Talantīgais latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis ceturtdien Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) draftā tika izvēlēts ar ceturto numuru, nonākot Ņujorkas Knicks kluba aizgādībā.

Tādejādi Porziņģis kļuvis par visu laiku visaugstāk NBA draftēto latviešu basketbolistu.

Tāpat Latvijas spēlētājs kļuvis par šajā draftā visaugstāk izvēlēto ārzemnieku.

«Pārstāvēt Knicks ir mans sapnis. Tā ir lieliska iespēja spēlēt Ņujorkā,» uzreiz pēc nokāpšanas no skatuves sarunā ar ESPN izteicās Porziņģis. «Ceru, ka varēšu būt daļa no kaut kā īpaša. Tiem, kuri mani nezina, vēlos pateikt, ka esmu basketbolists, kam patīk šī spēle. Esmu citādāks, esmu izsalcis. Gribu spēlēt šajā līgā, vēlos cīnīties pret pasaulē labākajiem spēlētājiem.»

Ar pirmo numuru šī gada draftā tika izvēlēts spēka uzbrucējs Karls Taunss, kuru izraudzījās Minesotas Timberwolves komanda. Savukārt ar otro numuru Losandželosas Lakers paņēma saspēles vadītāju D'Endželo Raselu.

Eiropas Savienības noteiktie mērķi saistībā ar tīras enerģijas izmantošanu transporta nozarē ir ambiciozi, un, lai tos sasniegtu noteiktajā laikā, gan valstu, gan nozaru pārstāvju rīcībai jābūt straujai, "Dienas Bizness" rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" atzina tās dalībnieki.

Atšķirības valstu griezumā ir lielas - daļā valstu aktīvi notiek transporta elektrifikācija. Patlaban līderis elektroautomašīnu ieviešanā ir Norvēģija, pateicoties aktīvajai valsts politikai, kas vērsta uz to iegādes veicināšanu, savukārt citās valstīs šis process nenotiek tik strauji, tādēļ valstīm jādomā, kā motivēt cilvēkus izvēlēties elektroautomašīnas. Arī autoražotājiem nāksies aizvien aktīvāk pārorientēties šajā virzienā, veidojot jaunus modeļus, kas piesaista pircējus.

Tomēr elektroautomašīnas nav vienīgais veids, kā izpildīt CO2 izmešu apjoma samazināšanas prasības - patlaban aizvien vairāk tiek izmantota saspiestā dabasgāze (CNG), kas tiek minēta kā starpposms starp pilnīgu transporta nozares elektrifikāciju tālākā nākotnē.

Biznesa ideju konkursā "Ideju kauss 2019" šogad uzvarētāju vidū ir idejas ar potenciālu kļūt par pelnošiem un veiksmīgiem uzņēmumiem. Pirmās vietas ieguvējs - "Vertexo Sports" - jau ir eksportspējīgs uzņēmums, kura platformā reģistrējušies vairāk nekā 3200 sportistu no visas pasaules 5 sporta veidos.

Šogad konkursam pieteikumus iesniedza 227 dalībnieki. Idejas izvērtējot, konkursa žūrija atlasīja 114 veiksmīgākās idejas ar vislielāko izaugsmes potenciālu, kuras turpināja cīņu par atbalstu savas idejas attīstīšanai. Konkurss sniedza iespēju piedalīties profesionālās apmācībās - 6 vebināros par ideju validāciju, digitālo un satura mārketingu, budžeta un finanšu plānošanu, kā arī prezentāciju prasmēm. 12 finālisti, savukārt, saņēma iespēju apgūt padziļināti prezentāciju prasmes Dāvida Štēbeļa un Kristapa Pētersona vadītās darbnīcās.

Pirmās vietas ieguvējs "Vertexo Sports" saņēmis 7 000 eiro sava biznesa attīstīšanai. Tā ir platforma, kas domāta sporta spēlētāju reģistrācijai kā licencētiem spēlētājiem, kā arī izspēles sistēma turnīriem. Idejas autori ir koncentrējušies uz sporta veidiem, kas ir ātri augoši un jauni, piemēram, pludmales teniss.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Jēzu nodeva un piesita krustā savējie, un daudzi pēc tam jau drīz rūgti nožēloja. Bīskapu Pēteri Sproģi sita un neaizstāvēja savējie, un nav pat dažas dienas pagājušas, kad daudzi jau nožēlo. Sak, esot tomēr bijis labs Latvijas valsts prezidenta kandidāts. Varbūt, tā gluži nevajadzēja.

