Būvkompāniju «Skonto» un LNK dibinātāju dēli - Rihards Rāvis un Vadims Milovs - pagājušajā nedēļā reģistrējuši jaunus uzņēmumus - SIA «Skonto Group» un SIA «LNK Solutions», liecina «Lursoft» informācija.

Jaundibinātās «Skonto Group» pamatkapitāls ir 10 000 eiro, un tās vienīgais īpašnieks ir «Skonto» dibinātāja un vadītāja Gunta Rāvja dēls Rihards Rāvis. Vienlaikus «Skonto Group» valdē iecelts Raimonds Freimanis, Edgars Godmanis un Dmitrijs Soldatenko.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Emiļa Melngaiļa iela 1A, Rīgā, kur reģistrēti arī citi «Skonto» grupas uzņēmumi. «Skonto Group» ierakstīta komercreģistrā otrdien, 24.septembrī.

Rihards Rāvis šobrīd ir patiesais labuma guvējs kopumā 74 uzņēmumiem.

Savukārt Milovs, kurš ir LNK grupas dibinātāja Aleksandra Milova dēls, reģistrējis uzņēmumu «LNK Solutions». Kompānija pamatkapitāls ir 5000 eiro, un Milovs ir tās vienīgais īpašnieks un arī vienīgais valdes loceklis.

Holdings LNK Group, kas ir viens no lielākajiem ražošanas holdingiem Latvijā, nodibina jaunu uzņēmumu sabiedrību ar ierobežotu atbildību LNK PROPERTIES.

Jaundibinātā uzņēmuma SIA LNK PROPERTIES pamatkapitāls ir vairāk nekā 16 milj. eiro un vienīgais akcionārs ir SIA LNK (Latvijas Novitātes Komplekss).

Uzņēmums SIA LNK PROPERTIES apvieno 12 meitas uzņēmumus komerciālo un dzīvojamo nekustamo īpašumu jomā kā SIA Alojas Biznesa Centrs (ABC), SIA Baltijas Industriālais Parks (BIP), SIA Dārzciema Biroji; SIA LNK CENTRE un citus holdingā LNK Group ietilpstošos nekustamo īpašumu attīstītājus. Tā stratēģiskais mērķis ir veicināt viena no holdinga LNK Group galvenajiem darbības virzieniem - nekustamo īpašumu attīstību.

«Līdz šim holdinga LNK Group nekustamo īpašumu attīstību nodrošināja struktūrvienība LNK Properties, kura tika dibināta 2000. gadā un tās pārziņā bija visi komerciālie un dzīvojamie objekti Rīgā un Jūrmalā, savukārt jaundibinātais uzņēmums SIA LNK PROPERTIES ir juridiskā persona, kas pārņem zīmola LNK Properties funkcijas un kā meitas uzņēmumus zem sevis apvienos aktīvos nekustamo īpašumu attīstītājus un pārvaldītājus,» skaidro jaundibinātā uzņēmuma valdes loceklis Artjoms Milovs. «Mūsu mērķis ir zem viena «jumta» apvienot un veiksmīgāk strukturēt nozīmīgāko holdingā LNK Group ietilpstošo komerciālo un dzīvojamo nekustamo īpašumu objektu darbību,» turpina Artjoms Milovs.

Veicot holdingā "LNK Group" ietilpstošā būvniecības uzņēmuma AS "LNK Industries" reorganizāciju, plānots izveidot divus jaunus uzņēmumus - SIA "Technorent Group" un SIA "BLP SPV", liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Paziņojumā teikts, ka "LNK Industries" akcionāri februāra sākumā pieņēmuši lēmumu par "LNK Industries" reorganizāciju. Reorganizācija tiks veikta nodalīšanas ceļā, kā rezultātā tiks dibinātas divas jaunas sabiedrības ar ierobežotu atbildību - "Technorent Group" un "BLP SPV", kurām tiks nodota daļa no "LNK Industries" aktīviem un pasīviem. Pēc reorganizācijas procesa "LNK Industries" turpinās pastāvēt.

"LNK Industries" pārstāvji aģentūrai LETA paskaidroja, ka uzņēmuma reorganizācijas mērķis ir koncentrēt savus resursus būvniecības jomā - civilo un infrastruktūras objektu, hidrotehnisko būvju un ražošanas objektu realizācijā.

Reorganizācija nostiprinās "LNK Industries" būvniecības sadaļu, nodalot ar būvniecību tieši nesaistītus darbības virzienus atsevišķos uzņēmumos, kas sniegs pakalpojumus arī citām kompānijām, skaidroja "LNK Industries" pārstāvji. Līdzšinējā uzņēmuma darbība, kas saistīta ar būvniecības tehnikas nomu turpmāk būs uzņēmumu SIA "Technorent Group" un SIA "BLP SPV" pārziņā.

Būvfirma SIA "Latvijas tilti" mainījusi īpašnieku un nosaukumu uz "LT betons", liecina "Firmas.lv" informācija.

