Kopumā visās ES valstīs aptuveni 6,6% iedzīvotāji nav šo valstu pilsoņi. Savukārt Latvijā 2011. gadā ārvalstu pilsoņi veidoja 17% no kopējā iedzīvotāju skaita, mūs pārspējot vien Kiprai un Luksemburgai, liecina Eurostat 2011. gada apkopotie dati.

12,8 miljoni Eiropas Savienības (ES) pilsoņu 2011. gadā dzīvoja kādā citā ES valstī, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotie dati. Tāpat pēc pērnā gada statistikas datiem ES dzīvoja 20,5 miljoni ne ES pilsoņu, kas veidoja 4,1% no kopējā ES iedzīvotāju skaita.

Latvija ir viena no līderēm ārvvalstu pilsoņu skaita īpatsvarā pret visu iedzīvotāju skaitu. Latviju apsteidz vien Luksemburga, kur dzīvo 43% ārvalstu pilsoņu un Kipra – 20% ārvalstu pilsoņu. Tūdaļ aiz Latvijas seko Igaunija (16%). Mazāk kā 2% ārvalstu pilsoņu dzīvo tādās ES valstīs kā Polija, Lietuva, Bulgārija un Slovākija, savukārt skaitliski lielākais apjoms ārvalstu pilsoņu ir Vācijā (7,2 milj.), Spānijā (5,7 milj.), Itālijā (4,6 milj.), Lielbritānijā (4,5 milj.) un Francijā (3,8 milj.), lai arī šajās valstīs ārvalstu pilsoņu īpatsvars nav lielākais ES.

Pāris dienas pirms vēlēšanām divkārt ir sarucis neizlēmušo vēlētāju skaits, savukārt Zatlera Reformu partijai (ZRP) un Vienotībai ir vienāds reitings, liecina aģentūras Latvijas fakti aptaujas rezultāti.

Vēl pirms nedēļas savu izvēli 11. Saeimas vēlēšanās, nezināja 28,6% vēlētāju, taču pāris dienas pirms vēlēšanām svārstīgo pilsoņu skaits sarucis uz pusi – līdz 14,1%. Savukārt vēlēšanās nepiedalīsies 10,5% pilsoņu (pirms nedēļas – 6%).

Reitingu līderis joprojām ir Saskaņas centrs (SC), ko atbalsta 21,2% vēlētāju, pirms nedēļas – 20,3%.

Savukārt Vienotības un ZRP reitings ir vienāds – par ZRP balsotu 15,3%, bet Vienotību – 15,1% vēlētāju. Pirms nedēļas Vienotība bija apsteigusi ZRP, proti, par Vienotību balsotu 13,6%, bet ZRP – 11,4%.

Trešā daļa jeb 33% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kuriem ir Latvijas pilsonība, būtu gatavi balsot par bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera dibināto partiju.

Savukārt desmitā daļa jeb 9% Latvijas pilsoņu, noteikti balsotu par V.Zatlera partiju un 24% – drīzāk balsotu. To parāda pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar LNT raidījumu 900 sekundes jūlijā veiktais pētījums.

Tomēr 43% Latvijas ekonomiski aktīvo pilsoņu rudenī gaidāmajās ārkārtas Saeimas vēlēšanās nebalsotu par Zatlera partiju. 20% pilsoņu drīzāk nebalsotu, bet 23% pilsoņu noteikti nebalsotu par bijušā prezidenta V.Zatlera dibināto partiju.24% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Aptauja veikta ar interneta starpniecību visā Latvijā, aptaujājot 750 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Pētījumu kompāniju TNS sadarbībā ar Eiropas Komisiju veikusi Flash Eirobarometra pētījumu, kurā noskaidrota ES dalībvalstu pilsoņu attieksme pret lietotu preču iegādi. Lielākā daļa eiropiešu atzīst, ka iegādātos lietotas grāmatas, kompaktdiskus (CD), DVD un videospēles (72%). Līdzīgi vairāk nekā puse eiropiešu iegādātos lietotas mēbeles (55%).