Mūsu sabiedrība ir smagi slima un mēdz zākāties par visu un visiem. Tomēr tādā intensitātē ar dubļiem nedēļas laikā nav bijis apliets vēl neviens Latvijas Republikas prezidenta kandidāts. Tādi naida izvirdumi nav skāruši daudzus. Par ko tāds naids, nekristieši, un, jo īpaši, kristieši?

Ko Pēteris Sproģis ir izdarījis vai pateicis, kas ir pretrunā ar ticību Jēzum Kristum? Ja runājam par kristiešiem, savējiem, kas nodeva. Vai apustulis Pāvils nebija tas, kas rakstīja – «nav ne jūda, ne grieķa, jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū»?

«Dažu koalīcijas politiķu nemainīgais sauklis, kas attaisno jebko, joprojām aicina sekot viņiem, lai kādi viņi būtu, lai ko viņi darītu, tikai «nedraudzējieties ar krieviem»! Te gan es gribētu precizēt – pie «krieviem» tiek pieskaitīti visi, kas saziņai izmanto krievu valodu: ukraiņi, ebreji, baltkrievi, moldāvi, poļi, kazahi – tas ir, visi, kas nav «mēs»,» savā Facebook lapā ierakstīja Pēteris Sproģis.

Vispirms jālikvidē žņaugi, kas traucē Latvijā palikušajiem un jārada darba vietas, nevis bezatbildīgi jāsauc «latvieti, brauc atpakaļ!» uzskata Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris, kinorežisors Jānis Streičs

Intervijā laikrakstam Neatkarīgā, runājot par aizbraukušo latviešu aicināšanu atpakaļ uz Latviju, J. Streičs jautāja – «ko tie aizbraucēji darīs, atgriezušies? Kas viņiem dos zemi un darbu?» Kinorežisors norādīja, ka vienīgais ko var darīt – likvidēt partejiskās birokrātijas diktatūru, nomenklatūras žņaugus, kas traucējot dzīvot Latvijā palikušajiem.

«Partejiskajai nomenklatūrai ir ļoti izdevīgi, lai mēs runājam par valodu, par nacionālo jautājumu, par referendumu. Iet laiks, Latviju pamet cilvēki. Likvidējiet žņaugus, kas traucē izvērsties zemniekiem un uzņēmējiem!» uzsvēra J. Streičs.

Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.

Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.

Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.

Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.

Grupas Prāta Vētra bundzinieks, mūziķis Kaspars Roga šā gada maija sākumā skatītājiem piedāvās savu pirmo dokumentālo filmu Meklējot Mr.Kauliņu. Filma būs par viņa draugu latvieti Guntaru Kļaviņu, kurš Āfrikā darbojas dimantu biznesā un ar kuru finansiāli savulaik bijusi saistīta arī Prāta Vētra.

Mr. Kauliņš ir finansists un šarmants dzīves baudītājs. Pēc sava biznesa kraha viņš pazūd bez vēsts, radiniekus un draugus atstājot par sevi pilnīgā neziņā. Starp viņiem ir arī labākais draugs Kaspars Roga, kurš apņemas noskaidrot, kas noticis ar Mr. Kauliņu. Pēc vairākiem gadiem K. Roga viņu atrod Āfrikā, Sjerraleonē, kur Mr. Kauliņš ir sācis kārtējo bīstamo avantūru - dimantu meklēšanu.

K.Roga biznesa portālam db.lv stāsta, ka galvenais «vaininieks» filmas tapšanā ir tās producents Sandijs Semjonovs, kurš par latvieti G. Kļaviņu uzzināja no kāda cita latvieša - Harija Švarcbaha, kurš arī šobrīd dzīvo un strādā Āfrikā. S.Semjonovs kā producents līdzdarbojies arī grupas Prāta Vētra filmas tapšanā un tādējādi atklājies, ka K.Roga ar G. Kļaviņu ir labi draugi. Tā radusies doma par filmas uzņemšanu.

