Piesaistot investīcijas 12 miljonu eiro apmērā, Valmieras novada Brenguļu pagastā jau šogad un Kauguru pagastā nākamgad darbu sāks saules elektrostacijas (SES), kas nodrošinās zaļu elektroenerģiju vismaz 7000 mājsaimniecībām.

Valmieras novads pievienojas tām nedaudzajām pašvaldībām, kas jau šogad sper praktiskus soļus Latvijas enerģētiskās neatkarības sekmēšanā ar atjaunīgo energoresursu palīdzību.

Valmieras novada Būvvalde šī gada 4. aprīlī izsniedza atļauju Brenguļu SES izveidošanai autoceļa Valmiera–Brenguļi–Bikseja malā, 2 kilometru attālumā no Brenguļiem un 8 kilometru attālumā no Valmieras centra. Maija otrajā pusē tiks uzsākta 8,7 hektāru teritorijas sagatavošana, kam sekos spēkstacijas konstrukciju un kabeļlīniju izbūve.

Vasaras laikā SES teritorijā tiks izvietoti vairāk nekā 10 700 saules paneļu, kam sekos spēkstacijas testēšana un nodošana ekspluatācijā līdz šī gada rudenim. Brenguļu elektrostacija gadā saražos vairāk nekā 7 500 000 kWh elektrības, kas atbilst 3800 mājsaimniecību vidējam elektrības patēriņam gadā.

Aizkraukles novada Kokneses pagastā zaļās elektroenerģijas ražošanu sākusi līdz šim lielākā saules elektrostacija novadā – Kokneses SES.

Tā ar uzstādīto jaudu 5,3 MW ik gadu saražos vismaz 5200 MWh atjaunīgās enerģijas, kas atbilst 2100 Aizkraukles novada mājsaimniecību gada elektroenerģijas patēriņam. Kokneses SES izveidē ieguldīti vairāk nekā četri miljoni Latvijas investoru līdzekļu.

Jaunatklātā SES attīstīta ar pieslēgumu vietējai sadales infrastruktūrai, tādējādi Koknesē saražoto zaļo elektroenerģiju turpmāk patērēs vietējie iedzīvotāji un uzņēmumi.

"Vēsturiski mūsu novads ar Pļaviņu HES saražoto zaļo elektroenerģiju nodrošinājis patērētājus visā Latvijā. Kokneses SES atklāšana Aizkraukles novadu ierindo starp tām pašvaldībām, kurās lielu daļu pašu patērētās enerģijas saražo tieši ar saules spēkstaciju. Tas īpaši būtiski vasaras mēnešos, kad saules ir daudz, bet ūdens Daugavā maz,” komentē Leons Līdums, Aizkraukles novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.

Investējot sešus miljonus eiro Latvijas kapitāla, Valmieras novada Brenguļos uzbūvēta līdz šim valstī lielākā saules elektrostacija (SES), kas nodrošinās zaļu elektroenerģiju teju 4000 mājsaimniecībām.

Brenguļu SES ir šobrīd vērienīgākais pilnībā īstenotais saules elektrostacijas projekts Latvijā, turklāt tajā īpaši liela uzmanība pievērsta vides aizsardzībai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

Jaunā SES izbūvēta autoceļa Valmiera-Brenguļi-Bikseja malā, divu kilometru attālumā no Brenguļiem un astoņus kilometrus no Valmieras centra. Tās īpašnieks ir pašmāju investīciju fonds "Merito Sustainable Energy Fund I" ("Merito"), kurš ieceres īstenošanai piesaistījis pieredzējušos ekspertus no atjaunīgās enerģijas projektu attīstītāja "Saules Energy". Projekta ģenerāluzņēmējs ir Latvijas uzņēmums "KL Systems" ar 12 gadu pieredzi industriālu saules parku būvniecībā Eiropā un citviet pasaulē.

Inčukalna pagastā uzbūvēta lielākā saules elektrostacija (SES) Siguldas novadā. Inčukalna SES izveidē ir investēti 2,5 miljoni eiro vietējā kapitāla, un tā nodrošinās zaļu elektroenerģiju 1650 mājsaimniecībām.

Saules elektrostacijas būvniecības procesā liela uzmanība pievērsta vides aizsardzībai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

Jaunajā spēkstacijā 4,5 hektāru platībā izvietoti vairāk nekā 5600 saules paneļu. Saules elektrostacijas jauda ir 3,1 MW, un tā gadā saražos vismaz 3 300 000 kWh elektrības, kas atbilst 1650 mājsaimniecību vidējam elektrības patēriņam gadā. Blakus Inčukalna SES ieplānota energoresursu tirgotāja un veikalu tīkla “Virši” degvielas uzpildes stacija.

