Dānijas investoru grupai piederošais tirdzniecības centrs Galleria Riga oficiāli paziņojis par nozīmīgu telpu nomas līguma noslēgšanu ar Hennes & Mauritz (H&M) Group par pirmā COS (Collection of Style) veikala atvēršanu Baltijā un plaša H&M veikala izveidi. Abi veikali šā gada rudenī papildinās tirdzniecības centra 120 veikalu piedāvājumu.

Ar diviem jaunajiem veikaliem starptautiskā Zviedrijas mazumtirdzniecības grupa kļūst par nozīmīgāko tirdzniecības centra Galleria Riga nomnieku.

Tirdzniecības centra attīstības plāna ietvaros divkārt tiks palielināta arī Mango veikala platība, sasniedzot 500 kvadrātmetrus.

Galleria Riga cer piesaistīt ievērojami daļu H&M un COS klientu auditorijas gan Latvijā, gan arī ārvalstu viesu vidū.

Īstenojot Galleria Riga attīstības plānu, pēdējo sešu mēnešu laikā veikti 38 darījumi, lai radītu vietu jaunajiem nomniekiem un modernizētu tirdzniecības centra konceptu. Pārbūves darbu laikā tiks izveidota arī trīs līmeņu organiskā stikla paneļu fasāde, kas ieeju tirdzniecības centrā padarīs pārskatāmāku un atvērtāku.

Veikala Bergs (SIA Mode Pluss) īpašniece Ilze Priede-Kļaviņa biznesu vada racionāli un apdomīgi, tai pat laikā atzīst, ka, strādājot modes industrijā, bez vērīgas acs un spējas ātri pieņemt lēmumus neiztikt

Ilze sevi raksturo kā strādīgu reālisti, kura neļaujas salūtiem galvā un lielai eiforijai par sasniegto, bet gan visus lēmumus izsver un tad rīkojas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Šis gads veikalam Bergs nesis jaunu mājvietu, un droši vien lojālākie klienti to ir ievērojuši. Kādēļ izlēmāt pārcelties?

1994. gadā pēc apjomīgiem remontdarbiem atvērām veikalu Bergs Marijas un Elizabetes ielas krustojumā. Projekta autore bija arhitekte Zaiga Gaile, ar ko ļoti lepojamies. Brīdī, kad remontējām šīs telpas, mājas īpašnieku solījums un perspektīva bija tāda, ka visu ēku remontēs un augšējos stāvos izveidos modernus dzīvokļus. Principā ar šādu noteikumu iegājām šajās telpās; diemžēl māja visu šo 25 gadu laikā palika neapdzīvota. Šajā laika periodā vēl divas reizes telpas remontējām, taču pati ēka lēnām mira. Parādījās plaisas sienās un citas nedienas – augšējos stāvos plīsa caurules. Noskaidrojām, ka uzlabojumi tuvākajos piecos gados mājai nenotiks. Kļuva skaidrs – jāpārceļas. Mums veicās, un šādas telpas atradām pavisam netālu no iepriekšējās mājvietas. Jaunās telpas izrādījās ar brīnišķīgu vēsturi – tajās kādreiz bija atradies Rīgas Modeļu nams. Mājai bija tikko renovēta fasāde un uzņēmīgs mājas saimnieks. Biju domājusi, ka vecās telpas atstāt būs grūti tīri emocionālu apsvērumu dēļ. Tomēr, pēdējo reizi ieejot telpās, lai atdotu atslēgas, sapratu, ka te mani vairs nekas nesaista.

Tirdzniecības centrs Galleria Riga paplašinājies – tam nedēļas nogalē pievienojās pirmais apģērbu zīmola COS (Collection of Style) veikals Baltijā, kā arī uz pusi tiek palielinātas zīmola Mango veikala telpas.

Novembrī centrā durvis vērs H&M veikals.

Tuvāko 3 mēnešu laikā Galleria Riga plāno iedzīvināt papildu 6000 kvadrātmetru lielu platību. Galleria Riga 5. stāvā tiks atvērts sporta klubs My Fitness, bet 7. stāvā - restorāns Asia Today.

Jauno veikalu atvēršana un centra modernizēšana esot viens no jaunās stratēģijas soļiem.

Dānijas investoru grupai piederošais tirdzniecības centrs Galleria Riga ir jaunākais tirdzniecības centrs Rīgā. 2010. gadā tas tika atvērts Tērbatas ielas kvartālā.

