Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas pasts" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei, teikts vēstulē.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Vēstulē skaidrots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn novembrī pieņēma lēmumu par AS "Latvijas Pasts" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Pamatojoties uz to Ministru kabinets (MK) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Satiksmes ministriju (SM) un LPIA izstrādāja un 14.jūlijā pieņēma noteikumus "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", kas nosaka procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

LPIA vēstulē uzsver, procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez vai ar papildu atbalstu un mērķi neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks 

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris," teikts vēstulē, norādot, ka projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,20 eiro.

LPIA ieskatā tā rezultātā zūd MK apstiprināto noteikumu anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 2020.gada jūlijā noteiktais mērķis - neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

"Šādas situācijas radīšana no "Latvijas pasta" puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam," teikts vēstulē.

Asociācija skaidro, ka, pirmkārt, "Latvijas pastam" kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā, un ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta septembra beigās, visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Līguma noslēgšanas brīdī ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023.gadam. Iesniedzot tarifus SPRK 19.jūlijā "Latvijas pasts" labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023.gadam, norāda LPIA pārstāvji.

Otrkārt, "Latvijas pasts" un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem tarifiem 2023.gadam. Kā skaidro LPIA, tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi - neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

"Pārdomu vērta ir "Latvijas pasta" izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari," teikts vēstulē, skaidrojot, ka tas rada aizdomas, ka "Latvijas pasts", zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Kā raksta LPIA vēl neizprotamāk tas ir tāpēc, ka "Latvijas pasta" kā valsts AS uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde - šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mediju ilgtspējas nodrošināšanā.

LPIA ieskatā šāda "Latvijas pasta" darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam uzņēmumam un valsts budžetam kopumā. "Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt universālā pasta pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta," teikts vēstulē, uzsverot, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks sāktas ierastajā laikā, gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu, kā rezultātā "Latvijas pasta" piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Asociācija kritiski vērtē arī SM kā atbildīgās nozares ministrijas darbību, jo tieši SM nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt "Latvijas pasta" darbības ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā.

LPIA arī uzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Asociācija uzsver, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama SM un "Latvijas pasta" darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

LPIA norāda, ka jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar SM, KM un LPIA.

Vēstulē teikts, ka "Latvijas pasta" jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairā nekā 20%. Turklāt jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem.

LPIA uzsver, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks, un, ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. "Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība," teikts vēstulē.

Asociācija uzsver, ka piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt būtu jānosaka termiņi, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Vēstules noslēgumā LPIA lūdz nepieļaut "Latvijas pasta" jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023.gadam, kā arī nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai un, ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Tāpat asociācija prasa nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa - 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu. LPIA arī lūdz izvērtēt SM atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēju uzraudzīt "Latvijas pasta" darbību.

LPIA arī aicina izvērtēt "Latvijas pasta" novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam kopumā, kā arī apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt universālo pasta pakalpojumu un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

Latvijas Pasts pilnībā noraida Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustos izteikumus par it kā vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Vēl vairāk – Latvijas Pasts pilnībā noliedz spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Latvijas Pasts tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) atbilstoši spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus Latvijas Pastam kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

Jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu izmaksu aprēķins, tāpat kā citiem universālā pasta pakalpojuma tarifiem, tiek veidots, ievērojot SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas nosacījumus un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, arī Latvijas Pastam 2022.gads nesis būtisku izmaksu pieaugumu.

Krasi augušas gan degvielas un energoresursu, gan darbaspēka izmaksas, liekot atbilstoši plānot arī tarifu izmaiņas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam, kuras, par spīti arvien pieaugošajām izmaksām, bija saglabātas nemainīgas kopš 2013. gada. Ja gada pirmajā pusē nekas vēl neliecināja par nepieciešamību plānot šā pakalpojuma tarifa izmaiņas, tieši pēdējos mēnešos tapa skaidrs, ka citas izejas nav.

Vienlaikus jāuzsver – apgalvojums, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas dubultosies, neatbilst patiesībai. Paredzamais izmaksu pieaugums izdevējiem, salīdzinot patlaban spēkā esošo tarifu ar to, kas iesniegts izskatīšanai SPRK, ņemot vērā preses izdevumu kompensēšanas mehānismu, ir 8% no kopējām abonēto izdevumu piegādes izmaksām – pārējo kompensēs valsts.

Latvijas Pasta pārstāvji regulāri tiekas ar preses izdevējiem, tajā skaitā Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu aktualitātes, tostarp skaidrojot situāciju ar jauno tarifu aprēķinu un paredzamajām piegādes izmaksām. Atsaucoties uz iepriekšminētajiem aprēķiniem, abonēto preses izdevumu piegādes izmaksas pieaugs par aptuveni 0,01 eiro uz vienību, piemēram, klientiem, kas abonē iknedēļas žurnālus, sadārdzinājums attiecībā uz šāda izdevuma piegādi gada ietvaros varētu veidot 50 centu.

Līdz ar to nav saprotama asociācijas publiskā vēršanās pret Latvijas Pastu, izteikumi par jaunā tarifa radīto apdraudējumu informācijas pieejamības jomā un izplatītā kļūdainā informācija par tarifu pieauguma apmēriem, ko tā norādījusi savā paziņojumā.

Preses izdevēji ir svarīgi Latvijas Pasta sadarbības partneri un klienti, un mēs ļoti augsti vērtējam mūsu sadarbību. Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tādēļ uzņēmums, pārskatot pakalpojumu tarifus, ikreiz prioritāri ņem vērā valsts intereses un vajadzības.

Kā ziņots, valdība 14.jūlijā apstiprināja SM sagatavotos noteikumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.Tajā noteikts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem maksā SM.

Tāpat noteikti arī termiņi un kārtība, kādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam jāpieprasa samaksu par sniegtajiem abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un kādā SM jāizmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu un jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē, kurā tika izskatīts detālplānojums Preses nama teritorijai, Balasta dambī 2, bija dzirdama viedokļu daudzveidība.