Vienlaikus divas dienas - 25. un 26.aprīlī - "Latvijas tiltu" jaunais nosaukums bija "LT bekons", bet uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka tas saistīts ar Uzņēmumu reģistra pieļautu kļūdu.

Līdz šim kompānijas vienīgā īpašniece bija SIA "LNK (Latvijas Novitātes Komplekss)", bet par jauno īpašnieku kļuvusi SIA "LT Piling", kurā 85% kapitāldaļu pieder Aleksejam Bakanovam, bet 15% - holdingā "LNK Group" ietilpstošajai AS "LNK Industries".

"LNK Group" pārstāvji skaidroja, ka "LNK Group" saņēma piedāvājumu no "LT Piling" iegādāties uzņēmumu, tāpēc notika īpašnieku maiņa. Uzņēmuma "Latvijas tilti" darbības profils ir dzelzsbetona un betona konstrukciju ražošana, savukārt "LT Piling" specializējas pāļu urbšanā un dzīšanā.

LNK Group par 10,516 milj. eiro iegādājusies likvidējamās Lietuvas bankas Snoras ēku Rīgā, Jāņa Daliņa ielā

No šā brīža ēka J. Daliņa ielā 15 būs zināma kā LNK Centre – par A klases biroju ēkas īpašnieku trešajā pārdošanas kārtā kļuvis SIA LNK (Latvijas Novitātes Komplekss) dibinātais uzņēmums SIA JD 15, DB stāsta starptautiskajā nekustamā īpašuma kompānijā Colliers International (Colliers). Kompānijā prognozē, ka tuvāko LNK Centre ēkas attīstības plānu realizācija sniegs jaunas iespējas nekustamā īpašuma tirgū. Iepriekš ēkā atradās a/s Latvijas krājbanka centrālais birojs.

5000 tirgum

LNK Centre biroju ēka jau tagad ir ļoti labā stāvoklī un atrodas pilsētas centra rajonā, kas strauji attīstās un kļūs par Rīgas biznesa centru, uzsver Colliers. LNK Group plāno investēt biroju centra attīstībā un ēkas telpu uzlabošanā, lai tās pilnībā atbilstu A klases biroju standartiem.

21,3 milj. eiro – ar šādu summu diviem gadiem, kamēr tiks rekonstruēts Salu tilts, rēķinājās Rīgas dome. Konkursa rezultāti nesa pārsteigumu – pilnsabiedrība LNK Industries Group apņēmusies darbu paveikt par 8,74 milj. eiro, kas ir gandrīz 2,5 reizes mazāka summa.

Tā ir tirgus cena, līdzīgas piedāvāja arī citi konkursa pretendenti – īss ir uzņēmuma vadības komentārs uz DB jautājumu, kādēļ piedāvātā cena ir tik zema. Plašākus komentārus uzņēmums gatavs sniegt pēc līguma parakstīšanas ar pašvaldību. Kad tas varētu notikt, vēl ir pāragri spriest, jo pārējiem pretendentiem vēl līdz jūnija sākumam ir iespējams konkursa rezultātus apstrīdēt. Rīgas domes Satiksmes departamentā gan cer, ka tas nenotiks, jo pašvaldība negrib vilcināties ar būvdarbu sākšanu. Jāatgādina, ka ieilga jau pats konkurss, kas februārī tika pārtraukts un izsludināts atkārtoti.

Mēģina nodrošināties

Uzņēmums "LNK Group" pagarinās pusdienu piegādi līdz ārkārtas stāvokļa beigām, arī turpmāk nodrošinot pusdienu maltītes Rīgas Austrumu Klīniskās Universitātes slimnīcas stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centra" (LIC) mediķiem, kuri turpina strādāt paaugstinātas slodzes apstākļos, informē uzņēmumā.

Kopš 20. marta LIC mediķiem ir piegādātas jau gandrīz 4000 maltītes, kas ir vairāk nekā 120 siltu pusdienu komplektu katru dienu. Lai gan sākotnēji tika plānots pusdienas no uzņēmuma "Vairāk Saules" nodrošināt līdz 19. aprīlim, arī turpmāk līdz ārkārtas stāvokļa beigām 12. maijam piegādātas tiks vēl 3000 pusdienu maltītes.

"Tādu atbalstu saņemam pirmo reizi. Protams, garda maltīte ir nozīmīgs enerģijas avots šajā smagajā laikā, tomēr vēl daudz nozīmīgāka ir pozitīva sabiedrības attieksme un sabiedrības atbalsts," teic LIC galvenā ārste, profesore Baiba Rozentāle.

Holdings "LNK Group" pašlaik īsteno četras dažādas palīdzības programmas. Paralēli LIC mediķu nodrošināšanai ar pusdienā, uzņēmums sniedz atbalstu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai, 75 000 medicīnas masku iegādē. Pirmā masku piegāde no Vācijas 15 000 vienību apmērā jau ir veikta.

