Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

American International Group (AIG) akciju cenas pirmdien pieauga par 22 % pēc tam, kad ASV Valsts budžeta kontroles pārvalde paziņoja, ka ir stabilizējusies situācija AIG, kas saņēmusi finansiālu atbalstu no valsts puses, raksta rynok.biz.

Tajā pašā laikā vēl neesot skaidrs, vai finanšu gigants jebkad spēs veikt veiksmīgu restrukturizāciju un atdot valstij ieguldīto naudu. Tas būšot atkarīgs no tālākās situācijas finanšu sektorā.

AIG krīzes laikā no valsts saņēmusi 182 miljardus dolāru un kompānijai būs grūti apkalpot šo parādu, nerunājot par tā atdošanu, uzskata eksperti.

Pirmais maksājums, kas AIG jāatdod valstij ir paredzēts novembrī un tam jābūt apmēram 1 miljardam dolāru, taču AIG šādas naudas nav.

Tomēr par stabilizāciju uzņēmumā liecina fakts, ka tas strādā labāk, nekā tika noteikta minimālā robeža un šī gada otrajā ceturksnī AIG strādāja ar 1.3 miljardu dolāru peļņu.

ASV apdrošinātāja AIG vadītāji piekrituši kompānijai atgriezt 50 miljonus ASV dolāru, kas iepriekš tiem tika izmaksāti bonusos un piemaksās, ziņo AFP.

Šādam solim piekrituši 15 no 20 AIG vadošajiem darbiniekiem.

Kopumā šomēnes AIG bonusos saviem vadītājiem izmaksāja 165 miljonus ASV dolāru.

Db.lv jau vēstīja, ka Ņujorkas štata ģenerālprokurors Endrjū Kuomo (Andrew Cuomo) rēķinās, ka izdosies atgūt aptuveni pusi jeb 80 miljonus ASV dolāru no ASV apdrošināšanas koncerna AIG vadībai un darbiniekiem izmaksātajiem bonusiem.

ASV valdība AIG jau divreiz piešķīrusi atbalstu, un 2. martā nolemts kompānijai aizdot vēl 30 miljardus ASV dolāru.

Gada sākums ierasti ir laiks, lai atskatītos uz iepriekšēja gada spilgtākajiem notikumiem un pamēģinātu izdarīt secinājumus nākotnei. Kaut arī pasaules ekonomiskās krīzes dziļākais punkts bija 2009. gadā, arī pagājušajā gadā netrūka interesantu notikumu uzņēmumu restrukturizāciju un darbības atjaunošanas laukā gan ārzemēs, gan Latvijā. Šajā blogā centos aprakstīt (protams, visnotaļ subjektīvu) spilgtāko notikumu apkopojumu šajā jomā.

2010. gada janvārī notika neiedomājamais, bet sen gaidītais: Japānas lielākā aviosabiedrība Japan Airlines (JAL) pieteica savu maksātnespēju. Bankrots Japānas biznesa vidē tiek uzlūkots sakāpināti emocionāli , it īpaši, ja runā par nacionālo aviopārvadātāju. Tomēr zaudējumi 100 miljardu jenu apmērā vienā ceturksnī (apmēram 1.2 miljardi ASV dolāru) bija pārāk daudz. Decembrī tiesa apstiprināja restrukturizācijas plānu, kurš paredz samazināt darbinieku skaitu par trešdaļu, norakstīt parādus 520 miljardu jenu apjomā ($ 6.3 miljardi) un saņemt 350 miljardu ($4.2 miljardi) lielu valsts ieguldījumu kapitālā. Vai ar to būs gana? Gaisa pārvadājumu industrija ir mūžīgajā restrukturizācijā. Liels fiksēto izmaksu īpatsvars (kas stimulē par katru cenu aizpildīt tukšas vietas), «rumbas un spieķu» (hub and spoke) sistēma, kas ir domāta aviolīniju, nevis pasažieru ērtībām, «nacionālo pārvadātāju» uzturēšana - visa «vērtības iznicināšanas» nozares struktūra garantē darbu restrukturizācijas speciālistiem gadiem uz priekšu.

Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.

Amerikāņu apdrošināšanas kompānija AIG, ko smagi skāra finanšu krīze, nolēmusi pārdod savu biznesu, kas nodarbojas ar Honkongas Bridge Partners LP aktīvu pārvaldību par pusmiljardu dolāru, raksta Vedomosti.

Pēc šī darījuma noslēgšanas AIG uzreiz saņems 300 milj. dolāru, bet pārējo, vadoties no biznesa attīstības. AIG pārdod aktīvus, lai sektu valsts aizdevumu un investīciju izmaksas. Db.lv vai rakstīja, ka kompānija, kas pērn strādāja ar vairāk nekā 5 miljardu dolāru lieliem zaudējumiem, saņēma ASV valsts palīdzību 170 miljardu dolāru apmērā. Šī gada otrais ceturksnis beidzot kompānijai atkal nesis peļņu 1.82 miljardu dolāru apjomā.

AIG biznesa darbība norit 32 pasaules valstīs, uzņēmums operē ar 88.7 miljardu dolāru lielu valsts un privāto klientu kapitālu.

Latvijas uzņēmumiem pieder aktīvi par 8,7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijas uzņēmumiem – 24,8 tūkstoši eiro.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmumiem (izņemot bankas) kopumā piederēja aktīvi (īpašumi, iekārtas, nauda banku kontos u. c.) par 19,8 miljardiem eiro. Visi uzņēmumi kopumā bija parādā (pasīvi) bankām vai citiem uzņēmumiem 45,7 miljardus eiro. Teorētiski pieņemot, ja mēs 2015. gadā par bilances vērtību pārdotu visus Latvijas uzņēmumus (pilnīgi visus), tad ar to nebūtu iespējams nosegt visus uzņēmumu parādus un gaisā paliktu karājamies 25,9 miljardus eiro liels parāds. Tas nozīmē, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2015. gada pirmajā ceturksnī bija mīnus 25,9 miljardi.

Līdz pat 2018. gada pirmajam ceturksnim aktīvi palielinājās, bet saistības (pasīvi) pieauga vēl straujāk. 2018. gada pirmajā ceturksnī visu Latvijas uzņēmumu aktīvu vērtība sasniedza 26,6 miljardus eiro, pasīvi ‒ 56,6, bet neto finanšu vērtība jau bija mīnus 30 miljardi eiro. Pēc tam aktīvu vērtība samazinājās vai bija tuvu 26 miljardiem eiro, arī saistību apjoms visumā bija stabils ‒ 54‒56 miljardi eiro ‒, bet uzņēmumu vērtība līdz pat 2021. gada otrajam ceturksnim svārstījās ap lielumu mīnus 30 miljardi eiro. No 2021. gada otrā ceturkšņa aktīvu vērtība sāka palielināties, bet vēl lielākos tempos pieauga saistību apjoms.

Ņujorkas štata ģenerālprokurors Endrjū Kuomo (Andrew Cuomo) rēķinās, ka izdosies atgūt aptuveni pusi jeb 80 miljonus ASV dolāru no ASV apdrošināšanas koncerna AIG vadībai un darbiniekiem izmaksātajiem bonusiem.

Tas šobrīd ir viens no lielākajiem skandāliem ASV, kam pievērsta milzu uzmanība, jo AIG vadība sev un vadošajiem darbiniekiem 2008. gada beigās izmaksāja bonusus un piemaksas 165 miljonu ASV dolāru apmērā, lai arī kompānija bija tuvu bankrotam, un to izglāba vien valsts iejaukšanās un miljardiem dolāru liela palīdzības programma (AIG saņēma 170 miljardu ASV dolāru palīdzību kredītu garantiju veidā), ziņo Reuters.