Kristaps Porziņģis ar savu daudzpusību rāda «ko vēl neredzētu», uzskata Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandas Ņujorkas «Knicks» kādreizējā zvaigzne Bernards Kings, kurš basketbolā, to spēlējot un skatoties, ir vairāk nekā 40 gadus.

«Viņš ir bijis patiesi izcils,» Kings izteicies par Ņujorkas komandā trešo sezonu aizvadošo latvieti. «Nekad neesmu redzējis septiņas pēdas un trīs collas garu puisi tā izpildot trīspunktu metienus. Viņam arī ir lieliska spēles izpratne, kā arī prasmes pozīcijas izvēlē laukumā un kā iegūt šo pozīciju.»

Kļūstot par «Knicks» lielāko zvaigzni, Porziņģis šosezon ievērojami uzlabojis visus savus statistikas rādītājus un pašlaik ir ceturtajā vietā līgas rezultatīvāko spēlētāju sarakstā.

Slavas zālē ievēlētais Kings, kurš nesen uzrakstījis grāmatu par savu dzīvi, jūtas pārsteigts par latvieti.

«Ko es pamanu aiz rezultativitātes, ir viņa spēja pārredzēt laukumu,» vērtē Kings. «Ne vienmēr to var pamanīt spēlētājos. Ja es runāju par lielisku laukuma pārredzamību, ar to domāju aizsargam raksturīgu pārredzamību. Ļoti reti šādas īpašības piemīt garajiem, īpaši viņa auguma spēlētājiem. Nezinu vai mēs ko tādu esam redzējuši iepriekš.»

SIA TakTil vadītāja Ulla Krūmiņa izgatavo attīstošās bērnu rotaļlietas – grāmatiņas, sedziņas, kalendārus un spēli alfabēta apgūšanai

Visas rotaļlietas viņa veido tā, lai bērnos attīstītu radošumu. Viņas skatījumā, laba rotaļlieta ir tāda, kas attīsta bērna spējas un vecākam uz mirkli dod atelpu. Uzņēmējai pašai patīk koka rotaļlietas, piemēram, leļļu koka mājas, viņas meitām patīk Gigi Bloks kartona kluči. «Maniem bērniem ir dažādas rotaļlietas, bet šobrīd ir posms, kad viņām aktuālas ir lelles, līdz ar to vecākā meita darbojas ar Claudia papīra lellēm,» viņa stāsta.

Ģimene pirmajā vietā

TakTil pirmsākumi meklējami 2015. gadā, kad Ulla ar astoņus mēnešus mazo meitiņu uz rokām bija pabeigusi Rīgas Stradiņa universitāti un fotoskolu. «Esmu pieradusi visu laiku kaut ko darīt. Visi teica, lai nomierinos un atpūšos, pasēžu mājās, bet man tas šķita jocīgi. Nolēmu iemācīties šūt. Sāku iet uz kursiem Skrodernīcā ar domu, ka iemācīšos šūt meitai un sev kleitas, kursu vadītāja visu laiku deva materiālus, ko šūt kopā, piemēram, kabatas, rāvējslēdzējus utt. Liku tos kopā, meita ar tiem spēlējās un no tā visa sanāca grāmatiņa. Vēlāk uzšuvu meitai attīstošo sedziņu,» stāsta Ulla. Runājot par to, kā salāgot biznesa un bērna vajadzības, viņa uzsver, ka bērni vienmēr būs pirmajā vietā. «Nekad neviens mans projekts nebūs svarīgāks par ģimeni. Es no tiem atteikšos, ja jutīšu, ka tie traucē maniem bērniem. Es visu daru, kad tas netraucē bērniem, – kad kāds palīdz pieskatīt viņus vai arī naktīs, kad meitenes guļ,» neslēpj Ulla. Visbiežāk viņa strādā naktīs.

Pastāv risks, ka latviešu zvaigzne Kristaps Porziņģis ir pārāk garš Nacionālajai basketbola asociācijai (NBA), tāpēc viņš varētu būt «izstīdzējis un lempīgs», izteicies Ņujorkas Knicks kluba prezidents leģendārais Fils Džeksons.