Inčukalna SES īpašnieks ir pašmāju investīciju fonds “Merito Sustainable Energy FUND I” ("Merito" fonds), kas ieceres īstenošanai piesaistījis pieredzējušus ekspertus no uzņēmuma “Saules Energy”. Jaunās SES izveidē investēti 2,5 miljoni eiro, ko veido 58 investoru ieguldījums un AS “Citadele banka” aizdevums 1,2 miljonu eiro apmērā. Projekta ģenerāluzņēmējs ir Latvijas uzņēmums “KL Systems” ar 12 gadu pieredzi industriālu saules parku būvniecībā Eiropā un citviet pasaulē.

Valmieras pievārtē izbūvēta vērienīga saules elektrostacija – Valmieras SES, kas ražos zaļo elektroenerģiju vietējo mājsaimniecību un uzņēmumu patēriņam, informē Latvijas investīciju uzņēmums "Merito Partners".

Valmieras SES un pērn darbu sākusī Brenguļu SES ir jaudīgākās saules spēkstacijas novadā – tās kopā gadā spēj nodrošināt zaļo elektroenerģiju 7000 vietējo mājsaimniecību. Abus projektus īstenojis Latvijas investīciju uzņēmums "Merito Partners" un atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājs "Saules Energy".

Valmieras SES atrodas industriālā teritorijā blakus AS "Valmieras stikla šķiedra" rūpnīcai un apakšstacijai "Valmiera". Saražotā elektroenerģija caur sadales infrastruktūru nonāk pie Valmieras novada iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Jaunās spēkstacijas jauda ir 7,1 MW, un tā gadā spēj saražot vismaz 6900 MWh atjaunīgās enerģijas, kas atbilst 3500 vietējo mājsaimniecību vidējam patēriņam.

Piesaistot 3,5 miljonus eiro investīcijās, lielākā privātā enerģētikas uzņēmumu grupa “AJ Power” realizējusi apjomīgu atjaunīgās enerģijas projektu, izbūvējot industriālo saules parku Valmieras novadā.

Valmieras SES teritorijā kopumā izvietoti 8064 saules paneļi, un saražotā zaļā elektroenerģija tiks nodota kopējā elektrotīklā, nodrošinot ar elektroenerģiju vairāk nekā 2000 mājsaimniecības.

Kauguru pagastā, Valmieras novadā, 7 ha platībā izvietotā SES ir viens no Latvijā lielākajiem saules enerģijas parkiem. Tā jauda ir 4,435 MW un plānotais saražotās elektroenerģijas apjoms gadā ~4 200 MWh, kas ir pielīdzināms 50% Valmieras novada pašvaldības elektroenerģijas gada patēriņam.

Industriālā SES Valmierā veidota pēc modernākajiem un videi draudzīgākajiem Eiropas saules parku paraugiem. Tas ir viens no pirmajiem agrovoltāžas koncepta saules parkiem Latvijā, kur līdzās saules paneļu sistēmai drīzumā ganīsies aitas un būs mājvieta vairākām bišu saimēm. Tāpat Valmieras SES tiks nodrošināti oficiāli izdoti apliecinājumi enerģijas izcelsmei – industrijas standarts Eiropā, kas Latvijā vēl līdz šim nav plaši izplatīta prakse.

Latvenergo projekta SES 100 MW ietvaros 13.septembrī atklāta Jaunciema saules elektrostacija, kas ir lielākā Rīgā un kuras izveidē investēti aptuveni septiņi miljoni eiro.

Jaunā saules stacija ne tikai atbilst mūsdienu tehnoloģiskajām prasībām, bet ir ari nozīmīgs ilgtspējīgas enerģijas ražošanas un degradētas vides atjaunošanas sinerģijas piemērs.

Jaunciema saules elektrostacijas (SES) uzstādītā jauda sasniedz 13,44 MW – šī ir lielākā saules elektrostacija Rīgā, kas reāli uzsāk darbu. Prognozētais gada ražošanas apjoms ir 12 477 MWh, kas nodrošinās būtisku zaļās enerģijas apjomu elektroenerģijas tirgū. Jaunciema SES atklāšana ir kārtējais iespaidīgais Latvenergo solis stratēģijā noteikto ražošanas un ilgtspējas mērķu realizācijai, vienlaikus - Latvijas enerģētiskajai neatkarībai un ilgtspējīgai nākotnei.

Jaunciema SES ir nozīmīga Rīgai ne tikai sava apjoma dēļ – tā ir izbūvēta iepriekš degradētā un piegružotā teritorijā, no iepriekš neizmantotas vietas nesot pilsētai ekonomisku labumu. Šādas teritorijas, kas iepriekš ir bijušas industriālās zonas, ir ar lielu potenciālu attīstībai. Zemes vienība, kuras platība ir 16,9 ha, pirms SES izbūves bija pamesta un aizaugusi, ar nelīdzenu reljefu dzelzceļa uzbērumu vietās. Agrāk šeit cauri gāja dzelzceļš, un teritorijā atradās pamestas betona plāksnes un būvgruži, kas aizauguši ar krūmiem. Projekta realizācijas gaitā teritorija tika rūpīgi attīrīta no gružiem, noņemti krūmi un reljefs izlīdzināts, radot tīru un sakoptu vidi, kas piemērota saules parka izveidei.

