Pašnāvību skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu pasaulē kopš 1990.gada ir samazinājies par apmēram trešo daļu, liecina ceturtdien publicēti analīzes dati, kas arī parāda lielu atšķirību starp pašnāvnieku vīriešu un pašnāvnieču sieviešu skaitu.

ANO Pasaules veselības organizācija (WHO) uzskata pašnāvību par svarīgu sabiedriskās veselības problēmu un lēš, ka sevi nogalina vismaz 800 000 cilvēku gadā.

Lai gan pašnāvību reģistrācija dažādās valstīs atšķiras, organizācija «Global Burden of Disease», kas seko visiem zināmajiem nāves cēloņiem pa atsevišķām valstīm, ir izstrādājusi datu modeļus, kas skaidri parāda pašnāvību skaita attiecībā pret iedzīvotāju skaitu lejupejošu tendenci pasaules mērogā.

Žurnālā BMJ publicētā pētījumā tiek lēsts, ka 2016.gadā pašnāvību izdarīja 817 000 cilvēku – par 6,7% vairāk nekā 1990.gadā.

Tā kā pasaules iedzīvotāju skaits pēdējos trijos gadu desmitos ir krasi pieaudzis, tad pašnāvību skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu ir samazinājies no 16,6 līdz 11,2 pašnāvībām uz 100 000 cilvēkiem, kas nozīmē kritumu par 32,7%.

2019. gads Latvijā veselības aprūpē ir pasludināts par psihiskās veselības gadu. Tā nav tikai formalitāte, jo ir izstrādāts Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.–2020. gadam ar papildu finansējumu

Pasākumu īstenošanai šogad plānoti 6,7 miljoni eiro. Savukārt 2020. gadam papildus nepieciešams 20,1 miljons eiro.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā centra Veldre vadītājs Māris Taube teic, ka priecē tas, ka plāna ietvaros ir vairāki konkrēti pasākumi, kurus jau izjūt pacienti, piemēram, kompensējamo zāļu klāsta paplašināšana un rindu samazināšana pie speciālistiem.

Antidepresanti nerada atkarību

Psihiskie traucējumi, īpaši vieglā formā, kas saistīti ar stresu vai pārejošu depresiju, ir aizvien izplatītāki mūsdienu sabiedrībā. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) min, ka Eiropas Savienībā (ES) ik gadu 30 miljoni cilvēku cieš no depresijas. Latvijā ar šo slimību slimo viens no 14 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Zīmīgi, ka depresija ir viens no biežākajiem darba nespējas cēloņiem Eiropā. Atšķirībā no pašnāvībām depresija divreiz biežāk ir sastopama sieviešu vidū. Tas tikai nozīmē, ka depresija, kas ir, piemēram, stresa izraisīta, var skart ikvienu no mums. Tādēļ ir tik nozīmīgi runāt par psihisko veselību, jo satraucoši ir tas, ka, saskaņā ar SPKC datiem, Latvijā lielākā daļa cilvēku, kas cieš no depresijas, pēc palīdzības nevēršas, maldīgi uzskatot, ka paši spēs tikt galā ar «rakstura vājumu». Turklāt Latvijā valsts apmaksātu psihiatra pakalpojumu, atšķirībā no citiem speciālistiem, var saņemt bez ģimenes ārsta nosūtījuma. M. Taube gan uzsver, ka sabiedrība noteikti kļūst zinošāka un aizspriedumi pret psihiatru apmeklējumu mazinās. Iejūtīgāka un saprotošāka ir arī ģimenes, radu un draugu attieksme.

Eksperti un Db lasītāji iesaka, kā tikt galā ar krīzes radītajām drūmajām emocijām.

«Būt kritiskam pret sevi un laikā mācēt apstāties. Ja būsim vērīgi pret sevi, tad sapratīsim, ka kaut kas jāmaina, jādara savā labā. Cilvēks nedrīkst iet un darboties, līdz krīt, pārprasta pienākuma apziņa un kompleksu vadīta rīcība agrāk vai vēlāk novedīs pie saslimšanas. Par sevi atbildīgi cilvēki, kuri vienmēr uzvedas atbilstoši savām sajūtām, vajadzībām, spējām, nedarot sev pāri, populācijā ir tikai 10 %. Pārējie deviņdesmit darbojas citu iemeslu vadīti. Jauns cilvēks ar teicamnieka sindromu būs gatavs strādāt ilgas darba stundas katru dienu. Tomēr rodas jautājums - cik ilgi viņš izturēs,» uzskata ārste homeopāte Inguna Vecvagare.

