Viens no iemesliem, kāpēc Rīgas centrā ir tik daudz neapdzīvotu un nerestaurētu vēsturisko namīpašumu, ir tas, ka daudz namīpašnieki nosaka nepamatoti augstu pārdošanas cenu, kas tiek prasīta vairāku gadu garumā, nedodot iespēju pārdot šos īpašumus potenciālajiem pircējiem, kas būtu gatavi sākt restaurāciju, aģentūrai LETA pavēstīja nekustamo īpašumu kompānijas SIA "Vestabalt" valdes locekle Līga Plaude-Stukovenko.

Papildu sarežģījumus rekonstrukcijas darbu veikšanai un lielu finanšu slogu vēl aizvien namīpašniekiem rada ilgtermiņa īres līgumi, kas nāca mantojumā pie ēku pārņemšanas, norāda Plaude-Stukovenko. Daudzās centra ēkās gadiem ir situācijās, kur namīpašniekiem ir pienākums uzturēt ēku labā tehniskajā stāvoklī un vēl nākas piemaksāt par īrnieku atrašanos viņu privātīpašumā.

Plaude-Stukovenko uzskata to par absurdu situāciju, ka nu jau vairāk nekā 30 gadus Latvijā izpildvarai nav bijusi vēlme un griba sakārtot likumdošanu attiecībā uz denacionalizēto namīpašumu īrniekiem, kas daudzviet vēl joprojām maksā īres maksu, kas nenosedz pat ikmēneša apsaimniekošanas izdevumus.

Kas ir labāk – iegādāties kosmētiku fiziskajā veikalā vai internetā? Lai arī daudzi joprojām izvēlas veikt savus pirkumus fiziskajos veikalos, it sevišķi iegādājoties dekoratīvo kosmētiku, jo ir iespēja izmantot testerus pirms produkta iegādes un apskatīt produktu reālajā dzīvē, arvien vairāk cilvēku pērk kosmētiku arī internetā. Kādi ir vērtīgākie ieguvumi kosmētikas iegādei interneta veikalā un fiziskajā veikalā un kur labāk veikt pirkumus?

Kosmētikas interneta veikalu priekšrocības

Gandrīz ikviens kosmētikas interneta veikals piedāvā ļoti plašu produktu daudzveidību, dažādas akcijas un īpašos piedāvājumus, kas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pircēji izvēlas online veikalu. Taču arī fiziskie veikali neatpaliek dažādu akciju rīkošanā, izdevīgu cenu piedāvāšanā un sortimenta papildināšanā. Tad kāda ir būtiskākā priekšrocība kosmētikas iegādei internetā? Tas viennozīmīgi ir iepirkšanās ērtums un arī ātrums. Lai arī daudzi izbauda pastaigas pa veikaliem, bieži šai nodarbei var nepietikt laika. Arī ilgstoša stāvēšana pie veikala plauktiem un produktu pētīšana dažkārt var kļūt par visai nogurdinošu procesu. Tāpēc talkā nāk ērtā iepirkšanās internetā, kas ļauj no mums ērtas vietas un vēlamajā laikā veikt nepieciešamos pirkumus. Ne mazāk svarīgi, ka šis process norit diezgan ātri, it sevišķi, ja zini, kādi produkti ir vajadzīgi – daži klikšķi un preces jau tiek gatavotas nosūtīšanai klientam.

Latvijas iedzīvotāji kosmētikai gadā vidēji tērē 81 eiro, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotie dati.

Arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji kosmētikai atvēl mazāk līdzekļu. Eiropā viens iedzīvotājs gadā kosmētikai tērē aptuveni 134 eiro, rāda COLIPA Market Performance dati. Visvairāk par kosmētiku maksā Šveices iedzīvotāji – divas reizes vairāk nekā vidēji Eiropā.