Lietotu grāmatu, kompaktdisku, DVD un videospēļu iegādi salīdzinoši visbiežāk apsvērtu Zviedrijas un Apvienotās Karalistes (81%), kā arī Somijas (79%) un Vācijas (78%) pilsoņi. Tomēr būtiski, ka šī ir biežāk norādītā atbilde visu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu vidū, izņemot Igauniju, kuras pilsoņi salīdzinoši biežāk apsvērtu tekstilizstrādājumu iegādi: šādu atbildi norādījuši 63% Igaunijas pilsoņu, kamēr lietotas grāmatas, kompaktdiskus, DVD un videospēles apsvērtu iegādāties 53% igauņu.

TNS sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Alise Lāce komentē - interesanti, ka salīdzinoši biežāk lietotu preču iegādi apsver vidēji gados jaunāki eiropieši, kamēr sievietes salīdzinoši biežāk norādījušas, ka iegādātos tekstilizstrādājumus (apģērbu, gultasveļu, aizkarus u.tml.).

Aizvadītajā gadā negatīvs pašu kapitāls, kas ir viens no pirmajiem signāliem, kas var liecināt par uzņēmuma iespējamām finanšu grūtībām, bija vairāk nekā trešdaļai uzņēmumu, rāda Lursoft pētījuma dati.

Visaugstākais šādu uzņēmumu īpatsvars reģistrēts izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kur ar negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā bijuši 56,65% no visiem uzņēmumiem.

Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa vērš uzmanību, ka ne visos gadījumos negatīvs pašu kapitāls vērtējams kā drauds uzņēmuma turpmākajai darbībai, ko apliecina arī pētījuma dati. Tāpēc svarīgi vērtēt arī to, vai uzņēmumam ir meitas uzņēmumi, dalība citās kompānijās.

“Praksē redzam, ka bieži vien tieši asociētie uzņēmumi sniedz aizdevumu un atbalstu saistītajiem uzņēmumiem, tāpēc ir svarīgi vērtēt pašu kapitāla izmaiņu dinamiku. Ja šajā pozīcijā vērojamas straujas izmaiņas, pašu kapitāls būtiski samazinājies, tas uzskatāms par svarīgu signālu, kuram jāpievērš uzmanību,” norāda D. Kiopa.

Daudzas partijas augustā piedzīvojušas reitingu kritumu, bet vislielāko - premjeres Evikas Siliņas pārstāvētā "Jaunā vienotība" (JV), liecina pēc Latvijas Televīzijas (LTV) pasūtījuma pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

Jūlijā SKDS neveica aptauju par Saeimas vēlēšanām, tāpēc salīdzināt var ar jūnija reitingiem.

Augustā veiktajā aptaujā noskaidrots, - ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas, 9,5% respondentu balsotu par šobrīd opozīcijā esošo Nacionālo apvienību. Par šo politisko spēku jūnijā bija gatavi balsot 9,9% aptaujāto.

Tālāk seko JV ar 8,7% (jūnijā - 10,9%). Salīdzinot ar jūniju, JV reitings ir krities ievērojami - par 2,2 procentpunktiem.

Pirmo trijnieku noslēdz "Latvija pirmajā vietā", par kuru būtu gatavi balsot 7,4%. Jūnijā par to balsotu 7,3%.

Tālāk ir "Progresīvie", par kuriem augustā bija gatavi balsot 6,4% (jūnijā 6,7%), "Saskaņa" - 5,3% (jūnijā 6,1%), Zaļo un Zemnieku savienība - 5,1% (jūnijā 5,3%), "Stabilitātei" - 4,7% (jūnijā 4,1%).

Lielākā daļa Latvijas pilsoņu ir apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi. 8% pilsoņu ir ļoti apmierināti, savukārt 52% pilsoņu ir diezgan apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi.

To atklāj Eirobarometra pētījums, kuru tirgus, mediju un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia veica 2011.gada pavasarī.

Tomēr salīdzinoši liela daļa Latvijas pilsoņu atzīst, ka nav apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi kopumā – 30% pilsoņu ir ne visai apmierināti, desmitā daļa (10%) Latvijas pilsoņu ir ļoti neapmierināti ar savu pašreizējo dzīvi.

Kā norāda TNS Latvia sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Dace Zolberga, kopumā visu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi ir ievērojami apmierinātāki ar savu pašreizējo dzīvi – absolūtais vairākums (79%) Eiropas Savienības valstu pilsoņi ir apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi un tikai 21% pilsoņu kopumā nav apmierināti ar savu pašreizējo dzīvi.