Pēdējo nedēļu laikā Latvijas un pasaules medijos izskanējušas vairākas ziņas par pašnāvību gadījumiem, kas saistītas ar pārmaiņām darba vietā vai personu finansiālā stāvokļa pasliktināšanos. Piemēram, France Telecom pēdējo 18 mēnešu laikā piedzīvojis 24 pašnāvības, savukārt Ludzā pašnāvību izdarījuši divi bijušie policisti.

Lai cik tas dīvaini neizklausītos, jāatzīst, kaFrance Telecom pašnāvību statistika neatšķiras no Francijas nacionālās statistikas, kas šķietami norāda uz to, ka satraukumam nebūtu pamata. Mediji ziņo arī par to, ka Ludzas bijušo policistu pašnāvības visticamāk saistītas ar personiskiem, nevis ar darbu saistītiem iemesliem, jo abi atstājuši darbu policijā jau pirms vairākiem gadiem.

Tomēr vēlos uzsvērt, ka pašnāvība ir galējā izpausme cilvēka depresīvajam un nospiestajam stāvoklim, vienalga, kādi būtu tās iemesli. Tas nozīmē - lai arī šobrīd sabiedrībā arvien pieaug to cilvēku skaits, kas cieš no depresijas, viņi tomēr neizvēlas tik galēju risinājumu šai situācijai.

Džeimss Makdonalds (James McDonald), Rockefeller & Co ģenerāldirektors, kurš pārzināja ievērojamu ģimeņu finanšu resursus, iespējams, izdarījis pašnāvību.

56 gadus vecais Makdonalds atrasts miris ar šāvienu galvā ASV Masačūsetsas štata Darmutas pilsētā savā automašīnā. Policija apgalvo, ka pazīmes vedina domāt par pašnāvību. Sākta izmeklēšana.

Mirušā draugi un radi apgalvo, ka Džeimsa Makdonalda pašnāvība viņiem ir absolūts pārsteigums, jo nekas nav vedinājis domāt, ka viņš tam gatavojies. Kompānijas uzņēmējdarbība bijusi veiksmīga, tāpēc pašnāvības iemesls nevarētu būt viņa profesionālā darbība.

Kompāniju Rockefeller & Co Džons Rokfellers izveidoja 1882. gadā. Pašlaik kompānija pārvalda aptuveni 28 miljardus ASV dolāru. Džeimss Makdonalds kompāniju vadīt sāka 2000. gadā.

Tieši ar Makdonaldu speciālisti saistīja Ņujorkas firmas izaugsmi, ko Rokfellers nodibināja 1882. gadā. Rockfeller&Co tika izveidota kā neliela kompānija dinastijas kapitāla pārvaldīšanai, taču ar laiku tā kļuva par ievērojamu investīciju pārvaldīšanas grupu ar kopējo aktīvu apjomu teju 28 miljardu USD apjomā.

Mobilā lietotne "AntiLand" četrarpus gadu laikā kopš 2015. gada vidus lejupielādēta vairāk nekā 23 miljonus reižu un šobrīd tai ir aptuveni 20 miljoni unikālo lietotāju.

"Ir cilvēki, kam ir vairāk nekā viens profils, tāpēc domāju, ka unikālie lietotāji ir apmēram 20 miljoni. Sarunas tiek uzskatītas par aktīvām, ja ir bijusi vismaz viena ziņa mēneša laikā, un šobrīd mums ir 50 miljoni aktīvu sarunu un apmēram simt tūkstoši aktīvu grupu čatu. Lielākā daļa no tiem ir slēgtas sarunu grupas, kur cilvēki sarunājas ar draugiem, ko satikuši aplikācijā, un izveidojuši atsevišķu čatu," stāsta Niks Haļavins, mobilās lietotnes "AntiLand" izstrādātājs. Sākotnēji tās nosaukums bija "AntiChat", bet viņš ir pārliecināts, ka tā ir kas vairāk par tērzēšanas aplikāciju, tāpēc jau vairākus gadus tā zināma ar nosaukumu "AntiLand".

