Bezvienošanās breksits Lielbritānijā bāzētajiem autoražotājiem varētu izmaksāt līdz pat 70 miljoniem sterliņu mārciņu (78 miljoniem eiro) dienā, ņemot vērā ražošanas kavējumus, otrdien brīdināja Lielbritānijas Automobiļu ražotāju un tirgotāju apvienība (SMMT).

SMMT lēš, ka Lielbritānijas autorūpniecības nozarei, kurā darbojas arī tādi ārvalstu autoražotāji kā «Ford», «Honda» un «Nissan», sliktākais scenārijs izmaksātu 50 000 mārciņu minūtē.

«Autorūpniecība ir svarīga Lielbritānijas tirdzniecībai un ekonomikai, un, ja tiek pieņemti pareizi lēmumi, tad gaidāma spoža nākotne,» SMMT ikgadējā konferencē Londonā norādīja apvienības vadītājs Maiks Heivss. «Taču bezvienošanās breksits saglabājas kā skaidras un pašreizējas briesmas. Mēs jau redzam sekas, ko rada neskaidrība un bažas par vienošanās nepanākšanu.»

«Nākamajam premjerministram kā pirmo darbu amatā nepieciešams panākt vienošanos, kas saglabā netraucētu tirdzniecību, jo mūsu nozarei bezvienošanās breksits nav opcija un mums nav daudz laika,» uzsvēra Heivss.

Britu mārciņas vērtība trešdien pieauga, Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas valdībai izturot neuzticības balsojumu, bet ASV biržu indeksi kāpa pēc labu banku peļņas rādītāju publicēšanas, lai gan šo kāpumu piebremzēja bažas par ASV valdības darba pārtraukumu.

Londonas biržas indekss kritās, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi palielinājās.

Mārciņas vērtība pieauga pret eiro un pret ASV dolāru pēc tam, kad Mejas valdība trešdienas vakarā izturēja neuzticības balsojumu parlamentā. Par neuzticību valdībai nobalsoja 306 Pārstāvju palātas deputāti, bet 325 deputāti atbalstīja valdību.

Mejas panākto vienošanos par Lielbritānijas izstāšanās nosacījumiem no Eiropas Savienības (ES) balsojumā otrdienas vakarā atbalstīja tikai 202 deputāti, kamēr 432 likumdevēji to noraidīja. Šāds balsojuma rezultāts radīja jautājumu par to, vai valdība izturēs neuzticības balsojumu.

«Daudzi cilvēki var būt pārsteigti, ka mārciņa turas stingri (..) pēc Terēzas Mejas sakāves »Breksita« balsojumā,» sacīja «AJ Bell» investīciju direktors Rass Maulds pirms trešdienas neuzticības balsojuma.

Vēlēšanās ir uzvarējušas divas jaunās partijas. Divas partijas ir pateikušas, ka ir gatavas uzņemties atbildību veidot valdību. To ir paziņojuši JKP līderis Jānis Bordāns un KPV LV premjera kandidāts Aldis Gobzems. Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir jāuztic valdības veidošana vienam no viņiem.

Pašreizējo valdību veidojošās partijas ieņem pēdējās vietas no tām, kuras ir iekļuvušas Saeimā. Principā no zemes virsas ir noslaucīta vecā Saeima. Divas trešdaļas no Saeimas deputātiem būs jauni. Ir daudz ticis spekulēts par to, būs vai nebūs Latvijā «Breksits Nr.2». Nevar neredzēt, ka šis «Breksits» arī Latvijā ir noticis.

Demokrātija ir jārespektē. Ir acīmredzami, ka ne Vienotībai, ne ZZS, ne NA nav nekādu tiesību runāt par valdības veidošanu. Viņiem ir jābūt laimīgiem, ja viņus kāds uzaicina būt par balastu valdības izveidošanai balsu dēļ.

Ar maksātnespējas administratoru mafiju saistītos Rasnaču un Parādnieku pašu vēlētājs ir izmetis vēstures mēslainē, bet Gaidis Bērziņš nolēca no trases jau pirms tam, juzdams deguma smaku. «Labo darbu čempione» Dana Reizniece-Ozola ir izlīdusi caur adatas aci, tiekot iekšā Saeimā, neskatoties uz to, ka Rīgā nespēja savākt pat 5%. Vēlētāji viņu faktiski ir diskvalificējuši, taču mūsu vēlēšanu likuma īpatnības ir ļāvušas «donnai Danai» iegūt kaut ko līdzīgu «mīkstajam mandātam». Par katastrofāli zemo ZZS rezultātu vēlēšanās nav jābrīnās, ja tā nespēj savākt 5% galvaspilsētā Rīgā, kas ir pilnīgi skaidrs vērtējums varas partijai, kas vada valdību.