«Protams, izdevumus par kosmētiku ietekmē produktu cena un iedzīvotāju pirktspēja konkrētajā valstī. Tajā pašā laikā dati rāda, ka citu valstu iedzīvotāji daudz biežāk izvēlas sevi palutināt, iegādājoties dažādus kosmētikas un skaistumkopšanas līdzekļus. Arī Latvijā mēs biežāk varam novērot, ka cilvēki atvēl papildu līdzekļus kosmētikas iegādei, pievēršot lielāku uzmanību tās kvalitātei, produktu sastāvam un izcelsmes valstij. Par to liecina gan kosmētikas tirgus pieaugums, gan arī pirktspējas palielināšanās pēdējos gados,» norāda Ieva Plaude-Rēlingere, Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Vairāki Latvijas kosmētikas nozares pārstāvji – MADARA Cosmetics, Bio2You, Stenders, Kinetics Nail Systems un Ieva Plaude-Rēlingere – nodibinājuši Latvijas Kosmētikas ražotāju asociāciju (LAKRA), kuras mērķis ir popularizēt mūsdienu Latvijas kosmētikas ražotājus un to produktus Latvijā un ārpus tās robežām. Asociācija strādās ne vien pie Latvijas kā kvalitatīvas kosmētikas ražotājvalsts tēla, akcentējot produktu kvalitāti, bet arī izglītos Latvijas sabiedrību par vietējās kosmētikas pozitīvajām īpašībām.

«LAKRA apvienojušies ražotāji, kuru kopējais apgrozījums ir aptuveni 20 milj. eiro, turklāt gandrīz 70% no saražotās produkcijas asociācijas biedri eksportē. Tas norāda uz šīs nozares konkurētspēju un arī potenciālu, jo Latvijas kosmētikas nozarē šobrīd ir ienākusi jauna uzņēmēju paaudze, kas spēj radīt ne tikai interesantus un kvalitatīvus produktus, bet arī aizraujošu stāstu, kas ir ļoti būtiski, lai iekarotu ārvalstu tirgus,» skaidro LAKRA valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude-Rēlingere.

«Mūsu paaudzei ir pilnīgi jauns skatījums uz kosmētikas industriju. Turklāt ir gan vēlme un enerģija, gan ambīcijas savas idejas realizēt ne tikai Latvijas mērogā vien. Esmu pārliecināts, ka Latvijas kosmētikas industriju nākotnē ārvalstīs uztvers ne tikai kā līderi Baltijas mērogā, bet arī kā spēcīgu un kvalitatīvu kosmētikas ražotāju Ziemeļeiropā. Tieši tādēļ mēs esam apvienojuši savus spēkus,» saka MADARA Cosmetics valdes loceklis Uldis Iltners.

Latvijas kosmētikas tirgus ir aptuveni 160 miljonus eiro liels, proti - Latvijā gada laikā tiek pārdoti dažādi kosmētikas produkti šādā vērtībā, lieicna Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas (LAKRA) apkopotie dati liecina.

Līdzīgi kā Eiropā, vadošās produktu kategorijas ir ādas un matu kopšanas līdzekļi, savukārt mazāko īpatsvaru ieņem dekoratīvā kosmētika.

Asociācijā atzīmē, ka kosmētikas noieta apjomi turpina pieaugt visos noieta kanālos, taču visstraujāk pieaugusi e-komercija.

«Kosmētikas industrija, līdzīgi kā daudzas citas, arvien lielāku vērību pievērš produktu tirdzniecībai internetā. Latvijā pēdējā gada laikā kosmētikas tirdzniecība internetā pieaugusi par vairāk nekā 40% un prognozējams, ka turpmāk šis pieaugums varēt saglabāties 20% robežās,» atzīst LAKRA valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude-Rēlingere.

Latvijas kosmētikas tirgus apjoms, ņemot vērā demogrāfijas tendences, pēdējos gados neesot būtiski mainījies, un nav sagaidāms, ka tas strauji attistīsies arī nākotnē. Tieši šī iemesla dēļ Latvijas vadošie kosmētikas ražotāji daudz lielāku uzsvaru liek uz eksporta tirgiem, kuros tiek realizēti aptuveni 85% no saražotās produkcijas.