Saeima ceturtdien, 16.februārī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) valdības līgumu par sadarbību aizsardzības jomā.

Līgums nosaka ietvaru Latvijas un ASV sadarbībai aizsardzībā, kā arī detalizēti noteic ASV bruņoto spēku un tiem piederošo personu, kā arī līgumdarba izpildītāju tiesību un pienākumu apjomu, uzturoties Latvijā.

Latvijas aizsardzības interesēm sabiedroto spēku, tostarp ASV, militārā klātbūtne ir ļoti būtiska. ASV jau šobrīd sniedz ievērojamu atbalstu Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā, tajā skaitā īstenojot Eiropas valstu drošības atbalsta iniciatīvu un paredzot būtisku finansējumu aizsardzības infrastruktūras attīstīšanai. Pastāvīgas un paredzamas ASV bruņoto spēku un tam piederošo personu uzturēšanās tiesiskās bāzes izveidošana ir uzskatāma par priekšnosacījumu, lai turpinātu saņemt ASV sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas un nodrošinātu ASV spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijā.

Pirms vēlēšanām tiek runāts, ka tiek īstenotas dažādas politiskos konkurentus nomelnojošas kampaņas, kurās tiek izplatīta negatīva informācija par citu politisko partiju kandidātiem. Vairāk nekā puse (53%) Latvijas ekonomiski aktīvo pilsoņu vecumā no 18 līdz 55 gadiem atzīst, ka ir pamanījuši šādas konkurentus nomelnošanas aktivitātes.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada septembrī veiktais pētījums.

30% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kuriem ir LR pilsonība, atzīmē, ka nav pamanījuši politiskos konkurentus nomelnojošas akcijas, savukārt 17% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nav pārliecināti, vai ir redzējuši politiķus nomelnojošas akcijas.

Piektā daļa (21%) pilsoņu, kuri ir pamanījuši kādas politiskos konkurentus nomelnojošas akcijas, atzīst, ka šāda informācija ietekmē viņu izvēli, par kuru partiju balsot Saeimas vēlēšanās – 5% pilsoņu noteikti ietekmē, savukārt 16% pilsoņu drīzāk ietekmē, pieņemot lēmumu, par kuru politisko partiju balsot Saeimas vēlēšanās.

Valdība līdz nākamā gada pavasarim varētu pagarināt ierobežojumu termiņu Krievijas pilsoņu ieceļošanai Latvijā, ņemot vērā to, ka Krievijas izraisītais drošības apdraudējums turpinās, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā rīkojuma projekta, kas pieejams Tiesību aktu portālā.

ĀM norāda, ka, ņemot vērā Krievijas sākto militāro iebrukumu Ukrainā, strauji audzis Krievijas pilsoņu skaits, kuri pa sauszemes robežu vēlējās ieceļot Eiropas Savienībā (ES).

ES Padomes ārlietu ministru neformālajā sanāksmē Prāgā 2022.gada 30.augustā un 31.augustā tika panākta vienošanās, ka, ņemot vērā sarežģīto ietekmi uz robežvalstīm, dalībvalstis nacionālā līmenī var veikt pasākumus, lai ierobežotu ieceļošanu ES saskaņā ar Eiropas Parlamenta un ES Padomes regulu, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām.

Ievērojot minēto vienošanos, Latvija, Igaunija, Lietuva un Polija koordinēti veica izmaiņas nacionālajos tiesību aktos, lai ierobežotu Krievijas pilsoņu, kuri ilgstoši ir atbalstījuši un turpina atbalstīt Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma agresīvās darbības un ir līdzatbildīgi par Krievijas agresiju Ukrainā, ieceļošanu.

Eiropas Parlamenta (EP) Eiropas Pilsoņu balvas komiteja paziņojusi 2018. gada balvas laureātus no visas Eiropas Savienības (ES) - no Latvijas tā piešķirta kustībai «Iespējamā misija», informēja EP Informācijas birojs Latvijā.

Eiropas Pilsoņu balva ir Eiropas mēroga apbalvojums, ko EP ik gadu piešķir personām, grupām vai organizācijām par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu, veicinot ES iedzīvotāju savstarpējo sapratni un saliedētību, sekmējot pārrobežu sadarbību ES ietvaros, kas stiprina Eiropas garu.Balvu piešķir arī par ikdienas darbību, kas apliecina un sabiedrībā nostiprina Eiropas Savienības Pamattiesību hartā paustās kopējās vērtības – cilvēka cieņu, brīvību, vienlīdzību un solidaritāti.