Francijā simtiem lauksaimnieku otrdien ar traktoriem sapulcējušies uz protestiem pret normām, cenu kariem un globāliem tirdzniecības līgumiem, kas zemnieku skatījumā traucē viņiem gūt peļņu un ir vainojami pašnāvību skaita pieaugumā lauksaimniecības sektorā.

Lemānā, Francijas rietumos, lauksaimnieki izgāza sienu un uzraka rotācijas apli pie reģionālās valdības ēkas. Lemānā protesti sākās jau aizvadītajā naktī.

Tie ir otrie masu protesti šomēnes. 8.oktobrī 10 000 zemnieku Francijā bloķēja ceļus.

«Mēs pieprasām beigt (..) padarīt mūsu darbu arvien sarežģītāku un sarežģītāku, pārtraukt bāzt sprunguļus mūsu riteņos un vainot mūs par visu,» norādīja Jauno lauksaimnieku asociācijas prezidente Gāra departamentā Delfīna Fernandesa. "Katru dienu lauksaimnieki atņem sev dzīvību, un izskatās, ka Emanuela Makrona valdība nezina par problēmu,» viņa piebilda.

Francijas veselības aizsardzības dienesti jūlijā apstiprināja, ka 2015.gadā pašnāvību izdarījuši 605 lauksaimnieki. Par pēdējiem gadiem šādi dati pagaidām nav pieejami. Laikā no 2007.gada līdz 2011.gadam pašnāvību izdarīja vidēji 150 lauksaimnieki gadā. Pēdējās nedēļas mediji pievērsuši uzmanību šai problēmai, lielā mērā pateicoties popularitāti ieguvušajai filmai «Au Nom de la Terre», kurā atspoguļots patiess stāsts par lauksaimnieku, kuru līdz pašnāvībai noveda arvien pieaugošās prasības viņa darbības sektorā. Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Vupertāles vides institūts ir izveidojis videi draudzīgo automobiļu sarakstu, kur pirmajās vietās savās automobiļu klasēs pagaidām dominē Honda un Toyota hibrīdi.

Institūta izveidotajā sarakstā kopumā iekļauti 100 dažādu marku modeļi, kuri ir nopērkami Vācijas tirgū. Kā jau to varēja paredzēt, uzvaras laurus savās automobiļu klasēs plūca Honda Insihgt, Toyota Prius un Lexus RX 450 h. Interesanti, ka limuzīnklasē japāņu tehnoloģijas ir cietušas sakāvi, proti, Lexus LS 600 h ir ierindots tikai trešajā pozīcijā, kapitulējot gan Mercedes S 400 Hybrid, gan BMW 730 d priekšā. Pats galvenais šī pētījuma secinājums, ka neatkarīgi no automašīnas klases, videi draudzīgo modeļu skaits ar katru gadu palielināšoties. Par to liecina autoražotāju milzīgā aktivitāte, kuri pēdējo gadu laikā ceļ galdā arvien jaunas tehnoloģijas, neaprobežojoties tikai ar benzīna un elektromotora hibrīdiem, bet turpinot, piemēram, attīstīt arī iekšdedzes dzinēju izmantošanas iespējas, īpaši tas attiecas uz vācu autoražotājiem. Jebkurā gadījumā, vides aizsardzība ilgtermiņā Eiropā solīšot jaunus modeļus arī nākotnē, kas turpmākajos gados būtu arī finansiāli pieejamāki plašai pircēju auditorijai.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Par Rīgas pašvaldības lēmumu Rīgas vēsturiskajā centrā aizliegt 42 azartspēļu zāles azartspēļu rīkotāji ir gatavi ar pašvaldību tiesāties līdz pat Eiropas tiesu līmenim, šodien Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā paziņoja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) vadītājs Ģirts Ludeks.

