Gāzu tirgotājs SIA Aga pērn sasniegusi savā pastāvēšanas vēsturē lielāko apgrozījumu, liecina Lursoft dati.

Līdz ar to uzņēmuma vadība uzskata, ka krīzes radītās sekas ir pārvarētas, un SIA Aga ir izdevies veiksmīgi nostabilizēties jaunajos ekonomiskajos apstākļos.

Pagājušajā gadā SIA Aga apgrozījums sasniedzis 12,89 miljonus latu, bet pārskata gada peļņa pēc nodokļiem bijusi 1,489 miljoni latu.

Aizvadītajā gadā uzņēmums turpinājis ieguldīt līdzekļus ražošanas telpu uzlabošanā, ražošanas iekārtu modernizācijā, kā arī piegādes iekārtu papildināšanā.

Zviedru AGA Aktiebolag piederošais SIA Aga pērn nodarbinājis 80 darbiniekus. Uzņēmuma galvenie darbības veidi ir rūpniecisko, medicīnisko un speciālo gāzu tirdzniecība, ražošana un piegāde gāzes un metināšanas iekārtu tirzniecība un piegāde, gāzes iekārtu montāža, gāzes un metināšanas iekārtu iznomāšana.

SIA AGA norāda, ka pērn uzņēmums sasniedzis savā pastāvēšanas vēsturē lielāko apgrozījumu - 18,608 miljonus eiro, kas ir par 1,42% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Lursoft dati.

Tādēļ SIA AGA vadība uzskata, ka krīzes radītās sekas ir pārvarētas un uzņēmumam ir izdevies nostabilizēties jaunajos ekonomiskajos apstākļos.

Peļņa pēc nodokļiem bijusi 2,005 miljoni eiro. Pērn uzņēmumā strādājis 81 darbinieks.

Zviedru AGA Aktiebolag piederošā SIA AGA reģistrēta 1992.gada 4.maijā, uzņēmuma galvenie darbības veidi ir rūpniecisko, medicīnisko un speciālo gāzu tirdzniecība ražošana un piegāde, kā arī gāzes un metināšanas iekārtu tirdzniecība, montāža un iznomāšana.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka 1996.gadā reorganizācijas ceļā uzņēmumam pievienota SIA AGA Industrija un SIA Skābeklis.

Rūpniecisko un medicīnisko gāzu uzņēmums AGA Baltijā investē 20 miljonus eiro jaunā ražotnē Ķēdaiņu brīvajā ekonomikas zonā, Lietuvā, informē uzņēmumā.

Gaisa sadales rūpnīca ražos skābekli un slāpekli Baltijas tirgum. Ražotne darbu sāks 2020. gadā. AGA ietilpst vadoša gāzu un inženierpakalpojumu uzņēmuma The Linde Group sastāvā un ir vadošais rūpniecisko gāzu uzņēmums Ziemeļeiropā.

Ieguldījumu mērķis ir nodrošināt esošo un jaunu klientu arvien pieaugošo pieprasījumu pēc rūpnieciskajām gāzēm. Tā kā ražotne Ķēdaiņos būs AGA otrā gaisa sadales rūpnīca Baltijā, tā veicinās piegāžu uzticamību un produktu nodrošinājumu. Tas, ka ražošanas vieta atradīsies tuvāk daudziem klientiem, samazinās transportēšanas attālumu, attiecīgi nodrošinot pozitīvu ietekmi uz apkārtējo vidi. Uzņēmums Linde Engineering būvēs ražotni, kas būs augstākajā pakāpē automatizēta un tiks darbināta atbilstoši jaunākajiem drošības standartiem. «Mēs vēlamies atbalstīt dinamisko rūpniecisko gāzu pielietojumu attīstību Baltijā, kā arī savu klientu strauji augošās investīcijas dažādos segmentos, piemēram, lāzergriešanā, elektronikā un pārtikas ražošanā,» stāsta Dalius Klīvis (Dalius Klyvis), uzņēmējdarbības attīstības vadītājs Baltijas reģionā.

Šodien atklāto jauno AGA rūpniecisko gāzu uzpildes staciju Zaķumuižā uzņēmuma vadība pozicionē kā jaudīgāko un modernāko šāda veida ražotni Baltijā.