Preses namu plānots pārbūvēt par viesnīcu, konferenču centru un daudzfunkcionālu centru, kurā ietilps tirdzniecības, ēdināšanas un atpūtas zonas. Pirmo starptautiskās ķēdes «Holiday Inn» viesnīcu Latvijā plānots atvērt 2022.gada septembrī. Pirmo plānojuma posmu paredzēts īstenot līdz 2021.gada beigām, bet tuvāko desmit gadu laikā teritorijā plānots uzbūvēt vēl vairākas augstceltnes.

Kā norāda Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktors un pilsētas arhitekts Gvido Princis, šis ir pilsētai nozīmīgs projekts. «Par to domāts jau desmit vai pat padsmit gadus. Projekts ir nonācis tik tālu, ka ir reāls pasūtītājs un investors.»

Projekta pasūtītājs ir SIA «PN Project», detālplānojuma autors - SIA «Grupa 93», bet konceptuālās skices autors - SIA «ARHIS arhitekti» ar arhitektu Andri Kronbergu.

Paredzēts, ka pilna izmēra futbola laukums, kuru nepieciešamības gadījumā varēs sadalīt pat sešos mazākos treniņa laukumos, atradīsies uz multifunkcionālās ēkas jumta - to paredz Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta Kaspara Gorkša parakstītais sadarbības memorands ar AS PN Project padomes priekšsēdētāju Aivaru Abromaviču (Aivaras Abromavičius), informē LFF.

Futbola laukumu paredzēts izveidot biznesa kvartāla projekta attīstīšanas ietvaros. «Viens no mūsu mērķiem ir Latvijā attīstīt Grassroots futbolu, dodot iespēju ikvienam bērnam, jaunietim un pieaugušajam neatkarīgi no viņa vecuma, nodarbošanās un sportiskā līmeņa spēlēt futbolu. Bez piemērotas infrastruktūras tas diemžēl nav iespējams. Tādēļ mums ir prieks būt daļai no šāda projekta un no savas puses darīsim visu, lai tas izdotos un futbols Latvijā kļūtu vēl populārāks. Manuprāt, šis ir piemērs, kā uzņēmēji ar sociāli atbildīgu pieeju palīdz visai sabiedrībai kļūt labākai,» komentē LFF prezidents K.Gorkšs.

«Attīstot savus projektus, mums vienmēr bijis svarīgi tajos iekļaut arī papildu ieguvumus gan sabiedrībai, gan apkārtējai videi. Futbola laukuma izveide, manuprāt, piešķirs papildu sabiedrisko nozīmīgumu un pievienoto vērtību visam Preses nama biznesa kvartālam. Ņemot vērā šādu infrastruktūras objektu sarežģītību gan būvniecības, gan uzturēšanas procesā, esam piesaistījuši augstākā līmeņa arhitektus un arī vienojušies par ilgtermiņa sadarbību ar Latvijas Futbola federāciju,» stāsta AS PN Project padomes priekšsēdētājs A.Abromavičs.

IHG (InterContinental Hotels Group) atvērs pirmo viesnīcu Latvijā.

Tiek plānots, ka Rīgā, bijušajā Preses nama ēkā 2022. gada septembrī tiks atvērta IHG^{grupas zīmola Holiday Inn viesnīca. Holiday Inn ir lielākais viesnīcu zīmols pasaulē. Projekts tiek īstenots kopā ar Lords LB Asset Management.}

Jaunajā Holiday Inn Riga būs 280 numuri. Viesnīcā Holiday Inn Riga darbosies viens restorāns, un tā tiks veidota pēc Holiday Inn atvērtā tipa koncepcijas. Tās dizains, kas apvieno reģistrācijas vietu, plašu foajē, restorānu, bāru, atpūtas zonu un biznesa centru, sniedz viesiem iespējas ieturēt maltīti, atpūsties, strādāt un izklaidēties vienā integrētā telpā.

Viesnīcā paredzēts ierīkot arī konferenču/banketu zāli, kas varēs uzņemt līdz 400 personām, sešas sanāksmju telpas, autostāvvietu, fitnesa centru. .

Rīgas centra kvartālā Baznīcas ielas posmā starp Lāčplēša un Ģertrūdes ielu topošajā premium klases dzīvokļu namā Club Central Residence II sākti iekštelpu izveides darbi, bet namam Lāčplēša ielā 13 uzsākta renovācija, informē augstākās klases nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby`s International Realty pārstāve Svetlana Bondarevska.

Paredzēts, ka ar šīs ēkas renovācijas darbu pabeigšanu rudenī, noslēgsies jaunā kvartāla izveide, kurā kopējais šī projekta attīstītāja SIA Axi Invest ieguldījums pārsniegs 13 miljonus eiro.

Kvartāla attīstība sākās 2014. gada vasarā, un to veido četri īpašumi. 2015. gada nogalē ekspluatācijā tika nodots augstākās klases komfortam atbilstoši uzbūvētais 7 stāvu 20 dzīvokļu nams - Club Central Residence, kur dzīvokļi tika izpirkti gada laikā. Šī dzīvokļu nama Baznīcas ielā 18a un tā fasādes arhitektūras un interjera līdzautori ir arhitektūras birojs Tectum un starptautiski atzītā latviešu arhitekte Zane Tetere.

Pašlaik tam līdzās top Club Central Residence otrā kārta: jauns premium segmenta 7 stāvu nams ar kopējo platību 3930 m². Ēkas arhitekts un interjeru autors ir SIA SZK/Z un tā vadošais arhitekts Uģis Zābers. Namā būs 28 dzīvokļi platībā no 46 līdz pat 252 m² un komerctelpas. Jaunbūvējamai ēkai pavasarī tika nosvinēti spāru svētki, sasniedzot ēkas augstāko punktu, ir pabeigta karkasa un jumta izbūve, un sākušies iekštelpu apdares darbi. Līdz šim pārdoti jau 30% šī nama telpu.

