Graužamsiers tiek ražots no biezpiena, ko apstrādā un trīs mēnešus kaltē, kā rezultātā rodas ļoti ciets produkts. "Tas ir gan kolosāls proteīna avots, gan palīdz uzlabot zobu kvalitāti – ir tāda sajūta it kā ka sunim mute būtu mazgāta ar zobu birsti," teic Aija Parlagreko, SIA "Himalayan International" līdzīpašniece.

Uzņēmums ražo arī barības piedevu, ko kā pulveri uzkaisīt suņu ēdienam, piemēram, kucēniem, barojošām mammām vai ļoti izvēlīgiem astaiņiem, kā arī uzpūsto graužamsieru jeb popkornu suņiem. A. Parlagreko teic, ka ieplānoti arī citi produkti.

Vienīgo izejvielu – biezpienu – uzņēmums iepērk no kaimiņos esošā uzņēmuma "Preiļu siers". "Mums ir izveidojusies fantastiska sadarbība. Esam izmēģinājuši arī citu uzņēmumu biezpienu, bet tieši tāds, kāds mums patīk, sanāk tikai no šī," saka A. Parlagreko. Lai saražotu tonnu graužamsiera, uzņēmums apstrādā apmēram trīsreiz vairāk biezpiena.

Strādājot esošajās telpās uzņēmums vairs nespēj apmierināt pieprasījumu un ir sasniedzis savu maksimumu – trīs tonnas gruažamsiera mēnesī. "Vajadzētu ražot vairāk, jo pieprasījums ir lielāks, bet pašlaik iespējas ir, kādas nu tās ir. Nākamgad ceram tikt pie plašākām telpām, kur spēsim ražot vairāk," viņa teic.

Kad A. Parlagreko sāka nodarboties ar šo biznesu, viņas sapnis bija redzēt produkciju vietējo lielveikalu plauktos un viņa domāja, ka īpašas veiksmes gadījumā izdosies eksportēt dažus kilogramus mēnesī uz ārzemēm. Šobrīd situācija ir pilnīgi pretēja un produkts ir nopērkams vien trijos Latvijas veikalos. "Mums ir savi fani, tie pārsvarā ir dabisko preču veikali – "Barf’us", "Ķepa Raw Food", "zoopasaule.lv". Grūti saprast, kāpēc tā – sākumā aktīvi sūtījām e-pastus, bet atsaucības nebija. Šie veikali mūs paši uzrunāja," viņa teic.

Šobrīd uzņēmums produkciju eksportē uz Angliju, Vāciju, Dāniju, Igauniju, Izraēlu, Japānu, Ķīnu, Honkongu, Austrāliju, Poliju. Vaicāta, kā tika pie pirmajiem klientiem, A. Parlagreko teic, ka tās bija nebeidzamas naktis, kas pavadītas kopā ar "Google" meklētāju. Viņa krustu šķērsu izmeklējusies dzīvnieku veikalus dažādās valstīs un rakstīja e-pastus. Atdeve esot viena atbilde pret simt izsūtītiem e-pastiem. "Bijām parādos līdz ausīm, tāpēc nevarējām atļauties neko citu kā paši rakstīt e-pastus," viņa stāsta.

Raksti par tēmu

Latvijas Bankas ekonomiste: farmācija ir Latvijas produktivitātes līdere
Ražošana

Latvijas Bankas ekonomiste: farmācija ir Latvijas produktivitātes līdere

Dienas Bizness
Food Union piena produktu virziens turpinās darbību kā Rīgas piena kombināts
Ražošana

Food Union piena produktu virziens turpinās darbību kā Rīgas piena kombināts

Dienas Bizness
LSEZ NorSAF un ASV uzņēmums KBR noslēdz licences līgumu SAF un eSAF ražošanai Latvijā Eiropas tirgum
Ražošana

LSEZ NorSAF un ASV uzņēmums KBR noslēdz licences līgumu SAF un eSAF ražošanai Latvijā Eiropas tirgum

Dienas Bizness

Vaicāta, kā pandēmija ietekmējusi "Himalayan International" biznesu, A. Parlagreko norāda, ka tajā mirklī, kad Eiropā sākās krīze, pieprasījums auga. Tas viņu pārsteidza, jo nebija domājusi, ka šis varētu būt produkts, ko cilvēki iepērk vairumā, lai pieliekamajā nekā netrūktu pašizolācijas vai karantīnas laikā – ne tikai pašiem, bet arī suņiem. Šobrīd pieprasījuma apjoms ir normalizējies un vairs nav kā martā, kad klientiem pasūtījums bija jāgaida mēnesi, taču apgrozījums jebkurā gadījumā ir audzis.

