Ja Mikrouzņēmumu nodokļa likuma sākotnējais mērķis bija sniegt atbalstu un radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, lai ekonomiskās krīzes laikā bez darba palikušie iedzīvotāji varētu uzsākt uzņēmējdarbību, tad šobrīd esošā situācija rāda pretēju iznākumu, uzskata Finanšu ministrija.

Mikrouzņēmumu skaits no kopējā nodokļu maksātāju skaita jau sasniedzis vairāk kā 11%. Savukārt no pēdējos gados jaunreģistrēto uzņēmumu skaita mikrouzņēmumi veido jau vairāk kā trešdaļu. Šāda dinamika rada vairākus būtiskus riskus.

Mikrouzņēmumu darbības formai ir konstatēti vairāki būtiski trūkumi. Nerunājot par zemo sociālo nodrošinājumu mikrouzņēmumu darbiniekiem, tā rada riskus arī veselīgas uzņēmējdarbības vides un konkurences nodrošināšanai. Redzot straujo mikrouzņēmumu skaita pieaugumu, ir jāpieņem optimāli risinājumi esošo problēmu novēršanai, norāda Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Eiropas Investīciju fonds (EIF) un nebanku aizdevējs "Noviti Finance" ir parakstījuši portfeļgarantijas līgumu 47 miljonu eiro apmērā, tādējādi mikrouzņēmumiem Latvijā, Lietuvā un Polijā būs iespēja saņemt aizdevumus ar atvieglotiem nosacījumiem, informē "Noviti Finance" pārstāvji.

EIF garantija tiek sniegta Eiropas Savienības programmas "InvestEU" ietvaros, un paredzams, ka kopā tiks parakstīti aptuveni 2640 mikrokredītu līgumu.

Mikrouzņēmumi ar ne vairāk kā 10 darbiniekiem un gada ieņēmumiem līdz diviem miljoniem eiro varēs saņemt aizdevumus līdz 50 000 eiro.

Uzņēmumiem netiks prasīts ieķīlāt nekādus aktīvus, un dažos gadījumos aizdevumi tiks piešķirti arī bez nodrošinājuma. Aizdevumi tiks piešķirti gan investīcijām, gan apgrozāmajam kapitālam.

EIF izpilddirektore Marjuta Falksteta norāda, ka jaunais līgums ar "Noviti Finance", ko atbalsta "InvestEU" programma, atbalstīs mikrouzņēmumus, kuriem ir grūtības saņemt tradicionālo aizdevumu un kuri saskaras ar dažādām finansiālām problēmām. Daļa aizdevumu tiks novirzīta arī Polijas tirgum, kur pašlaik mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu finansēšana nav nodrošināta pietiekami.

Uzņēmēji, kas nodarbina strādājošos uz pilnu slodzi, maksā labas algas un visus nodokļus, pārāk bieži neiztur zemākās cenas spiedienu publiskajos iepirkumos un tajos neuzvar

Šādu skarbo realitāti DB atklāj Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa. Turklāt uzvarētāji nav uzņēmēji, kas darbojas ēnu ekonomikā, bet gan tās aģentūras, kas atradušas legālu veidu, kā mazināt nodokļus, piemēram, strādājot kā mikrouzņēmumi, vai strādājot vispārējā režīmā, bet nodarbinot pāris darbiniekus uz dažām stundām dienā. B. Liepiņa uzskata, ka ir jārod tiesiski risinājumi, kā publiskajos iepirkumos atsijāt šādus pretendentus, dodot priekšroku tiem uzņēmumiem, kas nodarbina darbiniekus uz pilnu slodzi un maksā darba tirgum adekvātas algas.

Tāpat B. Liepiņa teic, ka mikrouzņēmumi noteikti var darboties nozarē, sniedzot savus pakalpojumus privātajam sektoram, taču tiem nevajadzētu piedalīties publiskajos iepirkumos. Citādi šobrīd sanāk, ka valsts iestādes strādā ar piegādātājiem, kas piedāvājuši zemāku cenu, nenomaksājot valstij paredzētos nodokļus. Savukārt no otras puses, tās pašas valsts iestādes, vēlas palielināt budžeta ieņēmumus par spīti tam, ka praksē rīkojas pretēji.

Pērnā gada beigās 94% no Latvijas uzņēmumiem bija mikro un mazie uzņēmumi, liecina Lursoft apkopotie dati.