Kosmētikas ražošanas nozare ir viena no perspektīvākajām Latvijā, pārliecināts ir vietējā kosmētikas ražotāja Cosmetic Lab vadītājs Mārtiņš Baklāns.

«Uzskatu, ka kosmētikas ražošanas nozare ir viena no perspektīvākajām Latvijā, jo mums ir gan zinoši speciālisti, gan jauni un ambiciozi uzņēmumu vadītāji, bet asociācija ir tā vieta, kur mācīties citam no cita, kā arī iespēja veidot un attīstīt kopēju redzējumu par Latvijas kosmētikas nozari mūsu valstī un ārzemēs. Uzņēmumiem veiksmīgi attīstoties nākotnē, Latvija var kļūt par vadošo kosmētikas ražošanas valsti Ziemeļeiropā, jo mūsu produkciju novērtē daudzviet pasaulē,» saka M. Baklāns.

Cosmetic Lab, kas ražo ziepes un vannas bumbas, papildinājis Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijā (LAKRA) rindas. Uzņēmumā strādā 17 darbinieki, un uzņēmuma apgrozījums 2016. gadā bija vairāk nekā 320 000 eiro, bet šogad tas plānots jau aptuveni 900 000 eiro apmērā.

Zinātnieki ik gadu nāk klajā ar jauniem atklājumiem par dažādu ķīmisko vielu toksisko iedarbību. Arī kosmētikas lauciņā aizliegto vielu saraksts regulāri tiek papildināts ar simtiem jaunu nosaukumu. Tomēr atšķirībā no pārtikas, kur bioloģiskās lauksaimniecības produktus strikti regulē Eiropas Savienības (ES) regula, kosmētikas produktu nozarē Eiropā un arī citviet pasaulē likumi nedefinē, kas ir vai nav dabīga kosmētika, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Tirgū pircējam pieejami daudzi kosmētikas līdzekļi, kas tiek pozicionēti kā dabīgi, izgatavoti no augu valsts sastāvdaļām, taču to sastāvā iekļautas vielas, kuras satur no naftas produktiem izgatavotās minerāleļļas vai sintētiskus konservantus un parfīmus, parabēnus vai propilēna glikolu. Norādes – dabīgs vai ekoloģisks – vēl neliecina, ka šī kosmētika ir pilnībā brīva no ķīmiskām vielām. Vienīgais dabiskas, ekoloģiski tīras kosmētikas kvalitātes garants ir atsauce uz starptautiski atzītu sertifikāciju.

MADARA Cosmetics ir pirmais kosmētikas ražotājs Latvijā, kura visi produkti ir pilnībā dabiski, atzīti par ekoloģiskiem un sertificēti pēc starptautiskā Ecocert standarta. Kā atzīst MADARA Cosmetics vadītāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere, pieprasījums pēc dabiskās kosmētikas pasaulē strauji audzis, un augusi arī sertificēšanas institūciju kompetence. «Līdz ar to arī prasības kosmētikas produktu sertifikācijā kļuvušas daudzkārt skrupulozākas, nekā tas ir citu nozaru pretendentiem uz ekoloģiska produkta statusu,» norāda L. Tisenkopfa-Iltnere. MADARA Cosmetics jau kopš 2006. gada ir mērķis kļūt par vienu no pazīstamākajiem dabīgās kosmētikas zīmoliem Eiropā.

Kolonnas dibinātāja Ieva Plaude-Rēlingere martā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai iesniegusi pieteikumu saistībā ar mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plāna grozījumiem.

«Esmu atguvusi kontroli pār kompāniju Kolonna Ltd., kas ļaus realizēt man netieši piederošās 49% Douglas Baltic akcijas 1,7 milj. Ls apmērā,» norāda I.Plaude-Rēlingere. Viņa gan neatklāj, kādā tieši veidā izdevies atgūt kontroli pār kompāniju.

Pārdodot kompānijām, kas ir tiešie kreditori, piederošos īpašumus plānots samazināt galvojumu summu par vismaz 5 milj. eiro jeb apmēram 3,5 milj. Ls. Plānots realizēt divus uzņēmumu īpašumā esošos zemes gabalus Rīgā: Strēlnieku ielā 7 un Pulkveža Brieža ielā 5.