Pasaules vadošā orbitālo satelītu komunikāciju operatora SES S.A., kura viena no telestacijām darbojas Rīgā, ienākumi 2017. gadā bijuši 2,35 miljardi eiro.

Tas ir par 1.6% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, kad ienākumi bija 2 miljardi 68,8 miljoni EUR. SES peļņa 2017. gadā pēc nodokļu nomaksas bijusi 596, 1 miljons EUR

Satelītu operatora SES segmenta SES Networks, kas nodrošina visplašākos, augstas drošības satelītu komunikācijas nodrošinājuma pakalpojumus, ieņēmumi pagājušajā gadā bijuši 646.1 miljons EUR. Savukārt segmenta SES Video, kas nodrošina satelīta komunikāciju pakalpojumus raidsabiedrībām, satura un interneta pakalpojumu nodrošinātājiem, ieņēmumi pagājušajā gadā bijuši 1 miljards 383 miljoni EUR.

Eiropā SES pārraidīto TV kanālu skaits 2017. gada beigās bija 2700 kanāli. SES uzņēmuma Eiropas ieņēmumi pagājušā gadā uzrāda stabilitāti, ko sniedz raidorganizāciju un uzņēmumu partnerība atkārtoti turpinot ilgtermiņa sadarbības līgumus, tajā skaitā ar All Media Baltics Ziemeļeiropā un Baltijas valstīs, ProSiebenSat.1 Vācijā un Orange Rumānijā.

Brocēnos atklāta lielākā saules elektrostacija (SES) Kurzemē, ko izveidojis enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power”, “BaltCap” Infrastruktūras fonda un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka “AJP Capital” kopuzņēmums “PV Power”, investējot 4,6 miljonus eiro.

Brocēni SES atrodas Saldus novadā un parka kopējā jauda ir 6,5 MW, kas gada laikā saražos vairāk nekā 6000 MWh zaļās elektroenerģijas. Ilgtermiņa līgums par Brocēni SES elektroenerģijas izmantošanu ir noslēgts ar Latvijā vadošo būvmateriālu ražotāju “SCHWENK Latvija”, un tas ir lielākais viena uzņēmuma noslēgtais ilgtermiņa zaļās enerģijas piegādes līgums Latvijā.

Saldus novadā esošās Brocēni SES kopējā platība ir vairāk nekā 10 ha, kuros izvietoti 11 520 saules paneļi ar 6,5 MW jaudu. Pateicoties Brocēni SES saražotajai elektroenerģijai, ik gadu vidē nenonāks vairāk nekā 1600 tonnas CO2 izmešu un būtiski samazināsies uzņēmuma ietekme uz apkārtējo vidi. Līdz ar zaļās elektroenerģijas iegādi no Brocēni SES “SCHWENK Latvija” veicina uzņēmuma klimata mērķu sasniegšanu.

Latvijas investīciju uzņēmums "Merito Partners" ("Merito") kopā ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītāju "Saules Energy" jūlija sākumā Latgales pierobežā atklājuši saules elektrostacija "Zilupes SES". Tās jauda ir 2,8 MW, kas turpmāk nodrošinās “zaļu” elektroenerģiju vismaz 1300 mājsaimniecībām Zilupē un tās apkaimē. Saules elektrostacijas izveidē ieguldīti teju divi miljonu eiro vietējā kapitāla.

Saules elektrostacija “Zilupes SES” izbūvēta Ludzas novada Zaļesjes pagastā, uz robežas ar Zilupes pilsētu.

Līdz ar "Zilupes SES" atklāšanu Ludzas novads ir pirmā no nedaudzajām pašvaldībām, kas jau šogad sper taustāmus soļus Latvijas enerģētiskās neatkarības sekmēšanā ar atjaunojamo energoresursu palīdzību. "Ludzas novads ir kļuvis par labās prakses piemēru saules enerģijas izmantošanā Latvijā. Šāda mēroga saules elektrostacija ir ne tikai ekonomiski izdevīga, bet arī videi un sabiedrībai draudzīga, kas ir būtisks solis ilgtspējas virzienā", saka Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs.