Rīgā un Pierīgas reģionā atrodas 67% no visiem Latvijas mazajiem uzņēmumiem un 71% - no mikrouzņēmumiem.

Kā skaidro Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, mikrouzņēmumu skaits reģionos pieaug, turklāt pērn salīdzinājumā ar 2009.gadu palielinājies arī mikrouzņēmumu apgrozījums, tomēr vēl aizvien tas nesasniedz 2007.gada līmeni.

Savukārt mazie uzņēmumi visā Latvijā parāda izaugsmes tendenci - pērn apgrozījums palielinājies, pārsniedzot 2007.gada līmeni, bet vislielākā peļņa bijusi Rīgas un Pierīgas reģionā – 10,5 tūkstoši latu apmērā.

Savukārt mikrouzņēmumi Rīgas un Pierīgas reģionā pērn strādājuši ar zaudējumiem – vidējais zaudējumu apmērs bija 100 lati, bet citos reģionos – ar peļņu. Lielākā peļņa bijusi Vidzemes reģiona uzņēmumiem – 19 lati.

#Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt.

Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt, intervijā DB stāsta zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš vadošais advokāts Māris Brizgo

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Uzņēmēju asociācijas vēlas, lai iepirkumos tiktu dota priekšroka lielajiem godīgajiem uzņēmējiem. Lai neveidotos situācijas, ka ar zemākās cenas piedāvājumu uzvar mikrouzņēmumi vai SIA, kas nodarbina divus darbiniekus uz pusslodzi. Vai nediskriminējot, juridiski korekti var dot priekšroku lielajiem nodokļu maksātājiem? Un vai tas ir godīgi?

Mikro un mazie uzņēmumi Latvijā visbiežāk darbojas tādās jomās kā tirdzniecība, pakalpojumi, kā arī nekustamie īpašumi, vēsta Lursoft.

«Ņemot vērā, ka mikro un mazie uzņēmumi veido lielāko daļu no Latvijas kopējo uzņēmumu skaita (94%), ir tikai likumsakarīgi, ka arī populārākā darbības nozare šo uzņēmumu vidū ir tāda pati, kā Latvijā populārākā komercdarbības joma kopumā,» secina Lursoft.

Gandrīz ceturtā daļa jeb 24,5% no visiem Latvijas mikro un mazajiem uzņēmumiem savu pamatdarbību saista ar mazumtirdzniecību vai vairumtirdzniecību (izņemot automobiļus un motociklus).

Ievērojami mazāk uzņēmumu, proti, 6,72% apvieno TOP5 otra populārākā darbības joma – operācijas ar nekustamo īpašumu. Starp izplatītākajām nozarēm, kurās visbiežāk izvēlas darboties Latvijas mikro un mazie uzņēmumi, minami arī grāmatvedības

Teju 20% uzņēmumu šogad plāno līzingā iegādāties tehniku, iekārtas vai transportlīdzekļus, liecina bankas Citadele sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Izmantojot līzingu, uzņēmēji izvēlas tehniku ilgtermiņa lietošanai, lai nodrošinātu ražošanas jaudu un konkurētspējas pieaugumu, novērojusi SIA Citadele līzings un faktorings. Pētījums liecina, ka 65,2% uzņēmumu izmantotu finanšu līzingu, bet 24,1% - operatīvo līzingu. Pārsvarā finanšu līzingā tiek iegādātas ražošanas iekārtas, kā arī lauksaimniecības un meža tehnika.

Visbiežāk izmantot līzingu plāno lielie uzņēmumi – 41% uzņēmumu ar apgrozījumu virs viena miljona latu, kā arī 35% to uzņēmumu, kas nodarbina virs 250 cilvēkiem. Vispiesardzīgāk uz līzinga pakalpojuma izmantošanu raugās mikrouzņēmumi, kuros strādā līdz deviņiem darbiniekiem, kā arī uzņēmumi ar mazāko apgrozījumu - līdz 25 tūkstošiem latu, attiecīgi – 14% un 7%.

Eiropas Investīciju fonds un Latvijas valstij piederoša attīstības finanšu institūcija Altum Eiropas Savienības (ES) Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) ietvaros parakstījuši mikrofinansēšanas garantijas līgumu, informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste.

