Gan tirgotāju, gan ražotāju pārstāvji arī atzīst, ka neviens likums nevarot novērst visas sadarbības problēmas un ka likuma ilgtermiņa ietekme būs saistīta ar to, kā tas reāli tiks piemērots dažādās situācijās.
Jāatgādina, ka Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums pēc vairākus gadus ilgušām diskusijām tika pieņemts šā gada 21. maijā un stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī.
«Primārais likuma mērķis ir ierobežot mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem, lai līdzsvarotu piegādātāju un mazumtirgotāju intereses mazumtirdzniecībā,» Dienai izklāsta Konkurences padomes (KP) pārstāve Inita Kabanova un uzsver: «Likums attiecas uz visiem pārtikas mazumtirgotājiem, nevis tikai uz pāris lielākajiem nozares pārstāvjiem, respektīvi, negodīgi un ekspluatējoši attiecībā pret piegādātājiem nedrīkstēs rīkoties neviens mazumtirgotājs. Nepārtikas preču mazumtirdzniecībā jaunais regulējums attieksies uz lielākajiem uzņēmumiem, kā tas bija arī līdz šim.»
KP pārstāve gan atzīst, ka «risku var radīt Saeimas deputātu likumā ietvertais izņēmums, kas likumu var padarīt apejamu, – atsevišķas ekspluatējošas darbības (piemēram, attiecībā uz akcijas atlaidēm un loģistikas izmaksām) nav aizliegtas, ja darījuma puses par tām rakstiski vienojas. Ja piegādātājam neizdevīgas vienošanās, kas neatbilst likuma prasībām, tiek uzspiestas, tad KP var būt grūtāk aizsargāt piegādātāja intereses».
Raksti par tēmu
EM rosina pagarināt samazināto akcīzes nodokli dīzeļdegvielai
Dienas Bizness
Narvesen laiž klajā jaunu privāto preču zīmi CHOP CHOP
Dienas Bizness
EM: Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma ieviešana ir nepieciešama
LETA
EM rosina pagarināt samazināto akcīzes nodokli dīzeļdegvielai
Dienas Bizness
Narvesen laiž klajā jaunu privāto preču zīmi CHOP CHOP
Dienas Bizness
EM: Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma ieviešana ir nepieciešama
LETALTA prezidents Henriks Danusēvičs Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu vērtē visai skeptiski un apgalvo: «Likums pieņemts lielo ražotāju interesēs, bet lielajiem ražotājiem izdevīgi sadarboties ar lielajiem tirdzniecības tīkliem, nevis ar mazajiem un vidējiem tirgotājiem. Turklāt lielajiem ražotājiem ir visas iespējas uzspiest vēlamos sadarbības noteikumus tirgotājiem, jo bez vairāku, Latvijā populāru ražotāju produkcijas veikali nevar iztikt – pircēji šo produkciju pieprasa. Tā ka nav pamata apgalvojumam, ka ikviens tirgotājs uzspiež savus sadarbības noteikumus jebkuram ražotājam, viss atkarīgs no tirgotāja vai ražotāja mēroga un vietas tirgū.»
H. Danusēvičs arī pauž viedokli, ka «lielie ražotāji ir ieinteresēti no tirgus izspiest mazos ražotājus. Rezultātā no tirgus var tikt izspiesti arī mazie tirgotāji, jo tieši mazie ražotāji un mazie tirgotāji bieži sadarbojas. Mazam ražotājam ir sarežģīti ar savu produkciju iekļūt lielveikalu tīklā, bet mazam tirgotājam savukārt nav vienkārši veidot sadarbību ar lielajiem ražotājiem». LTA prezidents arī apgalvo, ka «jaunais likums pasliktina situāciju mazajiem tirgotājiem, jo tiek uzlikts lielāks administratīvais slogs».
Jautāts par to, kuri, viņaprāt, ir lieli mazumtirdzniecības uzņēmumi Latvijas izpratnē, H. Danusēvičs teic, ka par lieliem nozares spēlētājiem var nosaukt tikai divus – Rimi Latvia un Maxima Latvija – un turpina: «Reizēm tiek teikts, ka ir vēl citi lielie tirdzniecības uzņēmumi, un tiek radīts iespaids, ka ikviens, kas iestājas kooperatīvā, uzreiz kļūst par lielu uzņēmumu, tomēr, piemēram, Elvi vai top! nevar uzskatīt par lielu tirdzniecības uzņēmumu, jo nav runa par veikalu tīklu, kam būtu kopīgs īpašnieks vai īpašnieki, bet gan par zīmolu, kas apvieno daudzus uzņēmējus.»
Plašāk lasiet rakstā Pieļauj cenu kāpuma un importa pieauguma riskus ceturtdienas, 11.jūnija laikrakstā Diena (10.,11.lpp.)!
