Cenu palielināšana ir arī viena no biežāk minēto ar eiro ieviešanu saistīto problēmu grupām, ar ko iedzīvotāji ir saskārušies: 37% norāda, ka pamanījuši negodīgu eiro ieviešanas praksi. Ar praktiskām problēmām veikalos – tirgotāju kļūdīšanos, izdodot naudu, vai lēnākām rindām – iedzīvotāji saskārušies retāk (17% un 15%). Interesanti, ka otra biežāk minētā problēma (pēc nemitīgās cenu salīdzināšanas eiro un latos, kuru minēja 57% aptaujāto) ir grūtības pierast pie eiro monētām un banknotēm (49%).
Interesanti palūkoties, cik lielā mērā pirmie iespaidi atbilst tam, ko iedzīvotāji no eiro ieviešanas gaidīja un par ko bažījās gandrīz pirms pusotra gada. Viens no visizteiktākajiem draudiem, uz ko iedzīvotāji norādīja 2012.gada oktobrī, bija inflācijas pieaugums (55%). Arī 2014.gada februārī to par vienu no lielākajiem eiro ieviešanas radītajiem zaudējumiem atzīst 57% aptaujāto. Gandrīz vienlīdz bieži prognozētas un piepildījušās arī bažas par valsts neatkarības mazināšanos jaunās valūtas ieviešanas ietekmē (36-37%). Tiesa, retāk – vismaz iedzīvotāju priekšstatos – piepildījušās prognozes par gaidāmiem izdevumiem saistībā ar eiro ieviešanu, ikdienišķām neērtībām, to, ka tagad mums nāksies palīdzēt arī citām eirozonas valstīm, kā arī ciest no iespējamā eirozonas sabrukuma vai transformēšanās.
Tiesa, arī pirmais iespaids par ieguvumiem vairākos jautājumos atšķiras no prognozētā: pēc eiro ieviešanas iedzīvotāji biežāk atzīst, ka ir vairāk ikdienišķu ērtību valūtas lietojumā (2012.gadā - 31%, 2014.gadā - 42%), ietaupījums uz latu konvertācijas rēķina (2012.gadā - 29%, 2014.gadā - 39%). Trešais biežāk minētais ieguvums – ciešāka integrācija Eiropas Savienībā – norādīta vienlīdz bieži. Savukārt, analizējot retāk minētos ieguvumus, jāpiebilst, ka pēc eiro ieviešanas mazāk pausta ticība tādiem provizoriskiem ieguvumiem kā izdevīgāki, «lētāki» kredīti (2012.gadā - 10%, 2014.gadā - 6%) un algu un pensiju pielīdzināšanās vidējam Eiropas Savienības līmenim (2012.gadā - 10%, 2014.gadā - 5%).