Šo jauno finansēšanas līgumu nodrošinājis Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), kas ir kodols Investīciju plānam Eiropai. ES sponsorētās programmas ietvaros mikrouzņēmumi spēs saņemt samazinātu procentu likmju aizdevumus ar zemākām nodrošinājuma prasībām.

Šis jaunais EaSI garantijas līgums nākamajos trīs gados ļaus Altum nodrošināt aizdevumus 600 mikrouzņēmumiem visā Latvijā. ES sponsorētās programmas ietvaros mikrouzņēmumi spēs saņemt samazinātu procentu likmju aizdevumus ar zemākām nodrošinājuma prasībām. Altum galvenokārt koncentrēsies uz jaunuzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem.

«Ar ES finansējuma palīdzību Altum uzlabos piekļuvi finansējumam aptuveni 600 mikrouzņēmumiem Latvijā, daudzi no tiem saskaras ar grūtībām saņemt kredītus no tradicionālajiem banku avotiem. Šis jaunais EaSI garantijas līgums nodrošinās iespēju mikrouzņēmumiem saņemt aizdevumus ar labvēlīgiem nosacījumiem. Tas kārtējo reizi norāda uz to, ka Eiropas Komisija ar EaSI programmas atbalstu ir pilnībā apņēmusies veicināt nodarbinātību Eiropā un iesaistīt vairāk cilvēku darba tirgū,» stāsta Marianna Teisena, ES nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre.

Digitālo risinājumu ieviešanā Latvijas uzņēmumi ir tikuši pāri lētākā piedāvājuma meklējumu periodam un tagad par galveno kritēriju izvirza programmas atbilstību biznesa vajadzībām.

Turklāt tā rīkojas ne vien lielie un vidējie, bet arī mikrouzņēmumi, liecina tirgus un socioloģisko pētījumu aģentūras Norstat veiktās aptaujas rezultāti.

Izvēloties grāmatvedības programmu, tās funkcionalitāti par prioritāti atzinuši 72% no aptaujātajiem 305 Latvijas uzņēmumiem. Digitālā risinājuma spēju izpildīt specifiskas biznesa vajadzības visaugstāk novērtē vidēja izmēra uzņēmumi, kas nodarbina no 10 līdz 199 darbiniekiem. Šajā grupā funkcionalitāti par svarīgāko kritēriju uzskata 79% respondentu. Tomēr īpaši izceļams fakts, ka arī mikrouzņēmumi, kuros strādājošo skaits nepārsniedz 9 cilvēkus, aizvien vairāk novērtē programmu iespējas. Jau 67% aptaujāto šajā grupā grāmatvedības programmu izvēlas pēc tās spējām.

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Pirms deviņiem mēnešiem šīs Saeimas deputāti ar skaļām runām atvēra Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, taču acīmredzot bija par kūtriem, lai nepieciešamos likuma grozījumus arī pieņemtu.

Minētajos likuma grozījumos runa bija par visnotaļ atbalstāmu ideju – mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums nepārsniedz 100 tūkstošus eiro gadā un kam nav vairāk par pieciem darbiniekiem, ļaut arī turpmāk maksāt 9% lielu nodokļu likmi. Attiecīgi mazliet lielākiem mikrouzņēmumiem tika piedāvāts piemērot 10% un 11% mikronodokļa likmi. Taču 100 gudrās galvas Jēkaba ielā izrādījās tikai naskas runātājas tajā brīdī, kad Mikrouzņēmumu nodokļa likums bija jāatver un kad ne viens vien tautas kalps iedomājās ar krāšņām atbalsta runām diferencētajam mikronodoklim krājam plusiņus pie saviem vēlētājiem. Sekojošos deviņos mēnešos Saeimas deputāti par šo ideju vairs nelikās ne zinis, kas nozīmē vien to, ka no nākamā gada mikronodokļa likme visiem šī nodokļa maksātājiem būs 11%, lai pēc tam pakāpeniski pieaugtu līdz 15%, tādējādi pilnībā degradējot šīs uzņēmējdarbības formas ideju, proti, pie tik augstas nodokļu likmes dibināt mikrouzņēmumu vairs nebūs nekādas jēgas. Jāpiebilst, ka ne jau Mikrouzņēmuma nodokļa likums ir vienīgais, kas šajā parlamenta sasaukumā pazuda Saeimas «melnajā caurumā». Līdzīgi gāja, piemēram, arī ar prioritāro nozaru saraksta paplašināšanu un Maksātnespējas likuma grozījumiem.