Lielbritānijas valdība drīzumā nāks klajā ar jaunu breksita vienošanās projektu, otrdien paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

«Mēs nāksim klajā ar ļoti labu piedāvājumu. Mēs to oficiāli iesniegsim pavisam drīz,» intervijā BBC televīzijai paziņoja Džonsons, kurš pašlaik piedalās viņa vadītās Konservatīvās partijas kongresā Mančestrā.

Lielbritānijas un Īrijas mediji ziņoja, ka Džonsons vēlas, lai preču pārbaudes nenotiktu tieši pie Īrijas robežas, kā arī lai būtu brīva lauksaimniecības produktu plūsma.

Spriežot pēc mediju ziņotā, priekšlikums izstrādāts tā, lai paturētu robežu starp Ziemeļīriju un Īriju atvērtu pēc breksita, kuru Džonsons plāno ne vēlāk kā 31.oktobrī.

Īrijas vicepremjers Saimons Kovenijs pauda viedokli, ka Džonsona valdības priekšlikumam nav izredžu.

«Pienācis laiks, kad ES jāsaņem nopietns priekšlikums no Lielbritānijas valdības, ja oktobrī gribam panākt breksita vienošanos,» tviterī paziņoja Kovenijs, piebilstot, ka Īrija un Ziemeļīrija ir pelnījušas ko labāku.

Pieaugot bažām, ka līdz 29.maijam tā arī netiks apstiprināta vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), Londonas un Briseles amatpersonas apspriež iespējamo «Breksita» procedūras pagarināšanu, atsaucoties uz vārdā neminētiem avotiem, otrdien vēsta laikraksts «The Daily Telegraph».

Trīs avoti ES laikrakstam apstiprinājuši, ka britu amatpersonas zondē iespējas pagarināt Lisabonas līguma 50.pantā paredzēto dalībvalsts izstāšanās procedūras termiņu.

Premjerministre Terēza Meja iepriekš vairākkārt noraidījusi iespēju atlikt «Breksitu», lai gan viņa arī atkārtoti brīdinājusi parlamenta deputātus, ka gadījumā, ja tiks noraidīta viņas vienošanās par izstāšanās nosacījumiem, «Breksits» tiks izgāzts.

«Mēs aizejam no Eiropas Savienības 29.martā,» uz lūgumu komentēt «The Daily Telegraph» ziņas atbildējis «Breksita» ministrs Stīvens Barklajs, uzsverot, ka valdība necenšas to atlikt.

Uz tiešu jautājumu, vai viņš noliedz laikraksta ziņoto, Barklajs atbildēja: «Jā, jo varu nepārprotami paziņot, ka valdības politika paredz izstāšanos 29.martā.»

Lielbritānijas parlaments varētu nobalsot pret bezvienošanās «Breksitu» un par sarunu pagarināšanu, tomēr arī tad nav izslēgta iespēja, ka «Breksits» beigsies bez vienošanās, pieļāva Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds.

Viņš skaidroja, ka Lielbritānijas parlamenta otrdienas vakarā «Breksita» vienošanās tika noraidīta vairāku iemeslu kombināciju dēļ, tajā skaitā gan politisku, gan arī tehnisku.

«Trīs ceturtdaļas no britu parlamenta vispār negribētu stāties ārā no Eiropas Savienības (ES), tātad vairums parlamenta pārstāvju faktiski ir proeiropeiski noskaņoti. Tāpat par vienošanos nobalsoja tikai trīs leiboristi, lai gan viņi it kā ir proeiropeiski. Šeit lomu spēlē politika un notiek savstarpējās cīņas, jo konservatīvie šobrīd ir ļoti ievainojami,» norādīja Sprūds.

Viens no iemesliem šādam balsojuma rezultātam bijis arī pēdējā brīdī panākto papildu garantiju neatzīšana par tiesiski saistošiem tā dēvētā pagaidu risinājuma grozījumiem. LĀI direktors vērsa uzmanību, ka netika atrasti konkrēti pierādījumi tam, ka Lielbritānija varēs izstāties no vienošanās par Muitas savienību un pagaidu risinājumu Īrijas un Ziemeļīrijas robežas jautājumā.