Komitejas sēdē 14.jūnijā atkal tika spriests par turpmāko azartspēļu likteni Rīgā. Tā kā pērn rudenī Rīgas dome jau pieņēma lēmumu par 42 spēļu zāļu likvidēšanu Rīgas vēsturiskajā centrā, ziņojumu sāka domes Juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Liepiņš. Viņš pastāstīja, ka patlaban tiesā atrodas 40 lietas pret pašvaldību, kas saistītas ar šo lēmumu. «Divas lietas ir apvienotas un viena izbeigta pēc paša iesniedzēja lēmuma. Pirmajā instancē ir izskatītas jau 25 lietas un 13 no tām spriedumi ir par labu pašvaldībai. Sešas lietas ir nonākušas līdz apgabaltiesai,» sacīja Liepiņš.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Ilze Purmale pastāstīja, ka patlaban pēc objekta statusa un atrašanās vietas atbilstošas Rīgas teritorijas plānojumam no 2006.-2018.gadam ir 108 spēļu zāles. 93 no tām atbilst objekta statusam, bet 15 esošās zāles jau tagad neatbilst objekta statusam. Taču balstoties uz pirmo Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030.gadam redakciju, nākotnē atbilstošas būs vien 36 zāles, jo jaunajā plānojumā spēļu zāles būs atļauts izvietot tikai jauktas apbūves centra teritorijās.

Francijas darba ministrs Ksavjē Darkoss (Xavier Darcos) tiksies ar valsts galvenā telekomunikāciju uzņēmuma vadītāju, lai runātu par lielo pašnāvību skaitu, ko izdarījuši uzņēmuma darbinieki, vēsta BBC.

Kopš 2008.gada sākuma sev dzīvību ir atņēmuši divdesmit trīs France Telecom darbinieki.

Arodbiedrības tajā vainojot stingrās menedžmenta metodes, savukārt France Telecom norāda, ka pašnāvību skaits nav nekas neparasts, ņemot vērā lielo uzņēmuma darbinieku skaitu.

Pēdējā no pašnāvībām notika piektdien France Telecom birojā Parīzē. No dzīves šķīrās kāda 32 gadus veca sieviete. Trešdien kāds 49 gadus vecs vīrietis iedūra sev vēderā nazi sanāksmes laikā, kurā, kā viņš pats stāstījis, viņš ticis pazemināts amatā. Vīrietis šobrīd ārstējas slimnīcā.

Francijas telekomunikāciju uzņēmuma France Telecom pašmāju biznesa vadītājs Luis - Pjērs Venē (Louis-Pierre Wenes) atkāpies no amata, ziņo MarketWatch. Viņa atkāpšanās no amata saistīta ar lielo darbinieku pašnāvību skaitu, kā rezultātā kompānija saņēmusi prāvu kritiku par pielietotajām vadības metodēm.

Pēdējās no pašnāvībām, kā arī pašnāvību mēģinājumi, plaši atspoguļoti arī medijos.

18 mēnešu laikā pašnāvības izdarījuši 24 uzņēmuma darbinieki. Arodbiedrības uzskata, ka tajā vainojama kompānijas restrukturizācija un pielietotās vadības metodes.

Db.lv jau rakstīja, ka nesen no dzīves šķīrās kāda 32 gadus veca France Telecom darbiniece, kura ofisā izleca pa logu. Dažas dienas pirms tam kāds 49 gadus vecs France Telecom darbinieks iedūra sev vēderā nazi sanāksmes laikā, kurā, kā viņš pats stāstījis, viņš ticis pazemināts amatā. Savukārt 53 gadus veca uzņēmuma darbiniece nesen centās izbeigt savu dzīvi, pārdozējot barbiturātus. Visi trīs šie darbinieki pirms tam informēti par izmaiņām darbā.

Kāds jauns Ķīnas strādnieks, kurš tiek turēts aizdomās par iPhone ceturtās paaudzes prototipa zādzību, izdarījis pašnāvību, ziņo BBC.

25 gadus vecais Sun Danyong strādāja Foxconn, kas ir viens no Apple lielākajiem ražotājiem.

S. Danyong izlecis pa 12 stāvus augstas ēkas logu.

Strādnieka bijušie klasesbiedri sacījuši, ka izmeklēšanas laikā viņu situši drošības darbinieki, pārmeklēta viņa māja.