Ar Eiropas Savienības (ES) finanšu instrumentiem 2020.gadā Covid-19 krīzē Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) sniegts 29 miljardu eiro atbalsts, teikts Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par finanšu instrumentu īstenošanu pagājušajā gadā.

No tiem 21,6 miljardi eiro no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF), aptverot 478 000 MVU, no kuriem 375 000 ir mikrouzņēmumi, informē EK pārstāvniecības Latvijā Komunikācijas ģenerāldirektorātā.

Tādi finanšu instrumenti kā pašu kapitāls un parāds, aizdevumu garantijas, riska kapitāls un riska dalīšanas mehānismi ir izrādījušies resursu ziņā efektīvs veids, kā izmantot kohēzijas politikas resursus, vēl jo vairāk krīzes laikā.

Covid-19 pandēmija īpaši smagi skāra MVU, un daudzi darba ņēmēji bija pakļauti riskam zaudēt darbu, kad uzņēmumiem bija grūtības izdzīvot. EK uzsvēra, ka finanšu instrumentiem ir bijusi izšķiroša nozīme, lai sniegtu atbalstu MVU, kuriem tas visvairāk nepieciešams, un tādējādi tie palīdzēja mazināt Covid-19 krīzes negatīvo ekonomisko ietekmi ES reģionos un pilsētās. Jo īpaši, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finanšu instrumenti sniedza palīdzību tādu finanšu produktu veidā kā aizdevumi, garantijas un pašu kapitāls.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likumā, paredzot, ka nākamgad tiks saglabāts 9% nodoklis mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 100 000 eiro gadā.

Tāpat komisija atbalstīja ieceri, ka izmaiņas par to, ka mikrouzņēmumi nevar darboties konkrētajās nozarēs, stāsies spēkā no 2017.gada, nevis nākamgad, kā tas sākotnēji bija plānots.

Pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredzēja, ka mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro piemēros 5% MUN likmi, apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības pirmo, otro un trešo taksācijas gadu kopš MUN maksātāja statusa iegūšanas likme būs 5%, bet, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu kopš MUN maksātāja statusa iegūšanas, mikrouzņēmumu nodokļa likme būs 8%.

Tomēr tagad Saeimas komisija otrajam lasījumam atbalstīja ierosinājumu, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā no 2017.gada.

Pēc jaunākā Citadele Index pētījuma datiem uzņēmēju noskaņojums jau otro ceturksni ir uzlabojies un kopumā liecina par nelielu uzņēmēju optimismu.

Uzņēmēju noskaņojuma indekss šī gada 2. ceturksnī ir 50,73 punkti – indeksa vērtība, kas lielāka par 50 punktiem, liecina par optimismu. Jaunākie Citadeles Index dati liecina, ka šajā ceturksnī īpaši uzplaukusi un optimistiska kļuvusi ražošanas nozare, tā īpaši izceļas starp citām līdzās esošajām nozarēm. Arīdzan ekonomiskie rādītāji norāda uz augšupeju šajā sektorā. Tik optimistisks noskaņojums ražotājiem nav bijis pēdējos trīs gadus. Latvijas rūpnieki šobrīd veiksmīgi izmanto labvēlīgo ekonomisko situāciju pasaulē, un šī gada pirmajos piecos mēnešos ražošana Latvijā augusi divreiz ātrāk nekā ekonomika kopumā. Tā ir ļoti laba ziņa, un, lai rūpniecība turpinātu tikpat sekmīgu attīstību, ir nepieciešamas papildu investīcijas, jo pēdējos gados to apjoms nav bijis pietiekams un uzņēmumiem brīvu jaudu šobrīd nav daudz. Arī Citadeles uzņēmumu kreditēšanas dati parāda, ka šogad visvairāk finansējuma izsniegts tādiem uzņēmējiem, kas pārstāv rūpniecības un pakalpojumu nozari. Lai sekmētu rūpniecības nozares attīstību, ir nepieciešamas papildu investīcijas. Arī pakalpojumu nozare krietni neatpaliek no rūpniecības nozares, tas skaidrojams gan ar iekšējā patēriņa kāpumu, gan eksportējošo pakalpojumu nozaru straujo attīstību pēdējos gados. Citadele kredītos uzņēmējiem šī gada pirmajā pusgadā ir piešķīrusi 91,3 milj. eiro, kas ir par 58% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Skaita ziņā Citadele visvairāk kredītu piešķīrusi lauksaimniekiem, kam pagājušais un šis gads jaunu projektu uzsākšanai bijis ievērojami labāks. Lauksaimnieki projektu attīstībai aktīvi piesaistījuši Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu. Kopumā šī nozare ir spējusi kāpināt eksporta apjomus un liecina par ilgtermiņā stabilu nozari. Šobrīd lielus zaudējumus lauksaimniecības nozarei būs nodarījušas šī gada lietavas, bet lauksaimniecības nozares pārstāvji ir nozīmīgi partneri bankām, un tās ir gatavas sadarboties, kā arī atbalstīt. Vidējās aizdevuma summas attīstības projektiem ir atšķirīgas dažādu nozaru uzņēmējiem – lauksaimniekiem vidējā aizdevuma summa ir 50 000 eiro, toties rūpniecības un nekustamo īpašumu attīstības projektiem - vidēji pusmiljons. Runājot par pašreizējo ekonomisko situāciju valstī, 23% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka šīs jomas rādītāji ir uzlabojušies. Savukārt ceturtā daļa no aptaujātajiem uzskata, ka turpmāko sešu mēnešu laikā ekonomiskā aktivitāte valstī varētu vēl palielināties, turpretim mazliet mazāk nekā puse no respondentiem norāda, ka tā paliks nemainīga. Jāpiebilst, ka ne tik optimistiski ir uzņēmumi, kas neeksportē, kā arī mikrouzņēmumi, to indeksa vērtība nepārsniedz 50 punktu atzīmi.

