TUA gadā piesaistīja 350 milj. eiro investīciju, kas ļāva nelikvidēt darba vietas un ģenerēja nodokļus; to darbība pašreizējā situācijā jāatjauno
Ja politiķi neko nedarīs, tad ekonomikas atdzišanas apstākļos var nākties šā gada valsts budžetā veikt konsolidāciju daudzu desmitu miljonu eiro apmērā, vēl jo vairāk, ja ES struktūrfondu programmas 2014.–2020. gadam šogad vēl īsti nedarbosies. Kā rīkosies politiķi, skaidru atbilžu nav, bet diskusija solās būt nežēlīga, jo vienā svaru kausā tiks likti iespējamie drošības riski un otrā – TUA ekonomiskie ieguvumi – darba vietas, nodokļi. Tā secināms pēc Dienas Biznesa rīkotās un kupli apmeklētās konferences «Termiņuzturēšanās atļaujas – Latvijas neizmantotā iespēja».
Politiķu «migla»
Nacionālās apvienības Saeimas deputāts Jānis Dombrava atzina, ka partija ir līdzatbildīga par (vieglprātīgo no biznesa viedokļa) TUA sliekšņa samazināšanu. «Jāspēj paskatīties ne tikai no biznesa, bet arī valsts viedokļa. Drošības policija atzinusi, ka TUA rada būtisku draudu Latvijas drošībai, ar šādiem vārdiem taču nemētājas. Mums nav jāpārdzīvo, ja kāds konkurētspējīgs biznesmenis bankrotē, bet jāstimulē būvniecības nozare kopumā,» konferences dalībieku neapmierinātības pavadīts, sacīja J. Dombrava. Savukārt Vienotības deputāts Vilnis Ķirsis pauda atbalstu nosacījumu atvieglošanai: «Jo pagājušajā gadā, kad tika pieņemti grozījumi Imigrācijas likumā, bija pavisam cita ekonomiskās attīstības perspektīva – nebija Krievijas jautājuma. Šis apstāklis mainīja spēles noteikumus, tagad tas spiež samazināt slieksni TUA saņemšanai,» atzīmēja V. Ķirsis.
Labs atbalsts
«Nekustamā īpašuma un būvniecības nozaru atbalsts, mīkstinot TUA programmas nosacījumus, ir īstermiņa risinājums, kas piemērojams tautsaimniecības atdzišanas fāzē, bet nekādā ziņā nevar kalpot kā ilgtermiņa izaugsmi nodrošinošs stūrakmens,» konferencē norādīja Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska. «Šobrīd, Latvijas ekonomikai strauji atdziestot, būtu īstais laiks tās sildīšanai izmantot iepriekšējos gados uzkrātās rezerves. Tā kā tādu nav, TUA nosacījumu mīkstināšana šķiet gandrīz vienīgais ekonomikas sildīšanas instruments. Diemžēl nav veiktas arī strukturālās reformas izglītības nozarē, kas ļautu cerēt ekonomikas attīstīšanos, kas bastīta uz zināšanām,» atzina A. Rutkovska.
Visu rakstu 350 miljoni eiro ekonomikas sildīšanai politiķu rokās lasiet 3. februāra laikrakstā Dienas Bizness.
#1/43
#2/43
#3/43
#4/43
#5/43
#6/43
#7/43
#8/43
#9/43
#10/43
#11/43
#12/43
#13/43
#14/43
#15/43
#16/43
#17/43
#18/43
#19/43
#20/43
#21/43
#22/43
#23/43
#24/43
#25/43
#26/43
#27/43
#28/43
#29/43
#30/43
#31/43
#32/43
#33/43
#34/43
#35/43
#36/43
#37/43
#38/43
#39/43
#40/43
#41/43
#42/43