Uzņēmums ir saņēmis visas nepieciešamās Pārtikas un veterinārā dienesta atļaujas, lai varētu ražot šādu produktu. "Tas bija sarežģīts process, jo, tā kā šādu produktu ražotāju iepriekš nebija, vajadzēja izstrādāt atbilstošus noteikumus, lai varētu ražot. Visi mūsu ceļā ir bijuši ļoti atsaucīgi un izpalīdzīgi – nekad nav bijusi sajūta, ka atduramies pret sienu," viņa saka, uzsverot, ka ražošanas apstākļi un visas nepieciešamās atļaujas ir atšķirības zīme salīdzinājumā ar Nepālas graužamsieriem, kas ne vienmēr ir ražoti atbilstošos apstākļos. Nepālas graužamsiers ir pieejams Eiropā, bet A. Parlagreko uzsver, ka tas visticamāk šeit nonācis ne pārāk legālā ceļā, jo Nepālas piena produktus ievest Eiropas Savienībā ir aizliegts.

Uzņēmums strādā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Daugavpils biznesa inkubatorā. "Bez naudas ir ļoti grūti sākt biznesu, jo īpaši ražošanu – ja produktu sākam ražot šodien, pirmo naudu dabūjam pēc trim mēnešiem, kad produkts ir nogatavojies, bet pa to laiku tāpat jāmaksā algas un rēķini. Visiem jaunajiem uzņēmējiem, kam ir fantastiskas idejas, bet trūkst padoma un finansējuma, iesaku vērsties inkubatoros. Bez inkubatora atbalsta mums būtu gājis grūti. Tāpat svarīgs faktors ir darbinieki. Bija kritiski brīži, bet viņi visu laiku mūs atbalstīja" uzsver A. Parlagreko.

Ideja par šādu produktu A. Parlagreko radās Nepālā, kur viņas ģimene ar pārtraukumiem dzīvo kopš 2005. gada. Tur viņa iepazinās ar uzņēmējiem no Kanādas, kuri bija atbraukuši ar mērķi uzsākt graužamsiera eksportu. Viņi būtu gribējuši to eksportēt ne vien uz Kanādu, bet arī uz Eiropu, bet piena produktu sarežģītās izvešanas dēļ tas neesot iespējams. "Man šī doma nedeva mieru – ir acīmredzams pieprasījums pēc šī produkta, par ko liecina caur Indiju ievestais graužamsiers, bet Eiropā šādu produktu neviens neražo. Nākamajā rītā vīram saku – vēršu vaļā rūpnīcu dzimtajos Preiļos. Kad bērnam skolā bija brīvlaiks, aizbraucu uz Preiļiem pie vecākiem un pastāstīju viņiem par savu ideju. Man nebija naudas, arī laika nebija – līdz prombraukšanai bija tikai 21 diena," atceras A. Parlagreko. Viņa ir pārliecināta, ka dzīvē ir svarīgi būt īstajā vietā, īstajā laikā un satikt īstos cilvēkus. Tieši ap to laiku atbrīvojās Preiļu slimnīcas virtuve, ko viņa sākumā noīrēja uz mēnesi, un tētis viņu iepazīstināja ar vietējo uzņēmēju Ramisu Aļijevu, kurš noticēja šai idejai. Ar ģimenes un draugu atbalstu nodibināja uzņēmumu un 2017. gadā sākās eksperimenti. Vēlāk atbrauca arī A. Parlagreko paziņa no Nepālas, kurš iemācīja ražot šo produktu.

"Šie trīs gadi ir bijusi dzīves skola. Sākām absolūtā neziņā par biznesu, ražošanu, mārketingu – visu iemācījāmies darot. Manā skatījumā tas ir vislabākais veids – ja vien to var atļauties, jo pieļaut kļūdas ir dārgi," teic A. Parlagreko. Lai "atkostu" produkta specifiku, pagāja divi gadi. Līdz tam uzņēmums saskāries ar 109 problēmām – vienā gadījumā siers pelēja, citā lūza. Brīžiem viņa pat brīnās, ka pirmie klienti bija pacietīgi un palika uzņēmumam uzticīgi. "Beidzot esam tikuši uz kājām un esam stabili," viņa saka.

Šādu produktu Eiropā ražo maz uzņēmumu, jo tas ir sarežģīts – arī "Himalayan International" pagāja divi gadi eksperimentējot līdz atrada pareizo recepti, turklāt ražošanas procesā nav pievienotas nekādas piedevas. A. Paralgreko uzskata, ka svarīgs faktors ir būt tirgū pirmajam – kamēr citi tiek līdz produktam, pirmais jau ir izveidojis kontaktus, iemantojis lojālos klientus un uzticību. "Protams, grūti teikt, vai ar to pietiks – bizness ir neparedzams," viņa atzīst.

SIA "Himalayan International" dibināts 2017. gadā Preiļos. Uzņēmuma īpašnieki ir Aija Perlagreko un Ramiss Aļijevs. Šobrīd uzņēmumā strādā septiņi darbinieki, kuri saražo trīs tonnas graužamsiera mēnesī.