Rīgas pilsētas būvvalde izsniegusi būvatļauju jaunā Preses Nama kvartāla 1. kārtas būvniecībai. Covid-19 dēļ projekta attīstītāji AS "PN Project" vēl nesteidz izziņot precīzus būvniecības darbu uzsākšanas datumus, bet atklāj, ka celtniecību paredzēts pabeigt 2022. gadā

Pirmajā projekta attīstības posmā paredzēts izbūvēt mūsdienīgu A klases biroju centru, tirdzniecības telpas ar Baltijā pirmo futbola laukumu uz ēkas jumta un "Holiday Inn" viesnīcu, kas būs pirmā "InterContinental Hotels Group" (IHG) viesnīca Latvijā.

Jaunais Preses nama kvartāls atradīsies Zināšanu jūdzes rajonā Pārdaugavā, bijušās izdevniecības "Preses nams" teritorijā. Db.lv jau vēstīja, ka tajā paredzēts izveidot inovatīvu darījumu centru ar A klases biroju ēku un kvalitatīvu publisko ārtelpu, kur primāri tiks veidotas zaļās zonas un atpūtas vietas, kas paredzētas gājējiem un velosipēdistiem.

Projekta attīstītājs Lords LB Special Fund V un AS UPB parakstīja līgumu par Preses Nama kvartāla 1. kārtas būvniecību. Līguma ietvaros paredzēts izbūvēt mūsdienīgu A klases biroju ēku un multifunkcionālu centru ar tirdzniecības un ēdināšanas telpām, apzaļumotām terasēm un Baltijā pirmo futbola laukumu uz jumta.

Pirmās kārtas būvniecības izmaksas paredzētas 76,8 miljonu eiro apmērā.

Jaunais Preses Nama kvartāls atradīsies Rīgas Zināšanu jūdzē Pārdaugavā, bijušās izdevniecības Preses nams teritorijā Balasta dambī 2. Papildus biroja un multifunkcionāla centra ēkām projekts paredz arī plašas zaļās zonas un atpūtas vietas, kā arī īpaši gājējiem un velosipēdistiem pielāgotu infrastruktūru. Būvdarbus paredzēts pabeigt 24 mēnešu laikā pēc būvatļaujas saņemšanas.

Projekta pirmajā kārtā 25 000 m2 paredzēti A klases birojiem un 40 000 m2 - multifunkcionālu telpu izveidei (komerctelpu, 1000 virszemes autostāvvietu un dažādu atpūtas zonu ierīkošanai).

FOTO: Preses nama ēku demontāža 

Topošā "Preses Nama" kvartāla teritorijā aktīvi turpinās demontāžas darbi - nojaukta bijušā...

"Šis ir ļoti nozīmīgs brīdis Preses Nama kvartāla komandai. Kopā esam paveikuši izcilu darbu, tādēļ arī nešaubījāmies, ka kvartāla būvniecība jāuztic kompānijai ar nevainojamu profesionālo reputāciju. Preses Nama kvartāla projektu izstrādājusi starptautiska trīs izcilu arhitektu biroju komanda, tādēļ esmu gandarīts, ka par sadarbību esam vienojušies tieši ar UPB, kas var lepoties ar vairāku lielisku pasaules mēroga būvprojektu realizēšanu. Tā rezultātā taps viens no mūsdienīgākajiem un dabai draudzīgākajiem darījuma kvartāliem Rīgā," komentē Giedrius Bernotas, Lords LB Special Fund V fonda pārstāvis.

"UPB ir spēcīga kompetence tehnoloģiski sarežģītu ēku būvniecībā Latvijā un ārvalstīs, un attīstītājs to novērtē kā drošības un stabilitātes garantiju šī projekta realizācijai. Preses Nama kvartāls ļaus apliecināt mūsu 30 gadu laikā uzkrātās padziļinātās zināšanas un pieredzi, īpaši pilna cikla projektu īstenošanā, augstceltņu būvniecībā un citās jomās. UPB priekšrocība tik apjomīgu projektu realizācijā ir arī mūsu uzņēmumu grupas iekšējā kapacitāte – sākot no projektēšanas līdz būvkonstrukciju ražošanai, piegādei, montāžai un servisam," komentē UPB valdes loceklis Uģis Grīnbergs.

Preses Nama kvartālā īpaša uzmanība tiks veltīta energoefektivitātei, dabai draudzīgu materiālu izvēlei, vides pieejamībai, veselīgas darba vides radīšanai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Līdzās A klases biroju telpām, kas atbildīs BREEAM sertifikāta Excellent standartam un kur paredzētas darba vietas ap 2500 cilvēkiem, tiks iekārtotas arī kopstrādes telpas, ēdināšanas zona, veikali, - velosipēdu novietnes, 1000 autostāvvietu, elektroauto uzlādes stacijas, pastaigu vietas un terases ar apstādījumiem.

"Mēs esam gandarīti, ka līdz ar šī būvniecības līguma parakstīšanu turpināsies praktiskā īstenošana vienai no Rīgas pilsētas lielajām pilsētbūvniecības idejām – iepretim Rīgas vēsturiskajam centram un Vecrīgai, Daugavas kreisajā krastā, veidojot jauno longitudinālo Rīgas centru -daudzfunkcionālu struktūru, kura saturisko piepildījumu veidos gan izglītības, kultūras, darījumu un dzīvojamajās, gan arī publiskajās funkcijās.

Tā veidošana un īstenošana jau ir sākusies. Veidojas Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, RISEBA augstskolas, Rīgas Stradiņa universitātes kompleksi, ir uzcelta Nacionālā bibliotēka un ir cerība, ka šajā zonā parādīsies vēl citi nacionālas nozīmes kultūras objekti, piemēram, Nacionālā koncertzāle un citi.

Vēlos uzsvērt un izteikt gandarījumu, ka, pateicoties lieliskajam pasūtītāja darbam, izpratnei, mērķiem un ideāliem, strādājot kopā lieliskā starptautiskā arhitektu un inženieru komandā, ir izdevies attīstīt un saglabāt idejas, kas bija un ir iestrādātas šīs zonas attīstības konceptā. Dažas svarīgākās no tām ir – daudzfunkcionalitāte, publiskās ārtelpas intensīva attīstīšana, ūdensmalu un krastmalu izmantošanas veicināšana, integritāte pilsētā un iesaiste. Ceru un ticu, ka jau līdz ar pirmās projekta attīstības kārtas īstenošanu un sevišķi ar turpmāko attīstības kārtu un blakus esošo teritoriju attīstību, Ķīpsalas Dienvidu gala darījumu centrs kļūs ne tikai par zīmi Rīgas attīstībai un dinamikai, bet arī par pilsētnieku iecienītu un aktīvi lietotu vietu. Visi priekšnoteikumi tam ir," pauž ARHIS ARHITEKTI vadītājs Andris Kronbergs.

