SIA "Dižmežs" ir ģimenes uzņēmums Krustpils novadā, kas šobrīd nodarbina 111 strādājošos un mežu nozarē darbojas jau kopš 1996. gada. Investīciju apjoms Krustpils ražotnē 2019. gadā bija 2,2 miljoni eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā ieguldījumi jau ir sasnieguši 4,2 miljonus eiro. Lielākā daļa no ieguldītā tiek samaksāta mūsu piegādātājiem par celtniecības darbiem, iekārtām, pakalpojumiem, un absolūti lielākā daļa šo piegādātāju ir vietējie Latvijas uzņēmumi.

Mēs šo naudu esam gatavi investēt ražošanā, ja ir drošas un saprotamas investīciju vides priekšnosacījumi, tomēr pēdējās vēsmas publiskajā telpā par AS "Latvijas valsts meži" apaļkoksnes tirdzniecības principu degradāciju liek ārkārtīgi uzmanīgi izvērtēt uzņēmuma nākotnes attīstības un investīciju plānus.

Esam viens no tiem nozares uzņēmumiem, kas mazvērtīgo tievkoksni, kas iepriekš tika eksportēta no Latvijas neapstrādātas apaļkoksnes formā, pārstrādājam tepat uz vietas Latvijā un ražojam mēbeļu sagataves, zāģmateriālus un kurināmo individuālajam patēriņam brikešu un kamīnmalkas formā. Šobrīd pārstrādājam aptuveni 70 000 m3 mazvērtīgās apaļkoksnes gadā, un šādu uzņēmumu Latvijā rodas arvien vairāk. Tas nozīmē, ka lētu izejvielu eksports nepārtraukti samazinās, jo tagad to pārstrādā vietējie uzņēmumi, tepat rada eksportspējīgu produktu ar papildu pievienoto vērtību. Arī "Dižmežam" 95% no kopējā apgrozījuma veido eksports – strādājam ar partneriem Lielbritānijā, Zviedrijā, Somijā, Vācijā, Dānijā, Holandē, Beļģijā, Francijā, ASV un citur.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja AS «Latvijas valsts meži» (LVM) pagājušo gadu noslēgusi ar 333,201 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 20,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 68,4% un sasniedza 109,833 miljonus eiro, liecina informācija «Firmas.lv».

Kompānijas kopējie ieņēmumi pērn pārsniedza plānoto par 21 miljonu eiro, tostarp apgrozījums no apaļkoksnes sortimentu pārdošanas bija par 11 miljoniem eiro jeb 4% lielāks nekā plānots. Šādu rezultātu kompānija sasniedza, jo sortimentu vidējā pārdošanas cena pērn bija lielāka nekā plānots. Plānotais realizētās apaļkoksnes sortimentu apmērs pērn kopumā netika izpildīts 1,4% apmērā un uzņēmums 2018.gadā pārdeva 5,75 miljonus kubikmetru apaļkoksnes. Vienlaikus pērn kompānijai lielāki par plānoto bija ieņēmumi no augošiem kokiem, ko ietekmējis labais papīrmalkas un tehnoloģiskās koksnes tirgus, kas ļāvis palielināt realizēto kubikmetru apmēru un izraisījis cenas pieaugumu. Pērn kompānijas ieņēmumus ietekmēja arī bioloģisko aktīvu vērtības pieaugums un ieņēmumi no saņemtajām soda naudām.

Latvijas kokskaidu plātņu produktu eksports 2022. gadā veidoja 1,4% no globālā tirgus, pēc šo produktu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ir otrajā vietā pasaulē, bet pēc kopējā apjoma tonnās - 18. vietā pasaulē.

VIDEO SATURS:

Andis šķēle, SIA "Baltic Block" valdes priekšsēdētājs

00.00. - 00.14. | Ko uzņēmums ražo?

00.15.- 00.43 | Kur realizē saražoto?

00.44. - 01.13. | Kādi ir bijuši pēdējie trīs gadi?

01.14.- 01.44. | Kas palīdz noturēties tirgos?

01.45.- 02.59. | Kādi pašlaik ir būtiskākie izaicinājumi?

02.59.- 04.30. | Kur iegūst izejvielas bloku ražošanai?

04.31.- 06.04. | Kādas investīcijas ir veiktas pēdējo gadu laikā?

06.05.- 07.34. | Kādas prasības izvirza liels pircējs?

07.35.- 08.11 | Kāpēc paplašina ražoto produktu portfeli?

Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Liels daudzums Latvijā izaudzēto liellopu tiek eksportēti un kļūst par ārvalstu ražotāju attīstības un izaugsmes pamatu. Lai šo situāciju mainītu, kooperatīvā sabiedrība Latvijas liellops ir noslēgusi vienošanos ar SIA Cēsu gaļas kombināts, kurš piedāvā paaugstinātu fiksētu iepirkuma cenu.

Tādējādi sperts pirmais solis liellopu nozares vertikālās integrācijas virzienā, kur savs ieguvums ir gan pārstrādātājiem, gan arī audzētājiem. Šāds sadarbības modelis varētu būt arī sekmīgs risinājums starp audzētājiem un pārstrādātājiem citās pārtikas produktu grupās.

Neizmantotās attīstības iespējas

«Visos iespējamos, politiķu, ierēdņu, uzņēmēju un patērētāju līmeņos tiek daudz runāts par pašmāju tautsaimniecības attīstību, ekonomisko transformāciju, Zaļo kursu, jaunām darba vietām, lielākiem eksporta ienākumiem un prāvākiem nodokļu maksājumiem. Taču, lai īstenotos darbos, ir nepieciešams, ka to, ko izaudzē pašmāju lauksaimnieki, šeit pat arī pārstrādātu augstas pievienotās vērtības produktos un tad realizētu Latvijas, vai vēl jo vairāk ārvalstu noieta tirgos,» uzsver Latvijas gaļas pārstrādātāju asociācijas ģenerāldirektors Normunds Šmits.