Ekspluatācijā nodots četru dzīvojamo māju komplekss Jūrmalā Jasmine Garden, kurā investēti 7 miljoni eiro, informē LNK Group sabiedrisko attiecību un mārketinga projektu vadītāja Inga Domka.

Projekta attīstītājs ir holdingā LNK Group ietilpstošais uzņēmums LNK Properties, projekta autors arhitektu birojs AB3D - Juris Mitenbergs, ģenerāluzņēmējs SIA Merks.

Projekta Jasmine Garden attīstītājs holdingā LNK Group ietilpstošais uzņēmums LNK Properties projektā investēja 7 miljonus eiro, no kuriem 3,2 miljoni eiro ir bankas Citadele kredīts.

65% dzīvokļu jau ir pārdoti, to pircēji ir ne vien vietējie iedzīvotāji, bet arī ārvalstu pilsoņi, atklāj uzņēmuma LNK Properties valdes locekle Aleksandra Strode.

Katrā ēkā ir attiecīgi 9 vai 15 dzīvokļi, kas rada tā dēvētās kluba mājas sajūtu. To platība ir no 42 līdz 100 m2, pieejami ar pilnu apdari un aprīkotām virtuvēm. Iespējams izvēlēties trīs dažādus interjera dizainus.

Turpinot pilnveidot holdinga pārvaldi, augustā darbu LNK Group padomē uzsācis Valdis Siksnis, liecina medijiem sniegtā informācija.

Jaunā padomes locekļa kompetence būs LNK Group korporatīvās pārvaldības un stratēģiskās attīstības jautājumi. Viņa pieredze finanšu sektorā palīdzēs efektivizēt holdinga LNK Group finanšu līdzekļu izmantošanu, kā arī to piesaisti, realizējot daudzmiljonu infrastruktūras celtniecības projektus Latvijā un ārzemēs.

LNK Group padomes pilnveidošana veicināšot visu holdingā ietilpstošo uzņēmumu efektivitāti. V. Siksnis norāda, ka holdinga LNK Group uzņēmumi Latvijā ir vieni no straujāk augošajiem savā nozarē. Tos raksturo ne vien sekmīgs darbs Latvijas tirgū, bet arī augsts eksporta potenciāls mūsu uzņēmumiem jau ierastajos Eiropas, Skandināvijas tirgos un arī salīdzinoši eksotiskajās Āzijas valstīs.

LNK Group holdingā ietilpstošā aviācijas uzņēmuma LNK Aerospace ietvaros sāk darboties jauna apakšvienība AviaTechService. Uzņēmumam LNK Aerospace ir pieredze aviācijas tehnikas aprēķinu un izmēģinājumu nozarē. Tāpat uzņēmums AviaTechService piedāvās MRO (Maintenance, repair and overhaul) pakalpojumus, civilo gaisa kuģu tehnisko apkalpošanu un remontu, informēja uzņēmumā.

Pirms pāris dienām, lai veiktu tehnisko apkalpošanu, Rīgā ieradies pirmais gaisa kuģis SSJ-100. Gaisa kuģa tehnisko apkalpošanu uzņēmums AviaTechService plāno pabeigt 25 – 27 dienu laikā. Lai pārraudzītu SSJ-100 pamata tehniskās apkalpošanas darbu gaitu, piektdien vienas dienas vizītē uzņēmumu apmeklējis arī Apvienotās aviobūvnieku korporācijas prezidents, Krievijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Mihails Pogosjans.

AviaTechService darbiniekiem ir sertifikāti, kas nepieciešami dažādu tipu gaisa kuģu apkalpošanai (Boeing, Airbus, Bombardier).

LNK Aerospace ir četru Latvijas holdinga LNK Group uzņēmumu (AVIATEST, Centre Composite, AviaTechService un AviaTech Bureau) apvienība. Holdings LNK Group dibināts 1988. gadā. Tajā ietilpst 18 uzņēmumi, kas darbojas trīs

Nozarei jāgatavojas pārmaiņām un pieprasījuma kritumam pašmāju tirgū, kurš dažos segmentos tiek novērots jau pašlaik, bet nākotnē skars arī infrastruktūras projektu īstenotājus

To intervijā DB stāsta AS LNK Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs. Viņaprāt, beidzoties ES struktūrfondu naudas plūsmai, saruks būvniecības pieprasījums ne tikai Latvijā, bet arī citviet mūsu valsts kompāniju jau apgūtajos tirgos, tādējādi pieaugs celtnieku konkurence, kurā izdzīvos tikai apsviedīgākie un daudzprofilu kompānijas, kas darbojas eksporta tirgos.

Fragments no intervijas:

Kāda ir dzīvojamo māju būvniecības diagnoze, ja Latvijā iedzīvotāju skaits turpina sarukt, termiņuzturēšanās atļauju saņēmēji apmaiņā pret investīcijām arī pieklusuši?