Pēc darbības virziena maiņas BPT Grupa stiprina pilna servisa biroju koncepciju WorkLand, uzlabo savā pārvaldībā esošos tirdzniecības centrus un attīsta brokeru pakalpojumu dienestu, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

No lielākajiem un zināmākajiem uzņēmuma pārvaldītajiem objektiem ir iepirkšanās centrs Olimpia un Galleria Rīga, ir vēl arī mazāki reģionālie centri.

«Veiksmīgi strādā Olimpia pirmais stāvs, centram ļoti palīdzēja Sport Direct ienākšana. Pēc otra šī zīmola veikala atklāšanas Domina Shopping secinājām, ka tas nekādi nav ietekmējis Olimpia veikala darbību, ko pieļāvām. Otrajā stāvā sekmīgi darbojas ēdināšanas zona,» raksturo SIA BPT Real Estate vadītājs Andžejs Neguliners.

Nule tur ir iznomātas lielas platības outlet tipa veikaliem, tostarp Sportland un Denim Dream. Tāpat top plāns par centra otrā stāva rekonstrukciju. Ir vairākas idejas, un viena no tām ir saistīta ar mazumtirdzniecības turpmāku attīstību. DB ziņoja, ka savulaik bija plāns iepirkšanās centra 2. stāvā izveidot outlet zonu, A. Neguliners teic, ka tobrīd tirgotāju interese nav bijusi liela.

Parakstīts sadarbības līgums starp BPT Real Estate, kas ir viens no lielākajiem īpašuma pārvaldīšanas uzņēmumiem Baltijas valstīs, un nekustamā īpašuma attīstītāju SIA Patollo par īpašuma pārvaldīšanas un iznomāšanas pakalpojumiem tirdzniecības centram Galleria Riga.

Pēdējos gados nekustamā īpašuma tirgus Baltijā tuvojas Rietumu valstu līmenim, veidojot jaunu nekustamā īpašuma pakalpojumu segmentu, kur investori uztver nekustamo īpašumu kā finanšu izvietošanas vietu un tāpēc mēdz iepirkt pārvaldīšanas pakalpojumus no trešajām personām.

Tirdzniecības centrs ir atvērts 2010. gadā. Astoņu stāvu ēkas kopējā platība ir 23 500 kvadrātmetri. 2016. gada rudenī tirdzniecības centrā ir gaidāmas vairākas plašas funkcionālās pārmaiņas — tiks atvērti H & M un Mango veikali, kā arī Baltijā pirmais veikals COS.

Pēc pandēmijas tūristu skaits un to sastāvs Vecrīgā ir kardināli mainījies, tāpēc šobrīd uzņēmējiem savs piedāvājums jāorientē ne tikai uz tūristiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem un biznesu atzīmē Santa Rozenkopfa, CBRE Baltics izpilddirektore.

Pirms pandēmijas tūristi Vecrīgu apmeklēja divas reizes vairāk nekā jebkuru citu vietu galvaspilsētas centrā, kas šī reģiona uzņēmējiem attiecīgi nozīmēja arī lielāku ienākumu potenciālu, spriež S.Rozenkopfa. Šobrīd gan situācija ir citāda - izaicinājumus rada ne tikai tūristu skaits, bet arī biroju telpu pārkārtošanās un uzņēmumu lemšana par labu jaunajiem projektiem, kas piedāvā modernu vidi un plānojumu, secina CBRE Baltics izpilddirektore, piebilstot, ka šī iemesla dēļ Vecrīgas uzņēmējiem ir jāpielāgojas jaunajai situācijai un savs pakalpojumu klāsts jāpaplašina.