«Kā Šons Bredlijs, kurš tomēr bija diezgan labs spēlētājs, K.P. (Porziņģis) varētu gandrīz būt pārāk garš,» Džeksons izteicies izdevumam ESPN. «Viņa spēks varētu nekad nebūt pietiekami labs. Viņš varētu nebūt spējīgs tikt galvenajā aizsardzības pozīcijā, cīnoties ar masīvajiem spēlētājiem.»

Šā gada NBA jauno spēlētāju izvēles draftā tieši Džeksons spēlēja nozīmīgu lomu, lai Porziņģi ar ceturto numuru izvēlētos Knicks vienība.

Knicks prezidenta pieminētais Bredlijs 1993.gadā NBA draftā tika izvēlēts ar otro numuru, tomēr 12 sezonās vidēji guva tikai astoņus punktus

Tiešsaistes vidē uzsākts pirmais pilnībā virtuālais hakatons, kura mērķis ir meklēt risinājumus koronavīrusa krīzes radītajiem izaicinājumiem, piesaistot brīvprātīgos resursus visas sabiedrības līmenī.

Hakatonu "HackForce" organizē brīvprātīgie dalībnieki no jaunuzņēmumu kopienas, kuri aicina programmētājus, ekspertus un jebkuru aktīvo sabiedrības locekli, kurš var piedāvāt savas prasmes, iesaistīties un piedāvāt risinājumus.

Šobrīd daudzviet pasaulē sabiedrība cīnās ar koronavīrusa izraisītajām sekām un problēmām. Situācija ne tikai rada milzīgu slogu medicīnas nozarei un pārslogo ātrās reaģēšanas vienības, apgrūtina mācību un bērnu uzraudzības procesus, un rada ievērojamus sarežģījumus teju ikvienā nozarē.

Karantīnas ierobežojumi ir potenciāli graujoši daudziem uzņēmumiem un veselām uzņēmējdarbības jomām, un potenciālais iespaids uz ekonomiku ir būtisks.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizētajā reģionālo biznesa ideju konkursā Biznesa ekspresis pieteiktas 313 idejas no visas Latvijas, informē VARAM.

No visām iesniegtajām biznesa idejām, lielākais skaits – 90 idejas saņemtas no Rīgas reģiona, kam seko Vidzemes reģions ar 84 idejām, Latgales reģions ar 52 biznesa idejām, Kurzemes reģions ar 44 idejām, savukārt no Zemgales saņemtas 43 idejas.

Konkursam pieteiktas biznesa idejas par dažādu produktu un pakalpojumu attīstību pārtikas ražošanas, medicīnas, tekstilrūpniecības, reģionālā tūrisma, lauksaimniecības, kultūras un citās nozarēs.

«Uzņēmējdarbības attīstībai būtiski priekšnoteikumi ir reģionu konkurētspēja un ilgtspējīga attīstība. Esam gandarīti par pieteikumiem no visiem Latvijas reģioniem, kas apliecina iedzīvotāju gatavību attīstīt uzņēmējdarbību. Pieteiktās idejas liecina par konkursantu spēju prast izmantot reģionālos resursus, tādējādi radot papildus pievienoto vērtību savam reģionam,» atzīmē VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits.

Neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir apveltīts ar plašu iztēli un spēj radīt jaunas idejas kaut miegā, vai arī ir nepieciešams izmantot dažādas metodes, lai veicinātu radošās izpausmes cilvēka iztēlē, ir svarīgi izvērtēt ikvienu biznesa ideju un novērtēt tās ilgtspēju. Vai arī Tevi interesē, kādi ir labākie biznesa ideju un iespēju avoti, kur atrast šīs iespējas, lai uzsāktu savu biznesu, un kā attīstīt idejas, kuras radušās? Turpini lasīt Kimbi.lv sagatavoto rakstu un uzzini!

Gadu gaitā nemainīgs ir palicis fakts, ka nereti cilvēki vēlas uzsākt savu personīgo biznesu, un tas ir raksturīgi gan tiem, kuriem ir pieejams starta kapitāls, gan tiem, kuriem tas vēl ir jāiegūst. Idejas, kuras īstenot, ir dažādas, un tās iespējams atrast ik uz soļa. Galvenais, kas jāatceras - nepieciešams strādāt ar sevi, lai iemācītos šīs iespējas saskatīt un realizēt. Raksta turpinājumā minēti 5 avoti, kur atrast savu ilgi meklēto biznesa ideju kādam produktam vai pakalpojumam. Lasi un iepazīsties, kādi tie ir!