Nevar noliegt, ka dzīvojamo ēku būvniecībā ir iestājies savdabīgs panīkums. Tas nenozīmē to, ka nebūvē nevienu jaunu māju, bet gan to, ka šis segments ir būtiski sarucis. Sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos pašlaik neredzu, ka situācija varētu radikāli mainīties. Nevar noliegt, ka dzīvojamo māju segmentā pieprasījumu iepriekšējos gados radīja trešo valstu iedzīvotāji, kuri, investējot Latvijā reģistrētajos uzņēmumos vai iegādājoties nekustamo īpašumu par noteiktu summu, vai arī ieguldot banku subordinētajā kapitālā, saņēma termiņuzturēšanās atļauju. Rezultātā – dzīvojamo ēku būvniecību silda tikai vietējais pieprasījums, kas ir salīdzinoši neliels, un pašlaik neredzu nekādus priekšnosacījumus pieprasījuma pieaugumam. Salīdzinājumā – padomju laikos Rīgā ik gadu ekspluatācijā tika nodoti aptuveni 10 tūkst. dzīvokļu, bet pašlaik tas šķiet fantastisks daudzums.

Holdingā LNK Group, kas ir viens no lielākajiem ražošanas holdingiem Latvijā, ietilpstošais uzņēmums akciju sabiedrība LATVIJAS TILTI reģistrē meitas uzņēmumu sabiedrību ar ierobežotu atbildību LT Piling. Jaundibinātā uzņēmuma SIA LT Piling pamatdarbība ir pāļu pamatu izbūve Baltijas valstīs, informēja pārstāve Inga Domka.

SIA LT Piling rīcībā ir Vācijas koncerna Bauer pārvietojamās urbšanas mašīnas.

SIA LT Piling turpmāk ietilps holdinga LNK Group celtniecības un ražošanas uzņēmumu grupā LNK Industries.

Līdz šim brīdim pāļu pamatu izbūves tehnoloģijas ir pielietotas šādos uzņēmumu grupas LNK Industries projektos: beramkravu terminālis Riga Bulk Terminal, minerālmēslu pārkraušanas un noliktavu korpuss Riga Fertilizer Terminal, daudzfunkcionāls pasažieru un kravas terminālis Klaipēdā, Ventspils brīvostas 12. piestātne, kā arī RTU laboratoriju korpusa un Zinātniskās bibliotēkas rekonstrukcija un būvniecība u.c.

Holdings LNK Group ir dibināts 1988. gadā. Tajā ietilpst 18 uzņēmumi, kas darbojas trīs galvenajos virzienos: būvniecībā un ražošanā (LNK Industries), aviācijas tehnikas aprēķinos, testēšanā un apkopē (LNK Aerospace) un nekustamo īpašumu attīstībā (LNK Properties).

SIA Riga fertilizer terminal noslēgusi iepirkumu konkursu par tehnoloģisko iekārtu atbalsta metāla konstrukciju iegādi par 1,449 miljoniem latu, kurā uzvarējis uzņēmums LNK Industries, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

LNK Industries bija arī vienīgais uzņēmums, kas iesniedza savu piedāvājumu konkursā.

SIA Riga fertilizer terminal ir SIA Rīgas Tirdzniecības osta un a/s Vienotās ķīmijas kompānijas Uralhim meitas uzņēmuma Uralchem Freight Limited kopuzņēmums. Līdz 2014. gada sākumam Riga fertilizer terminal Rīgas ostas teritorijā, Kundziņsalā, plāno izbūvēt minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas termināli, kura plānotā pārkraušanas jauda ir līdz diviem miljoniem tonnu kravu gadā un plānotais investīciju apjoms - 45 miljoni eiro.

LNK Industries ir LNK Group uzņēmums. LNK Group ietilpst arī LNK Engineering un LNK Properties. A/s LNK Industries dibināta 2005. gadā, un tās pamatkapitāls ir 504,2 tūkt. Ls. Uzņēmuma valdē darbojas tās priekšsēdētājs Artjoms Milovs un valdes loceklis Jevgenijs Locovs. Uzņēmuma padomi veido Aleksandrs Milovs (padomes priekšsēdētājs), Vadims Milovs (padomes priekšsēdētāja vietnieks) un Nataļja Milova (padomes locekle).

Līguma slēgšanas tiesības par Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Torņakalnā 1. kārtas tehniskā projekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību ar iepirkumu komisijas 12. augusta lēmumu piešķirtas pilnsabiedrībai LNK Industries Group ar piedāvāto līgumcenu 14,89 miljoniem latu.

Kā informēja LU pārstāvji, iepirkumā tika saņemti piedāvājumi no četriem uzņēmumiem - SIA Merks, SIA Abora, pilnsabiedrības LNK Industries Group un SIA Skonto Būve. Sākotnēji lēmums tika pieņemts par labu SIA Abora piedāvājumam, taču pārējie trīs pretendenti iesniedza sūdzības IUB, kas tās izvērtēja un, sniedzot izsmeļošu lēmuma izklāstu, atzina tās par daļēji pamatotām, līdz ar to piedāvājumu vērtēšana tika veikta atkārtoti. Lēmums par iepirkuma uzvarētāju tika pieņemts, pilnībā ņemot vērā IUB iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumā pausto viedokli.