Preses Nama kvartāla projektu izstrādājusi starptautiska arhitektu komanda. ARHIS ARHITEKTI no Latvijas, arhitekta Andra Kronberga vadībā, KSP Jürgen Engel Architekten no Vācijas, kā arī Arrow Architects no Dānijas.

Jau jūlijā tiks uzsākti Preses Nama kvartāla rekonstrukcijas darbi, kam drīzumā sekos arī būvniecības darbi. Paredzēts, ka būvniecības process tiks pabeigts 2022. gadā.

Lai arī tā nav ierasta prakse, tomēr, ņemot vērā vēsturisko kontekstu, db.lv bija iespēja vēl pēdējo reizi apskatīt šī medijiem vēsturiski nozīmīgā objekta iekštelpas to esošajā, vēsturiskajā veidolā.

Pirmajā projekta attīstības posmā paredzēts izbūvēt mūsdienīgu A klases biroju centru, tirdzniecības telpas ar Baltijā pirmo futbola laukumu uz ēkas jumta un "Holiday Inn" viesnīcu, kas būs pirmā "InterContinental Hotels Group" (IHG) viesnīca Latvijā. Kopumā projektā būs četras attīstības kārtas, bet pirmā ir visapjomīgākā - aptuveni 100 000 kvadrātmetri.

"Esam izveidojuši komandu, kas vairākus gadus ir strādājusi pie tā, lai šodien mēs varētu paziņot par Preses Nama kvartāla rekonstrukcijas un būvniecības darbu uzsākšanu. Esmu pārliecināts, ka projekts būs paraugs tam, kā pilsētas vidē veidot ilgtspējīgu un modernu darījumu centra vidi. Šis projekts Rīgas ainavai un arī biznesa videi dos jaunu enerģiju," komentē "PN Project" pārstāvis Giedrius Bernotas.

Altum Kapitāla fonds noslēdzis līgumu par investīciju projektu ar Latvijas viesnīcu operatora Mogotel SIA uzņēmumu Mogotel Development Holding tā darbības izvēršanai Eiropas valstīs. Kopējais piešķirtā finansējuma apjoms plānots līdz pieciem miljoniem eiro jaunu viesnīcu Eiropā pārņemšanai pārvaldīšanā, informē Altum.

Kapitāla fonda finansējums aizdevuma veidā dos iespēju Mogotel uzņēmumam pielāgoties jaunajai tirgus situācijai un īstenot biznesa modeli, kas palīdzēs īstenot tālākas attīstības plānus un izvērst darbību ārvalstīs. Pirmais apstiprinātais projekts ir Kapitāla fonda finansējuma ieguldījums viesnīcas pārvaldīšanai vienā no Polijas pilsētām, savukārt kā nākamais solis plānots ieguldījums viesnīcas pārvaldīšanai vienā no Vācijas pilsētām.

"Esam gandarīti ar Kapitāla fonda finansējuma palīdzību atbalstīt vietējo nozares tirgus līderi ceļā uz viesnīcu pārvaldīšanas pakalpojumu eksportēšanu. Lai arī viesmīlība ir viena no visvairāk Covid-19 pandēmijas skartajām nozarēm pasaulē, līdz ar vakcinācijas aptveres palielināšanos Eiropā tiek prognozēta samērā ātra nozares atkopšanās. Mogotel grupas līdzšinējā pieredze un uzkrātās īpašās zināšanas un prasmes viesnīcu pārvaldīšanā ir labs pamats sasniegt plānoto investīciju atdevi pat ātrāk nekā pirmskrīzes periodā," komentē Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Neskatoties uz to, ka Latvijā, it īpaši Rīgā, tiek atvērtas arvien jaunas viesnīcas, viens no viesnīcu izmantošanas rādītājiem – numuru noslogojums, pēdējos divos gados ir palielinājies. Tas liecina, ka ir noturīgs tūristu, viesu skaita pieaugums un esošās viesnīcas ir spējušas noturēt savus klientus.

Viesnīcu nozare turpina attīstīties gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. Aug viesnīcu skaits un kapacitāte, pieaug to daudzveidība. 2017.gadā viesnīcās apkalpots 2,1 miljons viesu. Salīdzinājumam - 2007.gadā skaits bija divas reizes mazāks - tikai 1,2 miljoni.

Viesnīcu tirgū ir augsta konkurence, kas liek uzturēt augstu pakalpojumu kvalitāti un neļauj būtiski paaugstināt cenas. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm mūsu viesnīcas par salīdzinoši zemākām cenām piedāvā augstu pakalpojumu kvalitāti. Par to liecina klientu atsauksmes un augstais vērtējums. Rīgā ir atvērtas jaunas augstākās kategorijas (5*) viesnīcas. Ir liela konkurence 4* viesnīcu segmentā. Rīgā darbojas starptautisku viesnīcu grupu un ķēžu viesnīcas, pieaug to ietekme. Ir liela viesnīcu daudzveidība novietojuma, dizaina, papildu pakalpojumu, piemēram, Spa, konferenču telpu ziņā. Kvalificēts, it sevišķi vidējā līmeņa un augstākā līmeņa, personāls ar labām svešvalodu zināšanām. Darba tirgus ir nodrošināts ar tūrisma izglītības iestāžu absolventiem, kuri ieguvuši mūsdienīgu, specializētu izglītību un praktiskās iemaņas Latvijā un pasaulē. Trūkst zemākas kvalifikācijas personāls - viesmīļi un istabenes.