Lielāki ražošanas apjomi, kā arī tālākās apstrādes produkcija ir galvenais iemesls meža nozares eksporta kāpumam par 51 milj. eiro jeb 5,2 procentiem

To rāda Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta apkopojums pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Eksporta ienākumu ziņā nozare turpina uzstādīt arvien jaunus rekordus. Šajos datos sava artava pienākas jaunajām un modernizētajām ražotnēm. Meža nozares eksporta pārsvars pār importu sasniedzis 685,7milj. eiro, kas ir augstākais rādītājs vēsturē. Tā ir meža nozares artava Latvijas ārējās tirdzniecības pozitīvākas bilances nodrošināšanā.

Labāk nekā cerēts

«Statistikas dati rāda labāku rezultātu, nekā bijām prognozējuši, kaut arī pašlaik pilnībā izskaidrot lielāku pieauguma tempu ir pagrūti, jo vairākiem koksnes izstrādājumiem ir novērots globāls cenu kritums,» secina Latvijas kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš nenoliedz, ka ir meža nozares produktu grupas, kur apjomu eksports un ieņēmumi naudas izteiksmē padodas izskaidrojumiem, bet tie nebūt nav visi. Proti, jāņem vērā, ka šie dati ir tikai provizoriski un pēc kāda laika ailītē «ārējie koksnes izstrādājumi» ierakstītie 116 milj. eiro sadalīsies pa konkrētām produktu grupām, un tikai tad varēs precīzi noteikt to pieauguma apmēru. Šo «pārējo» koksnes izstrādājumu eksporta devums naudas izteiksmē šī gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar analogu laiku pērn ir pieaudzis par 37%.

Latvijas kompānijas SIA Zippy Vision izstrādātās un ražotās koka brusu un zāģmateriālu optimizācijas līnijas, kas ļauj palielināt gatavās produkcijas iznākumu, nepalielinot pārstrādājamās koksnes daudzumu, pašlaik sekmīgi izmanto vairāki kokapstrādes uzņēmumi Latvijā, bet tuvāko mēnešu laikā tiks uzsākts to eksports uz Ziemeļeiropas valstīm.

„Pašlaik ir sarunas ar ārvalstu dīleriem, kuriem jau ir padomā vairāki šajās zemēs strādājošie kokapstrādes uzņēmumi, kuriem ir nepieciešamas mūsu izstrādātās koksnes pārstrādes optimizācijas sistēmas, risinājumi un iekārtas,” situāciju skaidro SIA Zippy Vision līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Gundars Kuļikovskis.

Viņš atzīst, ka kompānijai ir paveicies ar pirmajiem klientiem, jo kokapstrāde ir salīdzinoši konservatīva un tajā labākais pārdošanas risinājums ir strādājoša un sevi pierādījusi iekārta. Vienlaikus, lai no ieceres un laboratorijas izmēra prototipa nonāktu līdz reālai, sekmīgi strādājošai sistēmai, ir vajadzīgs ne tikai laiks, bet arī resursi. „Būtībā nav tāda iekārtas prototipa, kas spēt izturēt sadursmi ar reālu ražotni, kurā ir viss — skaidas, putekļi, vibrācija utt. -, tāpēc bijuši nepieciešami ļoti daudzi uzlabojumi un jārisina problēmiņas, par kurām sākotnēji neiedomājāmies,” skaidro G. Kuļikovskis. Viņš norāda, ka viss sācies ar Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta pasūtījumu, tomēr, ienākot ar savām iekārtām reālajā ražošanā, tās nācies pilnveidot, uzlabot ne tikai atbilstoši pasūtītāju vēlmēm un biznesa uzstādījumiem, bet arī atbilstoši videi, kādā attiecīgajām iekārtām jāstrādā.

Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā sasnieguši 1,76 miljardus eiro, kas ir par 20, 6% jeb 454, 59 milj. eiro mazāk nekā analogā laikā 2022. gadā — iemesls ir salīdzinoši slikta tirgus situācija būvniecībā, koka taras segmentos.

Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas datiem rāda, ka 2023. gada I pusgadā lielākus eksporta ienākumus nesis apaļkoksnes, kurināmās koksnes un saplākšņa eksports, savukārt mazāki ienākumi ir no zāģmateriālu, kokskaidu plātņu, taras, mēbeļu eksporta. Tāpat sarucis ir arī meža nozares produkcijas importa apmērs no 816, 4 milj. eiro pērn līdz 543, 4 milj. eiro šogad.

Cita situācija

Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss uzsver, ka 2023. gada pirmā pusgada datus īsti korekti salīdzināt ar 2022. gada analoga laika datiem nevar, jo ir notikušas nepieredzētas izmaiņas, kas Latvijas meža nozarei ir ar negatīvu ietekmi. "Tas, ka Krievijas un Baltkrievijas koksnes produkti, kuri tika importēti, Latvijā un visā Eiropas Savienībā ir pakļauti sankcijām un tos nepērk un ir pareizi, jo tādējādi netiek uzturēts šo agresorvalstu ienākumu līmenis, taču līdz sankciju spēkā stāšanās brīdim kopumā ik gadu no šīm austrumu valstīm Latvija importēja vienu miljonu m3 zāģmateriālu, kur daļa tika pārstrādāta namdaru un galdniecības izstrādājumos, daļa - koka būvēs, mēbelēs u. tml., bet kaut kāda daļa arī tika eksportēta kā zāģmateriāli," skaidro K. Klauss.