Saskaņā ar nolikumu piedāvājumi tika vērtēti pēc to saimnieciskā izdevīguma, ko veido cena par projektēšanu un būvniecību, maksājumu ieturējuma apmērs ģenerāluzņēmēja līguma izpildes laikā procentos, garantijas perioda ilgums objektam no nodošanas ekspluatācijā, pretendenta piedāvāto inženiersistēmu un iekārtu regulārās apkalpošanas izmaksu apjoms gadā.

Baltic Horizon Fund iegādājas LNK Centre biroju ēku Rīgā, liecina tā izplatītā informācija.

Igaunijā reģistrētais slēgta tipa ieguldījumu fonds Baltic Horizon Fund 4. jūlijā parakstījis pirkuma līgumu par LNK Centre iegādi Rīgā. Līgums slēgts ar SIA LNK Properties and SIA FIN.LV.

Iegādes cena ir apmēram 17 miljoni eiro.

Sagaidāms, ka darījums noslēgsies viena mēneša laikā.

LNK Centre ir A klases biroju ēka ar nomas platību 7455 kvadrātmetru apmērā. Īpašums atrodas Skanstes rajonā. Tas ir pilnībā iznomāts pieciem nomniekiem, no kuriem Exigen Services un LNK Grupa aizņem apmēram 90% no nomātās platības.

Darījums paredz, ka LNK Grupa pagarinās nomas līgumu uz desmit gadiem.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2015.gada septembrī likvidējamās AS Latvijas Krājbanka bijušo centrālo ēku Rīgā, Jāņa Daliņa ielā 15, par 10 516 200 eiro iegādājies holdinga LNK Group dibinātais uzņēmums SIA JD 15 un no tā brīža ēku pārdēvēja par LNK Centre.

LNK Industries Group, kurā ietilpst AS LNK Industries un AS Latvijas Tilti, parakstījušas līgumu ar Ventspils brīvostas pārvaldi par Ventspils brīvostas pārvaldes kuģu stāvēšanas piestātnes rekonstrukciju, informē LNK Group sabiedrisko attiecību un mārketinga projektu vadītāja Inga Domka.

Līgumsumma ir 2 290 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Rekonstrukcijas projekts paredz gan esošās piestātnes aprīkojuma, virsbūves un aizbēruma demontāžu, izbūvi, betonēšanu, gan arī jaunu inženierkomunikāciju izbūvi, kā arī kuģu stāvēšanas piestātnei piegulošās teritorijas labiekārtošanu. Darbus paredzēts pabeigt septiņu mēnešu laikā no būvatļaujas saņemšanas brīža.

AS LNK Industries valdes loceklis Jevgenijs Locovs norāda, ka uzņēmums jau īstenojis vairākus liela mēroga un apjoma būvniecības un infrastruktūras attīstības projektus ostās, piemēram, daudzfunkcionālo, pasažieru un kravu termināļu būvniecību Rīgas brīvostā, Klaipēdas brīvostā, Ventspils brīvostā un citus.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) 10.jūnijā apturējis Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkuma konkursu par Salu tilta kompleksa otrās kārtas pārbūvi, liecina IUB mājaslapā publicētā informācija. Pēc tam minētā iepirkuma konkursa nolikums grozīts un pagarināts arī piedāvājumu iesniegšanas termiņš - tagad pretendenti var pieteikties līdz 27.jūnijam.

IUB iesniegumu izskatīšanas komisija 2.jūnijā atklātā sēdē izskatīja AS BMGS iesniegumu, kurā minēts, ka BMGS skatījumā iepirkumu konkursa nolikumā būvdarbu vadītājam izvirzītās pieredzes prasības nav objektīvi pamatotas, tādējādi ir pieļauti iepirkuma procedūras pārkāpumi, kurus, pēc sūdzības iesniedzēju domām, ir nepieciešams novērst.

Satiksmes departaments konkursa nolikumā iekļāvis prasību, ka konkursa dalībnieka rīcībā jābūt galvenajam atbildīgajam būvdarbu vadītājam, kurš būtu atbildīgs par iepirkuma priekšmetā paredzēto būvdarbu vadīšanu un ar pieredzi autosatiksmes dzelzsbetona tilta, satiksmes pārvada, viadukta vai estakādes izbūves, pārbūves vai atjaunošanas būvdarbu vadīšanā kā atbildīgajam būvdarbu vadītājam pēdējo piecu gadu laikā vienā objektā. Turklāt šim objektam, ar kuru saistībā tiek prasīta būvdarbu vadītāja pieredze, ir jāatbilst šādām prasībām: «Vienā objektā (viena līguma ietvaros) ir veikta 2 (divu) Būvju ar kopējo 2 garumu 400 metru izbūve, pārbūve vai atjaunošana un vienas no šīm Būvēm viena laiduma garums ir vismaz 24 metri.»