AS Latvijas pastam nākamos divos gados kompensācijās no valsts budžeta būs nepieciešami papildu 6,714 miljoni eiro, lai 2020.gadā nodrošinātu abonēto pasta izdevumu piegādi, liecina šodien Ministru kabinetā apstiprinātā atbildes vēstule Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai «Par atbalstu drukātajiem medijiem».

Ministru kabineta (MK) sēdē otrdien tika atbalstīts Satiksmes ministrijas (SM) iesniegtais likumprojekts «Grozījumi Pasta likumā», kas paredz uz gadu līdz 2020.gada 31.decembrim pagarināt «Latvijas pasta» saistības par universālā pasta pakalpojuma (UPP) nodrošināšanu Latvijā, pagarinot arī pašreiz piemērojamo regulējumu par abonēto pasta izdevumu piegādes nodrošināšanu un to radīto zaudējumu kompensēšanu.

Tāpat tika atbalstīta atbildes vēstule Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kurā norādīts, ka, pagarinot abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma finansēšanas modeli uz gadu, valsts budžetā jāierēķina papildu finansējums. SM bāzes izdevumos valsts budžeta programmā «Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi» 2020.gadā pašreiz zaudējumu segšanai par 2019.gada otro pusgadu paredzēti divi miljoni eiro, bet kopā nākamgad zaudējumu segšanai par šī gada otro pusgadu un nākamā gada pirmo pusgadu nepieciešami 5,763 miljoni eiro. Savukārt 2021.gadā vajadzīgi 2,952 miljoni eiro, lai segtu zaudējumus 2020.gada otrajā pusgadā. Kopā nākamos divos gados SM budžeta programmā «Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi» vajadzīgi papildu 6,714 miljoni eiro.

Griestu iegruvuma skartā, Lāčplēša ielā 123 esošā nama īpašnieki pagaidām neprognozē, kad iedzīvotāji drīkstēs atgriezties savos mitekļos.

Pie nama pirmdien pulcējās pašvaldības un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, kā arī nama īpašnieku pārstāvis un ēkas iedzīvotāji. Tikšanās mērķis bija viest skaidrību par to, kāds ir nama stāvoklis un kad iedzīvotāji drīkstēs atgriezties savos dzīvokļos.

Taču uz lielāko daļu jautājumu klātesošie atbildes nesaņēma, jo, kā informēja ēkas īpašnieku SIA «Amplion Trust» pārstāvis advokāts Roberts Kantsons, viņu nolīgtais eksperts ēku ieradīsies apsekot tikai otrdien, 15.oktobrī, un tikai pēc atzinuma saņemšanas būs skaidrs, kādus darbus un kādos apjomos nepieciešams veikt.

Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) gan pauda neapmierinātību un neizpratni par tik ilgu kavēšanos, jo telefonsarunā īpašnieki solījuši situāciju sakārtot pēc iespējas ātrāk. Vienlaikus viņš norādīja, ka īpašumā atrodas vairākas ēkas, vienai no kurām piemērots arī A kategorijas grausta statuss.

Sākot ar 2019. gada 10. janvāri, Baltijas lielākā viesnīcu operatora SIA «Mogotel» zīmolu saimei pievienojas jaunpienācējs – Rija Hotels.

Ar jauno zīmolu turpmāk strādās četras bijušās Rixwell Hotels viesnīcas – Domus Hotel un Irina Hotel Rīgā, viena viesnīca Bauskā – Bauska Hotel un Old Town Hotel Tallinā. Zīmola Rija Hotels viesnīcas darbosies vidējā trīszvaigžņu cenu kategorijā.

Jaunā zīmola «Rija Hotels» ieviešana ļaus labāk un precīzāk segmentēt viesnīcu piedāvājumu atbilstoši ceļotāju vajadzībām un interesēm.

Mogotel viesnīcu grupas pārdošanas un mārketinga direktore Sanda Roze norāda: «Zīmols Rija Hotels ir radīts, lai efektīvāk piepildītu to klientu vēlmes un vajadzības, kuri pieprasa vidējās klases standarta viesnīcas pakalpojumus – trīszvaigžņu līmeņa komfortu par pieņemamu cenu. Savukārt tiem klientiem, kuri vēlēsies plašāku pakalpojumu klāstu, joprojām būs pieejamas sešas Rixwell Hotels viesnīcas, kas atbilst standarta četru zvaigžņu viesnīcu komforta līmenim, vai kāda no trīs Wellton Hotels viesnīcām ar izcilu un izsmalcinātu paaugstināta komforta klases piedāvājumu, ietverot SPA atpūtas iespējas.»

Šobrīd piecu pārvaldīto viesnīcu portfeli Igaunijas kompānija Legendhotels tuvākajā laikā plāno papildināt ar vēl divām.

Divas no Legendhotels viesnīcām ir Igaunijā, viena – Latvijā un divas – Polijā, kur tapšanas stadijā ir vēl divas. Vaicāts, cik vēl viesnīcu vēlētos savā ķēdē, Legend H & S OÜ vadītājs Tarmo Sumbergs (Tarmo Sumberg) teic, ka nav izvirzījis skaitlisku mērķi. «Augam dinamiski, mums patīk tas, ko mēs darām. Iespēju ir daudz,» viņš uzskata. Uzņēmums apsver iespēju atvērt arī kādu viesnīcu ārpus Baltijas un Polijas.

Kopš 1991. gada

«Viesnīcu biznesā nonācu 1991. gadā, pēc Padomju Savienības sabrukšanas. Tolaik tirgus bija brīvs, ēkas bija sliktā stāvoklī. Pirmos gadus savā karjerā strādāju viesnīcā Olümpia Tallinā, mēs veidojām viesnīcu grupu Reval Hotel Group. Beigās mums bija četras viesnīcas Tallinā un plānojām attīstīties arī Latvijā un Lietuvā. Atradām partneri, lielu nekustamā īpašuma kompāniju Linstow, kas pārņēma viesnīcu Latvija Rīgā un viesnīcu Lithuania Viļņā, uzņēmums mums piedāvāja operacionālo partnerību, vēlāk nopirka Reval Hotel Group. Es biju rīkotājdirektors un pēdējais privātais kapitāldaļu īpašnieks kompānijā. Man darbs lielā grupā šķita diezgan garlaicīgs un pārāk lēns. Esmu uzņēmējs un vienmēr vēlos ātrus lēmumus, strauji virzīties uz priekšu. Kad aizgāju, paņēmu viena gada pauzi, iesaistījos darbā publiskajā sektorā, bet 2002. gadā sāku veidot jaunu viesnīcu kompāniju,» stāsta T. Sumbergs.