Apple izplatījis paziņojumu, kurā norāda, ka kompāniju sarūgtina strādnieka nāve un ka tā gaida izmeklēšanas rezultātus.

Strādājot Foxconn, S. Danyong bijis atbildīgs par 16 iPhone prototipu nosūtīšanu Apple. Viens no tiem pazuda. Strādnieks par to ziņoja kompānijai, kas sāka izmeklēšanu. Pēc trīs dienām S. Danyong izdarīja pašnavību.

Divas nedēļas pēc šokējošās vadītāja Karstena Šlotera (Carsten Schloter) pašnāvības telekomunikāciju gigants Swisscom informējis par darbības rezultātiem gada pirmajos sešos mēnešos, ziņo thelocal.ch.

Tie liecina par peļņas kritumu 10 procentu apmērā.

Šveices lielākā telefonu kompānija par 49 gadus vecā Šlotera pēcteci izlemšot līdz gada beigām. Uzņēmums, kura lielākā daļa pieder valstij, esot izveidojis komiteju, kurai jālemj par nākamo vadītāju.

Šlotera bijušais vietnieks Urs Šaeppi (Urs Schaeppi) vada kompāniju kopš 23. jūlija, kad Šloters tika atrasts miris.

Dubaijas ambiciozais projekts «Pasaule» (The World) – aptuveni 300 mākslīgās salas, kas izvietotas pasaules kontinentu formā piedzīvo nopietnas finansiālas problēmas.

Kā raksta portāls Timesonline, Anglija ir pamesta, Austrālija un Jaunzēlande ir saplūdušas kopā, bet cilvēks, kurš iegādājās Īriju, ir izdarījis pašnāvību.

«Pasauli» tika plānots radīt bagātajiem un slavenajiem. Projektu apvija baumas par virkni slavenu aktieru, dziedātāju un uzņēmēju plāniem iegādāties daļu no pasaules kartes. Tā vietā šis projekts kļuvis par dārgāko kuģotāju draudu pasaulē.

Dubaijas daudzmiljonu projekts ir ieguvis aprises, tomēr lagūnas iekšpusē darbs ir pilnībā apstājies. «Pasaules» karte šobrīd sastāv no smilšainiem pleķiem.

Tie, kas ieguldīja līdzekļus šajā pasaules ambiciozākajā būvniecības projektā, patiesība nebija slavenības, bet gan investori. Džons Odolens, kurš iegādājās Īriju 2007. gadā par 38 miljoniem ASV dolāru, izdarīja pašnāvību šī gada sākumā. Citiem investoriem, kas, ieguldot projektā, cerēja nopelnīt, ir maz cerību gūt peļņu.

2021. gada sākumā Latvijā bija 877,1 tūkst. nodarbināto jeb 55,2 % no visiem darbspējas vecumu sasniegušajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

No visiem nodarbinātajiem 296,9 tūkst. (33,9 %) dzīvoja Rīgā, 181 tūkst. (20,6 %) dzīvoja Pierīgā, 106,5 tūkst. (12,1 %) Latgalē, 104,7 tūkst. (11,9 %) Kurzemē, 103,4 tūkst. (11,8 %) Zemgalē un 84,5 tūkst. (9,6 %) Vidzemē.

Visaugstākais nodarbinātības līmenis 15 un vairāk gadu vecu iedzīvotāju vidū bija Pierīgā – 58,8 %, it īpaši Mārupes, Ādažu un Ķekavas novados, kur nodarbināti ir attiecīgi 65,7 %, 64,4 % un 64,1 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā, kas saistāms ar lielāku īpatsvaru arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā. Savukārt zemākais nodarbināto īpatsvars bija Latgalē – 48,8 % (Ludzas novadā nodarbināti ir vien 46,6 % iedzīvotāju šajā vecumā).

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Latvijas pārstāvniecībās šogad pieaudzis saņemto vīzu pieteikumu skaits, kas skaidrojams gan ar papildus piešķirto finansējumu konsulārā dienesta stiprināšanai, gan ar to, ka Latvija kļūst aizvien populārāka kā tūrisma galamērķis, informēja Ārlietu ministrijas pārstāvji.