Uzņēmums LNK Properties ir iegādājies ēkas, kas tiks rekonstruētas un pārtaps par B klases biroju centru ar nosaukumu Valdemāra Biroji. Kopējās projekta investīcijas, ieskaitot ēku kompleksa iegādi, mērojamas vismaz 6 000 000 EUR apmērā.

Valdemāra Biroji atrodas Rīgas centrā Krišjāņa Valdemāra ielā 118 un to kopējā platība veido 7000 m2. Biroju ēku komplekss sastāv no divām 3-stāvu un 7-stāvu ēkām. Renovācijas darbus plānots veikt gan ēku iekšpusē un ārpusē, gan teritorijas labiekārtošanā, izveidojot divas plašas autostāvvietas (150 automašīnu vietām). Nomniekiem biroju telpas Valdemāra Biroji ir pieejamas jau tagad un daļa no tām šobrīd tiek iznomātas. Biroju kompleksa pirmajā stāvā telpas ir piemērotas arī veikalu vajadzībām. Telpu platība nomai ir, sākot no 15 m2 līdz 2000 m2.

Ēku rekonstrukcijas darbus plānots uzsākt 2017. gadā un pabeigt 2018. gadā. Nomnieku atrašanās birojā netiks traucēta. Rekonstrukcijas gaitā tiks veikta ne tikai telpu un teritorijas labiekārtošana, bet arī ēku tehniskā stāvokļa uzlabošanas un pilnveidošanas darbi.

Ekspluatācijā nodots renovētais tiltu pār Daugavu Jēkabpilī, informē renovācijas darbu veicēji – pilnsabiedrība LNK Industries Group.

Tilta, kas pēdējo reizi tika remontēts 1995. gadā, renovācija tika veikta posmā no Kurzemes ielas līdz Vienības ielai. Pilnsabiedrības LNK Industries Group pārziņā bija brauktuves un ietves seguma maiņa, tilta balstu remonts, laiduma konstrukcijas remonts, margu, barjeru un apgaismes stabu demontāža un jaunu uzstādīšana, notekcauruļu maiņa un tilta daļu krāsošanas darbi.

AS LNK Industries valdes loceklis Jevgenijs Locovs uzsver, ka «remontdarbu rezultātā tika apturēta tilta tehniskā stāvokļa pasliktināšanās, novērsti ekspluatācijas laikā radušies defekti un bojājumi, kā arī nodrošināta būves ilgmūžība vēl vismaz 30-40 gadus.»

Uzņēmums LNK Properties, kas ietilpst LNK Group, iegādājas ēkas, kas turpmāk tiks rekonstruētas un pārtaps par B klases birojiem ar nosaukumu Kalnciema Biroji.

Kalnciema Biroji atrodas Pārdaugavā, Kauguru ielā 2A pretī viesnīcai Elefant un to kopējā platība ir 4000 m2. Biroju ēku komplekss Kalnciema Biroji sastāv no divām ēkām – 3-stāvu un 4-stāvu. Renovācijas darbi tiek plānoti gan ēku iekšpusē un ārpusē, gan teritorijas labiekārtošanā.

Projektā plānots investēt ap 1 500 000 EUR.

Ēku renovācijas darbus plānots uzsākt šā gada laikā un pabeigt nākamgad. LNK Properties jau esot līdzšinējā pieredze ēku renovācijā, tādēļ renovācijas laikā nomnieku atrašanās birojā netiks traucēta.

Uzņēmums LNK Properties apvieno 15 objektus dzīvojamo un komerciālo nekustamo īpašumu jomā, piemēram, Alojas Biznesa Centrs (ABC), Mūkusalas Biroji, Baltijas Industriālais Parks (BIP), Dārzciema Biroji un LNK CENTRE. Tā stratēģiskais mērķis ir veicināt viena no holdinga LNK Group galvenajiem darbības virzieniem - nekustamo īpašumu attīstību.

AS LNK Industries noslēgusi līgumu ar Igaunijas Ceļu administrāciju par divu tiltu pie Tallinas robežas projektēšanu un būvniecību, kā arī citu infrastruktūras būvniecības darbu veikšanu. Noslēgtā līguma summa ir 4 088 888 EUR bez pievienotās vērtības nodokļa.

Projektu paredzēts īstenot nepilnu divu gadu laikā, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Uzņēmuma pārziņā būs arī abu veco tiltu, pār kuriem pašlaik tiek organizēta satiksme, demontāža, pagaidu tilta izveide, lai neietekmētu satiksmes plūsmu būvniecības laikā, ceļa vairāk nekā puskilometra garumā būvniecība, kā arī velosipēdu un gājēju ceļu vairāk nekā viena kilometra garumā izveide.