“Zilupes SES” ir pirmā no astoņām saules elektrostacijām “Merito” ieguldījumu fonda “Merito Sustainable Energy FUND I” īstenotajā vērienīgajā Latvijas zaļās elektroenerģijas projektā. Ieceres īstenošanai piesaistīti pieredzējuši eksperti no uzņēmuma "Saules Energy". "Zilupes SES" izveidē investēti divi miljoni eiro – tas ir gan vairāk nekā 45 Latvijas investoru ieguldījums, gan AS "Signet Bank" aizdevums viena miljona eiro apmērā.

Orbitālo satelītu komunikāciju operatora SES S.A. (NYSE Euronext Paris and Luxembourg Stock Exchange: SESG), kura viens no teleportiem darbojas Rīgā, ienākumi 2016. gadā ir 2,68 miljardi eiro, kas ir par 2,7% vairāk nekā gadu iepriekš, informē uzņēmuma pārstāvji.

SES noslēgto darījumu un līgumu apjoms, nodrošinot satelītu komunikāciju pakalpojumus visos četros SES biznesa sektoros, proti, video, valdību un uzņēmējdarbības datu pārraidē, un komunikāciju savienojumu nodrošinājumam gaisa un kuģniecības jomā, 2016. gadā palielinājies par 10% salīdzinoši ar iepriekšējo gadu, un ir 8,1 miljards eiro.

Orbitālo satelīta komunikāciju pakalpojumu nodrošinājums raidsabiedrībām video pārraidīšanai, kas ir būtiskākā SES biznesa vertikāle, nodrošinot 68% no visiem uzņēmuma ienākumiem, 2016. gadā uzrāda 4,7 % pieaugumu salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Ienākumi šajā biznesa segmentā bijuši 1 miljards 398.8 miljoni eiro.

Sadarbojoties "Swedbank " un pašmāju investīciju uzņēmumam "Merito Partners" (Merito), šogad Carnikavā darbību uzsāks saules elektrostacija (SES) ar 12 megavatu jaudu, nodrošinot ilgtspējīgas elektroenerģijas piegādi vairāk nekā 5860 mājsaimniecībām Carnikavā un tuvējām apdzīvotām vietām.

Carnikavas SES, kuras izbūvē ieguldīti 8 miljoni eiro, tostarp 4,5 miljoni "Swedbank" finansējuma, būs lielākā šogad ekspluatācijā nodotā saules spēkstacija Latvijā.

Septembra laikā 11,7 ha lielā platībā tiks izvietoti 22 300 saules paneļu. Carnikavas SES jauda būs 12 MW un paredzams, ka tā gadā saražos vismaz 12 300 000 kWh elektrības, kas atbilst 5860 mājsaimniecību vidējam elektrības patēriņam gadā.

Kā uzsver “Merito” līdzdibinātājs un vadošais partneris Mikus Janvars, “Esam pagodināti, ka varam īstenot “Merito” fonda ilgtspējīgā zaļās enerģijas projekta līdz šim lielākās saules elektrostacijas būvniecību kopā ar "Swedbank", lielāko banku Latvijā un vienu no Baltijas ilgtspējas līderiem. Mēs uzskatām, ka atbildīga biznesa attīstība ir ļoti nozīmīga – SES būvniecības procesā rūpīgi izvērtējam un kopā ar neatkarīgiem ekspertiem iepirkumos izvēlamies piegādātājus, kuri spēj nodrošināt atbilstošus ilgtspējas principus. Kāpinot Latvijas atjaunīgās enerģijas īpatsvaru, vienlaikus rūpējamies par vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Mācoties no labākajiem un progresīvākajiem tirgus līderiem, ieviešam jaunas prakses, kas piešķirs vēl plašāku nozīmi ilgtspējai un atbildīgai biznesa darbībai. Visos mūsu saules elektroenerģijas projektos ieviešam kukaiņu un sikspārņu mājas, kā arī nākotnē plānojam sadarboties ar vietējiem lauksaimniekiem, piedāvājot saules elektroenerģijas parka pļavas bišu saimēm un aitu ganāmpulkiem.”

Lai vairotu Latvijas enerģētikas neatkarību un zaļās enerģijas pieejamību, investīciju uzņēmums "Merito Partners" ("Merito") tuvāko divu gadu laikā ieguldīs 50 miljonus eiro 10 jaunu saules elektrostaciju (SES) izveidē Latvijas reģionos.

Plānots, ka līdz šī gada nogalei ekspluatācijā tiks nodotas vismaz astoņas SES ar kopējo jaudu 55 MW.

"Saules spēkstaciju izveidei "Merito" dibinātais ieguldījumu fonds "Merito Sustainable Energy FUND I" ar kopējo apjomu 20 miljoni eiro līdz šim piesaistījis investīcijas no vairākiem desmitiem Latvijas investoru, un jaunu investoru piesaiste turpinās. Ņemot vērā saules enerģijas attīstības potenciālu, interese no investoru puses ir pārsniegusi mūsu gaidas. Tas ir pierādījums tam, ka Latvijas enerģētiskā neatkarība un Eiropas zaļais kurss ir ne vien valstiska prioritāte, bet arī investīcija ar pievilcīgu atdevi, kas palīdzēs Latvijai pacelties no pēdējās vietas saules enerģijas izmantošanā Eiropas Savienībā," saka Mikus Janvars, "Merito" partneris un līdzdibinātājs.