Pēc kreditoru apmierināšanas plāna, kas iesniegts tiesai redzams, ka visas kreditoru saistības veido 7,19 milj. Ls, bet galvojumu saistības – 25 milj. Ls.

Augstākās tiesas (AT) Senāts šodien atcēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010.gada decembra spriedumu, ar kuru Kolonnas grupas dibinātāja un akcionāre Ieva Plaude-Rēlingere tika atzīta par maksātnespējīgu.

Senāts šodien pēc Ģenerālprokuratūras protesta šo Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu atcēla un jautājumu nodeva jaunai izskatīšanai, informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja.

Šodien Senāts paziņoja tikai saīsināto lēmumu. Ar tā motīviem būs iespējams iepazīties no 20.jūnija.

Lai gan spriedums par Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas pasludināšanu un bankrota procedūras sākšanu ir atcelts, tiesā ir ierosināta viņas maksātnespējas lieta. Administratoram samaksātā atlīdzība nav jāatmaksā, savukārt laikā no maksātnespējas procesa pasludināšanas veiktās īpašuma izsoles tiesas ceļā var apstrīdēt kreditori.

Jaunizveidotās Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas mērķis ir kopīgiem spēkiem iekarot Eiropas kosmētikas tirgu

Db.lv šopavasar ziņoja, ka Latvijas kosmētikas nozares uzņēmumi – Madara Cosmetics, Bio2You, Stenders, Kinetics Nail Systems un Ieva Plaude-Rēlingere – nodibinājuši Latvijas Kosmētikas ražotāju asociāciju.

Lielākais izaicinājums, vēloties iekarot jaunus tirgus, ir pārliecināt pircēju, ka tik mazā valstī šāda industrija var pastāvēt. «Mums ir stabila bāze, kāpēc attīstījās kosmētikas ražošana. 90. gadu sākumā, sabrūkot Padomju Savienībai, diezgan ievērojama liela daļa no medicīnas vidējā personāla Latvijā pārkvalificējās uz skaistumkopšanu, un pašlaik Latvijas skaistumkopšanas pakalpojumu kvalitāte ir viena no labākajām Eiropā. Es nesaku, ka Francijā vai Londonā nevar dabūt tikpat labus pakalpojumus, bet tā ir ļoti šaura niša, pakalpojumi ir dārgi. Latvijā ir spēcīga skaistumkopšanas pakalpojumu nozare un tas ir pamats tam, ka kosmētikas ražotāji savus produktus var uzreiz pamēģināt pie nozares speciālistiem. Otrs iemesls ir uzņēmums Dzintars. Tā bija PSRS nozīmīgākā fabrika, kas ir atstājusi savu nospiedumu Latvijas ķīmijas nozarē. Mēs gribētu atkārtot to, kas Dzintaram izdevās Padomju Savienībā – mēs to ambiciozi gribētu atkārtot Eiropas Savienībā,» saka I. Plaude-Rēlingere, Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja. Vaicāta, kuram no uzņēmumiem tas varētu izdoties, viņa norāda, ka katram no asociācijas esošajiem biedriem ir liels potenciāls, turklāt katram tas ir iespējams savā nišā. «Eiropa ir tirgus ar 510 milj. iedzīvotāju. Jāizmanto tas, ka iekšējā Eiropas tirgū nav muitas barjeru, var reģistrēt filiāles un vienotu zīmolu – tas viss ietaupa finanses un dod iespējas tādas valsts uzņēmumiem kā Latvija,» viņa spriež.

Līdz ar jaunās kosmētikas regulas stāšanos spēkā kosmētikas tirgus Eiropā kļūs par vienu no visregulētākajiem pasaulē; Latvijā, iespējams, pazudīs kāda daļa kosmētikas mājražotāju.