Japānas autobūves kompānija «Honda Motor Co.» otrdien paziņoja, ka 2021.gadā slēgs savu rūpnīcu Lielbritānijā, kurā tiek nodarbināti 3500 cilvēki.

Svindonas rūpnīca Anglijas dienvidrietumos ir vienīgā «Honda» ražotne Eiropas Savienībā (ES), un tajā jau vairāk nekā 24 gadus tiek ražots «Civic» modelis.

Ik gadu rūpnīcā tiek saražoti 150 000 automobiļu.

Uzņēmums vēsta, ka šī rūpnīca tiks slēgts 2021.gadā, kad noslēgsies pašreizējā modeļa ražošanas cikls.

«Honda» šo lēmumu skaidro ar vēl nepieredzētām izmaiņām globālajā autoražošanas nozarē. Tāpat šis lēmums pieņemts laikā, kad novērojamas neskaidrības par investīciju vidi Lielbritānijā, ņemot vērā gaidāmo valsts izstāšanos no ES.

Pērn uzņēmuma vecākais viceprezidents Eiropā Īans Houvels norādīja, ka bezvienošanās «Breksits» kompānijai izmaksātu vairākus miljonus sterliņu mārciņu, taču, neskatoties uz to, autoražotājs gatavojas šādam iznākumam.

Pirmdien, 2009.gada 9.martā, ASV akciju tirgi kārtējo reizi saruka. Piektdien, 6.martā, vērojamais pieaugums neturpinājās un S&P 500 indekss samazinājās līdz 12 gadu zemākajam līmenim, tirdzniecības sesijas noslēgumā sasniedzot 676,53 punktus.

Īpaši slikta šī diena bija augsto tehnoloģiju investoriem. Tehnoloģiju kompāniju augstākā punkta sasniegšanas 9 gadu jubilejā (proti, 2000.gada 9.martā NASDAQ indeksa vērtība sasniedza vēsturiski augstāko atzīmi) NASDAQ indekss nogāzās līdz atzīmei, kas bija tieši četras reizes zemāk nekā pirms deviņiem gadiem sasniegtais augstākais līmenis.

Pesimisms un apātija – šie vārdi vislabāk raksturo ieguldītāju noskaņojumu šajā periodā. Cerības uz strauju indeksu atgūšanos pēc 2008.gada straujā krituma nepiepildījās, un tirgus pakāpeniski slīdēja aizvien zemāk. Tomēr arī krīzes pirmajiem mēnešiem raksturīgais paniskais noskaņojums (kad bija dzirdami izteikumi par visas ASV ekonomikas sabrukumu) bija izzudis. Analītiķu prognozes par turpmāko dienu notikumiem atšķīrās – daļa uzskatīja, ka tirgus lejupslīde turpināsies, taču lielākā daļa gaidīja nelielu tehnisko pieaugumu pēc piedzīvotā 25% krituma kopš gada sākuma.

AirBaltic pasažieru skaits, apgrozījums, peļņa aug; kompānija domā par jauniem tirgiem, taču investora jeb naudas piesaistes jautājums arvien aktuāls

To sarunā (1. aprīlī) ar Dienas Biznesu norāda Latvijas nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kas ir tā lieta uz galda jūsu priekšā, par ko esat tik gandarīts?

Esam ar to ļoti lepni. Tā ir augstākā nozares balva, ko Air Transport World (ATW) reizi gadā pasniedz dažādās kategorijās. Esam vienīgā lidsabiedrība, kas to – Tirgus līdera balvu (vietējā tirgū) ‒ saņēmusi divreiz pēc kārtas. Īpaši lepnu mani darīja tas, ka, saņemot to airBaltic vārdā Ņujorkā, uz skatuves ar mani kopā bija Lufthansa vadītājs. uzvarēja arī Airbus 220, Air New Zealand. Pazīstami vārdi. Mēs nākam no mazas valsts. Prasīju auditorijai, kurš ir bijis Latvijā. Apmēram 10 cilvēki pacēla roku. Ja jūs tur būtu bijis, jūs būtu lepns par savu valsti un lidsabiedrību. Tas bija ļoti iespaidīgi. Tas dod lielu starptautisku publicitāti, un tā ir atzinība mūsu cilvēkiem par labi paveiktu darbu.