Orbitālo satelītu komunikāciju operatora SES ienākumi 2016. pirmajos deviņos mēnešos sasnieguši 1,49 miljardus eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tas ir par 0,6% mazāk nekā tika plānots. SES peļņa pirms nodokļu nomaksas (EBITDA) 2016. gada deviņos mēnešos ir 1,06 miljoni eiro, kas ir par 4,1% mazāk salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Savukārt SES peļņa šī gada pirmajos deviņos mēnešos ir 824 miljoni eiro.

Orbitālo satelīta komunikāciju pakalpojumu nodrošinājums raidsabiedrībām videopārraidīšanai, kas ir būtiskākā SES biznesa vertikāle, nodrošinot 69% no visiem uzņēmuma ienākumiem, 2016. gada deviņos mēnešos uzrāda 3,8 % pieaugumu salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu. Ienākumi šajā biznesa segmentā 9 mēnešos ir 1,02 miljoni eiro.

Valdība otrdien nolēma, ka likumprojekts, kas paredzēja vispārējās deklarēšanas paplašināšanu un šī pienākuma ieviešanu no 2025.gada, pašlaik tālāk netiks virzīts.

Ministru kabinets otrdienas sēdē lēma atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 9.oktobra sēdes protokollēmumu, ar kuru valdība bija atbalstījusi likumprojektu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredzēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa vispārējās deklarēšanas paplašināšanu.

Šāds lēmums pieņemts, jo Finanšu ministrija (FM) rosināja nodrošināt plašākas konsultācijas un diskusijas ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem par plānotajām izmaiņām likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz pilnveidot vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu. FM iesniedza priekšlikumu šos likuma grozījumus izņemt no valsts budžeta likumprojektu paketes un nodot atkārtotai saskaņošanai.

Siguldas novada Inčukalna pagastā šovasar darbu sāks lielākā saules elektrostacija novadā, ko finansē pašmāju investīciju uzņēmums “Merito Partners” ("Merito").

Projekta kopējās izmaksas mērāmas 2,17 miljonu eiro apmērā, no kuriem 1,2 miljoni piesaistīti no bankas Citadele.

Saules elektrostacija "Inčukalna SES" 4,5 hektāru plašā teritorijā tiks veidota pie Inčukalna pagasta. Teritorijā, kas līdzvērtīga sešiem futbola laukumiem, tiks izvietoti 5600 saules paneļi, bet blakus atradīsies “Virši” degvielas uzpildes stacija.

Šobrīd jau ir pabeigta teritorijas sagatavošana, un sākta spēkstacijas konstrukciju un kabeļlīniju izbūve.

Šovasar SES teritorijā tiks izvietoti saules paneļi, kam sekos spēkstacijas testēšana un nodošana ekspluatācijā līdz šī gada rudenim. "Inčukalna SES" jauda būs 3,1 MW, un tā gadā saražos vismaz 3 300 000 kWh elektrības, kas atbilst 1650 mājsaimniecību vidējam elektrības patēriņam gadā.

Augšdaugavas novadā ražošanu sākusi līdz šim vērienīgākā saules elektrostacija Latvijā – "Kalkūnes SES". Tās izveidē "Merito Partners" investīciju fonds kopā ar "Swedbank" ieguldījuši 10 miljonus eiro.

Jaunās elektrostacijas ražošanas jauda ir pietiekama, lai ar videi draudzīgu enerģiju apgādātu vismaz 6500 Daugavpils mājsaimniecību.

"Kalkūnes SES" atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, 10 kilometru attālumā no Daugavpils centra. Tā ar 13,3 megavatu uzstādīto jaudu turpmāk ik gadu saražos vismaz 13 500 megavatstundu atjaunīgas enerģijas. Jaunā elektrostacija ir attīstīta ar pieslēgumu sadales infrastruktūrai, tādējādi saražoto elektroenerģiju patērē vietējie iedzīvotāji un uzņēmumi.

"Kalkūnes SES" izveidē ieguldīti teju 10 miljoni eiro Latvijas kapitāla, tostarp 4,7 miljoni eiro "Swedbank" līdzfinansējuma. Jaunās saules elektrostacijas īpašnieks ir pašmāju investīciju fonds "Merito Sustainable Energy Fund I" – šobrīd lielākais saules elektrostaciju operators Latvijā. Pērn tas kopā ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītāju "Saules Energy" realizēja četru jaunu SES izbūvi Zilupē, Brenguļos, Inčukalnā un Carnikavā ar kopējo jaudu 25 MW. Vēl trīs elektrostaciju projekti Koknesē, Cēsīs un Valmierā tiks īstenoti līdz 2024. gada rudenim.