Pasaule arvien vairāk virzās uz digitālo realitāti, daļēji pateicoties jaunākajai, tehnoloģiski lietpratīgākai paaudzei.

“Transformējies vai dodieties mājās!”, ir izplatīta tēma pētījumos, ziņojumos, forumos un konferencēs par to, kā uzņēmumi var saglabāt konkurētspēju šajā arvien digitālākajā pasaulē. Veicot digitālo ceļojumu, viena no lielākajām atziņām skan – ja neesat tīmeklī, tu neesi īsts jeb “if you’re not online, it’s like you don’t exist”.

LU pētījuma rezultāti par Latvijas uzņēmumu digitālo transformāciju

Lai izprastu Latvijas uzņēmumu panākumus un šķēršļus veicot digitālo transformāciju un kas ir darāms to pilnveidošanai, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētnieki veica pētījumu par Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) digitālās transformācijas potenciālu. Aptaujāto 433 Latvijas uzņēmumu portrets ļāva izdarīt secinājumus par digitālas transformācijas nozīmi uzņēmumu griezumā. Aptaujas laikā tika uzrunātas dažādas uzņēmumu asociācijas, kā arī uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, noskaidrojot to iesaisti digitalizācijas procesos un digitālā transformācijā. Papildus sazinoties ar vadošajām universitātēm Lietuvā un Igaunijā, tika iegūstas 58 atbildes no Lietuvas un Igaunijas MVU, kas ļāva veikt salīdzinājumu ar citām Baltijas valstīm.

Biznesa inkubatorus finansēs, ja tie līguma laikā spēs «izperēt» vismaz piecus veiksmes stāstus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, iepirkumā, ko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) organizēja 2015.gadam, izvirzīti striktāki nosacījumi finansējuma saņemšanai. Katram inkubatora operatoram tāpat kā iepriekš ir jānodrošina noteikts skaits komersantu un jārada noteikts skaits darba vietu, taču jaunie līgumi pieprasa, lai līdz to darbības beigām būtu vismaz pieci veiksmīgi inkubēti komersanti. Par veiksminieku tiks uzskatīts tas, kurš inkubācijas laikā ir spējis piesaistīt savai attīstībai vismaz 20 tūkstošus eiro privātā finansējuma no kredītiestādes, formāla riska kapitāla vai Altum programmas, informē LIAA. Savukārt Ekonomikas ministrija plāno vairākas izmaiņas iestrādāt nākamā finansēšanas perioda nosacījumos, uzsverot inkubatoru lomu īpaši reģionālās attīstības aspektā.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) veikusi savu biedru - uzņēmēju aptauju, lai noskaidrotu, kā ministru un partiju darbu vērtē bizness. Aptaujā noskaidrojās, ka vidējā atzīme Ministru kabineta pārstāvjiem ir 4,7 balles 10 baļļu sistēmā.