Austrālijas aviokompānija «Qantas Airways» ceturtdien apstiprināja, ka atteiksies no astoņām jau pasūtītām «Airbus A380» lidmašīnām, tādējādi raidot jaunu triecienu Eiropas aviobūves uzņēmumam «Airbus».

«Qantas Airways» norāda, ka tā vietā koncentrēsies uz jau esošu 12 «Airbus» lidmašīnu atjaunošanu.

«Pēc pārrunām ar «Airbus» aviokompānija nolēmusi atteikties no astoņām «Airbus A380» lidmašīnām, kas tika pasūtītas 2006.gadā,» vēsta lidsabiedrība.

Šis lēmums, kas jau tika gaidīts, rada kārtējo triecienu «Airbus A380» programmai. «Airbus» nesen apstiprināja, ka veic pārrunas ar Apvienoto Arābu Emirātu aviokompāniju «Emirates Airlines», lai samainītu 36 «Airbus A380» lidmašīnu pasūtījumu pret mazākām «Airbus A350» lidmašīnām.

Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» līdz 2020.gada beigām plāno pārtraukt izmantot «Boeing 737» lidmašīnas, pastāstīja lidsabiedrības Korporatīvās komunikācijas nodaļā.

Kompānijā minēja, ka «airBaltic» turpina flotes modernizācijas procesu, lai pārietu uz «Airbus A220-300» floti līdz 2023.gadam. «Līdz šā gada beigām «airBaltic» samazinās «Boeing 737» lidmašīnu skaitu flotē, un pašlaik plānots, ka visas «Boeing 737» lidmašīnas «airBaltic» flotē pārtrauks izmanot līdz 2020.gada beigām,» pauda kompānijā.

Atbilstoši «airBaltic» flotes modernizācijas plānam, septembra otrajā pusē lidsabiedrība saņēma divdesmito «Airbus A220-300» lidmašīnu, bet līdz gada beigām «airBaltic» saņems vēl divas «Airbus A220-300» lidmašīnas.

«airBaltic» Korporatīvās komunikācijas nodaļā arī norādīja, ka lidsabiedrība veikusi iepriekš paredzētas «Airbus A220-300» dzinēju maiņas. «Airbus A220-300» lidmašīnu ieviešanas plāns paredzēja papildu uzmanību un uzlabojumus sākotnējā lidmašīnu izmantošanas periodā. Lidsabiedrībā uzsvēra, ka tā cieši sadarbojas ar dzinēju ražotāju «Pratt&Whitney», kā arī ar lidmašīnu ražotāju «Airbus».

Latvijas lidsabiedrība airBaltic jūnija beigās Rīgā sagaidīja 27. Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-ABA.

Šī ir otrā no septiņām Airbus A220-300 lidmašīnām, ko airBaltic plānojusi saņemt šogad. Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 Airbus A220-300 lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Kopš 2016. gada, kad airBaltic uzsāka Airbus A220-300 lidmašīnu izmantošanu, lidsabiedrība ar tām pārvadājusi vairāk nekā 6 170 000 pasažieru. Līdz šim visvairāk pasažieru ceļojuši uz tādiem galamērķiem kā Amsterdama, Parīze, Londona un Maskava. Kopumā airBaltic ar Airbus A220-300 lidmašīnām veikusi vairāk nekā 65 000 lidojumu un nolidojusi vairāk nekā 160 000 stundu.

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Lidsabiedrība norāda, ka šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus no lidmašīnu efektivitātes.

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» pabeigusi pirmo lidmašīnai «Airbus A220-300» ieplānoto C pārbaudi.

Pirms diviem mēnešiem «airBaltic» kļuva par pirmo lidsabiedrību, kas ieguvusi tiesības veikt «Airbus A220-300» lidmašīnu pilna apjoma tehniskās apkopes.

C pārbaude ir daļa no lidmašīnas apkopes programmas, kuru pēc noteikta lietošanas laika nepieciešams veikt visām komerciālajām lidmašīnām. «Airbus A220-300» lidmašīnām ražotājs noteicis, ka C pārbaude jāveic pēc katrām nolidotām 8500 stundām.