Šī gada novembrī vien saņemto vīzu pieteikumu skaits pieaudzis par 47%, salīdzinot ar pagājušā gada novembri, vīzu nodevās iekasējot par 76,9 tūkstošiem latu vairāk nekā pērn šajā laikā.

Attiecīgi šogad novembrī saņemti 10,9 tūkstoši vīzu pieteikumu, savukārt pērn 7,4 tūkstoši vīzu pieteikumu. Vīzu nodevās šogad novembrī iekasēti 277 tūkstoši latu, bet pērn – 200 tūkstoši latu.

Vislielākais vīzu pieteikumu skaita pieaugums novembrī bijis vēstniecībā Krievijā - par 83%. Vēstniecībā Ukrainā vīzu pieteikumu skaits palielinājies par 34%, bet vēstniecībā Baltkrievijā – par 18%.

2016. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 969 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. 2015. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,86 % jeb 17,1 tūkst., salīdzinājumam 2014. gadā iedzīvotāju skaits saruka par 0,77% jeb 15,4 tūkst.

Reģionu griezumā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgas reģionā (par 0,5 tūkst. jeb 0,14 %). Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums joprojām bija Latgales reģionā – par 5,6 tūkst. jeb 2 %. Iedzīvotāju skaits Kurzemē samazinājās par 3,8 tūkst., Vidzemē – par 3,2 tūkst. un Zemgalē – par 2,8 tūkst. Iedzīvotāju skaits saruka arī visās republikas pilsētās, visvairāk – Rīgā (par 2 258 cilvēku), Daugavpilī (1 149), Liepājā (631), Rēzeknē (572), bet vismazāk – Jelgavā (135).

Pērn 17 no 110 Latvijas novadiem iedzīvotāju skaits pieaudzis, un 14 no tiem bija Pierīgas reģiona novadi. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes (par 1 093 cilvēkiem vairāk), Ķekavas (306), Garkalnes (244), Ādažu (204), Salaspils (176), Carnikavas (169), Babītes (154) novadā. No minētajiem 17 novadiem 16 novados vairāk iedzīvotāju ieceļoja nekā izceļoja, bet 11 novados dzimstība pārsniedza mirstību.

2015. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 986 100 iedzīvotāju – par 15,4 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Iedzīvotāju skaits 2014. gadā saruka lēnāk (kritums par 0,77%) nekā 2013. gadā (1,10%). Reģionu griezumā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgas reģionā (par 0,6 tūkst.). Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgales reģionā – par 4,7 tūkst.

Iedzīvotāju skaits Kurzemē samazinājās par 3,3 tūkst., Vidzemē – par 2,9 tūkst. un Zemgalē – par 2,7 tūkst. Iedzīvotāju skaits saruka visās republikas pilsētās, visvairāk – Rīgā (par 2361 cilvēku), Daugavpilī (968), Liepājā (801), bet vismazāk – Jūrmalā (104).

Pērn tikai 12 no 110 valsts novadiem iedzīvotāju skaits pieaudzis, un tie visi ir Pierīgas reģiona novadi. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes (par 793 cilvēkiem vairāk), Ķekavas (295), Siguldas (205), Salaspils (120), Ikšķiles (140), Babītes (170) un Ādažu (176) novadā. Neliels iedzīvotāju skaita pieaugums (līdz 50 cilvēkiem) bija arī Garkalnes, Baldones, Stopiņu, Carnikavas un Sējas novadā. No minētajiem novadiem pozitīvs migrācijas saldo bija 11 novados, bet pozitīvs dabiskais pieaugums deviņos novados.

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina Lursoft pētījums. Vienlaikus sarucis arī likvidēto uzņēmumu skaits.

Lursoft apkopotā informācija parāda, ka 2020.gada laikā reģistrēti 8938 jauni uzņēmumi, kas ir par 14,42% mazāk nekā 2019.gadā. Tiesa, kritumu uzrādījusi ne tikai jaunu uzņēmumu reģistrēšanas līkne, bet arī likvidēto uzņēmumu skaits, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn būtiski sarucis. Ja 2019.gada laikā Latvijā tika likvidēti nepilni 24 tūkstoši uzņēmumu, kas bija līdz šim lielākais likvidēto uzņēmumu skaits viena gada laikā, tad pērn to skaits sarucis par 51%, samazinoties līdz 11,69 tūkstošiem likvidētu uzņēmumu gada laikā.

