Pēdējo trīs mēnešu laikā valdība ir aktīvi mēģinājusi ne tikai novērst vīrusa izplatīšanos, bet arī palīdzēt neapstāties valsts ekonomikai. Kopš krīzes sākuma līdz šim brīdim ar "Altum" palīdzību vien ekonomikā iepludināti ap 300 miljoniem eiro.

Lielākoties ar finanšu instrumentu starpniecību palīdzēts maziem, mikro un vidējiem uzņēmumiem, taču īpaši lielo uzņēmumu atbalstam pēc krīzes laikā tam īpaši radītas programmas līdz šim ir pietrūcis.

Šī ir neparasta situācija, kas ietekmējusi ekonomikas un uzņēmumus visa pasaulē, tāpēc arī pat ļoti lieliem un kopumā veselīgiem uzņēmumiem nācies saskarties ar īstermiņa finanšu plūsmas grūtībām, kas apdraud to pastāvēšanu. Pagarināti preču apmaksas termiņi, pārrautas piegādes ķēdes, apturēti eksporta tirgi, piespiedu dīkstāves, kamēr vienlaikus jāturpina maksāt algas, nodokļi, kredītu maksājumi un izejvielu izmaksas, un tas viss var radīt īslaicīgu "naudas badu". Savukārt komercbankas ne vienmēr var noreaģēt ar finanšu aizdevumu, kāds šiem uzņēmumiem ir nepieciešams, uzņemoties visus ar to saistītos riskus.

Tiešo maksājumu izlīdzināšana krīzes situācijās nodrošinātu vienlīdzīgāku atbalstu visiem Eiropas Savienības (ES) lauksaimniekiem, pārliecināts ir zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kurš no 3. līdz 5.septembrim piedalījās neformālajā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Tallinā, kurā dalībvalstis meklēja risinājumus lauksaimniecības risku pārvaldības instrumentu uzlabošanai ES Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) pēc 2020. gada.

«Tiešo maksājumu izlīdzināšana visiem lauksaimniekiem veicinās vienlīdzīgāku konkurenci un nodrošinās vienlīdzīgu atbalstu krīzes situācijās. Arī tiešie maksājumi ir risku pārvaldības instruments, jo tiem ir ienākumus stabilizējoša ietekme. Nonākot grūtībās, lauksaimnieks ar lielākiem tiešajiem maksājumiem ir labvēlīgākā situācijā,» uzsvēra Dūklavs.

Viņš atzīmē, ka lauksaimniecības risku mazināšanai ir jābūt vienam no KLP pamatprincipiem un ES beidzot nepieciešams izlīdzināt tiešos maksājumus, jo pastāvošajām tiešo maksājumu atšķirībām dalībvalstu starpā vairs nav nekāda loģiska pamatojuma. Viens no risinājumiem ir vienlīdzīgu konkurētspējas apstākļu nodrošināšana, izlīdzinot šobrīd netaisnīgo tiešo maksājumu sadalījumu dalībvalstu starpā. Tiešie maksājumi veido nozīmīgu daļu no lauksaimnieka ieņēmumiem un to loma pieaug krīzes situācijās.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam, paredzot, ka plānotais finansējums ES Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) nākamajā septiņu gadu finanšu periodā būs par 5% mazāks, salīdzinot ar pašreizējo ES daudzgadu budžeta periodu 2014. līdz 2020. gadam, informē Zemkopības ministrija.

EK priekšlikumā piedāvā turpināt tiešmaksājumu tuvināšanu starp dalībvalstīm. Pieņemot, ka arī nākamajā finanšu periodā tiktu piemērota pakāpeniska tiešmaksājumu izlīdzināšana, saskaņā ar Zemkopības ministrijas provizoriskiem aprēķiniem tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem palielinātos nedaudz, tikai 2026. gadā sasniedzot 80% no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa. 2020. gadā tiešie maksājumi Latvijā sasniegs 68% no vidējā līmeņa.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs norāda, ka pašreizējais EK priekšlikums arī turpmāk neparedz vienlīdzīgus tiešos maksājumus visiem ES lauksaimniekiem, kas var negatīvi ietekmēt atsevišķu dalībvalstu lauksaimnieku konkurētspēju.

Jaunais Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kuram būtu jāstājas spēkā jau nākamgad, paredz būtiskas izmaiņas attiecībās starp dzīvokļu īpašniekiem vai visiem kopīpašniekiem un komunālo pakalpojumu sniedzējiem.