##Sāc ar sevi!

Visvieglākais veids, kā smelties idejas savam biznesam, ir, analizējot un izpētot savas stiprās puses, talantus un prasmes, tādējādi ielūkojoties sevī un izmantojot to, ko daba ir devusi. Lai neapstātos idejas realizēšanas pusceļā slinkuma vai garlaicības dēļ, ir vērts izvēlēties ideju no savu interešu loka, kas uzturēs Tevī adrenalīnu un vēlmi ideju realizēt.

Investīcijas teju miljona eiro apjomā ļāva skolēniem no Latgales un Zemgales izstrādāt desmit inovatīvas biznesa idejas.

Projektā “Creazone”, kas izstrādāts cīņai ar bezdarbu Latgalē un Zemgalē un ir vērsts uz uzņēmējdarbības attīstību jauniešu vidū, mentoringa un pieredzes apmaiņas programmā tika investēti 952 853,57 eiro, no tiem ES finansējums bija 90% (857 568,21 eiro). Rezultātā skolēni no Latgales un Zemgales prezentēja desmit inovatīvas biznesa idejas.

“Statistika rāda, ka jau ļoti daudzus gadus jauniešu skaits reģionos strauji samazinās, vienlaikus bezdarbs saglabājas iepriekšējā līmenī. Tādēļ tika pieņemts lēmums izstrādāt projektu, kas veicinātu reģionu attīstību, sniedzot jauniešiem iespēju īstenot savas ambiciozās biznesa idejas pieredzējušu mentoru vadībā. Projektā “Creazone” piedalījās vairāk kā 100 dalībnieku no Latvijas, taču nebūt ne visi izturēja līdz galam un prezentēja žūrija savas biznesa attīstības idejas. Līdz galam izturēja tikai vislabākie un motivētākie,” stāsta ES projektu daļas projektu koordinators Jurijs Dubatovka.

Līdz 8. septembrim ikvienam ir iespēja savu biznesa ideju pieteikt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā inovatīvo biznesa ideju konkursā Ideju kauss 2019.

Biznesa ideju konkurss Ideju kauss notiek jau 11. gadu, un pirmajā pastāvēšanas desmitgadē tas palīdzējis daudziem savas ieceres realizēt dzīvē un uzsākt veiksmīgu biznesu. Pērn konkursā pieteica 160 idejas un 79 autoru komandām bija iespēja soli pa solim apgūt biznesa pamatus, bet 12 no tām iekļuva finālā, lai cīnītos par trīs galvenajām naudas balvām. Tiek prognozēts, ka arī šogad interese par konkursu būs liela, jo papildus tajā 25 labas idejas ar 2000 eiro lielu naudas balvu atbalsta Rīgas dome.

Konkursa kārtība

Dalībai LIAA organizētajā konkursā nav nekādu ierobežojumu, līdz ar to visi, kuriem idejas ir, var piedalīties.

«Reti izdodas izveidot ilglaicīgu un ilgtspējīgu pasākumu, bet Ideju kauss sevi ir pierādījis. Šobrīd ir izsludināta pieteikšanās Ideju kausam, kas norisināsies līdz 8. septembrim. Konkurss tiek organizēts kā sacensība, bet vienlaikus tās ir arī vērtīgas apmācības, kuru beigās tiek noteikti uzvarētāji. Grūti ir pateikt, kas ir nozīmīgāks – apmācības vai tas, ka beigās tiek noteikti trīs labākie, kas saņem naudas balvas. Jebkurā gadījumā gan mentori, gan eksperti, kuri piedalās apmācību programmās, ir augstākās raudzes. Ieteikumi un pamācības ir nozīmīgas un tiek novērtētas. Tās ir unikālas zināšanas. Kopskaitā visā apmācību posmā būs seši vebināri. Tas ir unikāls piedāvājums konkursantiem piedalīties apmācībās gan uz vietas, gan attālināti,» konkursa atklāšanā konceptuālajā mākslas telpā Berga Bazārā informēja LIAA Tehnoloģiju direktors Edgars Babris.