Kustības «Iespējamās misija» valdes priekšsēdētāja un dibinātāja Ingrīda Blūma saka: «Iespējamā misija 10 gadu laikā ir pierādījusi, ka izglītības sistēmai Latvijā var piesaistīt spējīgākos Latvijas un arī citu valstu augstskolu absolventus. Esmu pārliecināta, ka mūsu izglītība būs tik laba, cik labi ir mūsu skolotāji.»

Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm un nodrošināt savu aizsardzību Krievijas militāras agresijas gadījumā, norāda Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.

Savā pētījumā Neretnieks norāda uz nepieciešamību uzlabot stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzību, kā arī uzlabot valsts gaisa aizsardzību, lai varētu sniegt atbalstu NATO vadītai Baltijas valstu glābšanas misijai.

Ziņojumā analizēta Zviedrijas bruņoto spēku stratēģija pēc 2014.gada, vērtējot to pēc trim notikumu scenārijiem, kas saistīta ar Krievijas radītiem draudiem Baltijas valstīm.

Stratēģijas analīze iekļauta Neretnieka grāmatā Till Broders hjalp ("Palīdzība brāļiem"), ko izdevusi Zviedrijas Karaliskā militārā zinātņu akadēmija. Pētījumā apskatīti trīs iespējami notikumu scenāriji Baltijas valstīs.

Pirmais scenārijs apskata nemilitāru krīzi, līdzīgu kā Bronzas karavīra situāciju Tallinā 2007.gadā, kas noved pie salīdzinoši smagas politiskās krīzes starp Krieviju un Igauniju. Dokumentā norādīts, ka šāda situācija var skart vai nu Igauniju, vai Latviju, vai arī abas valstis.

11.novembra krastmalā notika Latvijas Republikas proklamēšanas 97.gadadienai veltīta Latvijas un tās sabiedroto bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu un Jaunsardzes vienību militārā parāde.

Parādē piedalījās vairāk nekā 1000 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu, ugunsdzēsēju un jaunsargu, komandēja Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Mārtiņš Liberts, bet to pieņēma valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kā arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Militārās parādes ierindas priekšgalā soļoja 1.kājnieku bataljona karavīri ar Latvijas armijas karogu, bet aiz tā triju Baltijas valstu kopējās militārās izglītības iestādes – Baltijas aizsardzības koledžas - karogu nesa tās klausītāju pārstāvji.

Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

Uz nākamās Saeimas krēsliem pretendējošās apvienības savās priekšvēlēšanu programmās pielieto atšķirīgu metodiku nodokļu segmentā, proti, daļa runā par principiem, citas min konkrētas likmes, bet vēl citas ar konkrētību neaizraujas.

Visus Latvijā – gan vienkāršo darbu darītājus, gan uzņēmējus – ietekmēs politiķu lēmumi attiecībā uz tādiem svarīgiem jautājumiem kā nodokļu politika un uzņēmējdarbības vide. Tomēr politisko spēku, kuri pretendē uz iekļūšanu nākamajā Saeimā, 4000 zīmju programmās par šiem svarīgajiem aspektiem var neiegūt skaidras atbildes. To, ka visiem patiktu mazākas nodokļu likmes un vairāk naudas valsts makā, ko sadalīt, var saprast, bet šīs divas lietas kopā nelīmējas. Mazāki nodokļi nozīmē arī mazāk naudas valsts makā, ko politiķiem pārdalīt.