Svarīgākais – būs iespējami tikai tiešie norēķini. Taču iecerētie normatīvie akti diemžēl nerisina seno un sasāpējušo problēmu – neatgūstamo parādu norakstīšanu.

Domājot par to, kā nākotnē veidosies attiecības ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, dzīvokļu īpašniekiem vai kopīpašniekiem ir jāatceras divi svarīgi aspekti.

Pirmkārt, par mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un saistību izpildi atbildība par mājas pienācīgu pārvaldīšanu būs jāuzņemas dzīvokļu īpašnieku kopībai vai visiem kopīpašniekiem. Tieši dzīvokļu īpašnieku kopība vai kopīpašnieki būs tie, kurai būs tiesības un pienākums kārtot attiecības visu dzīvokļu īpašnieku vai kopīpašnieku vārdā. Tostarp slēgt līgumus par ūdens, siltumenerģijas, u.c. pakalpojumu piegādi. Pārvaldnieka kā pārstāvja pienākums būs tikai noslēgt šos līgumus dzīvokļu īpašnieku kopības vai kopīpašnieku vārdā.

Vāgnera zālē nepieciešamos ieguldījumus būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados, aģentūrai LETA atzina aptaujātie kultūras un izklaides biznesā strādājošie nelielo koncertzāļu īpašnieki.

SIA «Rīgas koncertzāle» vadītājs Juris Millers aģentūrai LETA sacīja, ka izsolei par Vāgnera zāles nomas tiesībām nepieteiksies, jo, viņaprāt, nepieciešamās privātās investīcijas šajā objektā nekad neatmaksāsies.

«Esmu šo objektu apskatījis, kā arī iepazinos ar izsoles noteikumiem. No tā secināju, ka investīcijas nekad neatmaksāsies. Ēkā esošajā teātra zālē, kurā patlaban ir izbūvēti starpstāvi, maksimāli iespējamais skatītāju vietu skaits ir 250. Ar šādu vietu skaitu zālei 30 gadu laikā katru dienu būtu jānodrošina 15 000 līdz 20 000 eiro ieņēmumi jeb 2000 eiro tīrā peļņa, lai ieguldījumi pēc 30 gadiem būtu pa nullēm. Tas nav reāli,» sacīja Millers.

Krīzes laikā, kad īpaši izteikti jūtams, ar cik lielu novēlošanos nāk tradicionālie ekonomikas rādītāji, daudz lielāku lomu pievēršam alternatīviem aktivitātes rādītājiem.

Piemēram, Google Mobility dati rāda, ka iedzīvotāju plūsma veikalos, atpūtas un darba vietās manāmi sarūk jau kopš oktobra otras puses. Taču kritums nav tik krass, kā redzējām pirmā viļņa brīdī. Līdzīgi arī ar citu “netradicionālo” rādītāju - Swedbank karšu datiem. Oktobrī jau vērojām bremzēšanos, un kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas 9. novembrī kritums kļuvis manāmāks, taču pagaidām vēl ir mazāks, nekā dziļākajā punktā pavasarī. Kopumā norēķini ar kartēm un skaidras naudas izņemšana kopš rudens ārkārtējās situācijas iestāšanās krituši par aptuveni 8% pret pagājušo gadu.

Labāk turas maksājumi ar kartēm, kur kritums ārkārtējās situācijas laikā ir par 3% pret 2019. gadu, kamēr skaidras naudas izņemšana sarukusi par 14%. Tendence pāriet uz elektroniskiem norēķiniem tika novērota jau iepriekš – arī pirms Covid-19 krīzes iestāšanās, bet šī krīze un iespējas izmantot bezkontakta norēķinus vīrusa laikā visdrīzāk šo tendenci tikai pastiprina.

Līdzīgi kā rentgens, SIA Graphdo ataino finanšu iestāžu klientu maksājumus vizuālā veidā, tādējādi izgaismojot aizdomīgos maksājumu maršrutus

Rentgena uzņēmumā ir redzams, ka ir lauzts kauls, un ārstējošais ārsts ir tas, kurš izlemj par tālāko terapiju, nevis rentgenologs. Arī Graphdo parāda attēlu, un katra finanšu iestāde, vadoties pēc iekšējās politikas un procedūrām, izlemj, kā tālāk rīkoties – vai pieprasīt no klienta papildu informāciju, kādu tieši?