Abi jaunie tilti, kas tiks būvēti lielākā infrastruktūras attīstības projekta Igaunijā ietvaros, atradīsies uz autoceļa Tallina – Narva un aizstās iepriekšējos, kas būvēti 1948. gadā un 1966. gadā. Tā kā ilgās ekspluatācijas laikā tiltiem bija radies būtisks nolietojums, Igaunijas Ceļu pārvalde pieņēma lēmumu veikt jaunu tiltu būvniecību.

Sākot īstenot jūgendstila dzīvojamās mājas atjaunošanas projektu, LNK Properties iesoļo jaunā nišā.

«Ar šo projektu ieejam jaunā segmentā,» atzīst Aleksandra Strode, LNK Properties Dzīvojamo nekustamo īpašumu departamenta vadītāja. Uzņēmumam ir uzkrāta pieredze dzīvojamo projektu attīstībā Rīgā un Jūrmalā, taču šis būs pirmais dzīvojamās ēkas renovācijas projekts.

Atjaunojamā daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka atrodas Rīgas Klusajā centrā - Antonijas ielā 20. Tā ir būvēta 1911. gadā; arhitekts ir Nikolajs Nords. Projektēšana jau ir sākta, bet būvdarbi objektā plānoti 2018. gadā. Ēkai ir 6 stāvi un tās kopējā platība ir 3000 m². LNK Properties daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas renovācijā investēs 6 milj. eiro, no kuriem 3,5 miljoni eiro ir bankas Citadele kredīts.

Būvnieku karteļa lietā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varētu pārtraukt Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmaksas par 12 realizācijas procesā esošiem objektiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Kopumā pēc CFLA aplēsēm finanšu korekcijas apjoms var sasniegt vismaz 18,6 miljonus eiro par 25 objektiem, kuru būvniecībā bija iesaistīti karteļa dalībnieki.

Krūmiņa sacīja, ka kopumā no 77 objektiem, kuri minēti Konkurences padomes (KP) lēmumā par būvnieku karteli, ES līdzfinansējums bija piesaistīts 47 projektos, taču 22 no šiem projektiem iepirkums ticis pārtraukts bez līguma vai arī tajā uzvarējis kartelī neiesaistīts uzņēmums, tāpēc šajos projektos CFLA finanšu korekciju nepiemēros.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

Savukārt no 25 projektiem, kuros finanšu korekcija varētu tikt piemērota, 13 objekti jau ir pabeigti, nodoti ekspluatācijā un par šiem objektiem CFLA jau ir izmaksājusi ES līdzfinansējumu. No šiem projektiem finanšu korekcija 10,6 miljonu eiro apmērā var tikt pieprasīta piedziņas veidā no pasūtītājiem, kuri pēc tam varēs vērsties pret būvniekiem ar regresa prasību.

Savukārt 12 objekti vēl ir būvniecības noslēguma fāzē un par šiem projektiem CFLA vēl nav veikusi ES līdzfinansējuma izmaksas. Attiecīgi par šiem projektiem finanšu korekcija astoņu miljonu eiro apmērā var tikt piemērota, veicot ieturējumus un neizmaksājot ES fondu naudu.

Ņemot vērā, ka no KP publiskotā lēmuma nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par pasūtītāja iesaisti pārkāpumā, CFLA šīs informācijas noskaidrošanai pieprasījusi papildu informāciju no KP. Ja tiks gūti pierādījumi pasūtītāja iesaistei pārkāpumos, korekcijas summa ES fondu projektos var pieaugt, skaidroja Krūmiņa.

Viņa pastāstīja, ka sākotnēji katra konkrētā ES fondu projekta ietvaros CFLA pieņems lēmumu konstatēt neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizdomas par krāpšanu", nosakot finanšu korekciju, apturot maksājumus attiecīgajā projektā koriģējamo izdevumu apmērā, taču neuzsākot neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

CFLA gala lēmums par neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizliegta pretendentu vienošanās", finanšu korekcijas piemērošanu un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu tiks pieņemts pēc tam, kad būs pagājis KP lēmuma apstrīdēšanas laiks un tas būs stājies spēkā, vai, ja KP lēmums tiks apstrīdēts, tad pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesas spriedums attiecīgajā strīdā, uzsvēra Krūmiņa.

Pēc CFLA lēmuma ES fondu projektu īstenotājiem jeb pasūtītājiem būs tiesības vērsties regresa kārtībā pret konkrēto pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem.

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu.

Saskaņā ar finanšu korekciju vadlīnijām tiek noteiktas vairākas korekcijas. Korekcija 10% apmērā tiek noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalījušies dažādi (ne tikai kartelī iesaistīti) uzņēmumi, bet konkrēto līgumu noslēdzis kāds no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem. Korekcija 25% var tik noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, un konkurence tikusi būtiski ierobežota. Savukārt 100% korekcija var tikt noteikta, ja apstiprināta pasūtītāja iesaiste, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā noslēdzis konkrēto līgumu.