«Ir politiskie spēki, kuri savās 4000 zīmju programmās raksta konkrēti, un ir citi, kuri nekādus skaitļus nenorāda, bet tikai nosauc principu, ar kuru katrs var saprast visu, ko vēlas, un vienlaikus tādējādi izvairās no «lamatām», kurās varētu iekrist pēc nākamajām vēlēšanām, jo vēlētāji vai konkurentu partiju pārstāvji varētu «painteresēties» par to, kā tad veicies ar solītā izpildi,» izlasot visu 13. Saeimas vēlēšanām pieteikto 16 politisko spēku programmas, secina nodokļu eksperts Ainis Dābols. Viņš atzīst, ka lietpratējiem ir pagrūti izlobīt ne tikai iespējamās nodokļu izmaiņu aprises, bet arī to, kur tiks ņemta nauda valsts makā, ja tiek piedāvāts samazināt patēriņa nodokļu likmes, vienlaikus palielinot asignējumus vairākām svarīgām jomām, piemēram, veselības aprūpei. «Tā vien šķiet, ka politisko spēku programmas vairāk atgādina labo nodomu protokolu, kas pretendē uz «piena upēm ķīseļa krastos» un «kā var nesolīt», nevis reālus pasākumus, ko un kā darīt valsts maka papildināšanai, vienlaikus nodrošinot vairāk naudas makā katram cilvēkam Latvijā,» norāda A. Dābols. Viņaprāt, politisko spēku ietverto 4000 zīmju programmā var vērtēt arī no tādām pozīcijām: partijas, kuras domā, ka būs pie varas, un tās, kuras īsti necer nokļūt varas dalītāju pulciņā. «Tās politiķu apvienības, kuras cer nokļūt nākamās valdības veidotāju kompānijā, ar konkrētiem nodokļu likmju solījumiem neaizraujas, savukārt tās, kurām jau iekļūšana nākamajā Saeimā būtu uzskatāma par izcilu sasniegumu, sola krietni vairāk, jo lielākoties, ja tās tur iekļūs, visticamāk, sēdēs opozīcijā, un līdz ar to solījumu izpilde tik un tā būs problemātiska, lai neteiktu – neiespējama,» tā A. Dābols.

Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā.

«Sakarā ar ārkārtējo situāciju Ukrainā, draudiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, mūsu tautiešiem, Krievijas Federācijas militārā kontingenta personālsastāvam, kas atbilstoši starptautiskajiem līgumiem dislocēts Ukrainā (Krimas Autonomajā Republikā), pamatojoties uz Krievijas Konstitūcijas 102.panta 1.daļas punktu «g», iesniedzu Krievijas Federācijas Federālajā Padomē lūgumu par Krievijas Federācijas bruņoto spēku izmantošanu Ukrainas teritorijā līdz sabiedriski-politiskās situācijas normalizācijai šajā valstī,» paziņoja Kremlis.

Pirms tam Federālā Sapulce vērsās pie Putina, norādot, ka atteikšanās pildīt 21.februāra vienošanos par situācijas normalizāciju Ukrainā rada reālus asinsizliešanas draudus Ukrainas austrumu un dienvidu apgabalos un humānas katastrofas briesmas visā valstī.

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Jaunā parauga Latvijas pilsoņu pases dizainu izstrādājuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) speciālisti un vācu dizaineri.

PMLP preses pārstāve Laura Laiva aģentūrai LETA pastāstīja, ka PMLP Personu apliecinošu dokumentu departamenta amatpersonas izstrādāja pases dizaina koncepciju, kas tika nosūtīta uz Vāciju pasu sagatavju ražošanas uzņēmumam Giesecke&Devrient GmbH. Šis uzņēmums uzvarēja iepirkuma konkursā par pasu sagatavju izgatavošanu.

Pasu sagatavju dizains ir PMLP un pasu ražotāju kompānijas dizaineru kopdarbs. PMLP sniedza savu skatījumu uz dizaina elementiem un sadarbībā ar vāciešiem strādāja tikai pie viena dizaina varianta. Darba procesā tika izstrādāti vairāki varianti atsevišķiem pases elementiem, bet ne dizainam kopumā.

Ceturtdien Lielvārdē notika Gaisa spēku aviācijas bāzes lidlauka atklāšana dienas un nakts vizuālo lidojumu operācijām - tas nozīmē, ka, saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem un neizmantojot papildu navigācijas sistēmas, Lielvārdes lidlaukā varēs nolaisties helikopteri un mazas un vidējas klases lidmašīnas, informē Aizsatrdzības ministrija.

Pēc lidlauka atklāšanas pirmo reizi Lielvārdes lidlauka skrejceļu skāra četras kaujas lidmašīnas - divas Portugāles F-16 un divas Kanādas CF-188.

