsta, bet pirktspējas tendence ir negatīva.

Jau ziņots, ka Junge plāno ieguldīt vairāk nekā vienu miljonu eiro jaunas konditorejas izstrādājumu ražotnes būvniecībā Madonā. Konditorejas izstrādājumu ražotni plānots uzbūvēt līdz 2017.gada 31.oktobrim, lai palielinātu ražošanas jaudas, kā arī pilnveidotu sortimentu. Pēcāk uzņēmums plāno atvērt arī jaunas tirdzniecības vietas Vidzemē.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola šodien viesojās katamarānu būvniecības uzņēmumā O Yachts Engurē un tikšanās laikā ar uzņēmuma vadību pārrunāja uzņēmuma attīstības plānus, nozares attīstības potenciālu Latvijā kopumā, kā arī augstas pievienotās vērtības uzņēmumu attīstības iespējas Latvijas reģionos un to ietekmi uz reģionu attīstību un nodarbinātības iespējām, informē uzņēmuma pārstāvji.

O Yachts katamarāni Engurē tiek būvēti, sadarbojoties Francijas investoriem un Latvijas uzņēmējai, O Yachts partnerei un valdes loceklei Aivai Vīksnai. Uzņēmums gada laikā pēc ražošanas uzsākšanas pagājušā gada oktobrī jau saražojis trīs ekskluzīvus katamarānus un jau šobrīd nodarbina 17 darbiniekus, no tiem lielākā daļa – Engures un novada iedzīvotāji. Regulāri tiek piesaistīti ārpakalpojumu sniedzēji, veicinot uzņēmējdarbības aktivitāti Engurē kopumā. Jau tuvākajā laikā O Yachts uzsāks darbu pie jauna pasūtījuma - 17 metru Class 5 katamarāna.

Vizītes laikā ministre atzīmēja, ka šāda biznesa uzsākšana ir drosmīgs solis Latvijas uzņēmējam, bet sasniegtie rezultāti un pieaugošais pieprasījums pēc Latvijā ražotiem katamarāniem pierāda mūsu speciālistu profesionalitāti un konkurētspēju pasaules tirgū arī šādā jomā.

180 metrus garā Satiksmes iela ir starpposms, lai, no centra puses braucot pa Bauskas ielu, nokļūtu Vienības gatvē vai Jelgavas ielā

Satiksmes iela ir tik īsa, ka kāds var to pat neievērot, neslēpj DB aptaujātie uzņēmēji, kuru kompānijas tur ir nobāzējušās. Viņi sevi dēvē par Torņakalna iemītniekiem. Šī Rīgas apkaime pagaidām nevar lepoties, ka viss tajā ir saposts, bet nākotne pavisam noteikti ir daudzsološa. Reiz pamestās ēkas tiek pamazām atjaunotas, rajons kļūst sakoptāks. Liels pluss ir tas, ka netālu ir uzbūvēta Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs.

Satiksmes ielu labi zina ne tikai autovadītāji, bet arī sabiedriskā transporta pasažieri, jo autobusa, tramvaja un trolejbusa pietura nodēvēta par godu šai ielai. Uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka par spīti intensīvai auto satiksmei un sastrēgumiem, kas šeit ir ierasta parādība, it īpaši piektdienu vakaros, dzīve rit rāmi, un šeit mājvietu meklē tie uzņēmumi, kuriem liela garāmgājēju plūsma nav primārā, bet kam svarīgi, ka ielas malās bez maksas var novietot auto, ātri ir iespējams aizbraukt gan uz centru, gan šaipus Daugavai esošajiem rajoniem. Tā esot Pārdaugavas burvība – sadzīve ir ērtāka, nekā Rīgas centrā.

Galvenais valdības un sabiedriskā sektora risks ir otrā recesijas viļņa izraisīšana, izmantojot fiskālo konsolidāciju. Samazinātie tēriņi ierobežoja ekonomisko izaugsmi, ilgtspēju un drošību, kas savukārt deva savu pienesumu nenoteiktības ērai, kuru iedzīvotāji pašlaik izjūt visā pasaulē, secināts Ernst & Young pētījumā.

«Sākotnēji vairāku valstu valdības īstenoja visaptverošus budžeta tēriņu samazinājumus, jo bija nepieciešams rīkoties ātri. Tai brīdī tā bija nepieciešamība, bet pašlaik valdības varētu izvērtēt iespējas palielināt ieguldījumus jomās, kas veicinās ekonomisko izaugsmi. Šāda pasaules pieredze varētu tikt ņemta vērā arī Latvijas apstākļos, lai turpinātu ekonomiskās izaugsmes procesus,» skaidro Ernst & Young Baltic partnere Daina Beļicka.