Uzņēmuma īpašnieks Dmitrijs Ozernovs skaidro, ka Graphdo primārais mērķis ir atvieglot darba procesu naudas atmazgāšanas risku analītiķiem, pētot klientu naudas plūsmu – kurš, kam un cik maksā. Tā ir programma, kas atrodas bankas serverī. Lietotājs to atver, ievada izvēlētos parametrus – klients, periods vai tamlīdzīgi, un programma savienojas ar bankas datubāzi, atlasa maksājumus, apstrādā informāciju, parādot to interaktīvā grafikā, kuru var dažādos veidos bīdīt, pietuvināt un attālināt. «Process, kas iepriekš aizņēma trīs stundas, tagad aizņem divas minūtes. Tas ļauj analītiķiem strādāt ātrāk, kā rezultātā banka var ietaupīt laiku un naudu,» klāsta Dmitrijs. Viņš norāda, ka ir dažas specializētās programmas, kas piedāvā ko līdzīgu, bet tām ir daži trūkumi – nav ērts interfeiss, redzami tikai klienta tiešie maksājumi, nav pieejama maksājumu analīze, ir šaura rezultātu eksportēšanas iespēja u.c. Dažviet analītiķi līdzīgas darbības veic manuāli – pēta klienta konta izrakstu, apkopo informāciju Excel, ar bultiņām zīmē naudas plūsmas. Iestādē, kur šis process nav automatizēts, speciālistam nepieciešams iegūt klienta konta izrakstu, apkopot, vizualizēt naudas plūsmu. Ietaupītais laiks atkarīgs no tā, cik ilgu laika posmu analizē, cik dziļa ir izpēte. Sarežģītākās situācijās var gadīties, ka paiet pat vairākas dienas, bet vidēji tās varētu būt dažas stundas.

Facebook un Httpool izziņo stratēģiskās partnerības uzsākšanu Balkānu reģionā - Bulgārijā, Horvātijā, Serbijā un Slovēnijā, informē Httpool pārstāvji.

Tādējādi Facebook uzsver vēlmi būt tuvāk savam klientam - gan aģentūrām, gan vietējiem uzņēmumiem - un veidot ilgtermiņa sadarbību, lai nodrošinātu iespēju gan viņiem sasniegt lielāku auditoriju, gan arī vēl precīzāk un veiksmīgāk veidot jēgpilnas sarunas.

Httpool ir zināms arī Latvijā kā vienīgais oficiālais LinkedIn un Twitter reklāmu partneris, taču grupas uzņēmums tagad būs arī Facebook oficiālais reklāmas pārdošanas partneris Balkānu reģionā. Šajās valstīs Httpool grupa nodrošinās atbalstu un zināšanas mārketinga stratēģijas veidošanai visās Facebook platformās - Facebook, Instagram, Facebook Messenger un Whatsapp. Tādējādi Httpool izmantos citās platformās uzkrātās zināšanas par veiksmīgām kampaņām un realizēs tās arī Facebook platformās.

Baltijas valstu lauksaimnieku pikets pērn 13. decembrī Briselē ir sadzirdēts, bet skaidras ziņas par reālām izmaiņām naudas sadalē būs ne agrāk kā šā gada rudenī

Piketa mērķis bija pievērst Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Komisijas uzmanību netaisnīgam tiešo maksājumu sadalījumam.

Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis Dienas Biznesam atzina, ka Latvijas lauksaimnieku aprēķini un viedoklis ir sadzirdēts un uzklausīts Eiropas Komisijā, kā arī ES parlamenta Sociālo lietu komisijā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Akmens vates siltumizolācijas ražotājam SIA «Paroc» mainījušies tiešie īpašnieki - par uzņēmuma vienīgo īpašnieku kļuvis Somijā reģistrētais uzņēmums «Paroc Group Oy», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim uzņēmuma īpašnieks bija Zviedrijā reģistrētā kompānija «Paroc Sverige AB». Izmaiņas notikušas 28.martā, bet komercreģistrā tās ierakstītas 3.aprīlī.

SIA «Paroc» ir dibināta 1993.gadā, tās pamatkapitāls ir 89 400 eiro. Uzņēmums piedāvā akmensvates izolācijas risinājumus jaunām un renovētām ēkām, kuģu būvniecībai un naftas ieguves platformām, skaņas izolācijai un citiem rūpnieciskiem mērķiem.

SIA «Paroc» apgrozījums 2017.gadā bija 8,543 miljoni eiro un uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 168 tūkstoši eiro. Tas nodarbināja vidēji astoņus darbiniekus un uzņēmuma kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 1,88 miljoni eiro.

