Protestējot pret Krievijas parlamenta 1.marta lēmumu atļaut Krievijai ievest savu karaspēku Ukrainas teritorijā, svētdienas pēcpusdienā Rīgā, pie Krievijas vēstniecības, bija sapulcējies vairāk nekā pustūkstotis dažādu vecumu un tautību cilvēku.
Protesta akcija noritēja mierīgi. Vairums cilvēku bija pulcējušies ielas pretējā pusē, bet pa ietvi gar vēstniecību staigāja Valsts policijas darbinieki. Kopumā notikuma vietas tuvumā bija saskaitāmas aptuveni desmit policijas automašīnas un ap 20 policistu.
Protestētāji izkliedza saukļus, paužot atbalstu brīvai Ukrainai un nosodījumu Krievijai, kā arī turēja rokās dažādus plakātus, kas vēstīja: «Nē Krievijas agresijai Ukrainā», «Par demokrātiju», «Rokas nost no Ukrainas!», «Nē karam!» u.c. Starp plakātiem, uz kuriem bija lasāmi diezgan vispārīgi aicinājumi, atradās arī daži konkrētāki, Krievijas varai nedraudzīgāki vēstījumi, piemēram, «Putins = fašists», «Man kauns par Krievijas okupantiem» un «Krievija lielākais agresors Eiropā». Plakāti bija latviešu, krievu, angļu un vācu valodās.
Starp atnākušajiem ļaudīm bija arī kāds vīrietis ar beisbola nūju, taču viņš neizrādīja fizisku agresiju. Kādam citam protestētājam bija plakāts, uz kura redzams Krievijas prezidents Vladimirs Putins ar ūsām, kādas nēsāja nacistu vadonis Ādolfs Hitlers.
Starp atnākušajiem cilvēkiem bija arī vairāki sabiedrībā pazīstami ļautiņi, tai skaitā nacionālās apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) valdes loceklis Jānis Dombrava, Rīgas domes deputāte Sarmīte Ēlerte (V), bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele (V) u.c.
Pie piketētājiem ik pa brīdim pienāca arī daži ļaudis, kas pauda atbalstu Krievijas īstenotajai politikai. Akcijas dalībnieki viņus izsvilpa, bet nekādi fiziski konflikti neveidojās.
Raksti par tēmu
Pa Kalpaka bulvāri garām braucošās automašīnas ik pa brīdim uztaurēja piketa dalībniekiem. Vairāki protestētāji šķērsoja brauktuvi tam neparedzētās vietās, taču transportlīdzekļu satiksmi tas būtiski nekavēja.
Piketētāji bija paņēmuši līdzi Ukrainas un Latvijas karogus, bet nevienam nebija rokās Krievijas karoga. Atnākušajiem tika dalītas Ukrainas karoga krāsas lentītes, aicinot piespraust tās pie apģērba.
Kā ziņots, piketa mērķis bija nosodīt Krievijas darbības, kas veicina situācijas destabilizāciju Ukrainā, rada draudus Ukrainas teritoriālajai vienotībai, apdraud Ukrainas suverenitāti un provocē uz bruņotu konfliktu, aģentūru LETA iepriekš informēja Latvijas ukraiņu kongresa pārstāve Tatjana Lazda.
Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā.
Kremlis paziņojis, ka Putins vēl nav izlēmis nosūtīt karavīrus uz Ukrainu, lai arī tam gūts parlamenta augšpalātas atbalsts.
Latvija stingri iestājas par Ukrainas teritoriālo integritāti un uzskata, ka jebkuri soļi, kas vērsti uz Ukrainas sabiedrības šķelšanu un valsts teritoriālās integritātes apšaubīšanu, ir kategoriski nosodāmi, teikts Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa, Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (V), Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) un ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (RP) kopīgā paziņojumā.
