«Galvenais, kas no Ukrainas ticis līdz mums, ir bailes – krievi ņems un iebruks Eiropā, okupēs to. Vismaz Baltiju. Jautājums – vai tas krieviem vajadzīgs? Un – priekš kā tas viņiem vajadzīgs? Analītiķu vairums saka – nafig, viņiem tas nav vajadzīgs. Mūsu pašu politiķi te sastrādājuši daudz vairāk, nekā spētu simtiem spiegu no Mumba Jumba. Nerunāsim par 400 tūkstošiem ekonomisko bēgļu miera laikā,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Saeimas deputāts (Saskaņas centrs), bijušais iekšlietu ministrs un Robežsargu brigādes priekšnieks Jānis Ādamsons.
«Parunāsim par nacionālo drošību. Piemēram, lēmums par Policijas akadēmijas likvidāciju. Pat tā ir lēni sprāgstoša bumba, jo izmeklēšanas darba kvalitāte ar katru gadu iet uz leju. Es ceru, ka izdosies uz Nacionālās aizsardzības akadēmijas bāzes izveidot Nacionālo drošības akadēmiju. Mums nav neviena pētnieciska institūta, kurš nodarbotos ar drošības jautājumu, ar militāro draudu pētīšanu un analīzi,» viņš uzsvēris.
«Vēl zīmīgi ir tas, ka pirmajā lasījumā pieņemts labojums Nacionālās drošības likumā, kurš paredz, ka valdībai nav ik gadu jāsniedz parlamentam ziņojums par nacionālo drošību. Mums jau tā bija švaki ar atbildību nacionālās drošības lietās, ar specdienestu uzraudzību. Es, lai sistēma būtu sakārtota kā tāda, piedāvāju noteikt arī atbildīgos – kas atbild par krīzes situāciju analīzi, par risku analīzi, kas pieņem šajā sakarā lēmumus. To noraidīja. Kāda rezonanse, kādas mācības? Mums vienīgā mācība ir tā, ka mēs visus baidām. Krievi! Bet jautājums ir – ko ar tiem krieviem darīt? Klausos un smaidu – mums jānoturas piecas dienas. Ja Krievijai būs tāda nepieciešamība, tai vajadzēs pāris stundas,» Neatkarīgajai paudis J. Ādamsons.