Pārstāvju palāta Kongresā jau pieņēmusi jaunu likumu, kas paredz, ka visas darbinieku prēmijas un piemaksas, kas saņemtas no ASV valdības palīdzību saņēmušajām kompānijām (palīdzības lielumam jābūt lielākam nekā 5 miljardiem ASV dolāru) ir apliekami ar 90% nodokli. Tādējādi tiek cerēts, ka līdzīgi gadījumi neatkārtosies nākotnē vai citās kompānijās.

No amata atkāpies savulaik pasaules lielākā apdrošināšanas uzņēmuma AIG «īslaicīgais» šefs Eduards Lidijs (Edward Liddy).

E. Lidijs pērnā gada septembrī kļuva par AIG vadītāju, lai veiktu uzņēmuma reorganizāciju un sanāciju, pēc tam kad tas paziņoja par milzu zaudējumiem, ziņo ftd.de. Viņa aiziešana tiek uzskatīta par vēl vienu soli, lai stabilizētu valsts kontrolē nonākušo apdrošināšanas milzi. Līdz šim AIG glābšanā ir ieguldīti 180 miljardi ASV dolāru valsts naudas, un šobrīd 80% kompānijas akciju jau pieder valstij.

Kopumā AIG pērn strādāja ar 100 miljardu dolāru zaudējumiem, un tikai ASV valdības finansiālā palīdzība izglāba šo kompāniju no bankrota. E. Lidijs pagaidām vēl turpinās pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kamēr tiks atrasts aizvietotājs.

Google šogad kļuvis par vērtīgāko zīmolu pasaulē, bet zīmols Coca Cola pirmo reizi izkritis no globālo zīmolu Top 10, liecina Brand Finance 500 vērtīgāko zīmolu šā gada pārskats.

Saskaņā ar aplēsēm Google zīmola vērtība ir 44,3 miljardi ASV dolāru. Otrajā vietā ierindots zīmols Microsoft, kura vērtība esot 42,8 miljardi ASV dolāru. 2010.gada pārskatā Microsoft atradās tikai piektajā vietā.

Wal-Mart, kas pērn atradās pirmajā pozīcijā, šogad noslīdējis uz trešo vietu, un šī zīmola vērtība ir 36,2 miljardi ASV dolāru.

Top 10 dominē ASV kompānijas, bet ir viens izņēmums - Lielbritānijas telekomunikāciju kompānija Vodafone, kuras zīmola vērtība ir 30,68 miljardi ASV dolāru.

Coca Cola ar zīmola vērtību 25,8 miljardi ASV dolāru nokritusi no trešās pozīcijas uz 16.

AS Grindeks koncerna apgrozījums 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 34,8 miljoni eiro, kas ir par 2,9 miljoniem eiro vai par 9% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 3,2 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, ir samazinājusies par 1,3 milj. eiro vai par 29%. Bruto peļņas rentabilitāte 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 55%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9%. 2018. gada pirmajā ceturksnī Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 58 pasaules valstīm kopumā par 32,3 milj. eiro, kas ir par 2,6 milj. eiro vai par 9% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī.

AS «Grindeks» padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans: «Inovācijas un pastāvīga produktu portfeļa attīstība, kā arī nepārtraukti ieguldījumi mārketingā un pārdošanā ir sekmējuši »Grindeks« padomes izvirzīto mērķu sasniegšanu šī gada pirmajā ceturksnī.»

Lielbritānijas apdrošināšanas kompānija Prudential atsaukusi piedāvājumu iegādāties ASV apdrošināšanas kompānijas AIG Āzijas struktūrvienību AIA, ziņo Market Watch.

Prudential norāda, ka galvenais iemesls piedāvājuma atsaukšanai ir tas, ka AIG nolēma nesamazināt pārdošanas cenu Āzijas struktūrvienībai.

Prudential iepriekš norādīja, ka ir gatava iegādāties AIA, ja tās cena no 35,5 miljardiem ASV dolāru tiktu samazināta līdz 30 miljardiem ASV dolāru.