Izstrādāta finanšu iestāžu klientu maksājumu vizualizācijas un riska analīzes rīka "Graphdo" jaunā versija, kas darbojas "mākonī" un ļauj samazināt tās izmantošanas izmaksas.

"Tagad "Graphdo" programma strādā ar citu arhitektūru, kas ļauj to vienlaikus viegli lietot lielam lietotāju skaitam vienā iestādē. Ir vienkāršojies arī instalācijas process. Papildus versijai, kas tiek instalēta uz klientu serveriem, ir izstrādāta programmas versija, kas darbojas "mākonī", kas ļauj būtiski samazināt izmaksas klientiem. Šogad plānots to aktīvi piedāvāt maksājumu iestādēm, kas labprātāk izmanto mākoņpakalpojumus," saka Dmitrijs Ozernovs, SIA "Graphdo" dibinātajs.

2019. gadā "Graphdo" klientiem pievienojās vēl divas bankas, kas to izmanto maksājumu izpētei. Risinājuma ieviešanas process notika mēneša laikā, kas IT risinājumiem finanšu iestādēs esot ātri. Šobrīd "Graphdo" risinājumu jau izmanto četras finanšu iestādes Latvijā.

Edgars Treibergs

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Latvijas pienesums Eiropas tautsaimniecībai ir nozīmīgāks nekā Eiropas Savienības tiešie maksājumi Latvijas lauksaimniekiem.

Latvijai ir visi priekšnoteikumi ilgtspējīgai attīstībai, taču politiskā līmenī ir jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi Eiropas Savienības dalībvalstīm, sarunā ar žurnālu "Dienas Bizness" atzīst Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas – kā dzīvosim nākamajos septiņos gados? 

Rīt, 4. jūnijā notiks Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības...

"Daļai sabiedrības šķiet, ka lauksaimniecība nav cietusi ierobežojumu dēļ, taču triecieni ir lieli, it sevišķi nozarēm, kas ir eksportējošas. Daudziem piena pārstrādes uzņēmumiem ir uzkrājušies produkti, ko nebija iespējams realizēt. Ir uzņēmumi, kuriem izveidojušies uzkrājumi pat 90% apjomā no saražotā. Šāda situācija rada ķēdes reakciju – cenas krīt, pārstrādātāji piena ražotājiem maksā mazāk, piena ražotājiem grūtāk ir ievest spēkbarību, kas kļūst dārgāka. Rezultātā ražošanas izmaksas pieaug. Neiztur kritiku apgalvojums, ka ir samazinājušās benzīna cenas un tas atsver sadārdzinājumu. Ir jāsaprot, ka lauksaimnieki degvielu parasti iepērk un uzglabā savā saimniecībā un daudzi to ir iepirkuši pērnā gada nogalē vai šā gada sākumā par daudz augstāku cenu, nekā to var nopirkt šobrīd." skaidro E. Treibergs.

"Kad politiķi runā, ka esam donorvalsts, kas tikai saņem naudu, man rodas jautājums, vai svaru kausos ir ielikti visi argumenti, kas runā par labu Latvijai. Esam pazaudējuši tik daudz cilvēku! Eiropa saņēma gatavu darbaspēku, bet cik tas ir izmaksājis Latvijai?" jautā E. Treibergs.

Visu interviju lasiet 2. jūnija žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Par to, kā dzīvosim nākamos septiņus gadus, par lauksaimnieku un zemes apsaimniekotāju jaunajiem izaicinājumiem tuvāko gadu laikā uzzini, skatoties Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības Organizāciju Sadarbības Padomes (LOSP), LKPS VAKS un attīstības finanšu institūcijas "Altum" rīkoto konferenci "Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas".

Konferences dalībniekiem tiešraide skatāma šeit: https://events.tiesraides.lv/dienasbizness.

Ir iespēja pieteikties arī konferences dienā, rakstot uz: [email protected].

Konferences programma:

9.35 – 9.45 Pasākuma atklāšana, Jānis Maršāns, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes loceklis un Edgars Treibergs, LOSP valdes priekšsēdētājs

I daļa | Nozaru atbalsts un ilgtspējas politika

9.45 – 10.00 KLP pēc 2020. gada, tās ietvaros izvirzītie mērķi un plāns to sasniegšanai (ieraksts), Janušs Vojcehovskis (Janusz Wojciechowski), EK lauksaimniecības komisārs

10.00 – 10.15 Plānotā valsts atbalsta politika lauksaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanai starp citām ES dalībvalstīm, Kaspars Gerhards, LR zemkopības ministrs