Centrs vienmēr prioritāte

Ir vairāki faktori, kas ļautu atdzīvināt pakalpojumu un tirdzniecības piedāvājumu pilsētas centrā, un pie šī aspekta būtu jāstrādā ne tikai uzņēmējiem, bet arī valstij un pašvaldībai, domā S.Rozenkopfa. “No valsts un pašvaldības puses būtu jāsakārto vismaz trīs lietas - vēsturisko ēku aizsardzības regulējums, ēku un infrastruktūras pārvaldības modelis, kā arī vide kopumā. Pēdējā laikā daudz dzirdēts par to, ka tirgotāji nevēlas atvērt veikalus pilsētas centrā, un jāsaka, ka tas ir gan mīts, gan patiesība. Ja runājam par pašu pilsētas sirdi – Vecrīgu un centrālos kvartālus vēsturiskajā centrā, atceroties visus gadījumus, kad pie mums ir vērsušies atpazīstami zīmoli, lai atvērtu pirmo vietu vai paplašinātu esošo tirgus daļu, nekad nav bijis gadījums, kad lokācija pilsētas centrā netiktu izskatīta. Tieši otrādi, atvērt vismaz vienu veikalu pilsētas centrā ir nereti bijusi pat dominējošā vēlme, ja būtu attiecīgs telpu piedāvājums. Šeit gan sākas problēmas - flagmaņu veikalu gadījumā lielākajā daļā ēku tehniski vai likumdošanas ierobežojumu dēļ nav iespējams izveidot 500 – 2000 m2 veikalu ar atbilstošu plānojumu un fasādi. Savukārt mazākiem formātiem, kam telpas būtu vieglāk pielāgot, ir nepieciešama jau gatava pircēju plūsma vai pārliecība, ka tiek veiktas nepieciešamās aktivitātes, lai šāda plūsma parādītos nākotnē. Ja mūsdienīga ēku, ielu un satiksmes pārvaldes likumdošana un prakse, kas dotu pietiekamu elastību investoriem un uzņēmējiem, nepastāv, veikali jau gatavus risinājumus un pretimnākšanu saredz tirdzniecības centru vidē, kur šie jautājumi tiek risināti. Tieši tādēļ arī no mūsu projektiem, kur tomēr mums ir izdevies atvērt veikalu pilsētas centra pirmajā stāvā, tās ir lokācijas, kas vai nu pārklājas ar tirdzniecības centra pirmo stāvu vai atrodas tiešā tirdzniecības centra tuvumā,” stāsta S.Rozenkopfa.

«Es jau agri zināju, ka gribu nodarboties ar modi, bet dizaina skolai biju par jaunu – tur pieņēma tikai no 18 gadiem, tāpēc sākumā trīs gadus mācījos par drēbnieci. Tā kā es tiešām zināju, ko daru, no sākta gala,» saka apģērbu veikalu ķēdes H&M radošā konsultante Margarēta van den Boša

Fragments no intervijas:

Kas ir jūsu konkurētspējas šķautne?

H&M grupas iekšienē mums ir arī citi zīmoli un veikali – COS, Monki, Weekday, Cheap Monday, tā kā piedāvājums ir dažāds. Tomēr uzskatu, ka klienti jebkurā gadījumā redz, ka mēs atšķiramies, piemēram, no Zara. Viņi noteikti ir ļoti labi savā darbā, tomēr mūsu klienti ir citi.

Droši vien esat mēģinājuši definēt šos savus klientus, ja?

Protams, ka esam. Arī Zara grupā ir daudzi atsevišķie zīmoli, bet ir redzams, ka tie ir vairāk domāti Dienvideiropai. Mēs strādājam tajos pašos segmentos, tomēr atšķirīgi. Es domāju, ka mūsu dizains ir ziemeļnieciskāks, arī mūsu klienti ir jaunāki. H&M veikalos ir dažādi cenu līmeņi, tomēr standarta kolekcijās mūsu preces noteikti ir arī lētākas.

Modes gigants H&M izveidojis jaunu mazumtirdzniecības tīklu Arket, raksta Bloomberg.

Jaunā zīmola veikalā tiks piedāvāti produkti vīriešiem, sievietēm, bērniem un mājai. Veikalos pārdos ne tikai Arket zīmola produktus, bet arī tādus, kas neietilpst H&M zīmolā. Tāpat atklāts, ka Arket produkcija būs nedaudz dārgāka kā H&M pamatzīmola preces, un, piemēram, vīriešu kreklu cenas būs, sākot no 39 eiro līdz 115 eiro.

Paredzēts, ka pirmais Arket veikals tiks atvērts Londonā vasaras beigās vai rudens sākumā. Pēc tam sekos veikali Briselē, Kopenhāgenā un Minhenē, savukārt interneta veikals būs pieejams 18 Eiropas valstīs. Galvenā kompānijas uzmanība tiks vērsta uz Eiropas pilsētām.