«Pēc vairāk nekā 400 000 pasažieru pārvadāšanas, mūsu pirmā «Airbus A220-300» lidmašīna ar reģistrācijas numuru YL-CSA ir veiksmīgi izgājusi plānoto C pārbaudi un saņēmusi vairākas citas modifikācijas, kas ir nepieciešamas, lai vēl vairāk uzlabotu lidmašīnas veiktspēju. Šajā ziemas sezonā plānotas vēl sešu «Airbus A220-300» lidmašīnu C pārbaudes,» norāda «airBaltic» tehniskais direktors Andris Vaivads.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 13. decembrī Rīgā sagaidīja 24. un 25. Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuriem YL-AAX un YL-AAY, tādējādi noslēdzot 2020. gadā plānotās piegādes.

Abas lidmašīnas ir daļa no airBaltic kopējā 50 Airbus A220-300 lidmašīnu pasūtījuma. Papildus tam airBaltic saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Pandēmijai nemazinoties, airBaltic nauda varētu beigties septembrī 

Situācijai ar ceļošanas ierobežojumiem un kopējo Covid-19 izplatību Eiropā paliekot pašreizējā...

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus no lidmašīnu efektivitātes.

Kopš 2016. gada, kad airBaltic uzsāka Airbus A220-300 lidmašīnu izmantošanu, lidsabiedrība ar tām pārvadājusi vairāk nekā 5 600 000 pasažieru. Līdz šim visvairāk pasažieru pārvadāti uz tādiem galamērķiem kā Amsterdama, Parīze, Londona un Maskava. Kopumā airBaltic ar Airbus A220-300 lidmašīnām veikusi gandrīz 60 000 lidojumu un nolidojusi vairāk nekā 141 000 stundu.

airBaltic filiāles izveide Lietuvā saistīta ar vēlmi lidot uz Kijevu 

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" lēmums reģistrēt filiāli Lietuvā ir saistīts...

Airbus A220-300 darbības rādītāji pārsnieguši lidsabiedrības cerības, spējot uzrādīt labāku vispārējo veiktspēju, degvielas ekonomiju un ērtības gan pasažieriem, gan darbiniekiem. Jaunā lidmašīna nodrošina izcilu lidojumu ar tādām priekšrocībām pasažieriem kā platāki sēdekļi, lielāki logi, vairāk vietas rokas bagāžai, pilnveidotas labierīcības un citiem uzlabojumiem.

Airbus A220-300 augstas kvalitātes gaisa filtrēšanas sistēma ir aprīkota ar augstas efektivitātes daļiņu gaisa (HEPA) filtru, kas nodrošina labāko filtrācijas līmeni, kāds šobrīd pieejams recirkulētam lidmašīnu kabīņu gaisam, sākot no brīža, kad pasažieri iekāpj lidmašīnā, visu lidojuma laiku un līdz pat pasažieru izkāpšanai. Gaiss lidmašīnu kabīnē tiek rūpīgi kontrolēts un tiek recirkulēts tik bieži, lai nodrošinātu pilnīgu gaisa nomaiņu 20-30 reizes stundā.

airBaltic iesniegusi risinājumu valsts ieguldījuma atgūšanai 

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" iesniegusi Satiksmes ministrijai risinājumu, kā valstij...

Turklāt jaunā lidmašīna ir arī ievērojami klusāka – tās trokšņu līmenis ir līdz pat četrām reizēm mazāks. Šobrīd tā ir pasaulē videi draudzīgākā komerciālā lidmašīna, jo Airbus A220-300 ir pirmais lidaparāts, kura dzīves cikla ietekmes uz vidi deklarācija ir pilnīgi caurskatāma, palīdzot samazināt CO2 un NOX emisijas attiecīgi par 20% un 50%.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic maija sākumā Rīgā sagaidīja 26. Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-AAZ.

Šī ir pirmā no septiņām Airbus A220-300 lidmašīnām, ko airBaltic plānojusi saņemt šogad.

Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 Airbus A220-300 lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Miljarda apgrozījums un biržas plāni 

Globālajai pandēmijai ir bijusi graujoša ietekme uz starptautiskajām aviokompānijām. Covid-19...