Visaugstāko novērtējumu saņēmusi ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, bet viszemāko novērtējumu 3,4 balles finanšu ministrs Jānis Reirs. Turklāt visbiežāk jeb 28,8% gadījumu uzņēmēji par šī ministra darbu devuši tieši vienu balli.

Partiju reitingā visaugstāko novērtējumu saņēmusi Zaļo un zemnieku savienība – 4,5 balles, savukārt, viszemāko vērtējumu saņēmusi Vienotība - 3,44 balles.

«Latvijas iedzīvotāju labklājības līmenis ir atkarīgs no tā, kā attīstās bizness uzņēmējiem. 4 balles ir gandrīz viduvēji, bet 3 balles nozīmē nesekmību, tāpēc uzņēmēju vērtējuma vidējās atzīmes lielums un nesekmīgo skaits nešaubīgi liek aizdomāties par to cik sekmīgi Latvijas kuģis virzās uz ES labklājības līmeni. Domāju, ka tik sliktu vērtējumu ietekmējis arī aptaujas laiks, jo politiķu vingrinājumi ap valsts budžeta jautājumiem no tautsaimniecības izaugsmes viedokļa šogad bija zem katras kritikas,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Apsardzes nozari pārstāvošās uzņēmēju asociācijas – Drošības Nozares Kompāniju Asociācija (DNKA) un Latvijas Drošības biznesa asociācija (LDBA) – piektdien, 22. septembrī parakstīja nodomu protokolu, kurā apliecina apņemšanos sadarboties ar trešajām pusēm, lai noslēgtu ģenerālvienošanos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē un panāktu izdevīgāku tiesisko regulējumu.

Abas asociācijas vienojušās panākt, ka ar likuma spēku tiek apstiprināts, ka no 2020. gada apsardzes darbinieka minimālais atalgojums pirms nodokļu nomaksas būs 3,00 EUR/stundā, no 2021. gada – 3,20 EUR/stundā, no 2022. gada – 3,40 EUR/stundā. Nodomu protokols pauž apņemšanos sakārtot profesiju klasifikatora grupās 5414 un 5419 iekļautās profesijas atbilstoši darba tirgus vajadzībām un normatīvo aktu prasībām.

DNKA valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks un LDBA prezidents Jānis Zeps, parakstot nodomu protokolu, vienojušies, ka abu asociāciju biedri, strādās pie tā, lai, sniedzot fiziskās apsardzes pakalpojumus valsts un pašvaldību sektora pasūtītājiem, tiktu nodrošināta ikmēneša valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšana avansā ne mazākā apmērā, kā aprēķinot no visu pakalpojumu līgumā paredzēto piesaistīto apsardzes darbinieku minimālās mēnešalgas kopsummas.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) izpelnījies uzņēmēju organizāciju - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) - kritiku par izteikumiem Latvijas Televīzijas 28.aprīļa raidījumā "Šodienas jautājums".

Abas organizācijas paudušas sašutumu par Reira izteikumiem, kas neatbilstot patiesībai.

LTRK norāda, ka finanšu ministrs sniedzis nepatiesu informāciju par LTRK un tās darbību. Proti, raidījumā Reirs nepatiesi apgalvojis, ka LTRK prezidentu var ievēlēt uzņēmumi ar nulle kapitālu, un lielākā daļa no biedriem ir mikrouzņēmumi.

Tāpat finanšu ministrs raidījumā kritizēja LTRK sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veikto uzņēmēju aptauju, kurā Reirs saņēmis viszemāko darbu vērtējumu no visiem ministriem. Finanšu ministrs izteicās, ka aptauja nav visaptveroša, kam LTRK nepiekrīt, norādot, ka aptaujas metodoloģija ir socioloģiski pamatota.

Lai paplašinātu uzņēmēju loku, kam ir pieejams valsts atbalsta finansējums konkurētspējas uzlabošanai, trešdien, 22.maijā, stāsies spēkā izmaiņas Hipotēku bankas īstenotajā valsts atbalsta programmā, kas uzņēmēju konkurētspējas celšanai piedāvā aizdevumus investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem.