Banka Citadele piešķīrusi līdzfinansējumu investīciju uzņēmuma "Merito Partners" ("Merito") portfeļkompānijai jaunas saules elektrostacijas (SES) būvniecībai Valmieras novada Brenguļu pagastā.

Šis ir viens no pirmajiem projektiem Latvijā, kas saņēmis finansējumu Citadeles un Eiropas Investīciju bankas (EIB) vienošanās ietvaros par EIB garantijas programmas līdzekļu piesaisti Latvijas uzņēmumiem.

Šīs vasaras laikā Brenguļu SES 8,7 ha lielā platībā tiks izvietoti vairāk nekā 12 000 saules paneļu. SES jauda būs 7 MW un paredzams, ka elektrostacija gada laikā spēs saražot teju 7 000 000 kWh elektrības, kas atbilst 3800 mājsaimniecību gada vidējam elektrības patēriņam.

Projekta kopējās izmaksa mērāmas teju 5 miljonos eiro, no kuriem bankas Citadele līdzfinansējums veido 2,8 miljonus eiro. Šo projektu atbalsta no EIB piešķirtās garantijas summas, un tas ir viens no pirmajiem projektiem Latvijā, kas līdzfinansēts ar EIB atbalstu.

Lai Latvenergo koncerna ietvaros koncentrētu aktivitātes un resursus jaunu zaļās enerģētikas projektu attīstīšanai un elektroenerģijas ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem (AER), izveidota un darbu sāk SIA Elektrum Next.

Ar Elektrum Next dibināšanu tiek nodalīti jaunie AER aktīvi no pārējām koncerna biznesa funkcijām, koncentrējot koncerna AER kompetences un paātrinot jaunu projektu attīstību gan Latvijā, gan Baltijas valstīs un reģionā. Šāda pieeja atbilst starptautiskai nozares un līdzīgu energokompāniju praksei, kas nodrošinās vienotu koncerna pārvaldības struktūru, lai sekmētu turpmāku Latvenergo komercdarbības attīstību, vienlaicīgi garantējot efektīvu ģenerācijas aktīvu ekspluatāciju un elektroenerģijas tirdzniecību.

AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste: "Šajā gadā Latvenergo ir veicis būtisku izrāvienu jaunu enerģijas ražošanas projektu izveidē un iegādē , un tie ir dažādas jaudas, ģeogrāfijas projekti, kurus vieno galvenais – tie paaugstina Latvenergo vērtību, tie ir pilnīgi jauni, un to darbībā ir racionāli īstenot vienotus efektīvas pārvaldības standartus."

Latvenergo atklājusi jau astoņas saules elektrostacijas, lai šogad attīstītu saules elektrostacijas ar kopējo jaudu 100 MW.

Stacijas atrodas izkliedēti Baltijā, to jauda ir 67,8 MW un šobrīd top vēl septiņas stacijas. Latvenergo savu staciju tīklu paplašina arī iegādājoties stacijas, tāpēc paredzams, ka plānotais 100 MW apjoms tiks pārsniegts.

Latvenergo koncerna mērķis ir līdz 2030.gadam attīstīt atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas 2,3 GW apmērā visā Baltijā. Būtisku daļu no tā veido saules elektrostacijas (SES). Šajā, Latvenergo 85. jubilejas gadā, koncerna mērķis ir atklāt SES ar kopējo jaudu 100 MW - tās vieno kopīga SES 100 MW vizuālā identitāte.

Jaunie saules parki, kuru jauda ir no 5 līdz 15 MW, ir izkliedēti dažādos Latvijas reģionos, kā arī Igaunijā un Lietuvā, nodrošinot sabalansētu ģenerāciju. Projekta SES 100 MW ietvaros lielākie parki ir atklāti Biržos, Jēkabpils novadā un Kūsalu (Kuusalu) Igaunijā, tos papildina SES Skultē, Bauskā, Rūjienā un Rēzeknē, kā arī stacija Lietuvā Gargždos (Gargždai), un vasaras sākumā atklātā stacija Lūganūsē (Lüganuse) Igaunijā. Tādējādi kopumā jau ražošanu uzsākuši saules parki ar uzstādīto jaudu 67,8 MW no plānotajiem 100 MW. Drīzumā elektroenerģija tiks ražota arī parkos Ķegumā, Elejā, Krāslavā un Rīgā, kā arī Lietuvā Klevečkinē (Klevečkinė).