"Šogad airBaltic no Baltijas valstīm piedāvā lidojumus 96 maršrutos. Mēs redzam, ka, pieaugot cilvēku vakcinācijas līmenim Eiropā, pieprasījums pēc atpūtu ceļojumiem sāk palielināties. Tādējādi, lai nākotnē atbalstītu mūsu atgriešanos pie peļņas un izaugsmes, plānojam, ka mūsu flotē līdz 2021. gada beigām būs 32 Airbus A220-300 lidmašīnas," teic airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus no lidmašīnu efektivitātes.

airBaltic pārņems savu pasažieru apkalpošanu lidostā Rīga 

Latvijas lidsabiedrība airBaltic no 2022. gada janvāra uzņēmuma pasažieru apkalpošanu lidostā...

Airbus A220-300 darbības rādītāji pārsnieguši lidsabiedrības cerības, spējot uzrādīt labāku vispārējo veiktspēju, degvielas ekonomiju un ērtības gan pasažieriem, gan darbiniekiem. Jaunā lidmašīna nodrošina izcilu lidojumu ar tādām priekšrocībām pasažieriem kā platāki sēdekļi, lielāki logi, vairāk vietas rokas bagāžai, pilnveidotas labierīcības un citiem uzlabojumiem.

Airbus A220-300 augstas kvalitātes gaisa filtrēšanas sistēma ir aprīkota ar augstas efektivitātes daļiņu gaisa (HEPA) filtru, kas nodrošina labāko filtrācijas līmeni, kāds šobrīd pieejams recirkulētam lidmašīnu kabīņu gaisam, sākot no brīža, kad pasažieri iekāpj lidmašīnā, visu lidojuma laiku un līdz pat pasažieru izkāpšanai. Gaiss lidmašīnu kabīnē tiek rūpīgi kontrolēts un tiek recirkulēts tik bieži, lai nodrošinātu pilnīgu gaisa nomaiņu 20-30 reizes stundā.

Turklāt jaunā lidmašīna ir arī ievērojami klusāka – tās trokšņu līmenis ir līdz pat četrām reizēm mazāks. Turklāt šobrīd tā ir pasaulē videi draudzīgākā komerciālā lidmašīna, jo Airbus A220-300 ir pirmais lidaparāts, kura dzīves cikla ietekmes uz vidi deklarācija ir pilnīgi caurskatāma, palīdzot samazināt CO2 un NOX emisijas attiecīgi par 20% un 50%.

Pēc vairākiem incidentiem ar lidmašīnu «Airbus A220» dzinējiem Kanādas un Eiropas gaisa satiksmes drošības regulatori paziņojuši, ka laineri «Airbus A220» lielā augstumā nedrīkst izmantot dzinējus ar pilnu jaudu.

Kanādas regulators «Transport Canada» nedēļas nogalē publicēja lidojumderīguma direktīvu un pirmdien to pārpubliskoja arī Eiropas Aviācijas drošības pārvalde (EASA), dodot rīkojumu aviokompānijām, kas veic lidojumus ar šīm lidmašīnām, augstumā virs 8,8 kilometriem nepārsniegt 94% no to dzinēju maksimālās jaudas.

Šāda direktīva izdota pēc vairākiem incidentiem, kad Kanādas aviokompānijas «Air Canada» izmantotajām lidmašīnām «Airbus A220» lidojumu laikā izslēdzās dzinēji.

Tāpat līdzīgi incidenti konstatēti Vācijas aviosabiedrības «Lufthansa» Šveices meitasuzņēmuma «Swiss» lidojumos ar «Airbus A220». Vienā no «Swiss» lidojumiem virs Francijas pat atdalījās dzinēja detaļas, bet pēc incidentiem septembrī un oktobrī tā pārtrauca visus lidojumus ar šīm lidmašīnām, kamēr tām tika veiktas pārbaudes.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 23. februārī Rīgā sagaidīja 33. Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-ABG. Šī ir pirmā no astoņām Airbus A220-300 lidmašīnām, kuru piegādes airBaltic ieplānotas šogad.

Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 Airbus A220-300 lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

“Šī ir pirmā airBaltic Airbus A220-300 lidmašīna, kas ir sertificēta, lai tajā būtu iespējams izmantot 148 sēdvietas. Līdz šim mēs lidmašīnā varējām izmantot 145 sēdvietas, taču nākotnē flotē jau esošās lidmašīnas arī tiks sertificētas šīm papildu sēdvietām, kas vēl vairāk uzlabos mūsu darbības efektivitāti,” norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus no lidmašīnu efektivitātes.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2022. gada 21. maijā sagaidīja 35. Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-ABI.