Globāls viesnīcu zīmols ir iecerējis būvēt un atvērt jaunu piecu zvaigžņu viesnīcu Jūrmalas centrālajā daļā, Dzintaros.

Uzņēmumā "Baltic Sotheby's International Realty" vērsies pasaulē zināms viesnīcu ķēdes uzņēmums ar vēlmi atvērt šīs ķēdes viesnīcu Jūrmalā. Zīmola nosaukums pagaidām esot konfidenciāla informācija.

Zīmola uzdevumā "Baltic Sotheby's International Realty" atradis un iegādājies zemesgabalu Turaidas ielā 10/12 - pilsētas aktīvākajā tūrisma zonā ar dzīvāko gājēju satiksmi (līdzās ir Jomas iela, Dzintaru koncertzāle).

Lai gan Turaidas ielā noteiktais funkcionālais zonējums pieļauj zemesgabalā izvietot viesu izmitināšanas objektus, tomēr lokālplānojums paredz attīstīt vien divarpus stāvu augstu ēku.

Starptautiskiem viesnīcu operatoriem, kuriem ir ķēdes viesnīcas pasaulē, kas atbilst 4 un 5 zvaigžņu kvalitātei, ir savi standarti, kādai jābūt viesnīcai, t.i., lai tā būtu rentabla, numuriņu skaitam būtu jābūt vismaz 150-200. Jūrmalā viesmīlības biznesam ir izteikta sezonalitāte, tādēļ viesnīcas funkcija būtu jāpapildina ar citiem pakalpojumiem, ko izmantot nesezonā: SPA piedāvājums, konferenču zāle, restorāni utt.

Ar solītajiem palīdzības pasākumiem Latvijas viesnīcām vien nepietiek - ar ārkārtējā stāvokļa ieviešanu to darbība ir paralizēta, lielākajai daļai darbinieku nav darba gandrīz mēnesi, informācija par dīkstāves pabalstiem ir mainīga, viesnīcas viena pēc otras tiek slēgtas un tukšās ēkas jau sāk piesaistīt zagļus, pauž viesnīcu tīkla "Mogotel" izpilddirektore Jeļena Stirna.

"Otrais Covid-19 vilnis Latvijas viesnīcas piemeklēja vēl nežēlīgāk nekā pirmais. Apstaigājiet šodien Vecrīgu un redzēsiet, kā tā pārvēršas par "spoku pilsētu" - slēgtas tādas viesnīcas kā "Avalon hotel & Conferences", "Pullman Riga Old Town", "Semarah Hotel Metropole", "Radisson Blu Rīdzene", "Tallink Hotel Riga", "Park Inn by Radisson Riga Valdemara", "Hotel Bergs", "Opera Hotel", "Hotel Roma", "Justus" un daudzas citas Rīgas viesnīcas. Kopš 2020.gada septembra "Mogotel" ir jāslēdz viena viesnīca ik pēc divām nedēļām. Šobrīd no trīspadsmit martā atvērtajām viesnīcām darbojas tikai piecas", komentē J. Stirna.

"Mūsu klients ir ārzemju tūrists. Tagad viņu vienkārši nav. Mēs nevaram nodrošināt viesmīlības pakalpojumus bez viesiem, lai gan viesnīcu darbība formāli nav aizliegta. Tas ir tāpat kā izvilkt grīdas lupatu no apkopējas rokām un teikt: "Turpini tīrīt grīdu!"" pauž "Mogotel" izpilddirektore.

Ziemeļu investīciju banka un banka "Citadele" piešķīrušas katra 25 miljonu eiro aizdevumu biroju ēkas celtniecībai Preses nama kvartāla attīstītājam AS "PN Project", ko pārvalda "Lords LB Asset Management", informē bankas pārstāvji.

Ar aizdevumu, kas piešķirts uz sešiem gadiem, tiks finansēta ilgtspējīgas biroju ēkas 26 500 kvadrātmetru platībā izbūve Ķīpsalā. Šis projekts ir daļa no Preses nama kvartāla nekustamā īpašuma attīstības projekta, kas tiek īstenots vairākās kārtās.

Jaunajai A klases biroju ēkai plānots iegūt BREEAM ilgtspējīgas būvniecības standarta "Excellent" līmeņa sertifikātu.

FOTO: Startē topošā biznesa kvartāla pirmās kārtas būvniecība Pārdaugavā 

Ar nākotnes kapsulas iemūrēšanu atklāta topošā centrālā biznesa kvartāla "Preses Nama Kvartāls"...

Ziemeļu investīciju bankas valdes priekšsēdētājs Andre Kīsveks norāda, ka šī būs pirmā bankas finansētā BREEAM standarta "Excellent" līmeņa ēka Baltijā.

Jau ziņots, ka aprīļa vidū būvniecības uzņēmums "UPB" sāka pirmās kārtas būvniecības darbus Preses nama kvartālā. Projekta attīstītājs par pirmās kārtas būvniecību noslēdzis līgumu ar "UPB" par 76,8 miljoniem eiro.

Projekta pirmajā kārtā 25 000 kvadrātmetru paredzēti A klases birojiem un 40 000 kvadrātmetru - multifunkcionālu telpu izveidei - komerctelpu, 1000 virszemes autostāvvietu un dažādu atpūtas zonu ierīkošanai.

Preses nama kvartāla projektu izstrādājusi starptautiska arhitektu komanda - "Arhis arhitekti" no Latvijas, "KSP Jürgen Engel Architekten" no Vācijas, kā arī "Arrow Architects" no Dānijas.

Preses nama kvartāla projektā vairākos posmos paredzēts ieguldīt vairāk nekā 200 miljonus eiro.