«Šī ir liela diena bruņotajiem spēkiem, Gaisa spēku aviācijas bāzei, Latvijai un visai Aliansei – Lielvārdes lidlauks ir kļuvis militāri operacionāls to uzdevumu veikšanai, ko mēs esam noteikuši sev mūsu valsts aizsardzībai un ko mums ir noteikusi dalība Aliansē,» ar šādiem vārdiem Gaisa spēku aviācijas bāzes lidlauku atklāja NBS komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Komandieris atgādināja, ka lidlauks jau ir pārbaudīts pirms trim nedēļām - septembra sākumā te notika mācības Steadfast Javelin II, kur nakts laikā vizuālās nosēšanās režīmā Lielvārdē nolaidās stratēģiskās transporta lidmašīnas no Ramšteinas, kas atveda uz Latviju bruņumašīnas. «Tas ir svarīgākais pierādījums mūsu un Alianses spējām nodrošināt strauju sabiedroto spēku ienākšanu Latvijas teritorijā, ja rastos tāda nepieciešamība. Kā mums māca Ukrainas krīze - laiks šādās situācijās ir izšķirošs - un iespēja uzņemt sabiedrotos pēc iespējas ātrāk ir ļoti nozīmīga aizsardzības spēja,» sacīja ģenerālleitnants R.Graube.

Imigrācija Lielbritānijā sarukusi līdz zemākajam līmenim pēdējo sešu gadu laikā, liecina ceturtdien publiskotie valdības statistikas dati.

Šo samazinājumu pamatā izraisījis to Eiropas Savienības (ES) pilsoņu skaita kritums, kas ieceļo Lielbritānijā, lai strādātu.

Britu mediji vēsta, ka valstī ieceļojošo citu ES dalībvalstu pilsoņu skaits ir zemākais kopš 2003.gada, un to ES pilsoņu skaits, kas no Lielbritānijas izceļojuši ir par 48 000 lielāks par ieceļojušo skaitu.

"Imigrācija no ES ir mazinājusies kopš 2016.gada," kad notika referendums par izstāšanos no bloka, norāda Nacionālais statistikas birojs (ONS).

Kopš jūnija no Lielbritānijas izceļojis 151 000 ES pilsoņu, un tas ir augstākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā.

Tajā pašā laikā neto imigrācija no citām valstīm pēdējo sešu gadu laikā ir pamazām pieaugusi, jo arvien lielāks skaits ārpus ES esošo valstu pilsoņu ierodas Lielbritānijā, lai studētu.

85% no visiem ārzemniekiem, kuri pameta Latviju pēdējo četru gadu laikā, bija Krievijas pilsoņi.

Vērtējot 50 lielāko Latvijas iedzīvotāju valstspiederības grupu skaitliskā lieluma izmaiņas pēdējo četru gadu laikā, var secināt, ka skaitliski visvairāk samazinās Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu skaits.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu apkopojums par Fizisko personu reģistrā iekļauto informāciju liecina, ka 2019. gada 1. janvārī reģistrā bija iekļauti 1775,8 tūkstoši Latvijas pilsoņu, bet 2023. gada 1. janvārī Fizisko personu reģistrā iekļauto Latvijas pilsoņu skaits bija samazinājies par 41,3 tūkstošiem (-2,3%), nokrītot līdz 1734,6 tūkstošiem. Vēl straujāk samazinājās Latvijas nepilsoņu skaits. 2019. gada sākumā reģistrā bija 224,7 tūkstoši Latvijas nepilsoņu.

Arvien vairāk cittautiešu vēlas palikt dzīvot Latvijā, noskaidrots pētījumā par trešo valstu pilsoņu portretu Latvijā.

Pēdējo gadu laikā gan termiņuzturēšanās atļauju (TUA), gan pastāvīgo uzturēšanās atļauju (PUA) īpašnieki arvien biežāk plāno palikt Latvijā ilgāku laiku vai pavisam. Pētījumā norādīts, ka 2009.gadā palikt Latvijā uz dzīvi vēlējās 33,2% TUA īpašnieku, savukārt šogad to vēlējās jau 52,3%.

Aptuveni 11 reizes sarucis to TUA īpašnieku skaits, kuri Latvijā vēlētos uzturēties ne ilgāk par vienu gadu.

Savukārt PUA īpašnieku vidū šogad Latvijā uz dzīvi vēlējās palikt 81,1%.

Pētījumā noskaidrots, ka 60% trešo valstu pilsoņu ar TUA un PUA jūtas saistīti ar Latviju. Piederības sajūtu Latvijai ietekmē uzturēšanās ilgums Latvijā un latviešu valodas mācīšanās pieredze.