Šī ir trešā no astoņām Airbus A220-300 lidmašīnām, kuru piegādes airBaltic ieplānotas šogad. Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 Airbus A220-300 lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus no lidmašīnu efektivitātes.

Airbus A220-300 darbības rādītāji pārsnieguši lidsabiedrības cerības, spējot uzrādīt labāku vispārējo veiktspēju, degvielas ekonomiju un ērtības gan pasažieriem, gan darbiniekiem. Jaunā lidmašīna nodrošina lidojumu ar tādām priekšrocībām pasažieriem kā platāki sēdekļi, lielāki logi, vairāk vietas rokas bagāžai, pilnveidotas labierīcības un citiem uzlabojumiem.

Lidmašīnu ražošanas kompāniju Boeing un Airbus pārdošanas apjomu dati šajā gadā liecina, ka Airbus A320 saņēmis vairāk pasūtījumu nekā Boeing 737, raksta Business Insider.

Airbus panākumus ļāvusi gūt izaugsme komerciālajā aviācijā kombinācijā ar Boeing 737 Max problēmām, turklāt Airbus prezentējis divus uzlabotus lidmašīnas variantus.

Kopumā 55 gadu laikā, kopš tiek apkopoti dati par pārdotākajām lidmaāīnām, Boeing 737 ir bijusi vispārdotākā lidmašīna, taču pēdējā laika krīze saistībā ar lidmašīnu problēmām ir atņēmusi uzņēmumam šo titulu.

Līdz oktobrim Boeing saņēmis 15136 pasūtījumus, savukārt Airbus - 15193 pasūtījumus.

Airbus pietuvojās Boeing tikai pēdējo pāris gadu laikā, un īpaši straujā tempā tas notika pēc tam, kad Airbus tirgu iepazīstināja ar jaunāko versiju - A320neo, kas notika pirms Boeing prezentēja 737 Max. 2018.gada beigās A320 modeļa pasūtījumi par 400 atpalika no 737 pasūtījumiem.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic sagaidījusi 43. Airbus A220-300 gaisa kuģi ar reģistrācijas numuru YL-ABR.

Šī ir ceturtā Airbus A220-300 lidmašīna, kas airBaltic piegādāta šogad. Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 Airbus A220-300 lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Līdz šim airBaltic ar A220-300 lidmašīnām ir pārvadājusi gandrīz 13 000 000 pasažieru. Kopumā lidsabiedrība ar tām veikusi ap 143 000 lidojumu un nolidojusi vairāk nekā 311 000 stundu.

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus lidmašīnu efektivitātei.

Airbus A220-300 darbības rādītāji pārsnieguši lidsabiedrības cerības, spējot uzrādīt labāku vispārējo veiktspēju, degvielas ekonomiju un ērtības gan pasažieriem, gan darbiniekiem. Lidmašīna nodrošina izcilu lidojumu ar tādām priekšrocībām pasažieriem kā platāki sēdekļi, lielāki logi, vairāk vietas rokas bagāžai, pilnveidotas labierīcības un citiem uzlabojumiem.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2023. gada 27. maijā Rīgā sagaidīja 42. Airbus A220-300 gaisa kuģi ar reģistrācijas numuru YL-ABP, informē uzņēmums.

Šī ir trešā Airbus A220-300 lidmašīna, kas airBaltic piegādāta šogad. Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 Airbus A220-300 lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Līdz šim airBaltic ar A220-300 lidmašīnām ir pārvadājusi vairāk kā 11 600 000 pasažieru. Kopumā lidsabiedrība ar tām veikusi ap 133 000 lidojumu un nolidojusi vairāk nekā 289 000 stundu.

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus lidmašīnu efektivitātei.

Airbus A220-300 darbības rādītāji pārsnieguši lidsabiedrības cerības, spējot uzrādīt labāku vispārējo veiktspēju, degvielas ekonomiju un ērtības gan pasažieriem, gan darbiniekiem. Lidmašīna nodrošina izcilu lidojumu ar tādām priekšrocībām pasažieriem kā platāki sēdekļi, lielāki logi, vairāk vietas rokas bagāžai, pilnveidotas labierīcības un citiem uzlabojumiem.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic sagaidījusi 44. Airbus A220-300 gaisa kuģi ar reģistrācijas numuru YL-ABQ.