Preses Nama kvartāla otrajā kārtā taps skola un biroju ēka 

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Lords LB Special Fund V” šī gada jūnijā uzsāka...

Projekta attīstītāju "PN Project" pārvalda Lietuvas Bankas licencēta ieguldījumu pārvaldības sabiedrība "Lords LB Asset Management", kas kopš 2008.gada sniedz pakalpojumus gan institucionālajiem, gan privātajiem investoriem. Kopumā uzņēmums pārvalda 15 fondus - 12 nekustamā īpašuma fondus, divus privātā kapitāla fondus un vienu enerģētikas un infrastruktūras fondu. "Lords LB Asset Management" kopējo pārvaldīto aktīvu vērtība 2020.gada beigās bija 660,2 miljoni eiro.

Ziemeļu investīciju banka ir starptautiska finanšu iestāde, kas pieder astoņām dalībvalstīm - Dānijai, Igaunijai, Somijai, Islandei, Latvijai, Lietuvai, Norvēģijai un Zviedrijai. Banka finansē privātos un publiskos projektus dalībvalstīs un ārpus tām.

Bankas "Citadele" koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 32,588 miljonu eiro peļņu pretstatā zaudējumiem pērn pirmajā pusgadā. Savukārt bankas "Citadele" koncerna aktīvi 2021.gada jūnija beigās bija 4,806 miljardu eiro apmērā.

Pēc aktīvu apmēra banka "Citadele" ir otra lielākā banka Latvijā. Tās obligācijas ir iekļautas biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. Bankas akcionāri ir ASV investīciju kompānijas "Ripplewood" meitaskompānija "RA Citadele Holdings LLC" un starptautisku investoru grupa (75% plus viena akcija) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (25% mīnus viena akcija).

Pārmaiņu laikos ierauts ne tikai nekustamo īpašumu mājokļu segments - izmaiņas skar arī komercobjektus, piespiežot īpašniekus adaptēties esošajai tirgus situācijai.

Kamēr noslēgumam tuvojas vairāku A klases jauno biroja ēku būvniecība, pandēmijas laikā iegrieztais hibrīddarba modelis veicina pieprasījumu pēc mazākām un energoefektīvām biroju platībām. Tirgum sensitīvi reaģējot uz norisēm pasaulē, īpaši uz procentu likmju kāpumu un ģeopolitisko nenoteiktību, lielo darījumu īpatsvars sarūk, kas redzams gan pēc darījumu skaita, gan kopējās investoru pārliecības un intereses indeksa rādītājiem, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Komercplatību tirgus pārskatā”.

Neskatoties uz samazināto intensitāti, atsevišķi apjomīgi darījumi notiek, īpašniekiem apzinoties – cerēt uz brīnumu un procentu likmju drīzu krišanos nav pamata.

Neskatoties uz straujo izmaksu kāpumu, viesnīcu nozarē tuvākajā laikā cenas, visticamāk, nepalielināsies, taču notiek viesnīcu segmentācija lētajā un luksusa virzienā, stāstīja Latvijas viesnīcu operatora SIA "Mogotel" attīstības direktors Ivans Dokicāns.

Viņš uzvēra, ka viesnīcas ļoti tieši izjūt augošās energoresursu cenas, īpaši SPA viesnīcas ar lielu elektrības patēriņu. "Mēs enerģijas cenas nekādi nespējam ietekmēt, un tas, kas šobrīd notiek, ir ārprāts. Energoresursu cenas ir ļoti liels izaicinājums visai industrijai," teica Dokicāns, piebilstot, ka tikpat strauji aug pārtikas cenas un darbaspēka izmaksas.

Jautāts, kā pieaugošās izmaksas ietekmēs pakalpojumu cenas viesmīlības nozarē, "Mogotel" attīstības direktors atzina, ka tas nenozīmē automātisku sadārdzinājumu.

"Tas nav tik viennozīmīgi. Esmu runājis ar kolēģiem Eiropā, kuri dzīvo daudzmaz stabila tirgus apstākļos jau ilgi. Izmaksas pieaug, bet tas nenozīmē, ka cenas uzreiz kāpj. Sākotnēji palielinās izmaksas un tikai pēc laika pieaug arī viesnīcu cenas. Viesnīcu bizness atrodas starp šiem diviem spiedieniem - pieaugošām izmaksām un pieprasījumu. Ja pieprasījuma nav, tad cenas vari celt, cik gribi, pieprasījuma vienalga nebūs," teica Dokicāns.

Tiks izstrādāts īpašs likums Tetera nama Brīvības ielā 61, Rīgā, aizsardzībai un atjaunošanai. Paralēli VAS “Valsts nekustamie īpašumi ” (VNĪ) iesniegs Būvniecības valsts kontroles birojam lūgumu izskatīt iespēju uz likuma izstrādes laiku pagarināt steidzamo būvdarbu īstenošanas termiņu, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Kopš 2021.gada VNĪ aicināja valdību pieņemt lēmumu par nama saturisko piepildījumu, kas ļautu saglabāt Latvijas Okupācijas muzeja darbību Tetera namā, Brīvības ielā 61, Rīgā. Koalīcijas lēmums vieš skaidrību par nama nākotni – to ir nepieciešams saglabāt valsts pārvaldei un ar īpašo likumu noteiks Tetera nama aizsardzību, atjaunošanas nosacījumus un finansēšanas avotus.

“Pieņemtais lēmums nenesīs nepieciešamos risinājumus jau rītdien, taču tas ļaus rast ilgtermiņa risinājumus un pēc būtības atrisinās nama nākotnes attīstības jautājumus. Lai nodrošinātu muzejam nepārtrauktu palikšanu Tetera nama telpās, lūgsim Būvniecības valsts kontroles biroju sniegt pagarinājumu steidzamo darbu izpildei. Vienlaikus regulāri tiks vērtēti arī drošības riski, lai nodrošinātu muzeja darbinieku un apmeklētāju drošību. Vajadzības gadījumā tiks meklētas alternatīvas nepieciešamā finansējuma piesaistes iespējas steidzamo remontdarbu izmaksu segšanai, norāda A. Vārna.

