Jaunākais izdevums

Eiropas Komisija (EK) otrdien pieņēmusi priekšlikumu izdot Eiropas Parlamenta un padomes regulu, kas 2022.-2024.gadam izveidotu pastiprinājumu Eiropas aizsardzības rūpniecībai, izmantojot kopīgu iepirkumu aktu (EDIRPA), liecina paziņojums EK interneta vietnē.

Maija kopīgajā paziņojumā par aizsardzības investīciju nepietiekamību pausts, ka EK pilda apņemšanos izveidot ES īstermiņa finansēšanas instrumentu, kas stiprinātu Eiropas militārās rūpniecības spējas, izmantojot vienotu ES dalībvalstu iepirkumu.

Atsaucoties uz Eiropadomes lūgumu, instruments tiecas apmierināt Krievijas agresijas pret Ukrainu izraisītās pašas kritiskākās vajadzības pēc militārās rūpniecības ražojumiem. Komisija ierosinājusi 2022.-2024.gadā no ES budžeta piešķirt 500 miljonus eiro.

Paredzēts, ka šis instruments mudinās dalībvalstis solidāri iepirkt steidzami vajadzīgus militārās rūpniecības ražojumus un atvieglos visu dalībvalstu piekļuvi tiem.

Tas ļaušot izvairīties no dalībvalstu konkurences vienādu izstrādājumu ražošanā un ietaupīt izmaksas. Tāpat tas ļaušot Eiropas aizsardzības tehnoloģiju un rūpniecības bāzei labāk pielāgoties un palielināt ražošanas jaudu, lai sagādātu vajadzīgos izstrādājumus.

Instruments atbalstīs darbības, ko veic konsorciji, kuros ir vismaz trīs dalībvalstis. Tas nozīmē jaunus sadarbības projektus aizsardzības jomā vai tādas sadarbības paplašināšanu, kas veidota pēc kara sākšanās.

"Dalībvalstis ir spērušas drosmīgus soļus, nododot Ukrainai steidzami nepieciešamas militārās iekārtas. Tādā pašā solidaritātes garā ES, stimulējot vienotu iepirkumu, kas ļaus Eiropas militārajai rūpniecībai labāk apmierināt neatliekamās vajadzības, tām palīdzēs krājumus atjaunot," norāda EK priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere.

Pēc viņas paustā, EDIRPA regulas priekšlikums ir vēsturisks solis ES Aizsardzības savienības izveidē, kurš uzlabo ES pilsoņu drošību un padara ES par spēcīgāku partneri saviem sabiedrotajiem.

Instrumenta mērķi ir veicināt dalībvalstu sadarbību aizsardzības jomas iepirkumu sfērā, vairojot publisko izdevumu solidaritāti un efektivitāti, novērst dalībvalstu izstumšanu un izvairīties no sadrumstalotības.

Tāpat instrumenta mērķi ir palielināt Eiropas aizsardzības tehniskās un rūpnieciskās bāzes konkurētspēju un efektivitāti, it īpaši - paātrinot rūpniecības pielāgošanos strukturālām pārmaiņām, ieskaitot ražošanas jaudas palielināšanu, ko prasa jaunā drošības vide pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Instruments atbalstīs darbības, kuras atbilst vairākiem nosacījumiem. Piemēram,

konsorcijs, kurā ir vismaz trīs dalībvalstis, pastāvošas sadarbības paplašināšana vai jauna sadarbība vienotiem vissteidzamāk vajadzīgo un kritiski svarīgāko militāro ražojumu iepirkumiem.

Situācijas steidzamības dēļ regulas priekšlikumu EK ir pieņēmusi kā augstas prioritātes jautājumu sešās nedēļās pēc Eiropadomes uzdevuma saņemšanas un nosūtīs to abiem likumdevējiem. Komisija paļaujas uz ātru pieņemšanu, lai jau 2022.gada beigās varētu palīdzēt dalībvalstīm sadarbojoties apmierināt militārās rūpniecības steidzamākās un kritiskākās vajadzības.

Bez tam EK ierosinās Eiropas aizsardzības investīciju programmas regulu, kas būs pamats turpmākiem kopīgas attīstības un iepirkuma projektiem, kuri ir svarīgi dalībvalstu un ES drošībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Tomēr pamatā militārs, nevis sankciju pretspēks

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors,29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skan katru dienu bravūras pilni dažādu valstu politiķu paziņojumi par aizvien jaunām un it kā bargām sankcijām pret Krieviju, kas novērsīšot tās agresiju Ukrainā, taču, jo tālāk rit laiks, jo lielāks pamats būt skeptiskiem par to, vai sankcijas tiešām ir tik efektīvas, kā tās publiski piesaka.

Vairāk nekā mēnesi norisinās karš Ukrainā (ja neskaita to, kas jau kopš 2014. gada), vismaz sankciju dēļ Krievija nav pārtraukusi karot. Pat Krievijas rubļa vērtība gan pirms mēneša būtiski nokritās, taču tad nostabilizējās un, kas ne mazāk dīvaini, pat uzlabojās pēc Putina vēstījuma, ka Krievija par gāzes piegādēm “nedraudzīgām valstīm”, tostarp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos.

