Pašreiz valstī esot izveidojusies nevienlīdzīga situācija starp personām, kas nodarbinātas un saņem minimālo algu (pēc nodokļu atskaitījumiem apmēram 130 latu), un personām darbspējīgā vecumā, kas nav nodarbinātas. Piemēram, ģimenei, kurā ir divi pieaugušie un trīs bērni un kurai nav legālu ienākumu, tiek piešķirts GMI pabalsts kopsummā 205 lati un vēl mājokļa pabalsts. Cilvēks rēķinot, ka viņam izdevīgāk ir saņemt pabalstu nekā strādāt algotu darbu, jo pabalsts ir lielāks par darba algu.
Agrāk ģimenēm bijuši daudz pieticīgāki iztikšanas avoti – tikai valsts ģimenes pabalsti. Tās meklējušas dažādus mazkvalificētus darbus un savas vajadzības nodrošinājušas pašu spēkiem. Tagad tas vairs neesot nepieciešams, neesot pat jāiet ogas un sēnes uz mežu lasīt. Pašvaldībās esot novērota vēl kāda problēma – situācijā, kad pabalsta kopsumma bieži vien pārsniedz 300 latus mēnesī, ģimenes vairs nezinot, «ko darīt ar lielo naudu».