Orbitālo satelītu operators SES, samaksājot 20 miljonus ASV dolāru, kļuvis par uzņēmuma O3b Networks kontrolpaketes turētāju ar 50,5% akciju līdzšinējo 49,1% vietā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Darījumu plānots noslēgt šī gada otrajā pusē. Līdz ar to uzņēmuma O3b kopējais kapitāla ieguldījums būs 323 miljoni ASV dolāru jeb 257 miljoni eiro.

Uzņēmums O3b Networks pārvalda 12 augstas caurlaidības satelītu kopumu 8000 km attālumā no Zemes tā sauktajā Zemes Vidējā Orbītā (Medium Earth Orbit MEO), sauktu par šķiedru debesīs. Satelītu kopums, kur katrs atsevišķais satelīts darbojas kā šķiedra, nodrošinot spēju nogādāt līdz 1.6 gigabitiem sekundē (Gbps). MEO orbītā satelīti kustas ātrāk nekā Zeme. Satelīti šķērso horizontu 360 minūtēs. Tas savukārt ļauj satelīta signālam ceļot ar gaismas ātrumu un nest sev līdzi gaismas ātruma savienojamību ar nepārraujamu precizitāti.

Banka Citadele piešķīrusi teju 2,5 miljonus eiro pašmāju investīciju uzņēmuma “Merito Partners” pārvaldītajam SIA “Valmieras SES” jaunas saules elektrostacijas būvniecībai Valmieras novada Kauguru pagastā.

“Valmieras SES” elektrostacijas projekta kopējās izmaksas paredzētas vairāk nekā 5 miljoni eiro, bet no bankas Citadele piesaistīts finansējums 2 485 000 eiro apmērā. Plānots, ka būvniecības darbi spēkstacijā tiks pabeigti līdz šī gada septembrim. Jaunā saules spēkstacija ar 12 000 saules paneļiem gada laikā saražos 6900 MWh atjaunīgās enerģijas. Aprēķini liecina, ka tas ir pietiekami, lai nodrošinātu zaļu enerģiju aptuveni 3400 Valmieras un tuvējo novadu mājsaimniecībām.

Jaunās saules elektrostacijas īpašnieks ir pašmāju investīciju fonds "Merito Sustainable Energy Fund I" – šobrīd lielākais saules elektrostaciju operators Latvijā. Tas kopā ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītāju "Saules Energy" pēdējā gada laikā realizējis piecu jaunu SES izbūvi Zilupē, Brenguļos, Inčukalnā, Carnikavā un Kalkūnē ar kopējo jaudu 38,3 MW. "Valmieras SES" un vēl divu elektrostaciju projekti Koknesē un Cēsīs tiks īstenoti līdz 2024. gada rudenim. Astoņu spēkstaciju kopējā jauda ļaus ar zaļo enerģiju apgādāt 35 000 mājsaimniecības visā Latvijā, gada laikā saražojot elektrību 70 000 MWh apmērā.

Satelītoperatoru kompānija SES, kas pārvalda 54 ģeostacionāru satelītu darbību, šā gada pirmajā ceturksnī nopelnījusi 219 miljonus eiro, kas gada griezumā ir pieaugums 11% apmērā.

Uzņēmuma ienākumi pirmajā ceturksnī veido 465,6 miljonus eiro, kas ir par 5,6% jeb 24,8 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Starptautiskā segmenta izaugsme sasniedza 11,8%, un to sekmēja SES-6 satelīts pār Latīņameriku.

Darbības izmaksu pieaugums ir samazinājies līdz 5,2 miljoniem eiro ar nemainīgu valūtas likmi.

Ienākumu pieaugumu galvenokārt veidoja EBITDA, kas sasniedz 345 miljonus eiro un pārspēja pagājušā gada periodu par 29,2 miljoniem eiro, veidojot 9.3% pieaugumu ar nemainīgu valūtas likmi. Grupas ceturkšņa EBITDA rezerve bija 74,1%, pārspējot pagājušā gada 73,2% līmeni.

Kompānija SES piedāvā satelītkomunikāciju pakalpojumus programmu pārraidei, satura un interneta pakalpojumu sniedzējiem, mobilo un fiksēto telefona līniju operatoriem, valsts un komerciālajām organizācijām visā pasaulē.

Kontekstā ar plāniem no nākamā gada ieviest vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, Dienas Bizness aplūkoja situāciju Latvijas auto tirgū. Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā ir vismaz 11 gadi un lielākā daļa Latvijā reģistrēto auto darbojas ar dīzeļdegvielas dzinēju, liecina CSDD sniegtie dati.