Rīgas Riharda Vāgnera nama atjaunošanu par 35 874 019 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) veiks pilnsabiedrība "SBSC", liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pilnsabiedrība "SBSC", ko veido uzņēmumi SIA "Skonto būve" un SIA "Skonto Construction", bija vienīgais pretendents, kas iesniedza piedāvājumu iepirkumā par Riharda Vāgnera nama atjaunošanas darbiem - projektēšanu, būvdarbiem un autoruzraudzību.

Atjaunojot Vāgnera namu, kā vienu no galvenajām telpām paredzēts izbūvēt Teātra zāli, kurā plānots izmantot jaunākās un modernākās tehnoloģijas skatuves aprīkojumā, kā arī nodrošināt pasaules līmeņa speciālistu piesaisti izcilai telpas akustikas nodrošināšanai.

Vāgnera namu paredzēts atjaunot kā augsti energoefektīvu būvi, un atjaunošanas procesā jāveic pasākumi CO2 izmešu maksimālai samazināšanai, kā arī jānodrošina otrreizējās pārstrādes materiālu izmantošanu, kur tas iespējams.

No 1.marta būs jāpārtrauc Tetera nama jeb "Stūra mājas" ekspluatācija, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna.

Tetera nama Brīvības ielā 61, Rīgā, drošai ekspluatācijai un Latvijas Okupācijas muzeja darbības īslaicīgai saglabāšanai tajā līdz 2023.gada 27.janvārim ir jāpieņem lēmums par ēkas turpmāko nākotni un jārod vismaz 300 000 eiro Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) konstatētās lietošanas bīstamības novēršanai.

Piesaistītais finansējums ļaus saglabāt muzeja darbību Tetera namā aptuveni gadu, kura laikā jāpiesaista vēl vismaz 400 000 eiro, norāda Vārna.

VNĪ kopš 2021.gada aicina pieņemt lēmumu par visa Tetera nama saturisko piepildījumu, lai varētu saglabāt Latvijas Okupācijas muzeja darbību namā. VNĪ kā valsts kapitālsabiedrība ir atbildīga par tās pārvaldībā esošo īpašumu ilgtspējīgu pārvaldību un attīstību, savukārt par īpašumu saturisko piepildījumu rūpējas tās lietotājs.

Rīgas pilsētas būvvalde izsniegusi būvatļauju projekta “Preses Nama Kvartāls” būvniecības 2. kārtai.

Saskaņā ar attīstības ieceri 2023. gada sākumā Daugavas kreisajā krastā paredzēta daudzfunkcionāla biroju centra būvniecība, 10 stāvu ēkā integrējot arī izglītības iestādi.

Arhitektoniskās vīzijas autori daudzfunkcionālajam biroju centram, kurā atradīsies moderna izglītības iestāde, ir starptautiski atzīti arhitektu biroji – dāņu speciālisti “PLH Arkitekter” un Andra Kronberga vadītais “Arhis Arhitekti”.

Otrajā projekta attīstības kārtā arhitektu birojam “PLH Arkitekter” līdz 2022. gada septembrim uzticēts izveidot būvprojektu daudzfunkcionālam biroju centram, kam plānots atbilst BREEAM “Outstanding” un nZEB jeb gandrīz nulles enerģijas ēku standartiem. Centra konceptā būs ietvertas divas A klases biroju ēkas ar dubultfasādi, ko savienos iekšējais pagalms ar apzaļumotām terasēm. Tādējādi Daugavas kreisajā krastā, labiekārtotā Zunda kanālmalā, atradīsies A klases biroju telpas 26 600 m2 platībā.

Projekta “Preses Nama Kvartāls” attīstītājs “Lords LB Special Fund V” būvniecības pirmajā kārtā investēs vairāk nekā 2,1 miljonu eiro.

No 2023. gada vasaras ikvienam Rīgas iedzīvotājam un viesim Daugavas kreisā krasta apkārtnē būs publiski pieejamas atpūtas zonas ar koka un betona dizaina mēbelēm, bērnu rotaļu laukumu un sporta aprīkojumu uz multifunkcionālā centra ēkas jumta.

Savukārt skeitborda aktivitātēm paredzēts izbūvēt 26 metru garu L formas solu no izturīga materiāla centrālā laukuma malā, bet laukuma vidusdaļā iekārtot baseinu un daudzstumbru papīra bērzu birzi.

Lai veicinātu augu daudzveidību, “Preses Nama Kvartāla” teritorijā plānots iestādīt aptuveni 70 vidēja un liela izmēra lapu kokus un 215 dažādu sugu krūmus. Ņemot vērā, ka teritorijā būs integrēti daudzpakāpju stādījumu principi, kompozīciju veidos periodiski ziedošas ziemcietes, dekoratīvās graudzāles un vīteņaugi.

Tuvāko piecu gadu laikā uzņēmums Draugiem Group Cēsīs plāno īstenot vairākus vērienīgus nekustamā īpašuma projektus, kuru kopējā vērtība varētu sasniegt pat 10 miljonus eiro.

Šobrīd jau esam saņēmuši būvatļauju sākt darbu pie Katrīnas nama atjaunošanas, ko plānots pabeigt šā gada vasarā, kā arī uzsākt būvniecību Konrāda namā un tam pieguļošajās ēkās, Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Jānis Palkavnieks, Draugiem Group runasvīrs. Viņš norāda, ka Konrāda namā uzņēmums iecerējis ierīkot mūsdienīgas biroju, kopstrādes telpas, kā arī vairākus īstermiņa un ilgtermiņa īres dzīvokļus, ko paredzēts izbūvēt arī Katrīnas namā. Tāpat tuvāko piecu gadu laikā uzņēmums Cēsīs plānojis radīt arī atsevišķu īres namu ciematu - Mājas Cēsīs Cīrulīšos, kur īrniekiem būs pieejamas ne tikai modernas mājas, bet arī ilgtspējīgas atpūtas vietas, gājēju un velo celiņi, zaļa ārtelpa, kā arī vairākas koplietošanas telpas, stāsta J.Palkavnieks.