«Diemžēl vienošanās nav panākta, tāpēc mēs uzskatām, ka mūsu akcionāru interesēs nav nepieciešams turpināt pārrunas ar AIG. Tāpēc mēs atsaucam savu piedāvājumu,» norāda Prudential vadītājs Hārvijs Makgrets (Harvey McGrath).

Līgums paredz, ka Lielbritānijas kompānijai par lēmumu atsaukt AIA pirkšanu būs jāmaksā AIG 233 miljoni ASV dolāri.

Volstrītā viņi to sauc par 9/15, kas ir finanšu versija 9/11 (11.septembris, kas vēsturē iegājis ar teroristu uzbrukumiem ASV).

Pagājušā gada 15.septembris bija diena, kad sabruka leģendārā ceturtā lielākā ASV investīciju banka Lehman Brothers, šokējot globālo finanšu sistēmu. Joprojām tiek diskutēts par to, kādēļ tika pieļauta Lehman Brothers bojāeja - ASV atbildīgās iestādes atteicās to glābt. Lehman Brothers nodarbināja aptuveni 25 tūkstošus cilvēku visā pasaulē.

«ASV bankas Lehman Brothers bankrots, krītošā naftas cena un globālās ekonomikas lejupslīde padara situāciju krietni haotisku un katra jauna diena var nest vai nu necerēti veiksmīgu kāpumu vai arī dramatisku akciju cenu kritumu. Līdz ar to investori visā pasaulē šobrīd ar drebošām rokām tuvojas saviem datoru ekrāniem. Arī Latvijā, » pagājušā gada 15.septembrī situāciju raksturoja LHV analītiķe Zane Tiltanova.

American International Group Inc. solījusi, ka jebkuru summu, ko tā iegūs no bijušā vadītāja Hanka Grīnberga firmas Starr International Co., tā atmaksās ASV valdībai, ziņo Bloomberg.

Tiesas process starp divām firmām sāksies 15.jūnijā Ņujorkā. Starr iesūdzēja AIG 2005.gadā par to, ka apdrošinātājs atteicās atdot datorus, biznesa ierakstus un mākslas darbus. Savukārt AIG apgalvo, ka H. Grīnbergs 2005.gadā pameta kompāniju ar 290 miljoniem AIG akciju, kas piederēja Starr.

AIG, kas kā palīdzību no valdības saņēmusi 182.5 miljardus ASV dolāru, iegūto naudu sola atmaksāt nodokļu maksātājiem.

Trešdien tirgus dalībnieku uzmanība ir vērsta uz ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) divu dienu sanāksmi, kuras laikā tiks paziņots centrālās bankas lēmums saistībā ar turpmāko monetārās stimulēšanas programmu.

Liela daļa finanšu ekspertu un ekonomistu līdz šim prognozēja, ka šajā sanāksmē ikmēneša aktīvu iepirkumi tiks samazināti par desmit miljardiem ASV dolāru – no pašreizējiem 85 miljardiem dolāru līdz 75 miljardiem dolāru.

Tomēr patlaban daļa ekspertu savas prognozes ir mainījuši, lēšot, ka samazinājums būs mazāks nekā tika gaidīts iepriekš. Tā, visdrīzāk, aktīvu iepirkumi tiks samazināti par 5 miljardiem ASV dolāru, paredz arī Bloomberg aptaujātie analītiķi. Tiek gaidīts, ka valsts parādzīmju iepirkumi tiks samazināti no 45 miljardiem ASV dolāru līdz 40 miljardiem dolāru mēnesī, bet hipotekāro parādzīmju iepirkšanas apjomi saglabāti esošajā – 40 miljardu dolāru apmērā.

Apdrošināšanas koncerns MetLife no apdrošināšanas giganta American International Group (AIG) iegādājies kompāniju American Life Insurance Company (ALICO), informēja ALICO pārstāvji.

Darījuma summa ir aptuveni 15,5 miljardi ASV dolāru, tai skaitā 6,8 miljardi ASV dolāru skaidrā naudā, savukārt atlikusī daļa tiek nodota MetLife akcijās. Tomēr galīgās summas var mainīties atkarībā no līguma nosacījumiem.