Pēc gada tiek atcelta pašlaik spēkā esošā direktīva par kosmētikas līdzekļiem. Proti, jau pērn stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par kosmētikas līdzekļiem, kas būs jāpiemēro no nākamā gada 11. jūlija, taču ir daži punktus, kurus piemēro agrāk.

Vairums Latvijas lielo kosmētikas ražotāju zina par jaunajām prasībām un ir tām gatavi vai gatavojas, bet mazie uzņēmēji labākajā gadījumā par tādām ir tikai dzirdējuši un vēl nezina, kā to izpilde ietekmēs viņu biznesu, liecina DB aptauja. «Jaunās prasības varētu izslēgt sīkražotāju un mājražotājus no tirgus aprites, jo, rūpīgi iezīstoties ar regulā definētajām prasībām ražotnei, gala produktam un tā dokumentācijai, vienīgais pamatojums regulas striktai adaptēšanai uzņēmumos ir perfekta kosmētikas produkta nodrošināšana tirgū,» pieļauj Baiba Megre-Ansviesule, a/s Spodrība izpilddirektore.

Līdztekus kosmētikas sastāvdaļu tirgošanai SIA bbfactory.lv ir sākusi kosmētikas līdzekļu ražošanu.

Ideja par kosmētikas ražošanu nākot no uzņēmuma klientiem – cilvēki ir pamēģinājuši pagatavot kosmētiku vienu, otru reizi, bet tad saprot, ka tam īsti nav laika, taču vēlme pēc konkrētā produkta nemazinās. Nereti klienti ir izteikuši vēlmi, lai uzņēmums viņiem izgatavo kosmētiku pēc pasūtījuma, bet to uzņēmuma īpašniece Ieva Biedrīte neuzņemas – pārāk sarežģīti un laikietilpīgi katram izstrādāt receptūru. «Pasakot, ka nav gatavas kosmētikas, var palaist garām daudz klientu. Kosmētikas ražošana ir BBfactory turpinājums, papildinājums. Šis ir loģisks, likumsakarīgs nākamais solis,» saka I. Biedrīte.

Skaistumkopšanas salonu "Kolonna" pārvaldītājam SIA "Day SPA" ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina Maksātnespējas reģistrā publiskotā informācija.

Rīgas pilsētas tiesa lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu pieņēmusi 26.februārī, par procesa administratori ieceļot Zani Borozkinu.

Termiņš tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem noteikts līdz 26.aprīlim.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", uzņēmums "Day SPA" 2022.gadā strādāja ar 1288 eiro apgrozījumu un 290 eiro peļņu.

Uzņēmums reģistrēts 2017.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. "Day SPA" vienīgais īpašnieks ir AS "Lawrence Asset Management", bet patiesā labuma guvēja uz ipašumtiesību pamata ir Ieva Plaude-Rēlingere.

"Day SPA" pārvalda virkni skaistumkopšanas salonu, tostarp tirdzniecības centros "Domina Shopping", "Dole", "Origo", "Mols", "Bolero" un citviet. Tāpat uzņēmumam pieder saloni Limbažos, Liepājā un Jūrmalā.

Latvijas valdības pašreizējie lēmumi draud sagraut ilgus gadus veidoto valstiskumu. Uzņēmēji grib «iet citu ceļu».

Ja pirms diviem gadiem runājām par Latvijas ekonomikas atdzišanu, jo saimniekošanas telpa bija pārkarsēta, tad patlaban faktiski lielākais drauds ir deflācija un ekonomikas sastingums, kāds bijis Japānā un pēdējos desmit gadus arī Vācijā, intervijā Db pauda uzņēmēja, Kolonna īpašniece Ieva Plaude. Lai plānotu tālāko rīcību, ir jānovērtē atskaites punkts: valsts ļoti maza, pēdējos trijos gados izveidota laba valsts pārvalde, esam ceļā uz veselības aprūpes sistēmas sakārtošanu, nostiprināti Latvijas valstiskuma pamati, uzskaita uzņēmēja, piebilstot, ka tas viss tapa, rēķinoties, ka valsts ekonomikas ikgadējais pieaugums būs 30 %.