Jau ziņots, ka starp projektiem, kuriem CFLA varētu piemērot finanšu korekciju, ir Rīgas pilsētas pašvaldības pasūtītie - būvnieka SIA "Re&Re" īstenotais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projekts un būvnieka SIA "Velve" īstenotais VEF kultūras pils projekts.

Tāpat finanšu korekciju varētu piemērot Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtītajiem projektiem - būvnieka SIA "Arčers" īstenotajam Rīgas Angļu ģimnāzijas projektam, būvnieka "Rere būve 1" īstenotajam Rīgas Franču liceja projektam un SIA "Velve" īstenotajam Zolitūdes skolas projektam. Finanšu korekcija varētu tikt piemērota arī par Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pasūtīto un būvnieka "Rere būve" īstenoto tehnikuma projektu.

Finanšu korekcija var skart Latvijas Universitātes (LU) pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto LU Akadēmiskā centra Torņakalnā projektu, kā arī VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pasūtīto un būvnieka SIA "LNK Industries Partnership" īstenoto Daugavas stadiona tribīņu projektu.

Tāpat finanšu korekcija var tiks piemērota Ventspils Mūzikas vidusskolas pasūtītā un būvnieka "Merks-Ostas celtnieks" īstenoto Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles projektu, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes "Komunālā pārvalde" pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto Inovāciju centa projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart Jelgavas pašvaldības pasūtīto un būvnieka "Rere būve 1" īstenoto Jelgavas Valsts ģimnāzijas projektu, kā arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pasūtīto un būvnieka SIA "Abora" īstenoto Prokuratūras ēkas projektu.

Tāpat finanšu korekcija varētu skart četrus Rīgas Tehniskās universitātes pasūtītos projektus, kurus īstenoja būvnieki "Merks" un "Abora", kā arī SIA "Latvijas energoceltnieks" īstenoto Rēzeknes tehnikuma projektu un Siguldas novada pašvaldības pasūtīto un "Rere būve 1" īstenoto Siguldas pils projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Jelgavas pilsētas slimnīcas projektu, "Velves" īstenoto Liepājas slimnīcas projektu, Ogres pašvaldības pasūtītos projektus - būvnieka "Rere būve, Re&Re un Campaign" īstenoto Ogres sociālā centra projektu, kā arī "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Ikšķiles vidusskolas projektu.

Tāpat LETA jau vēstīja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Ventspils brīvostā noslēdzies vērienīgs projekts Ventspils ostas vides aizsardzības nodrošināšanai – pēc gandrīz divu gadu darba pabeigta ar naftas produktiem piesārņotā 1.muliņa demontāža. Darbus veica AS LNK Industries, informē brīvosta.

Ventspils ostas 1. muliņš naftas un naftas produktu pārkraušanai tika projektēts un celts no 1959. līdz 1961. gadam. Tā kopējais garums ir 300 metru, ieskaitot tauvošanās pāļus. Ilgās muliņa ekspluatācijas dēļ tā konstrukcijas bija sarūsējušas un vairs nevarēja pasargāt ostas ūdeņus no naftas produktu nokļūšanas tajos. Tādēļ arī tika pieņemts lēmums pārtraukt tā ekspluatāciju.

Turklāt līdzās 1. naftas muliņam tika uzcelts kompānijas Baltic Coal Terminalogļu muliņš. Tomēr 1. naftas muliņš traucēja kuģiem pienākt pie ogļu muliņa no abām pusēm, tādēļ jauno hidrobūvi varēja izmantot tikai no vienas puses. 2013. gada februārī tika uzsākta 1.muliņa demontāža. Atklātajā konkursā par demontāžas darbu veikšanu uzvarēja pilnsabiedrība LNK Industries Eko.

Šodien ekspluatācijā nodota ēka Blueberry, kas atrodas Muižas ielā, Jūrmalā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Jaunuzceltajā ēkā ir izvietoti 59 dzīvokļi, no kuriem apmēram 85% jau ir atraduši īpašniekus. Ēkas būvniecībā, kas tika sākta pagājušā gada vasarā, nekustamo īpašumu attīstītājs LNK Properties investējis aptuveni 5 milj. EUR.

«Blueberry klientu vidū ir ne tikai interesenti no ārvalstīm, bet arī Latvijas iedzīvotāji,» norādīja Aleksandra Strode, LNK Properties Dzīvojamo nekustamo īpašumu departamenta vadītāja.

Blueberry dzīvokļu platības ir no 44 līdz 145 m2. Projekta dzīvokļi tiek piedāvāti ar gataviem interjera risinājumiem trīs stilos – Urban, Sea Breeze un Vintage.

Dzīvojamā kompleksa Blueberry autors ir arhitekts Juris Bērziņš (SIA Palast Architekts). Ēkas būvniecību veica būvniecības un ražošanas uzņēmums LNK Industries.