Projekts kopā izmaksāja 5,8 milj. latu, 1,7 milj. Ls no tiem ir ES līdzfinansējums, kas piesaistīts sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.

Zaķumuižas gāzu uzpildes stacija ir trešais AGA ražošanas objekts Latvijā; Valmierā darbojas gaisa sadales rūpnīca, savukārt Skultē - oglekļa dioksīda terminālis. Saskaņā ar nozare.lv informāciju uzņēmuma peļņa 2011. gadā sasniedza 1,2 miljonus latu.

AGA ražošana ir orientēta uz vietējo tirgu, nelielos daudzumos gāze no Valmieras rūpnīcas tiek eksportēta uz māsas uzņēmumiem Igaunijā un Lietuvā. «Paši svešos tirgos ārpus Latvijas neejam, esam dibināti, lai strādātu Latvijas un Baltijas tirgum,» skaidro SIA AGA valdes loceklis Olavs Ķiecis.

Ieviešot eID kartes Latvijā, IT nozares pārstāvji lūdz nekāpt uz veciem grābekļiem līdzīgi kā e-parakstam.

«Par elektronisko identifikācijas (eID) karšu ieviešanu Latvijā sāka runāt jau 90. gados. Tolaik tika piedāvāts ieviest kartes ar mikroshēmu, un vērtēja, ka to pašizmaksa varētu būt 4-5 Ls. Tā kā publiskā pārvalde uzskatīja, ka tas ir par dārgu, nolēma, ka kartes būs bez mikroshēmas, taču arī tās netika izgatavotas,» atceras Exigen Services Latvia izpilddirektors Ivars Puksts. Rezultātā - igauņi aizsteidzās Latvijai priekšā.

«Neatkarīgi no cenas, lai arī man šķiet, ka 10-12 Ls tomēr ir par dārgu, es šo karšu ieviešanu atbalstu,» tā I. Puksts.

Pēc vairāk nekā gadu ilgstoša patēriņa cenu pieauguma jau otro mēnesi pēc kārtas inflācija iet mazumā.

Pēdējās patēriņa cenu pārmaiņas ekonomistiem aizvien vairāk liek izteikt viedokli par to, ka gada inflācijas augstākais rādītājs varētu būt aiz muguras. Pēc SEB bankas makroekonomikas eksperta Daiņa Gašpuiša domām, ir pamats sagaidīt, ka arī augustā, kas ir tradicionāls deflācijas mēnesis, cenu līmenis varētu uzrādīt līdzīgu tendenci.

Pozitīvi dati

Šogad mobilo tālruņu tirdzniecība varētu pieaugt par 5-10%

Darba apģērbi

Darba apģērbus veidojot, uzņēmumi mēdz vērsties pie Latvijas modes māksliniekiem, tomēr tas notiek diezgan reti.

Pārtika

Viens no lielākajiem cepumu ražotājiem SIA Adugs modernizēsies par 3 milj. eiro.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Rūpniecisko un medicīnisko gāzu uzņēmums SIA AGA pērn turpināja investēt ražošanas telpu uzlabošanā, ražošanas iekārtu modernizācijā, kā arī piegādes iekārtu papildināšanā, liecina Lursoft dati.

Aizvadītajā gadā uzņēmumam ir izdevies sasniegt lielāko apgrozījumu savā pastāvēšanas vēsturē, apgrozot 19,908 miljonus eiro. Ķīmisko vielu vairumtirgotājs 2014. gadu noslēdza ar peļņu 2,453 miljonu eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas. Lursoft dati rāda, ka pagājušajā gadā AGA bija darba devējs 78 darbiniekiem.

Balstoties uz iepriekšējos gados veiktajiem ieguldījumiem, kā arī kvalificēto personālu, AGA vadība uzskata, ka uzņēmums ir labi nodrošinājies, lai arī nākotnē turpinātu ieņemt vadošo vietu savā darbības sfērā.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Ņemot vērā vakar vakarā notikušo traģēdiju, Zolitūdē sabrūkot veikala Maxima jumtam, kā rezultātā bojā gājis liels skaits cilvēku un patlaban tiek meklēts atbildīgais, Ekonomikas ministrija sniedz skaidrojumu par sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecības procesā iesaistīto dalībnieku atbildības sadalījumu.