Šī ir piektā Airbus A220-300 lidmašīna, kas airBaltic piegādāta šogad. Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 Airbus A220-300 lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Līdz šim airBaltic ar A220-300 lidmašīnām ir pārvadājusi gandrīz 13 000 000 pasažieru. Kopumā lidsabiedrība ar tām veikusi ap 143 000 lidojumu un nolidojusi vairāk nekā 311 000 stundu.

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus lidmašīnu efektivitātei.

Airbus A220-300 darbības rādītāji pārsnieguši lidsabiedrības cerības, spējot uzrādīt labāku vispārējo veiktspēju, degvielas ekonomiju un ērtības gan pasažieriem, gan darbiniekiem. Lidmašīna nodrošina izcilu lidojumu ar tādām priekšrocībām pasažieriem kā platāki sēdekļi, lielāki logi, vairāk vietas rokas bagāžai, pilnveidotas labierīcības un citiem uzlabojumiem.

Aviācijas izstādē Dubai Airshow 2023 Latvijas lidsabiedrība airBaltic un lidmašīnu ražotājs Airbus paziņoja par 30 Airbus A220-300 lidmašīnu iegādes līgumu ar tiesībām uzņēmumam iegādāties vēl 20 šī tipa lidaparātus.

Ar šo pasūtījumu airBaltic plāno savu A220-300 floti palielināt līdz 100 lidmašīnām, tai kļūstot par lielāko A220 klientu Eiropā un vienlaikus saglabājot pozīcijas kā lielākajam A220-300 pārvadātājam pasaulē.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “Šis paziņojums ir nozīmīgs mirklis airBaltic vēsturē – mūsu plāns paredz pirmo reizi uzņēmuma pastāvēšanas laikā paplašināt floti līdz pat 100 lidmašīnām. Jau septiņus gadus Airbus A220-300 lidmašīnām ir būtiska loma airBaltic izaugsmē un panākumos starptautiskā līmenī. airBaltic bija pirmā lidsabiedrība pasaulē, kas uzsāka lidojumus ar A220-300, un līdz ar jauno pasūtījumu mēs turpinām būt lepni šo lidaparātu vēstnieki pasaulē. Esam pateicīgi mūsu partneriem uzņēmumā Airbus par atbalstu, uzticību un sadarbību šo gadu laikā.”

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" saņēmusi 34. "Airbus A220-300" lidmašīnu.

Šī ir otrā no astoņām "Airbus A220-300" lidmašīnām, kuru piegādes "airBaltic" ieplānotas šogad. Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 "Airbus A220-300" lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Kopš 2020.gada maija "airBaltic" visus lidojumus veic tikai ar "Airbus A220-300" lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus no lidmašīnu efektivitātes.

"Airbus A220-300" darbības rādītāji esot pārsnieguši lidsabiedrības cerības, spējot uzrādīt labāku vispārējo veiktspēju, degvielas ekonomiju un ērtības gan pasažieriem, gan darbiniekiem.

"Jaunā lidmašīna nodrošina izcilu lidojumu ar tādām priekšrocībām pasažieriem kā platāki sēdekļi, lielāki logi, vairāk vietas rokas bagāžai, pilnveidotas labierīcības un citiem uzlabojumiem," informē "airBaltic".

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pārtrauks savā flotē esošo Boeing 737 lidmašīnu izmantošanu 2019. gada rudenī jeb gadu agrāk nekā tika sākotnēji plānots, informē uzņēmums.

Lidsabiedrības mērķis ir vienkāršot floti un izmantot papildu efektivitāti, ko sniedz Airbus A220-300 lidmašīnas, kas jau gada nogalē būs vienīgie reaktīvie lidaparāti airBaltic flotē.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: «Airbus A220-300 ir mūsu nākotnes lidmašīnas. Pārtraucot Boeing 737 izmantošanu, airBaltic būs jaunākā reaktīvo lidmašīnu flote Eiropā. Airbus A220-300 ieviešana bijusi ļoti veiksmīga un sniegusi papildu efektivitāti, kuru augstas konkurences apstākļos meklē ikviena lidsabiedrība. Pateicoties labai lidmašīnu veiktspējai, mēs esam pieņēmuši lēmumu līdz 2022. gadam ieviest viena tipa floti ar līdz pat 80 (50 lidmašīnas pasūtītas un saglabāta iespēja pasūtīt vēl 30) Airbus A220-300 lidmašīnām.»