Labi, Krievijai nu apgrūtināta bruņojuma ražošana, taču vecās rezerves vēl nav izlietotas, tās joprojām izmanto. Vienīgais, kas tiešām ir efektīvs, – ieroču, munīcijas un speciālā aprīkojuma dāvinājumi Ukrainas armijai, kura pati nu spējīga pakāpeniski atkarot okupētās teritorijas. Ja šī kara sākumā bija cerības, ka esam vēsturisku pārmaiņu liecinieki, proti, ka ekonomiskās blokādes priekšā konvencionāla karadarbība būs izrādījusies bezjēdzīga, tad tā tomēr nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsākti darbi, lai attīrītu no padomju militārā mantojuma ostas akvatoriju Karostā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Darbus veic Pašvaldības aģentūra „Nodarbinātības projekti” sadarbībā ar Liepājas SEZ pārvaldi, izmantojot pagājušā gadā Liepājas pašvaldības iegādāto tehniku “Watermaster“. Kā liecina iepriekšējās izpētes ostas akvatorijā Karostā joprojām atrodami dažādi metāla priekšmeti, kas straumju un vēju ietekmē pārvietojas un var radīt dažādus apdraudējumus.

Darbus veic pašvaldības aģentūras “Nodarbinātības projekti” tad, kad ir piemēroti laika apstākļi - nav spēcīgs vējš un viļņošanās un tehnika nav nepieciešama citu darbu veikšanai Liepājas ezerā. Jau aprīlī vairākas dienas Karostā Katedrāles ielas galā ostas akvatorijā strādā multifunkcionālais amfībijas tipa ekskavators “Watermaster IV”, vācot no ūdens laukā militāristu atstāto mantojumu - troses, enkurķēdes, sarūsējušas bojas utt. Tagad darbi atsākti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī preču eksporta vērtība pieauga par 35,2%, bet 2021. gada laikā preču eksporta vērtība ir cēlusies par 3,2 miljardiem un sasniegusi – 16,5 miljardus eiro.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka pērn eksporta spēcīgais izrāviens balstīja ekonomikas atveseļošanos un sagaidāms, ka pozitīvais ieguldījums izaugsmē šogad saglabāsies. "Ņemot vērā bāzes efekta ietekmi, vēl tuvākajos mēnešos turpinās uzrādīties ievērojamais procentuālais kāpums, kas pamatā ataino produkcijas cenu pieaugumu. Tas pamazām izzudīs, liekot arī sarukt izaugsmes spējumam. Piegādes ķēdes soli pa solim mazinās šķēršļus, mazinot arī cenu spiedienu. Arī makroekonomiskās prognozes galvenajos eksporta tirgos joprojām ir stabilas, kas pamatscenārijā joprojām sola eksporta izaugsmi, bet krietni rimtākā gaisotnē. Tas būtu optimāli pozitīvs scenārijs, kad saglabājas labvēlīgi apstākļi apjomu pieaugumam, kas nosedz iespējamās cenu korekcijas. Ņemot vērā iespaidīgo izrāvienu pērn, kopējo eksporta dinamiku turpinās noteikt kokrūpniecības nozare," norāda ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmierā atklāta Somijā bāzētā aizsardzības un tehnoloģiju uzņēmuma PATRIA grupas uzņēmuma “Defence Partnership Latvia” militārās tehnikas ražotne, kurā ražos bruņumašīnas PATRIA 6x6.

Valmieras Industriālā parka teritorijā uzbūvētajā PATRIA grupas uzņēmuma “Defence Partnership Latvia” ražotnē iebrauca vairākas 6x6 bruņumašīnas un simboliski tika pārgriezta lenta, oficiāli atklājot bruņumašīnu ražotni Latvijā. PATRIA bruņumašīnu ražotne Valmierā ir pirmā un pagaidām vienīgā Baltijā. Ar šo notikumu tiek uzsākta pilna cikla 6x6 bruņumašīnu ražošana Latvijā.

Parakstot līgumu ar Somijas valdību un uzņēmumu PATRIA 2021. gadā, Latvija ir pasūtījusi vairāk nekā 200 PATRIA 6x6 bruņumašīnu, kuru piegāde ir paredzēta līdz 2029. gadam. Šis sadarbības līgums stiprina gan Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spējas, gan Latvijas industriju un ekonomiku kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu "Patria 6x6" bruņumašīnu testēšanu Latvijas teritorijā pirms to piegādāšanas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un iekļaušanas militāro transportlīdzekļu reģistrā, starp Aizsardzības ministriju (AM) un ražotāju "Defence Partnership Latvia" ir noslēgta vienošanās par militāro transportlīdzekļu testu veikšanu Ādažu militārajā poligonā, aģentūru LETA informēja AM pārstāvji.

AM ir radusi pagaidu risinājumu "Patria 6x6" bruņutransportieru testēšanai līdz attiecīgo normatīvo aktu sakārtošanai, norāda "Defence Partnership Latvia" un "Patria Latvia" valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs.

Lai atvieglotu Latvijā ražotas militārās tehnikas testēšanu ilgtermiņā, AM ir izstrādājusi un Satiksmes ministrijai nosūtījusi priekšlikumus grozījumiem "Ceļu satiksmes likumā", kas tiks skatīti Saeimas atbildīgajā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Piedāvātie grozījumi paredz iespēju, pamatojoties uz AM pieprasījumu, reģistrēt un speciālu numurzīmi piešķirt aizsardzības nozares sertificētas komercsabiedrības ražotai, taču ekspluatācijā vēl nenodotai speciālai militārai tehnikai un tās piekabēm.

Komentāri

Pievienot komentāru