Iespēja iziet praksi uzņēmumā sniedz neatsveramu labumu jauniešu izaugsmei, savukārt darba devēji to var izmantot kā personāla vadības stratēģiju. Latvijā sastopami gan ļoti veiksmīgi pušu sadarbības piemēri, gan gadījumi, kad prakse ir vienīgi formalitāte vai gluži pretēji - tiek ļaunprātīgi izmantota no darba devēju puses
Prakses iespēju nodrošināšana uzņēmējiem nav lēta - svarīgi nodrošināt nepieciešamos darba apstākļus, prakses vadītāju, nereti praktikantiem tiek izmaksāta minimālā mēnešalga. Eiropas Parlamenta Latvijas pārstāvniecības diskusijā «Praktikants un prakses devējs: ko sagaida abas puses?» Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce minēja piemērus -
AS Grindeks
aprēķinājuši, ka praktikantu grupa 12 cilvēku sastāvā uzņēmumam izmaksā 5364 latus, savukārt metālapstrādes nozarē viens praktikants ir aptuveni 500 latu «vērts».Uzņēmumiem, kas pieņēmuši prakses iespēju nodrošināšanu kā personāla vadības stratēģiju, ir vieglāk saskatīt ilgtermiņa ieguvumus. Laura Muceniece,
Nordea
personāla atlases speciāliste, teic, ka pie viņiem zinoši un pilnveidoties griboši praktikanti tiek augstu vērtēti. Izturot konkursu, praksei
Nordea
var pieteikties studenti un jaunieši, kas beiguši studijas pēdējā pusgada laikā. Pirmos trīs pārbaudes mēnešus praktikanti saņem minimālo algu, vēlāk summai pieaugot. Labākajiem ir arī pavisam reālas izredzes kļūt par pastāvīgiem darbiniekiem. Svarīgi, lai jaunietim būtu «pareizā attieksme» - tā ir vēlme apgūt jaunas zināšanas, spēja sastrādāties komandā un patiesa interese, kas ir būtiskāka par sākotnējām iemaņām. L. Muceniecei piekrīt arī sabiedrisko attiecību aģentūras
Raksti par tēmu
BPS PR
vadītāja Gunita Berķe. Viņa uzsver, cik svarīga ir studenta pašiniciatīva un patiesa vēlme praksi iziet. Tuvojoties pavasarim, elektroniskajā pasta kastītē sabirst pieteikumi no studentiem, no kuriem daļa netiekot pat izlasīti, jo ir jūtams, ka cilvēks izsūtījis pieteikumu visiem pēc kārtas. Lai izvairītos no tā, ka prakse ir vien formalitāte mācību procesā, praktikantam pašam jāspēj saprast, kas ir tā pieredze, ko viņš vēlas konkrētajā uzņēmumā iegūt un kādas iemaņas attīstīt.Tendence «izaudzēt» darbinieku ātri gūst popularitāti visā Baltijā. Arvien biežāk darbā tiek pieņemti jauni speciālisti, kuriem, neņemot vērā pieredzes trūkumu, ir šī priekšrocība – nezūdoša motivācija mācīties un strādāt. Šādi speciālisti, bez šaubām, uzņēmumam ir laba investīcija. Kā piemēru var minēt projektu «ACME design lab», kas ir viens no kompānijas
ACME Europe
organizētajiem pasākumiem, kurā ne tikai studenti tiek iepazīstināti ar industriālā dizaina tirgus tendencēm, bet arī tiek «izaudzēti» vērtīgi speciālisti. Latvijā
ACME Europe
sadarbojas ar Latvijas Mākslas akadēmiju, kuras Dizaina nodaļas projektu vadītājs Jānis Gailītis atzīmē vērtīgo «sinerģiju starp dizaina izglītību, pētniecību un ražošanu».Projekts «ACME design lab» dažādās valstīs, universitātēs, fakultātēs un katedrās notiek atšķirīgos periodos un etapos. Taču mērķis visur ir viens – ne tikai dalīties zināšanās, idejās un labajā praksē, bet arī atlasīt labākos studentus, kuri izies praksi un varbūt paliks strādāt kompānijas
ACME Europe
dizaina nodaļā.Motivētie studenti, kuri praksi redz kā pāreju no izglītības uz darba tirgu, savukārt mudina izvirzīt prakses nosacījumus, kas būtu skaidri visām iesaistītajām pusēm. Iespēja izvērtēt savas spējas, jaunu kontaktu iegūšana, sekošana līdzi nozares aktualitātēm u.c. ir tās kvalitātes, ko viņi cer iegūt prakses laikā.Rihards Blese, Latvijas Universitātes Studentu padomes loceklis, izveidojis projektu «Darba tirgum – derīgs», kurā apkopoti ieteikumi prakšu sistēmas uzlabošanai. Starp tiem minama arī iespēja jaunajam darba meklētājam iziet praksi bez sasaistes ar augstākās izglītības iestādi. Šeit gan jāmin, ka veiksmīga augstskolas un darba devēja sadarbība un triju pušu līguma noslēgšana drīzāk ir pluss, jo rūpējas par drošību un to, lai uzņēmums negodīgi nenodarbinātu jauniešus, tādējādi cerot ieekonomēt uzņēmuma līdzekļus. Sarežģītāk ir tad, ja augstskola pati nepiedāvā prakses iespējas, sevišķi tas vērojams akadēmiskajās izglītības programmās. Lai uzlabotu situāciju, jaunieši aicināti iesaistīties nevalstiskajās organizācijās vai ņemt piemēru no Rīgas Stradiņa Universitātes, kurā izveidotas neformālas prakses iespējas universitātes ietvaros, piemēram, studentu radio.