No šī darījuma iegūtā skaidrā nauda tiks izmantota, lai mazinātu Ņujorkas Federālo rezervju bankas likvidācijas priekšroku Īpašam nolūkam dibinātajā sabiedrībā, kuru izveidojusi AIG un Ņujorkas Federālo rezervju banka, lai nodrošinātu interešu aizstāvību ALICO.

«ALICO pārdošana, kā arī pagājušās nedēļas darījums par AIA pārdošanu koncernam Prudential, veidos aptuveni 50,7 miljardu ASV dolāru lielus ieņēmumus. No tiem 31,5 miljardi ASV dolāru skaidrā naudā tiks novirzīti parāda atmaksai Ņujorkas Federālo rezervju bankai, savukārt akcijas aptuveni 19,2 miljardu ASV dolāru apjomā ir paredzētas parāda atmaksai ASV valdībai,» skaidro AIG Direktoru padomes priekšsēdētājs Hārvijs Golubs.

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Šā gada pirmajā ceturksnī Eiropas Savienības valstu tekošā konta pārpalikums sasniedza 29,1 miljardu eiro jeb 0,9% no IKP, liecina Eurostat dati.

Pērnā gada attiecīgajā periodā tekošā konta deficīts bija 1,5 miljardi eiro.

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, preču konta deficīts ievērojami saruka, sasniedzot 0,1 miljardu eiro, salīdzinot ar 32,8 miljardiem eiro pirms gada. Savukārt ienākumu konta pārpalikums saruka no 17,7 miljardiem eiro pērn līdz 15,9 miljardiem eiro šā gada sākumā. Pakalpojumu konta pārpalikums saglabājās stabils, sasniedzot 32,4 miljardus eiro. Savukārt kārtējo pārvedumu konta deficīts nedaudz pieauga līdz 19 miljardiem eiro.

Pirmajā ceturksnī tirdzniecības pārpalikums bija ar ASV – 29 miljardi eiro, Šveici – 15,9 miljardi eiro, Brazīliju – 8,1 miljards eiro un Hongkongu – 7,9 miljardi eiro, Kanādu – 5 miljardi eiro un Indiju – 0,3 miljardi eiro, savukārt deficīts bija ar Ķīnu – 25,7 miljardi eiro, Krieviju – 18 miljardi eiro un Japānu – 2,4 miljardi eiro.

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" koncerns šā gada pirmajā ceturksnī sasniedzis vēsturiski augstāko ceturkšņa pārdošanas apjomu - 9,635 miljonus eiro, kas ir 60% pieaugums pret 2022.gada pirmo ceturksni, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" par 2023.gada pirmā ceturkšņa konsolidēto starpperioda finanšu pārskatu.

Savukārt, salīdzinot ar 2022.gada ceturto ceturksni, pārdošanas rezultāti ir pieauguši par 11%.

2023.gada pirmajā ceturksnī sasniegti vēsturiski lielākie ieņēmumi - 9,635 miljoni eiro, tiem pieaugot par 60% pret 2022.gada pirmo ceturksni. EBITDA jeb peļņa no uzņēmumu pamatdarbības pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem bija 1,708 miljoni eiro, uz gada bāzes pieaugot par 111%. Periodā sasniegta 18% EBITDA rentabilitāte.

Koncerna ieņēmumu pieaugumu veicināja augstais pieprasījums galvenajās nozarēs, kas kopā ar aktīvo pārdošanas procesu un joprojām pastāvošo globālo pusvadītāju deficītu ir nodrošinājis ievērojamu pasūtījumu apjomu 2023.gada pirmā ceturkšņa beigās 26,6 miljonu eiro apmērā, pieaugot par 10% salīdzinājumā ar attiecīgo rādītāju 2022.gada ceturtā ceturkšņa beigās.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2024,gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,9%.