Šis solis ir daļa no iepriekš atklātā plāna šajā gadā tirgū laist vienu vai divus jaunus zīmolus. Uzņēmums paziņojis par paplašināšanās plāniem, šajā finansiālajā gadā atverot 430 jaunus veikalus, tostarp jaunos tirgos – Kazahstānā, Kolumbijā, Islandē, Vjetnamā un Gruzijā.

Zviedrijas apģērbu ražotāja un mazumtirgotāja Hennes&Mauritz (H&M) apgrozījums Latvijā šā finanšu gada pirmajā pusē no 2016.gada 1.decembra līdz 2017.gada 31.maijam bija 178 miljoni Zviedrijas kronu (18 miljoni eiro), kas bija par 25% vairāk nekā pagājušā finanšu gada pirmajos sešos mēnešos, liecina kompānijas ceturtdien publiskotais finanšu pārskats.

Salīdzinājumā ar pagājušā finanšu gada pirmo pusi apgrozījums H&M veikalos Latvijā decembrī-maijā ir pieaudzis par 22% vietējā valūtā eiro. H&M veikalu tīkls Latvijā gada laikā nav mainījies, un mūsu valstī ir astoņi grupas veikali.

Igaunijā, kur maija beigās bija deviņi veikali, kas ir par vienu veikalu vairāk nekā pirms gada, finanšu gada pirmajā pusē H&M apgrozījums sasniedza 185 miljonus Zviedrijas kronu (18,9 miljonus eiro), kas bija par 20% (17% vietējā valūtā) vairāk nekā pagājušā finanšu gada pirmo trīs sešu periodā.

Lietuvā, kur maija beigās arī bija deviņi H&M veikali - par vienu vairāk nekā pirms gada -, apgrozījums aplūkotajā periodā sasniedzis 185 miljonus Zviedrijas kronu (18,9 miljonus eiro), kas bija par 33% (29% vietējā valūtā) vairāk nekā iepriekšējā finanšu gada pirmajā pusgadā.

Zviedrijas apģērbu milzis H&M paziņojis, ka slēgs daļu veikalu, kas saistīts ar faktu, ka pārdošanas apjomi ceturtajā ceturksnī bijuši zemāki nekā prognozēts, ziņo thelocal.se.

Mazumtirgotāja klienti arvien vairāk vēlas iepirkties tiešsaistē.

Pārdošanas apjomi laika posmā no septembra līdz novembrim samazinājušies par četriem procentiem, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā, līdz 50,4 miljoniem kronu. Vietējās valūtās pārdošanas apjomi samazinājušies par diviem procentiem. Taču 2017. finanšu gadā kopumā pārdošanas apjomi auguši par četriem procentiem.

«Lai ātrāk reaģētu uz klientu strauji mainīgo uzvedību, uzņēmuma pārveides process tiek paātrināts,» paziņojis vadītājs Karls Johans Pērsons. Tas nozīmē, ka tiks slēgts vairāk veikalu, bet atvērts - mazāk.

Viņš gan nav precizējis, cik daudz veikalu tiks slēgti, kā arī nav nosauktas konkrētas valstis, kuras skars šis lēmums.

Latviete Guna Segar, kura jau piecus gadus ar ģimeni dzīvo Austrālijā, iepazīstinājusi austrāliešus ar latviešu zīmola Coo Culte apģērbiem, kas īsā laikā posmā jau novērtēti atzinīgi.

«Ar Coo Culte iepazinos, kad biju Latvijā un gatavojos māsas Sintijas kāzām. Man ļoti iepatikās Coo Culte dizaini un apģērbu kvalitāte, tādēļ nolēmu sakontaktēties ar uzņēmuma pārstāvjiem. Sākt biznesa sadarbību ar Latvijas zīmolu varētu arī nozīmēt, ka varu braukt biežāk atpakaļ uz Latviju. Ideja par apģērbu tirdzniecību radās, jo mani interesē mode un dizains. Lai gan ikdienā strādāju par finanšu riska modelēšanas speciālisti vienā no Austrālijas bankām, mani piesaista uzņēmējdarbības izaicinājums. Savulaik maniem vecākiem bija Friendtex modes apģērbu tirdzniecības uzņēmums Latvijā, kur es guvu pieredzi apģērbu izplatīšanas specifikā un visā kas saistīts ar modes biznesu,» stāsta Guna.