Ekonomikas ministrija šorīt nosūtījusi vēstuli Latvijas būvvaldēm (kopumā 85 būvvaldēm Latvijā), prasot tām apsekot visus būvlaukumus, kuros tiek būvētas, tai skaitā rekonstruētas vai renovētas, sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas. Par apsekošanas rezultātiem līdz 04.12.2013. iesniegt Ekonomikas ministrijai pārskatu par sastādītajiem atzinumiem, norādot informāciju par apsekoto būvlaukumu, būvprojektu, ēku, būvniecības dalībniekiem un konstatētajiem pārkāpumiem (ja tādi tika konstatēti).

Vienlaikus ministrija aicina būvvaldes iespēju robežās apsekot sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas, kuras pieņemtas ekspluatācijā pēdējo piecu gadu laikā, un iesniegt pārskatu par apsekošanas rezultātiem, norādot informāciju par apsekoto objektu un pazīmēm, kas liecina, ka būvdarbi varētu būt veikti neatbilstoši normatīvajiem aktiem (piemēram, patvaļīgā būvniecība, plaisas ēkas nesošajās konstrukcijās).

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Latvija ASV parāda ēnā

Neraugoties uz it kā pozitīvajām ziņām par parāda griestu palielināšanu, situācijai ir tikai pagaidu risinājums, un nav izslēgts, ka jau tuvāko gadu laikā pie šīs problēmas nāksies atgriezties atkal, neraugoties uz to, ka politiķi panākuši vienošanos - nākamo desmit gadu laikā tiks samazināti ASV tēriņi viena triljona ASV dolāru apmērā.

Krievijas baņķieru invāzija Latvijā

Krievijas baņķieru straujā aktivizēšanās pēdējā laikā Latvijas banku tirgū turpināsies, eksperti to vērtē pozitīvi. Šogad Latvijā notikuši jau vairāki darījumi, iespējams, vairāku desmitu miljonu latu apjomā, kuru rezultātā Krievijas izcelsmes kapitāls palielinājis savu ietekmi banku tirgū.

Jaunus komersantus šogad salīdzinājumā ar pērno gadu reģistrē divreiz vairāk, taču komercķīlu skaits turpina sarukt.

To liecina SIA Lursoft dati pēc Uzņēmumu reģistra ziņām. Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji norāda, ka jauni uzņēmumi pārsvarā paredzēti darbībai Latvijas iekšējā tirgū, kas jau tāpat sarūk, turklāt neesot pārliecības par šo kompāniju dzīvotspēju. «Straujš jaunu komersantu reģistrācijas pieaugums, maksātnespējas procesu skaita kritums, minimāls komercķīlu sakaita sarukums liecina par ekonomiskās krīzes radītā spiediena sekām Latvijā,» secina SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis.

Bankas

Sāk norakstīt kredītus

Bankas sākušas reāli norakstīt kredītus, tostarp valstij piederošā Hipotēku banka pērn norakstījusi 57 miljonus latu, bet Swedbank un tās meitas uzņēmumi - 147 milj. Ls.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Rīgā pašlaik ir vairāk nekā četri ar pusi simtu ēku, ko varētu raksturot kā graustus, kā ēkas, kas apdraud drošību un degradē pilsētvidi. Daļa šo ēku ir jaunbūves.

Pavisam Rīgas domes Īpašuma departaments, sadarbojoties ar citām pašvaldības struktūrām un iedzīvotājiem, apsekojis vairāk nekā 600 ēkas.

Teju puse no visiem īpašumiem ir ar kultūrvēsturisku nozīmi, turklāt 25 objekti ir valsts un vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi. Savukārt 42 apsekotie objekti ir jaunbūves, kuru būvniecība ir pārtraukta dažādās stadijās.

Veicot apsekojumu, piedāvāta sabiedrisko drošību un kārtību, kā arī ainavu bojājošo ēku klasifikācijas sistēma, ko pašvaldība turpmāk varētu izmantot. Tā ir saskaņota ar Rīgas pilsētas būvvaldi. Graustus piedāvāts iedalīt četrās kategorijās: A – sabiedrisko drošību un kārtību apdraudošas būves (šobrīd Rīgā 109 šādas ēkas); B – grausti, kas rada sabiedriskās kārtības apdraudējumu (138 ēkas); C un D kategorijā ierindotas pilsētas ainavu bojājošas būves (40 un 165 ēkas).