Vienlaikus arī šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,9%.

2024.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,335 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājās par 0,2%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,1%.

http://www.db.lv/images/article/2009/08/10/9a6d52f3-c7e2-4e79-9440-de470b41246a.jpg

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu, 2009.gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar 2008.gada atbilstošo periodu, ir samazinājies par 19.6%.

«IKP kritums arī otrajā ceturksnī ir dramatisks, taču pašas pesimistiskākās prognozes, kas lielā mērā bija balstītas uz dramatisko mazumtirdzniecības apjomu kritumu, nav piepildījušās. Acīmredzot nelielais eksporta pieaugums šī gada otrajā ceturksnī savienojumā ar būtisku importa kritumu ir pozitīvi ietekmējis IKP apjomu. IKP kritumu nedaudz bremzē arī cenu kritums, jo cenu krituma rezultātā mājsaimniecības un uzņēmumi var iegādāties vairāk preču un pakalpojumu, salīdzinot ar situāciju, ja cenas saglabātos nemainīgas vai turpinātu augt.»

Pērn žurnāla Forbes miljardieru sarakstā kopumā bija reģistrēti 1 125 miljardieri, krīzes iespaidā šis saraksts šogad ir sarucis par 332 personās līdz 793 miljardieriem visā pasaulē.

Par pasaulē bagātāko, apsteidzot pērnā gada līderi Vorenu Bafetu, kļuvis kompānijas Microsoft dibinātājs Bils Geitss (Bill Gates), kura bagātība tiek lēsta 40 miljardu ASV dolāru apjomā.

Uz otro vietu nokritis pērn bagātākais cilvēks pasaulē - kompānijas Berkshire Hathaway boss - investors Vorens Bafets (Warren Buffet), kura bagātība ir 37 miljardi ASV dolāru.

Trešajā vietā atrodas Meksikas telekomunikāciju magnāts Karloss Slims (Carlos Slim), kura bagātība ir 35 miljardi ASV dolāru.

Pasaulē bagātāko pirmais trijnieks gada laikā kopumā ir zaudējis 68 miljardus ASV dolāru. Bils Geits zaudējis 18 miljardus dolāru, savukārt Vorens Bafets un Karlos Slims katrs kļuvuši par 25 miljardiem dolāru plānāki.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad pirmajā ceturksnī bija 1623 eiro, kas ir par 11% jeb 162 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada pirmajā ceturksnī augusi par 8,9%, sasniedzot 1614 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 16,3%, sasniedzot 1657 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad pirmajos trijos mēnešos bija 1606 eiro, kas ir pieaugums par 17,6% salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 0,8%. Tostarp vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā attiecīgajā periodā samazinājusies par 0,7%, vispārējās valdības sektorā - par 1,6%, bet privātajā sektorā bija pieaugums par 1,8%.

Gan pēc tirgus vērtības, gan apgrozījuma pasaulē lielākā kompānija 2009. gadā ir ASV enerģētikas milzis Exxon Mobil, tādējādi apsteidzot ASV mazumtirgotāju Wal-Mart, kurš bija apgrozījuma līderis pērn, liecina Financial Times apkopotā informācija.

Exxon Mobil tirgus vērtība ir 337 miljardi dolāru. Pēc tirgus vērtības otra lielākā kompānija pasaulē ir PetroChina, kuras vērtība ir par teju 50 miljardiem ASV dolāru zemāka. Trešajā vietā ar tirgus vērtību 204 miljardi dolāru ierindojas Wal-Mart Stores, kura apgrozījums pirmo reizi pārsniedzis 400 miljardu dolāru atzīmi.

Eiropā lielākā kompānija ir Royal Dutch Shell, kuras tirgus vērtība ir 139 miljardi dolāru, savukārt apgrozījums 458 miljardi dolāru. Otrajā un trešajā vietā ierindojas kompānijas Nestle un BP, kuru tirgus vērtības ir attiecīgi 130 miljardi un 127 miljardi dolāru.