Analizējot jaunu uzņēmumu reģistrēšanu pa mēnešiem, redzams, ka 2020.gada janvāris bijis ar pozitīvu tendenci un reģistrēts pat par 3% jaunu uzņēmumu vairāk nekā 2019.gada janvārī, savukārt februārī reģistrēts neliels, t.i., par 2,98%, kritums. Turpmākajos mēnešos līdz ar Covid-19 pandēmijas rezultātā izsludināto ārkārtas situāciju ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, jauni uzņēmumi reģistrēti ievērojami mazāk nekā 2019.gadā.

Pērn jūtami uzlabojušies trūcīgo rīdzinieku finansiālie apstākļi - trūcīgo personu skaits samazinājies par 19%, sociālo pabalstu saņēmēju skaits sarucis par 12%, savukārt pabalstos izmaksāti 20,2 miljoni latu, kas ir par 15% mazāk nekā 2011.gadā, liecina Rīgas domes Labklājības departamenta pārskats par 2012.gadu.

Trūcīgo rīdzinieku skaits samazinājies no 48 137 trūcīgām personām 2011.gadā līdz 38 933 trūcīgām personām 2012.gadā jeb kopumā par 19%. Trūcīgo personu skaits strauji sarucis tieši pēdējā pusgada laikā - ja no 2011.gada aprīļa līdz 2012.gada jūnijam trūcīgo personu skaits samazinājās vidēji par 2% mēnesī, tad, sākot ar 2012.gada jūliju, trūcīgo personu skaits samazinās vidēji par 6% mēnesī.

Pašvaldības sociālos pabalstus pērn saņēmušas 72 380 personas un ģimenes, kas ir par 10 128 rīdziniekiem jeb 12% mazāk nekā 2011.gadā, kad pabalstus saņēma 82 508 personas un ģimenes.

2012.gadā palielinājušies Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta un dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi pirms pabalstu saņemšanas. GMI pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi 2011.gada decembrī bija 23,51 lats vidēji vienai personai, bet gada laikā tie palielinājušies par 29%, sasniedzot 32,43 vidēji vienai personai 2012.gada decembrī. Savukārt dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi palielinājās no 51,66 vidēji vienai personai 2011.gada decembrī līdz 61,93 latiem 2012.gada decembrī.

Laikā, kad Eiropas Savienību (ES) skārusi krīze, pērn ES viesnīcās pavadīto nakšu skaits ir sasniedzis rekordu – 1,6 miljardus, kas ir par 3,6% vairāk nekā 2010. gadā, turklāt visvairāk viesnīcās pavadīto nakšu skaits ir pieaudzis Baltijas valstīs, Bulgārijā un Rumānijā, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pēdējās desmitgades laikā viesnīcās pavadīto nakšu skaits ES dalībvalstīs ir gan pieaudzis, gan samazinājies. 2003. gadā viesnīcās pavadīto nakšu skaits bija sasniedzis zemāko punktu, bet turpmākos četrus gadus pēc kārtas tas pieauga. 2008. un 2009. gadā viesnīcās pavadīto nakšu skaits ES dalībvasltīs samazinājās, bet 2010. gadā sāka pamazām atkopties, 2011. gadā sasniedzot jaunu rekordu kā rezidentu, tā nerezidentu viesnīcās pavadīto nakšu skaitā.

Viesnīcās pavadīto nakšu skaits pērn pieaudzis visās 27 ES valstīs, izņemot Itāliju. 2011. gadā visvairāk viesnīcās pavadīto nakšu ir bijis Spānijā (288 miljons nakšu, kas ir 7,8% pieaugums, salīdzinot ar 2010. gadu), Itālijā (249 miljoni nakšu, kas ir par 1,2% mazāk nekā gadu iepriekš), Vācijā, Francijā un Lielbritānijā. Šajās piecās ES dalībvalstīs pavadīto nakšu skaits apjoma ziņā veido 70% no kopējā viesnīcās pavadīto nakšu skaita visās ES dalībvalstīs.