Kā raksturotu pašreizējās valsts un uzņēmumu attiecības?

Uz Saeimas vēlēšanām partijām vajadzētu sagatavot savus budžeta priekšlikumus, lai partiju priekšvēlēšanu programmas būtu nākamā gada valsts budžeta izskatā, tā intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere, kura pati par iesaistīšanos politikā attiecas kritiski.

Viņa skaidro, ka tādā gadījumā valsts iedzīvotājiem beidzot būtu iespēja balsot par politiskajām partijām, vadoties pēc to izstrādātajām programmām. Holdinga Kolonna akcionāre uzsver, ka partijām nepieciešams skaidri formulēt savu virzību un mērķi.

Jau vēstīts, ka uzņēmēja tiekoties ar valsts prezidentu Valdi Zatleru pauda viedokli, ka 2011. gada budžets valdībai būtu jāsagatavo līdz šī gada maijam, lai tādējādi celtu Latvijas kredītreitingu.

Lai gan pērn notikušajās Eiroparlamenta vēlēšanās uzņēmēja Ieva Plaude kandidēja no LPP/LC saraksta, tagad viņa norāda, ka cilvēkam kā viņai būtu jābūt pilnīgi izmisušam, lai iesaistītos politikā.

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard03(45).jpg

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi uzņēmējas pieteikumu un 29.oktobrī ierosinājusi fiziskas personas maksātnespējas procesa lietu. I.Plaude – Rēlingere šā gada maijā saskaņā ar Baltic Screen pētījumu ierindojās otrajā vietā bagātāko Latvijas sieviešu topā.

Jāatgādina, ka šā gada vasarā Kolonnas grupas uzņēmumos tika ievērojami vienkāršota pārvaldes struktūra, veikti organizatoriski un administratīvie. Uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Saleniece iepriekš DB norādīja, ka patērētāji no šīm izmaiņām necietīs, un visas nozares turpinās darboties. Tuvākajā laikā nekādas izmaiņas kompānijā neesot plānotas.

Pašmāju kosmētikas zīmols Kivvi spējis savaldzināt ne vienu vien sievieti, šobrīd tas cenšas iegūt arī vīriešu uzmanību.

Pirms dažiem gadiem SIA Kivvi cosmetics sāka ar pieciem zīmola Kivvi produktiem – sejas, acu un roku krēmiem. «Pirmie pieci produkti tika izloloti un izauklēti ilga radīšanas procesa rezultātā,» pirmajās intervijās teica idejas un uzņēmuma līdzīpašniece Agate Kanča. Tagad to klāsts izaudzis līdz trijiem desmitiem, un vēl ir, kur attīstīties, jo sagatavošanā ir nākamās līnijas. Kosmētikas receptūras ir Kivvi uzņēmumā izstrādātas un radītas. Uzņēmuma vadītājai ķīmija ir asinīs – Agates vecāki un vecvecāki bijuši ķīmiķi un biologi. Arī šobrīd uzņēmuma galvenā tehnoloģiju speciāliste ir Agates mamma.

Latvijas kosmētikas ražotājs Stenders sadarbībā ar ilggadējiem uzņēmuma franšīzes partneriem Ķīnā noslēdzis darījumu ar Ķīnas investīciju fondu par 100% uzņēmuma daļu pārdošanu. Par uzņēmuma jaunajiem vadītājiem kļūst līdzšinējie partneri un franšīzes īpašnieki Ķīnā Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao, informē uzņēmuma globālā mārketinga un attīstības vadītāja Baiba Čipa – Ziemele.

Jau vairāk nekā gadu Stenders ir strādājis pie investīciju piesaistes, kas palīdzētu atrisināt finanšu saspīlējumu un ļautu uzņēmumam pilnvērtīgi strādāt, attīstīties un turpināt iepriekšējos gados uzsākto izaugsmi. Pēc gandrīz gadu ilgušām pārrunām sadarbībā ar Stenders ilggadējiem Master franšīzes partneriem Ķīnā darījums ir noslēgts ar CICC Ehealthcare Investment Fund, kas ir daļa no viena no lielākajiem Ķīnas investīciju fondiem.

