10% Īrijas iedzīvotāju nabadzības dēļ nevar atļauties pareizi sabalansētu uzturu, šis skaits sasniedzis augstāko līmeni sešu gadu laikā, informē baltic-ireland.ie.
Visbiežāk no tā ciešot bezdarbnieki, zemu apmaksāto darbu veicēji, invalīdi un cilvēki ar smagām slimībām, personas ar zemu izglītības līmeni un ģimenes, kuras audzina vairāk nekā trīs bērnus, kā arī viena vecāka ģimenes.
Aģentūras Safefood veiktā pētījuma rezultāti liecinot, ka no 2009. līdz 2010.gadam nepietiekamas pārtikas risks pieaudzis par 3%.
Šī problēma izraisot sekas gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Tūlītējs efekts no nepietiekama uztura ir, sākot no enerģijas trūkuma un koncentrēšanās grūtībām bērniem, līdz pat labklājības jautājumiem ikdienas dzīvē pieaugušajiem. Ilgtermiņā nepietiekams uzturs izraisa hroniskas slimības, piemēram, osteoporozi, diabētu, liekā svara problēmas un dažas vēža formas.
Pētnieki identificējuši trīs nepietiekama uztura pazīmes – nevar atļauties gaļu vai ekvivalentu veģetāru ēdienu katru dienu, ikdienā nav pieejamas siltas pusdienas, pēdējās nedēļās naudas trūkuma dēļ izlaistas ēdienreizes.
Safefood norāda, ka visbiežāk no nepietiekama uztura cieš bezdarbnieki, viņiem seko viena vecāka ģimenes, invalīdi un slimnieki, lielās ģimenes un ģimenes ar zemu ienākumu līmeni.
Iepriekšējos aģentūras pētījumos konstatēts, ka iedzīvotāju budžetā prioritāte tiek atvēlēta īres, apkures un degvielas izmaksām, savukārt pārtikas izdevumu lielums tiek uzskatīts par maināmu. Pētnieki secinājuši, ka cilvēku attieksme ir: galvenais, lai kaut kas būtu galdā, neskatoties uz pārtikas uzturvērtību, raksta baltic-ireland.ie.