Ietekme uz globālajām klimata pārmaiņām ir ikvienam cilvēkam, ikvienam uzņēmumam un ikvienai nozarei. Betona nozare, kurā darbojas arī uzņēmums “Primekss”, kopumā ir atbildīga par 8% cilvēka darbības radīto globālo CO2 izmešu apjomu. Riskēt un turpināt masveidā radīt izmešus ir bezatbildīgi – mums nav planētas B.

Kā to var risināt?

Pirmā atbilde ir - arvien ciešāk tuvināt zinātni ar praktisko būvniecību, veicināt sadarbību. Kāds varētu jautāt – kas tur ko pētīt, betons ir betons! Tomēr tā šķiet tikai virspusēji skatoties.

Betona sastāvs var būt ļoti komplekss, tāpēc radīt paredzamu un teicamu betona kvalitāti jebkurā pasaules vietā ir liels izaicinājums. Mēs redzam ne tikai zinātniskās izpētes jēgu, bet arī praktisko pielietojumu – izpēti un zinātni liekam līdzās mūsu pirms dažām nedēļām atklātajā, būtiski paplašinātajā Primekss Betona izpētes centrā, kas, starp citu, ir lielākais šāda veida centrs Austrumeiropā.

Esmu arī novērojis, ka mūsu uzņēmuma pievienotā vērtība ir tieši spējā pārnest inovatīvas zinātnē balstītas tehnoloģijas praksē, spēja pārvērst idejas pielietojamos produktos, sasaistot zinātni un praksi no jaunākajiem ķīmijas un fizikas pētījumiem, līdz mākslīgā intelekta pielietojumam būvniecībā. Mūsu gadiem ilgais zinātnes un prakses sadarbības piemērs parāda, ka tas ļoti labi strādā un dod abpusēju pievienoto vērtību – gan mums kā biznesam, jo varam tirgū piedāvāt inovatīvus betona produktus, gan zinātniekiem, jo rosinām jaunas izpētes jomas, no kā iegūs visa būvniecības nozare.

Ņemot vērā to, ka šodien no plkst. 5.00 Valsts policija ir slēgusi A. Deglava pārvadu, «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus atturēties no iebraukšanas pilsētas centrālajā daļā ar saviem transportlīdzekļiem un aktīvi izmantot sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus spēkratus autobusu, trolejbusu un tramvaju galapunktu tuvumā.

«Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus transportlīdzekļus lielveikalu autostāvvietās pie pilsētas robežām, kur šāda iespēja tiek piedāvāta un atbilst šo uzņēmumu politikai, t. i., netiek prasīta maksa par ilgstošāku stāvēšanu, ja no šīm vietām ir iespēja pārsēsties uz Rīgas sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» arī aicina izmantot AS «Pasažieru vilciens» piedāvātos pakalpojums, lai nokļūtu pilsētas centrā. Vienlaikus «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un atgādina, ka apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā personai var piemērot administratīvo sodu, bet, pārkāpjot privāto autostāvvietu noteikumus, – to operatoru noteiktos līgumsodus.

Vēl tikai dažas dienas - līdz 8.septembrim - var pieteikties ideju konkursam Ideju kauss 2019, kas ir lieliska iespēja topošajiem uzņēmējiem iegūt vērtīgus ekspertu padomus un kontaktus savas biznesa idejas pilnveidošanai, kā arī piesaistīt starta kapitālu uzņēmējdarbības sākšanai.

«Ideju kauss» jau 11 gadus sniedz iespēju saņemt finansējumu, lai īstenotu savas biznesa idejas gan Latvijas, gan pasaules mērogā. Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) nodrošina 7000 eiro naudas balvu spožākās idejas autoram, bet otrās – 5000 eiro un trešās labākās idejas autori iegūs 3000 eiro. Savukārt 25 rīdzinieki varēs pretendēt uz Rīgas Domes grantu – katrs 2000 eiro vērtībā.

Konkursam var pieteikties, aizpildot anketu vietnē idejukauss.lv un nosūtot to uz e-pasta adresi [email protected]. Konkursā var piedalīties ikviens, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu un ir gatavs uzsākt uzņēmējdarbību, īstenojot savu biznesa ideju Latvijas vai pasaules mērogā. Īpaši aicinātas pieteikties ideju konkursam tiek autoru komandas, jo jebkura veiksmes stāsta pamatā ir komandas darbs.

