Augustā Latvija eksportēja preces 868,6 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1 045,7 milj. eiro. Ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 45,4 % (2016. gada jūlijā – 44,8 %).
Svarīgākās izmaiņas eksportā augustā, salīdzinot ar jūliju: augu valsts produktu eksports palielinājās par 73,0 milj. eiro jeb 4,9 reizes, parasto metālu un to izstrādājumu eksports pieauga par 17,9 milj. eiro jeb 30,1 %, koka un koka izstrādājumu eksports palielinājās par 8,5 milj. eiro jeb 6,5 %, satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports samazinājās par 35,3 milj. eiro jeb 41,6 %, mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports saruka par 9,2 milj. eiro jeb 6,4 %.
Svarīgākās izmaiņas importā augustā, salīdzinot ar jūliju: parasto metālu un to izstrādājumu imports palielinājās par 16,0 milj. eiro jeb 22,8 %, tekstila un tekstilizstrādājumu imports pieauga par 13,1 milj. eiro jeb 33,2 %, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports palielinājās par 11,2 milj. eiro jeb 10,8 %, plastmasu, kaučuka un to izstrādājumu imports pieauga par 8,0 milj. eiro jeb 14,1 %, mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports samazinājās par 6,7 milj. eiro jeb 3,1 %.
Raksti par tēmu
EM rosina pagarināt samazināto akcīzes nodokli dīzeļdegvielai
Dienas Bizness
Narvesen laiž klajā jaunu privāto preču zīmi CHOP CHOP
Dienas Bizness
EM: Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma ieviešana ir nepieciešama
LETA
EM rosina pagarināt samazināto akcīzes nodokli dīzeļdegvielai
Dienas Bizness
Narvesen laiž klajā jaunu privāto preču zīmi CHOP CHOP
Dienas Bizness
EM: Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma ieviešana ir nepieciešama
LETAAugustā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar ES valstīm bija Lietuva (16,7 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,1 %), Vācija (8,3 %) un Zviedrija (6,2 %), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,9 % no importa kopapjoma), Vācija (11,6 %), Polija (11,1 %) un Igaunija (8,0 %).
Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā augustā veidoja 6,8 %, bet importā – 6,7 %.
Graudaugu produktu eksporta kāpumu 2016. gada augustā salīdzinājumā ar 2015. gada augustu galvenokārt noteica kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 49,3 milj. eiro jeb 10 reizes. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksports samazinājās, sarūkot dīzeļdegvielas eksportam par 26,8 milj. eiro jeb 67,8 %.
Farmācijas produktu importa palielināšanos 2016. gada augustā salīdzinājumā ar 2015. gada augustu ietekmēja medikamentu importa pieaugums par 12,6 milj. eiro jeb 47,0 %. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja dīzeļdegvielas importa kritums par 40,1 milj. eiro jeb 46,4 %.
