Uzņēmējdarbībā svarīgi ir nevis meklēt iemeslus, kāpēc kaut ko nedarīt, bet atrast veidu, kā iecerēto īstenot, pārliecināts ir I.Putniņš. Tikpat nozīmīga ir arī spēcīga komanda, kas spēj patstāvīgi pieņemt lēmumus un virzīties uz priekšu. Savukārt vadītāja uzdevums ir ne tikai noteikt virzienu, bet arī radīt vidi, kurā cilvēki var pilnvērtīgi strādāt un uzņemties atbildību par savu darbu, atzīmē I.Putniņš

Ģimenē novērtē izglītību

Raksti par tēmu

Bērnībā es sapņoju kļūt par biologu, dabas pētnieku vai zinātnieku, atminas I.Putniņš. “Grūti pateikt, no kurienes šī interese radās, bet iespējams, to ietekmēja mamma, kura reiz no darba bija atnesusi mikroskopu. Kad pienāca laiks domāt par studijām, izvēle lielā mērā bija pašsaprotama. Mani vecāki strādāja Rīgas Politehniskajā institūtā, abi bija saistīti ar zinātni un izglītību, tāpēc ģimenē valdīja pārliecība, ka pēc vidusskolas jāturpina mācības augstskolā. Arī man pašam citas alternatīvas īsti nebija prātā, tāpēc iestājos Rīgas Politehniskā institūta Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātē. Studijas pabeidzu vakara nodaļā, jo tolaik jau biju apprecējies, tāpēc man bija jāuztur ģimene un paralēli mācībām arī jāstrādā,” stāsta I.Putniņš, kurš pirmo nopietno darba pieredzi guva Jūrmalā, strādājot kā inkasents.

“Pateicoties darba specifikai, kas paredzēja naudas inkasāciju pēcpusdienās un tās nogādāšanu bankā agrās rīta stundās, šo darbu bija iespējams veiksmīgi apvienot ar studijām, taču tas nebija viegli. Diena parasti sākās ļoti agri - ar pirmo transportu devos uz staciju, bet pēc tam ar vilcienu uz Jūrmalu. Tas bija intensīvs dzīves posms, ko, manuprāt, var izturēt tikai jaunībā. Vēlāk šādu režīmu vairs nebija iespējams apvienot ar ģimenes dzīvi un studijām, tāpēc sāku strādāt Televīzijas centrā Zaķusalā, kas tolaik vēl tika attīstīts,” atceras I.Putniņš.