Šī darījuma rezultātā uzņēmuma dibinātāji Jānis Bērziņš, Zane Stavra un līdzīpašnieki Ieva Eglīte, Ameen Ali Y Yamany un investīciju fonds BaltCap Latvia Venture Capital Fund savas uzņēmuma daļas ir pārdevuši augstākminētajam fondam, kas kopš 2017. gada 29. septembra ir uzņēmuma Stenders vienīgais īpašnieks. Pats fonds uzņēmuma vadībā neiesaistīsies, to darīs līdzšinējie Stenders partneri Ķīnā, tagadējie uzņēmuma valdes locekļi Mr. Gang Yang un Mr. Yang Zhao.

«Parex apstrīd tiesas lēmumus un tiesas kompetenci, kura lēmusi par manas privātās maksātnespējas procesa uzsākšanu. Bankas šī brīža rīcību nevaru detalizēti komentēt,» norāda uzņēmēja, Kolonnas dibinātāja Ieva Palude – Rēlingere.

Viņa arī atzīmē, ka līdz pat šim brīdim neesot saņēmusi no Parex bankas nekādu atbildi uz savu pagājušā gada 17.decembra vēstuli, ar kuru viņa vēlējusies noskaidrot kopējo saistību apmēru pret banku, tai skaitā, cik naudas faktiski Parex atguvusi no viņas kosmētikas ražotnes Fribad pārdošanas Vācijā, par kuru I.Plaude – Rēlingere privāti galvojusi. Tas, iespējams, ietekmēšot viņas maksātspējas atgūšanas plāna precizitāti.

Parex banka uzskata, ka lietas izskatīšanā pieļauti būtiski procesuālo un materiālo tiesību normu pārkāpumi, teikts izplatītajā paziņojumā. Jāatgādina, ka tiesa uzņēmēju par maksātnespējīgu atzina pagājušā gada 7.decembrī.

Jūnijā izsolē plānots pārdot par maksātnespējīgu pasludinātās uzņēmējas Ievas Plaudes-Rēlingeres dzīvokli Vecrīgā, Kaļķu ielā 6‒3, liecina informācija oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis. Dzīvoklis atrodas daudzdzīvokļu mājā, un tā platība ir 157,1 kvadrātmetrs.

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 181,4 tūkstoši latu. Uz šo īpašumu nostiprināta pirmā hipotēka par labu Nordea bankai par kopējo summu 228,4 tūkstoši latu.

Saskaņā ar uzņēmējas maksātnespējas administratores Santas Strodes paziņojumu citi hipotekārie kreditori un viņu prasījumi uz nekustamo īpašumu nav zināmi.

Izsole paredzēta šā gada 17.jūnijā. Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa uzņēmēju par maksātnespējīgu pasludināja pērn 7.decembrī. Savukārt Parex banka, uzskatot, ka lietas izskatīšanā pieļauti būtiski procesuālo un materiālo normu pārkāpumi, vērsās pie ģenerālprokurora ar lūgumu iesniegt protestu. Senātā protests tika iesniegts februārī, un to iecerēts izskatīt šā gada 11.maijā.

Atklātā izsolē trešdien pārdoti a/s DK Holding piederošie 49 % SIA Douglas Baltic kapitāla daļu.

DK Holding bija Ievai Plaudei-Rēlingerei pastarpināti piederošs uzņēmums. Douglas Baltic kapitāla daļas iegādājusies UAB Fragrances International, Lietuvas vadošā kosmētikas kompānija ar 20 gadu ilgu pieredzi kosmētikas zīmolu attīstībā, mazumtirdzniecībā un izplatīšanā Baltijas valstīs, informē I. Plaudes – Rēlingeres pārstāvis Juris Pētersons.