Godātā redakcija, rakstīt šīs rindas mani rosināja Kozlovska un Tomsona k-gu saruna pirmdienas Krustpunktos. Tās gaitā aumež korektais Aidis uzmanīgi izstūrēja līdz jautājumam, kurā brīdī policijai būtu jāsāk rosīties.

Kas iekustinās izmeklēšanas mehānismu zobratus, ja pat publiski jau zināms, piemēram, par daudzdesmitu politiskas izcelsmes konsultantu leknu piebarošanos no nodokļu maksātāju naudiņu miljoniem?

Bija kāds formāli ļoti līdzīgs gadījums: kāds cienījams uzņēmējs maksāja gudram cilvēkam par biznesa konsultācijām, bet izrādījās, ka faktiski tas tomēr gājis politiskas partijas uzturēšanai. Toreiz iejaucās knābistu masku šovs un abi - gan maksātājs, zaļuzņēmējs Tamuža k-gs, gan saņēmējs, kāpēvēelvē augstais priesteris Zakatistova k-gs - ietrāpīja uz kādu brītiņu aiz restēm. Kāpēc tad 46 reizes lielākā gadījumā, kad cienījami saskaņieši it kā konsultē Rīgas satiksmi, publika tikai burbuļo par kaut kādu auditu, kas galu galā ir vien tāda ciparu un skaitļu lieta? Kur sirēnoti auto, roku dzelžu šķindoņa TV kameru priekšā un sekojošā advokātu skaidrošanās ar presi cietuma vārtu priekšā? Kur atšķirība?

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Mana vectēva, tēva dzimtā puse ir Valmiera, tādēļ neredzu labāku vietu plašajā pasaulē, kur veidot saimniecību, kā savā dzimtajā pusē, kur sirds sitas visstraujāk un saknes spēku dod. Mūsu senčiem alum bija ierādīta goda vieta svinībās. Alus tiek daudzināts tautasdziesmās un latviešu ticējumos. Tādēļ vēlos šodien atgriezt alu uz latviešu svētku galda līdzās vīnam un konjakam.

Ik gadu Latvijas publiskajā telpā nonāk lielāko nodokļu maksātāju saraksti, un nevilšus veidojas priekšstats, ka šie uzņēmumi ir Latvijas biznesa lielākā rota, lai gan patiesībā ir parasti uzņēmēji, un dažos gadījumos pat ir šaubas, vai uzņēmums būtu par tādu jāsauc.

Kā būtu jāmeklē uzņēmējs, kurš veido patiesi vērtīgo pienesumu valstij, ja tas nav lielāko saraksts? Cik adekvāti ir iedzīvotāju samaksātos nodokļu maksājumus skatīt no atsevišķu uzņēmumu prizmas?

Lielākie bez izvēles tiesībām

Lursoft apkopotie dati par 2023. gada lielākajiem nodokļu maksātājiem liecina, ka Top 10 sarakstā ir degvielas, elektrības, gāzes, naftas produktu, cigarešu un alkohola lieltirgotāji. Proti, runa ir par pievienotās vērtības un akcīzes nodokļu iekasēšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vietā. Ja pie katra benzīntanka varētu nolikt pa vienam VID darbiniekam, kurš PVN un akcīzi iekasē, tad gan pirmais trijnieks ‒ Orlen Latvija, Neste Latvija vai Circle K Latvija ‒, gan pārējie kļūtu par visnotaļ parastiem Latvijas uzņēmumiem, kuri nekādi neizceltos citu lielu un veiksmīgu uzņēmumu vidū. Likums par akcīzi un PVN, kā arī degvielas vai enerģijas iegādes neizbēgamība šos biznesa vides pārstāvjus padara par lielākajiem, jo valsts ir nolēmusi šādas nodokļu likmes konkrētajiem produktiem. Protams, tas nav pārmetums nevienam no uzņēmumiem, un ir labi, ka valsts rīcībā ir šie godprātīgie nodokļu akumulētāji, citādi mums nepietiktu VID darbinieku, kurus izvietot DUS. Ir labi, ka cigarešu tirgotājs maksā nodokļus, un labi, ka to dara alkohola ražotājs, un tomēr ‒ tas lielākos nodokļu maksātājus automātiski nepadara par labākajiem uzņēmējiem, kuriem vajadzētu pievērst kādu īpašu uzmanību. Patiesībā apgrozījuma nodokļu maksātājs ir patērētājs, un nav ļoti svarīgi, kurš visvairāk ir akumulējis šo pienesumu.