2019.gadā Latvijā pirmoreiz reģistrēto automašīnu skaits, kurām bija 11 vai vairāk gadu veidoja 48,5% jeb tās bija 33 009 automašīnas. Savukārt pavisam jaunās, pirmoreiz reģistrētās automašīnas, kuru vecums bija līdz 2 gadiem, veidoja 28,1% jeb 19 118 automašīnas. No 6 līdz 10 gadus vecie spēkrati veidoja 17% no pirmoreiz reģistrētajām automašīnām jeb 11 595 automašīnas. Vismazāko daļu veidoja no 3 līdz 5 gadu vecās automašīnas - 6,4% jeb 4352 vienības. Kopumā pērn pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu skaits bija 68 074.

Rosina zemizmešu automašīnām nepiemērot nodokļus 

Auto asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju...

CSDD sniegtie dati liecina, ka laika posmā no 2004.gada līdz 2019.gadam vismazākais pirmoreiz reģistrēto automašīnu skaits, kuru vecums ir 11 vai vairāk gadi, tika reģistrētas 2007.gadā, kad tās Latvijā bija 26,3% jeb 28 192 no kopējā pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu skaita. Nākamos gadus šādām automašīnu skaitam bija tendence pieaugt.

Ja pavēro pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu skaitu pēc markas, tad pērn populārākā bija "Volkswagen" (10 891), "Volvo" (8274), "BMW" (7155), "Audi" (7030), "Toyota" (5448) un "Opel" (3795).

Savukārt vismazāk Latvijā pērn tika pirmoreiz reģistrēti šādi vieglie auto - "Infiniti" (25), "Ssang Yong" (26) un "Tesla" (41). Kopumā no pērn pirmoreiz reģistrētajiem auto 44 604 bija 5 vai vairāk gadus veci, bet 23 470 auto vecums bija līdz 5 gadiem.

CSDD dati liecina, ka uz 01.01.2020 Latvijā reģistrētas 727 164 vieglās automašīnas, no kurām 447 468 dzinēju veids ir dīzeļdegviela. Šo dzinēju veids ar katru gadu Latvijā pieaug. Savukārt 230 506 automašīnas Latvijā darbojas ar benzīna dzinēju.

Savukārt trešais populārākais dzinēja veids ir benzīns un gāze - Latvijā šī gada sākumā reģistrēti 27 828 automobiļi. Šī dzinēju veida popularitāte Latvijā ar katru gadu samazinās. 90,4% šo automašīnu turētāji ir fiziskas personas, savukārt 9,6% juridiskas.

Jau ziņots, ka no nākamā gada ar mērķi novērst vecu un videi nedraudzīgu vieglo automašīnu reģistrēšanu Latvijā plānots ieviest vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, paredz 31.septembrī Ministru kabinetā (MK) atbalstītie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā.

Satiksmes ministrija skaidroja, ka grozījumu mērķis ir līdzsvarot vieglo automobiļu un kravas automobiļu ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes un to aprēķināšanas kārtību, kā arī noteikt autobusu un kravas automobiļu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa aprēķināšanas kārtību atbilstoši to dzinēja izmešu līmenim.

Tāpat likumprojekts paredz ieviest jaunu vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, ar mērķi novērst vecu un ekoloģiski kaitīgu vieglo automobiļu reģistrēšanu Latvijā.

Vieglo automobiļu reģistrācijas nodokļa likmes ir noteiktas atkarībā no vieglā transportlīdzekļa degvielas tipa. Mērķis ir veicināt "tīro" un energoefektīvo transportlīdzekļu tirgu, ņemt vērā to darbmūža ietekmi uz enerģētiku un vidi, tostarp enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda un noteiktu piesārņotāju - slāpekļa oksīdu, metānu nesaturošo ogļūdeņražu un cieto daļiņu - emisiju apmēru.

Par likumu grozījumiem vēl jālemj Saeimai.

Finanšu ministrijas (FM) ziņojumā par nodokļu ieņēmumu politikas pasākumiem 2014. - 2016. gadā ietverta informācija arī par regulējumu saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) veikšanu no autoratlīdzībām jeb honorāriem.

Arvien biežāk līgumi par autoratlīdzībām tiek izmantoti darba attiecībām līdzīgā modelī, tādēļ tiek ierosināts izvēles iespēju – maksāt vai nemaksāt VSAOI – saglabāt tikai attiecībā uz pasīva veida ienākumu no autoratlīdzības, norāda ministrijas pārstāvji.

Pašreiz likums par valsts sociālo apdrošināšanu paredz, ka fiziskā persona, kura saņem autoratlīdzību ir pašnodarbināta persona. VSAOI likme pašnodarbinātajām personām 2013. gadā vispārējā gadījumā ir 32,17% no VSAOI objekta. Ja honorāra saņēmējs ir arī darba ņēmējs, tad autoratlīdzības saņēmējam ir tiesības izvēlēties vai nu no autoratlīdzības ienākuma neveikt VSAOI vai no autoratlīdzības ienākuma veikt VSAOI atbilstoši pašnodarbinātajiem noteiktajai likmei un kārtībai.