Darījums noticis I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas procesa ietvaros. Par pārdotajām kapitāla daļām iegūtie 1,6 miljoni eiro tiks sadalīti starp kreditoriem, tai skaitā a/s Reverta (agrāk – a/s Parex banka), un par šo summu samazinās kopējā parādu summa I.Plaudes-Rēlingeres kreditoriem. Ieva Plaude-Rēlingere paudusi personīgu gandarījumu par notikušo darījumu.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Latvijai tuvāko 10 gadu laikā jākļūst par izcilāko mazo ekonomiku Eiropā, pirmdien uzņēmēju kustības Par labu Latviju atklāšanas pasākumā paziņoja uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere. Kustības sauklis būšot «Par turīgiem latviešiem pārtikušā Latvijā».

«Mēs vēlamies, lai 2020. gadā. katrā uzņēmumā vidējā alga būtu 3 000 eiro cilvēkam,» paziņoja I. Plaude-Rēlingere. Turīga sabiedrība neesot izdevīga tikai šaurai uzņēmēju grupai, turīgas sabiedības pamatā ir skaidra vērtību sistēma. Turība nav sasniedzama ātri, tā tiek būvēta paaudzēm, viņa vienlaikus atzina. «Turīga sabiedrība ir izdevīga arī katram pensionāram, ar 300 latu algu var uzturēt vienu pensionāru, ar 2000 latu algu jūs varat uzturēt piecus pensionārus,» teica I. Plaude-Rēlingere.

Tādēļ viņa solīja, ka kustība Par labu Latviju «aizstāvēs ne tikai turīgus cilvēkus, bet arī visus tos, kas vēlas kļūt turīgi ar godīgu darbu Latvijā.

Latvijā nodokļu slogsnav tas sliktākais, daudz nejēdzīgāka ir neizlēmība un nespēja izvērtēt savu lēmumu iespējamās sekas, tā laikrakstam Neatkarīgā Rīta avīze atzinusi uzņēmēja un apvienības «Par labu Latviju» pārstāve Ieva Plaude–Relingere.

«Biznesā ir skaidri definēti spēles noteikumi,» sacīja I. Plaude–Relingere, tomēr, to nevar izdarīt, kamēr neparādīsies skaidrība par 2011.gada valsts budžeta projekta veidošanas uzstādījumiem, jo šobrīd budžetam pat aprises nav skaidras.

To viņa salīdzina ar neiespējamu situāciju – ilgstoši braukt ar laivu, kas mēdz kļūt par traktoru. Proti, nav iespējams ilgstoši efektīvi prognozēt un plānot uzņēmējdarbību un uzņēmuma finanses tik neparedzamos ekonomiskos un nodokļu sistēmas apstākļos, kādi ir Latvijā.

«Es uzskatu, ka nodokļi, kas uzlikti darbaspēkam, kā arī PVN būtu jāsamazina, jo tas uzlabotu nodokļu iekasēšanu un mazinātu pelēko ekonomikas zonu,» teica I. Plaude–Relingere.

«Parex bankas rīcība, tiesai iesniedzot dokumentus pēdējā brīdī, acīmredzot, domāta procesa novilcināšanai, kas man personīgi nav saprotama un rada papildus apgrūtinājumu tiesu sistēmai,» norāda uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere. Viņa arī piebilst, ka kopš iepriekšējās tiesas šā gada 11.maijā ir pagājuši vairāk nekā trīs mēneši.

Jāatgādina, ka vakar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa neizskatīja atkārtoti iesniegto I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas pieteikumu, jo Parex banka 23.augustā maksātnespējas administratorei Santai Strodei nosūtījusi jaunu iesniegumu ar pievienotiem 17 dokumentiem.

I.Plaude-Rēlingere lūdza tiesu atlikt maksātnespējas procesa lietas izskatīšanu, lai varētu iepazīties ar minētajiem dokumentiem. Līdz ar to nākamā tiesas sēde notiks 18.oktobrī.

Izplatītajā paziņojumā arī norādīts, ka dokumentos banka cenšoties pamatot savu iepriekšējo interpretāciju par I.Plaudes-Rēlingeres uzņēmējdarbību pēdējo triju gadu laikā.