Arī mazo Eiropas valstu pārstāvjiem ir izredzes uz augstiem ES institūciju amatiem, taču to ieguvei svarīgs atbilstošs pretendenta sniegums, nevis tukšas pļāpas.

Lai arī Latvijas ekspremjers Valdis Dombrovskis intervijā Latvijas Radio sacīja, ka nav vīlies par faktu, ka viņu neievēlēja Eiropas Padomes vadītāja postenī, sabiedrībā šī vilšanās, kā liecina cilvēku ieraksti sociālajos tīklos, tomēr bija manāma. Un kā lai tas tā nebūtu, ja pie Valda Dombrovska gaišā tēla radīšanas vismaz Latvijas sabiedrības acīs ir strādāts ne pa jokam. Visu laiku labākais premjers, valsts izvedējs no krīzes, Eiropas līderu ļoti augstu novērtēts un tāpēc tūlīt, tūlīt ieņems visaugstākos un visatbildīgākos Briseles amatus, kļūs par Eiropas Komisijas prezidentu! Hm, nu labi, nekļuva. Tad katrā ziņā kļūs par Eiropas Padomes prezidentu! Nevar būt, atkal nekļuva. Bet vēl jau paliek kāds ļoti liels un nozīmīgs eirokomisāra postenis, kuru Eiropa lūgtin lūdzas pieņemt mūsu Valdim. Kopumā par Valda Dombrovska izredzēm uz augstajiem amatiem tagad palicis tāds ļoti nenopietns iespaids, un galvenā atbildība par šo panākto efektu laikam jāuzņemas Dombrovska partijas biedriem, kas vienmēr publiski sākuši daudzināt un dalīt augsto amatu lāčādu, kamēr pats lācis vēl bijis mežā.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pilotprojektam Praktiskā apmācība prioritārajās nozarēs pieteikušies darba devēji Daugavpilī, Liepājā, Madonā un Rīgā, informē NVA.

Darba devēji pieteikuši 185 speciālistu praktisko apmācību, un 21 bezdarbnieks jau mācās, apgūstot kravas automobiļa vadītāja, ekspeditora, apdares darbu strādnieka, pārtikas pārstrādes strādnieka un citas profesijas.

Praktiskā apmācība tiek organizēta četrās valstī noteiktajās prioritārajās nozarēs: apstrādes rūpniecībā, transportā un loģistikā, tūrismā, informācijas un komunikāciju tehnoloģijās. No bezdarbnieku vidus tiek atlasīti piemērotie kandidāti, kurus darba devējs atbilstoši sava uzņēmuma specifikai un prasībām apmāca un nodarbina. Darba devējs iegūst apmācītu darbinieku, savukārt bezdarbnieks – pieprasītu profesiju un darbu.

Noslēgusies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā inovatīvo biznesa ideju konkursa «Ideju kauss» otrā kārta, kurā no žūrijas izvirzītajām 78 biznesa idejām trešajai, noslēdzošajai, kārtai izvēlētas 12 labākās idejas, informē LIAA.

Lielākā daļa no tālāk izvirzīto biznesa ideju autoru komandām jau veikušas nopietnus priekšdarbus, tostarp projektos ieguldītas zināmas investīcijas, sākts darbs pie prototipu izstrādes, kas liecina par nopietniem nodomiem idejas attīstīt tālāk. Finālistu vidū visplašāk ir pārstāvēta IT joma un tirdzniecība, paredzot radīt jaunus produktus un aplikācijas interneta vidē, tāpat dalību konkursā turpina biznesa idejas par ūdens sporta veidu apģērba, inovatīvu akustisko paneļu, bērnu ceļojumu somu un attīstošo rotaļu namiņu ražošanu, alternatīva izglītības modeļa izveidi, jaunu medicīnisko ierīču un preparātu izstrādi, kā arī tūrisma un atpūtas objekta attīstīšanu.