10 galvenie valdību riski 2011.gadā:

1. Otrā recesijas viļņa izraisīšana, pamatojoties uz fiskālo konsolidāciju

2. Klimata kontroles un ilgtspējas iniciatīvu novilcināšana

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Divdesmit gadus kaldinājusi karjeru izglītības biznesā Londonā, Sandra Zīrāpe ar entuziasmu nu darbojas ēdināšanas jomā Valmierā

Trīs kafejnīcas – Ceturtais cēliens Valmieras Drāmas teātrī, Jauna saule pašā pilsētas centrā un sporta bārs Vidzemes olimpiskajā centrā – un pazīstamais naktsklubs Multiklubs – tas ir Sandras Zīrāpes bizness Valmierā, pilsētā, ko viņa par savām mājām sauc vien divus gadus. Bizness aug, un viņa ar entuziasmu stāsta par dažādiem uzlabojumiem, kas gaidāmi, un plāniem, ar ko viņai pilna galva. «Kaifs biznesā ir izskaitļot, kas varētu izdoties, un pie tā strādāt,» tā Sandra. Vienlaikus viņas pieeja biznesam ir samērā atbrīvota – visu pasaules naudu nenopelnīsi, viņa saka. Galvenais, lai no darbošanās rastos prieks klientiem, pašiem un arī ilgtermiņā būtu redzams, ka bizness ir rentabls. Viņa ir ļoti aktīva, daudz un ātri runā, papildinot teikto ar žestiem, un ir daudz vairāk atvērta nekā citi uzņēmēju, kas dzīves un biznesa mācības guvuši tepat. Vēlāk sarunā arī viņa pati atzīs – tā kā pieredzi guvusi Londonā, nevis pēcpadomju Latvijā, viņas saskarsme gan ar darbiniekiem, gan klientiem ir balstīta citās vērtībās.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Mārtiņš Vimba, SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta vadītājs.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

1. Esam spēcīga, erudīta ģeogrāfijas un ģeotelpisko tehnoloģiju fanu komanda.

2. Uzņēmums ir lielākais ģeotelpisko risinājumu, pakalpojumu, karšu un ģeogrāfijas mācību līdzekļu izstrādātājs un izdevējs Baltijā.

3. Esam izvirzījuši nopietnu ambīciju turpināt augt un attīstīties ārpus Baltijas reģiona.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pamatskolas gados Smiltenes vidusskolā, kur mācījos, taisnā ceļā no Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes par ģeogrāfijas skolotāju ieradās strādāt enerģijas pārpilnais un aizrautīgais Ilgvars Ābols, kurš šobrīd ir Vidzemes Augstskolas Tūrisma un atpūtas studiju virziena direktors un pasniedzējs. Viņa stāsti, organizētie pārgājieni, aktivitātes un savdabīgais ģeogrāfijas pasniegšanas stils un jauniešu virzīšana uz Jauno Ģeogrāfu skolu aizrāva dučiem pusaudžu, kas vēlāk kļuva par LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studentiem. Ģeogrāfija kļuva par sirdslietu un tālākā nonākšana kārotākajā katra ģeostudenta sapņu uzņēmumā bija tikai laika jautājums.

Pasaules Bankas bijušais konsultants Jānis Platais intervijā Dienas Biznesam atzīst, ka «lai panāktu nākamā gada budžeta konsolidāciju par 400 miljoniem latu, būs nepieciešama izdevumu samazināšana sociālajā sfērā».

Nabadzīga valsts ar relatīvi brīvu ekonomiku, kura, mantojumā no PSRS, uzņēmusies visu sociālo funkciju pildīšanu, un kurai 50% no budžeta ir sociālie izdevumi, agrāk vai vēlāk nonāks smagas izvēles priekšā – izlikties, ka varam par 5 santīmiem saražot kilogramu maizes, t.i., turpināt deklarēt, ka valsts sniedz un turpina sniegt Satversmē deklarēto medicīnas pakalpojumu minimumu par izmaksām, kas nespēj segt pat materiālās izmaksas, vai atteikties no daļas sociālo funkciju pildīšanas.

Tikai valstis, kuras ir izgājušas kapitāla caur uzkrāšanas fāzi var atļauties kādus 50-70 gadus sociālistiskas «vaļības». Pat tādām valstīm, kā Zviedrija tas nevar vilkties mūžīgi, izņemot situāciju, kurā resurss ir nevis cilvēku darbs, bet zeme, piemēram, nafta Norvēģijā. Latvijā vienīgais resurss ir cilvēka darbs. Un nevis ES noteiktās 48 stundas, bet daudz vairāk. Ar 48 stundām nedēļā valsti neuzcelsim!

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Exigen Services Latvia ģenerāldirektors Ivars Puksts. «Uzskatu, ka esam pirmais (jeb «pionieris») privātais datorprogrammēšanas pakalpojumu sniedzējs Latvijā, kura pirmsākumi meklējami jau 1989.gadā, kad tika nodibināts kooperatīvs Biržas sabiedrība, vēlāk, mainoties īpašniekiem, pārtopot par a/s Softwarehouse Rīga, a/s DATI un a/s Exigen Services Latvia. Kā pirmie Latvijā 1990.gadā sākām eksportēt IT sistēmu izstrādes pakalpojumus, iegūstot Vācijas Brēmenes pavalsts pašvaldības pasūtījumu brīvās profesijas pārstāvju sociālās apdrošināšanas sistēmas izstrādei. Savus pakalpojumus esam snieguši klientiem gandrīz visos kontinentos. Vienīgi Antarktīda ir mūsu «neieņemtais» kontinents,» stāsta I. Puksts.