Kā informēja Hipotēku bankas pārstāvji, turpmāk šajā programmā būs pieejami mazāka apjoma aizdevumi, kas ļaus valsts atbalstu saņemt plašākam uzņēmumu lokam, galvenokārt ražojošajās nozarēs strādājošajiem. Noteikts, ka maksimālais apjoms aizdevumam investīcijām ir viens miljons latu, bet apgrozāmajiem līdzekļiem – 500 tūkstoši latu.

Samazinātas arī minimālās aizdevumu summas - mikrouzņēmumiem investīciju aizdevumiem minimālā summa ir 10 tūkstoši latu, apgrozāmajiem līdzekļiem – 5000 latu, bet jaundibinātajiem komersantiem – 54 tūkstoši lati. Mazāka apjoma aizdevumus mikrouzņēmumi un jaunie uzņēmēji, tāpat kā līdz šim, var saņemt divās citās Hipotēku bankas īstenotajās valsts atbalsta programmās – Mikrokreditēšanas programmā un Starta programmā.

Viena no prioritātēm ir ēnu ekonomikas mazināšana, bet pelēko sektoru Latvijas tautsaimniecībā nevar iznīcināt vienīgi ar kontrolējošām, represīvām metodēm, jāmainās cilvēku domāšanai, pašiem atsakoties no sadarbības ar ēnu biznesa vidi, uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) intervijā laikrakstam Diena.

Daudz diskusiju pēdējā laikā saistīts ar mikrouzņēmumu nodokli. Jūsuprāt, mikrouzņēmumu pastāvēšana patlaban Latvijas ekonomikai nav izdevīga, tāpēc pakāpeniski jāierobežo?

Esam saņēmuši ziņojumu no Labklājības ministrijas par situāciju ar mikrouzņēmumu nodokli. Šis ziņojums parāda drausmīgu ainu. Mikrouzņēmumos strādājošie ir izslēgti no sociālās apdrošināšanas, tātad nevar saņemt pabalstus, viņi praktiski ir norobežoti no pensiju sistēmas, bet tas nav pareizi, valsts nedrīkst savus iedzīvotājus legāli dzīt nabadzībā.

Ko darīt? Jālikvidē mikrouzņēmumu režīms?

Nē. Mikrouzņēmumu režīma izveidošanas mērķi savulaik bija ekonomiskās krīzes pārvarēšana un uzņēmējdarbības sākšanas veicināšana. Pamatā mikrouzņēmumu režīms paredzēts tam, lai cilvēks saprastu – viņš var vai nevar būt uzņēmējs. Domāju, ka ar trim gadiem pietiek, lai to noskaidrotu. Ja bizness neizdodas, jākļūst par darba ņēmēju pie tāda darba devēja, kas maksā nodokļus un darbiniekam garantē likumos paredzēto sociālo nodrošinājumu. Savukārt, ja uzņēmējdarbība veiksmīgi izdodas, jāpāriet no mikrouzņēmuma uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA). Latvijā iespējams dibināt pat tā dēvēto «viena eiro SIA».

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vajadzētu vairāk kontrolēt uzņēmumus, kuri mikrouzņēmumu režīmu izmanto negodprātīgi, atzīst uzņēmēji.

Diskutējot par mikrouzņēmumu režīmu, uzņēmēji atzina, ka nekādā gadījumā nevajadzētu atteikties no mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) tikai tāpēc, ka lielie uzņēmēji ar šī nodokļa palīdzību ir atraduši veidu, kā ekonomēt līdzekļus.

«Nedrīkst vērsties pret visu segmentu tikai tāpēc, ka valsts netiek galā ar konkrētām lietām. Mikrouzņēmumi ir viens no labiem piemēriem, kā veicināt uzņēmējdarbību,» uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis SIA Clean R īpašnieks Guntars Kokorevičs.

Arī Latvijas Grāmatvežu asociācijas valdes loceklis Kaspars Rutkis pauda pārliecību, ka valsts uzraugošajām iestādēm vajadzētu vairāk kontrolēt lielos uzņēmumus, kuri optimizē nodokļus, izmantojot mikrouzņēmumu režīmu.

Jaunreģistrētajiem uzņēmumiem, kas dibināti pēdējo 3 gadu laikā, krietni grūtāk dabūt sākotnējo uzrāvienu un veiksmīgi izvērst savu darbību, nekā tas bijis, piemēram, pirms 4-5 gadiem reģistrētam uzņēmumam.