Latvijas faktu februārī veiktajā aptaujā Valsts prezidents Andris Bērziņš, kuru pozitīvi vai drīzāk pozitīvi vērtē 55,6% aptaujāto pilsoņu un gandrīz tāpat - arī visi respondenti, popularitātes ziņā ir apsteidzis premjeru Valdi Dombrovski un Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (abi Vienotība).

Par to šodien vēsta laikraksts Diena.

Valdības vadītāju pozitīvi vai drīzāk pozitīvi vērtējot 50% pilsoņu un 47,3% no visiem aptaujātajiem, bet Saeimas priekšsēdētāju - 35,8% pilsoņu un 33,7% no visiem respondentiem.

Drīzāk negatīvi vai negatīvi par Valsts prezidentu izteikušies 29,2% pilsoņu, par premjeru - 40,8%, bet par Saeimas priekšsēdi - 44,8% pilsoņu.

Valsts prezidents A. Bērziņš ir nodrošinājis sev pozitīvu vērtējumu ne tikai ar savu amatu, kas vienmēr bijis sabiedrībai pievilcīgs, bet arī ar to, ka viņš savā ziņā ir «emocionāli tiešs un nepastarpināts». Valsts prezidents nav runātājs, bet varbūt tieši ar to, ka «nav sagatavots un iepakots, daudziem cilvēkiem ir pievilcīgs», Dienai pieļāvis Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis. Uz premjeru V. Dombrovski, viņaprāt, varētu attiecināt apzīmējumu «stabilitātes garants», kaut arī šiem vārdiem ir specifiska pieskaņa un V. Dombrovskis sevi tā nesauc, bet daļa sabiedrības viņu tieši tā uztverot, norādīja A. Freimanis.

Tikai 16% Latvijas pilsoņu uzskata, ka lietas Latvijā pašreiz virzās pareizā virzienā, 61% Latvijas pilsoņu uzskata, ka Latvijā lietas virzās nepareizā virzienā, savukārt piektā daļa (19%) pilsoņu nepiekrīt ne vienam, ne otram variantam.

To atklāj Eirobarometra pētījums, kuru tirgus, mediju un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia veica 2011.gada pavasarī.

4% aptaujāto nav konkrēta viedokļa jautājumā par lietu virzību Latvijā.

Savukārt Latvijas pilsoņi ir ievērojami pārliecinātāki par pareizu lietu virzību Eiropas Savienībā – 40% Latvijas pilsoņu uzskata, ka Eiropas Savienībā lietas virzās pareizā virzienā. Piektā daļa (22%) uzskata, ka lietas virzās nepareizā virzienā, tikpat daudz (23%) nepiekrīt ne vienam, ne otram viedoklim. 15% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Kopumā Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi ievērojami biežāk nekā Latvijas pilsoņi pārliecināti par lietu pareizu virzību savā valstī – attiecīgi 28% uzskata, ka valstī lietas virzās pareizā virzienā, savukārt 51% ES valstu pilsoņu uzskata, ka lietas valstī virzās nepareizā virzienā.

Tautas nobalsošanā par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē līdz pulksten 20 piedalījās vairāk nekā 981 tūkstoši pilsoņu jeb 63,55% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Vidzemē līdz pulksten 20 bija nobalsojuši vairāk nekā 275 tūkstoši pilsoņu jeb 67,30% balsstiesīgo, Latgalē – vairāk nekā 130 tūkstoši balsstiesīgo jeb 55,27% no kopējo balsstiesīgo skaita, Kurzemē – vairāk nekā 134 tūkstoši pilsoņu jeb 65,66% no kopējā vēlētāju skaita, savukārt Zemgalē divas stundas pirms iecirkņu slēgšanas referendumā piedalījās 147 tūkstoši pilsoņu jeb 63,42% balsstiesīgo. Rīgā referendumā nobalsojuši vairāk nekā 294 tūkstoši pilsoņu jeb 72,07% balsstiesīgo.

Jau rakstīts, ka saskaņā ar CVK datiem līdz pulksten 16 referendumā piedalījusies vairāk nekā puse (51%) balsstiesīgo. Līdz pulksten 12 bija nobalsojuši 27% balsstiesīgo, bet pirmajā stundā kopš vēlēšanu atvēršanas – 1,65% balsstiesīgo.