Jebkurš no kopīpašniekiem varēs ierosināt noteiktu datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā par savu īpašumu, kā arī veikt pirmreizējo būves reģistrāciju bez pārējo kopīpašnieku piekrišanas, paredz grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kuri kopš šodienas ir stājušies spēkā.

Joprojām būs jāsaņem pārējo kopīpašnieku piekrišana būves sadalīšanai, apvienošanai vai ieraksta par būvi Kadastra informācijas sistēmā dzēšanai, informē Valsts Zemes dienests (VZD). Grozījumi arī nosaka, kā zemes īpašnieks var veikt reģistrāciju attiecībā uz tām būvēm, kurām nav noskaidrota piederība.

VZD skaidro, ka jebkurš no kopīpašniekiem bez pārējo piekrišanas varēs pirmreizēji reģistrēt būvi Kadastra informācijas sistēmā, kā arī aktualizēt datus par nekustamā īpašuma nosaukumu, lietošanas mērķi, kadastra objekta adresi, apgrūtinājumu, zemes, būves un telpu grupas lietošanas veidu, būves tipu un fizisko nolietojumu, kadastra objekta datiem, kas norādīti aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā. Līdz šim šādas darbības varēja veikt tikai visi kopīpašnieki kopā.

Nākotnē Ķīna varētu radīt nopietnu konkurenci lielo lidaparātu ražošanā, Krievijai ir potenciāls uz 100-140 vietu lidmašīnām.

To intervijā DB atzīst viena no pasaules vadošajiem lidmašīnu ražotājiem Airbus pārstāvji Rafaels Šefīlds un Antonio da Kosta. Lai arī Airbus pārstāvji Rīgu apmeklē regulāri un savulaik ir prognozējuši, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aviokompānijām tuvākajos gados būs nepieciešamas ap 130 jaunu simts sēdvietu lidmašīnu, kam Airbus ir gatavs piedāvāt savus populārākos lidaparātu modeļus, tomēr pagaidām ienākt šajos tirgos Airbus vēl nav izdevies. «Man patiktu, ja airBaltic lidotu uz Tulūzu, bet mēs nevaram komentēt komerciālas vienošanās, kas vēl ir procesā. Par to, ko mūsu klienti dara un kādi ir viņa plāni, mēs nerunājam,» norāda Airbus pārstāvji.

Zivju pārstrādātājs Vido, ieguldot vairāk nekā pusotru miljonu eiro, uzbūvējis jaunu ražotni, kas ļaus dubultot gada apgrozījumu.

«Ceram ražošanu sākt oktobrī,» lēš SIA Vido īpašnieks Vidmants Paulavičs. Jaunā ražotne ļaus pieņemt darbā vēl desmit cilvēku, kā arī dubultot uzņēmuma apgrozījumu. Projekta īstenošanai izmantots Eiropas Savienības līdzfinansējums (60%), un tā ietvaros uzbūvēta saldētava, labiekārtota teritorija, kā arī uzstādītas jaunas iekārtas zivju šķirošanai, sālīšanai un griešanai. «Ja mīli savu darbu, viss izdodas. Un es mīlu to, ko daru,» apgalvo uzņēmējs.

Ienākumus no valstij piederošo kapitāldaļu pārdošanas varētu ieskaitīt īpašā fondā, ar kuru atbalstītu jaunu ražotņu izveidi, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Ja tiek pieņemts lēmums par to valstij piederošo uzņēmumu, (kas tirgū konkurē ar privātuzņēmumiem — SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais telefons) kapitāldaļu pārdošanu, tad no šādiem darījumiem iegūtā nauda jāinvestē atpakaļ ekonomikā - rūpniecības izaugsmei un attīstībai - Rūpniecības izaugsmes fondā,» uzsver ekonomikas ministrs Artis Kampars (attēlā).

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard03(52).jpg

Krievijas energouzņēmums Inter RAO strauji un vērienīgi būvē jaunas stacijas Lietuvas pierobežā. Tas nozīmē, ka Baltijā iecerētie jauno staciju projekti no ekonomiskā un tehniskā viedokļa var arī nerealizēties. Ja tā notiks, tas nozīmē, ka Baltijas elektroenerģijas patērētāji arvien vairāk būs spiesti iepirkt Krievijas elektrību pēc Krievijas diktētas cenas, kas noteikti nebūs zemāka par Nord Pool biržas tirgus cenu.