To liecina SIA Lursoft veiktais pētījums par pēdējos gados reģistrēto uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem, darba vietām, kā arī neto apgrozījumu un gūto peļņu.

“Veicot padziļinātāku analīzi par jaunreģistrēto uzņēmumu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, atklājas vairāki interesanti fakti, kas ļauj izdarīt arī secinājumus par kopējām tendencēm,” uzsver SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Viņas ieskatā ir vērts salīdzināt jaunreģistrētos uzņēmumus ar kopējo Latvijas uzņēmumu ainu, proti, tieši samaksāto nodokļu apjomu uz vienu uzņēmumu. Šeit redzams, ka vidēji viens Latvijas uzņēmums 2017.gadā nodokļos budžetā samaksāja 37,3 tūkst. eiro, savukārt visos nākamajos gados, pat neraugoties uz Covid-19 pandēmiju un citiem pārbaudījumiem, kas skāruši uzņēmējdarbības vidi, vidējais samaksāto nodokļu apjoms ik gadu ir tikai pieaudzis – 2018.gadā tie bijuši 42,8 tūkst. eiro, 2019.gadā – 46,3 tūkst. eiro, 2020.gadā – 48,9 tūkst. eiro un 2021.gadā sasniedza jau vairāk kā 51 tūkst. eiro. “Tādējādi redzams, ka vidējais samaksāto nodokļu apjoms, vērtējot visus Latvijas uzņēmumus, pēdējo 5 gadu laikā ir pieaudzis par 38%,” uzsver D. Kiopa. Viņasprāt, šis salīdzinājums starp jaunreģistrēto uzņēmumu statistikas datiem un Latvijas uzņēmumu kopējiem rādītājiem ļauj izteikt vairākus secinājumus – jaunreģistrētiem uzņēmumiem, kas dibināti pēdējo trīs gadu laikā, krietni grūtāk dabūt sākotnējo uzrāvienu un veiksmīgi izvērst savu darbību, nekā tas bijis, piemēram, pirms 4-5 gadiem reģistrētam uzņēmumam.

Mikrouzņēmuma nodoklis (MUN) varētu palikt 9% apmērā, bet ar nosacījumu, ka šie uzņēmumi maksā minimālās sociālās iemaksas, šodien, tiekoties ar Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputātiem, informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

LRA deputāti vēlējās zināt, vai mikrouzņēmumi var rēķināties, ka arī turpmāk MUN likme tiks saglabāta 9% apmērā.

Ministre stāstīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) patlaban gatavo priekšlikumus mikrouzņēmumu darbības uzlabošanai, taču vēl esot daudz jautājumu.

EM sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz rudenim uzdots sagatavot jaunu regulējumu mikrouzņēmumiem un iesācējuzņēmumiem.

«Jaunais regulējums varētu paredzēt, ka dzīvesstila uzņēmumiem MUN likme tiek saglabāta 9% - ar nosacījumu, ka tiek veiktas minimālās sociālās iemaksas, savukārt liela potenciāla ātras izaugsmes uzņēmumiem jeb iesācējuzņēmumiem būs cits regulējums,» norādīja ministre.

Smārdes pagasta Milzkalnē uzsākts novecojušās apkures sistēmas nomaiņas un modernizācijas projekts – uzņēmums «Šlokenbeka» piesaistījis attīstības finanšu institūcijas ALTUM finansējumu 170 tūkstošu eiro apmērā, lai Milzkalnes ciemā veiktu apkures katla nomaiņu un siltuma padeves sistēmas automatizāciju.

Finansējums uzņēmumam «Šlokenbeka» piešķirts valsts atbalsta programmas ietvaros, kas tiek finansēta no ALTUM «zaļo» obligāciju emisijā iegūtajiem finanšu resursiem 20 miljonu eiro apmērā un paredzēta MVU īstenotiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem.

Apkures sistēmas modernizācija un efektivizācija ir līdz šim apjomīgākais projekts Engures novada Smārdes pagasta Milzkalnē, jo līdz šim katlu māja burtiskā nozīmē tika darbināta «ar rokām». Plānots, ka apkures sistēma tiks nomainīta astoņu nedēļu laikā, un jaunais apkures katls ar augstāku efektivitātes koeficientu savu darbību uzsāks 2018./2019. gada apkures sezonas sākumā, bet ne vēlāk kā šā gada decembrī.