Kā liecina Inter RAO pārstāvja Nikolaja Stepanova prezentētie kompānijas attīstības plāni Kaļiņingradā, jaunu staciju būvniecība jau notiek. Inter RAO arī neslēpj, ka šajā reģionā pēc dažiem gadiem uzcelto staciju jaudas (pirmo AES bloku paredzēts pabeigt jau 2016. gadā) ievērojami pārsniegs pašas Kaļiņingradas vajadzības, tāpēc elektroenerģiju paredzēts eksportēt uz Lietuvu, Latviju, Igauniju un Poliju, uzbūvējot starpsavienojuma kabeli, arī uz Vāciju un Nīderlandi.

Ja tu neesi draudzīgā pulciņā ar politiķiem, naudu sportam piesaistīt nav iespējams, atzīst kādreiz slavenais sportists, viens no basketbola kluba VEF Rīga dibinātājiem un īpašniekiem Valdis Valters. Šobrīd saistībā ar sportu viņš esot vairs tikai menedžeris savai mazmeitai, kura jau 10 gadus trenējās tenisā.

«Es aizeju tad, kad vairs neredzu, ko es konkrētajā vietā vēl varu izdarīt,» iemeslus skaidro Latvijas basketbola leģenda. Sarunā ar LD viņš skaidri pasaka – Latvijā sports nav bizness. «Vienīgā vieta, kur ar sportu var nopelnīt, ir Amerika. Tur viss ir sakārtots ar dažām līgām, translācijas tiesībām televīzijām un atribūtikas pārdošanu tā, ka var pelnīt. Protams, tagad krīzes laikā arī tur ir problēmas, un viņiem uz tām ir jāreaģē, samazinot izdevumus, bet vienalga – tas ir bizness.»

Valstsvīri cer, ka Latvija iekļūs uzņēmējdarbībai labvēlīgāko valstu divdesmitniekā, taču biznesam ar to nepietiek: uzņēmēji vēlas strādāt pirmā desmitnieka valstī. Latvijai jāveicina eksports un jāpiesaista investīcijas, jāatbalsta eksportējošie uzņēmumi un lielos investorus jāvilina ar atlaižu un īpašo nosacījumu ēsmu. To, vai jau ieviestie stimulējošie pasākumi ir pietiekami, rādīs tikai laiks. Bet situāciju krasi uzlabot var arī pavisam vienkāršas izmaiņas – birokrātijas samazināšana un procedūru paātrināšana, kur kaimiņvalstis nereti mums ir soli priekšā.

«Vai zināt, kā jūtas cilvēks, kam ir tik daudz ko teikt, ka viņš nespēj noformulēt nevienu pašu domu? Tā jūtas #ēģipte, atgriezusies tiešsaistē,» pēc piecu dienu ilgās pauzes populārajā sociālajā tīklā ietvītojusi kāda lietotāja no Kairas.

Bija vajadzīgas tieši 18 minūtes, lai atstātu 80 miljonus cilvēku bez saziņas ar ārpasauli – tik dramatiski notikumus Ēģiptē aprakstīja kanādiešu laikraksts Globe and Mail. Taisnības labad jāsaka, ka gluži 18 minūtēs tas nenotika vis. Tomēr fakts paliek fakts – mēģinot atņemt ērtu saziņas kanālu pret prezidenta Hosnī Mubarāka varu protestējošajiem valsts iedzīvotājiem, Ēģiptes amatpersonas pieņēma savā vērienā bezprecedenta lēmumu un uz piecām dienām atslēdza internetu. Praktiski visai valstij.

Jaunā Jūrmalas teritorijas plānojuma apspriešanas gaita izrādījusies visai ērkšķaina. Sešās sabiedriskajās plānojuma apspriešanās dzirdēti pozitīvi viedokļi, bet galvenokārt Jūrmalas iedzīvotāji ir protestējuši. Visasākā kritika veltīta plāniem atļaut būvēt tur, kur pašlaik tas ir liegts. Tiesa, dažās no šīm teritorijām dome jau reiz atļāvusi apbūvi un tagad steidz to darīt vēlreiz, jo citādi pašvaldībai ir visas iespējas tiesā pazaudēt miljonus.