Būvniecības sektorā Latvijā ir izveidojusies unikāla situācija, kad celtniecības fāzē esošu projektu ir salīdzinoši maz, vienlaikus ir miljardiem eiro neapgūtu ES struktūrfondu atbalstu projektu, kuros nepieciešami nozares pakalpojumi, bet to īstenošanai paredzētais laiks strauji tuvojas beigām.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājs, biedrības Latvijas koka būvniecības klasteris valdes loceklis un CMB uzņēmumu grupas vadītājs Artis Dzirkalis. Viņš norāda, ka būvniecības pakalpojumu nozīmīgākās pasūtītājas ir valsts un pašvaldības, bet to projekti un īstenošanas apjomi būtiski ietekmē visu būvniecības un būvmateriālu ražošanas nozari.
Fragments no intervijas
Kāda ir pašreizējā situācija būvniecībā Latvijā?
Smaga, jo 2024. gads būvniecībā ir bijis viens no smagākajiem neatkarīgās Latvijas laikā pēc 2008.- 2010. gada krīzes. Iespējams, ka cilvēki, kuri ikdienā ir ārpus būvniecības sfēras, šo krīzi nepamanīja atšķirībā no iepriekšējās dižķibeles. Problēmas pamatā ir ne tik daudz Eiropas Centrālās bankas paaugstinātās aizdevumu procentu likmes cīņai ar inflāciju, kas atstāja ietekmi uz privāto investoru vēlmi būvēt jaunas ēkas un veikt esošo renovāciju, bet gan finansējuma neesamība publiskajā sektorā. Būtībā privātajā sektorā ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā ir savdabīgs nogaidīšanas laiks, lai sāktu būvēt dzīvojamās mājas, jo, lai arī aizdevumu procentlikmes ir sarukušas, taču tās joprojām ir salīdzinoši augstas. Ir privātie investori, kuri būvē ražotnes, noliktavas, taču šādu projektu nav daudz.
Protams, ir māju renovācijas un siltināšanas projekti, kā arī tādi valsts mēroga projekti kā Liepājas cietums, Rail Baltica u.tml. Pērn Valmierā sāka, bet šogad, iespējams, arī citās Latvijas pilsētās sāks būvēt zemo īres cenu mājokļus. Tā kā Latvijā būvniecības pakalpojumu nozīmīgākais pasūtītājs ir sabiedriskais sektors — valsts un pašvaldības iestādes -, tad arī to projekti un īstenošanas apjomi būtiski ietekmē visu būvniecības un būvmateriālu ražošanas nozari, kā arī saistīto pakalpojumu sniedzējus. Būtībā 2024. gadā būvniecība dzīvoja uz Covid-19 pandēmijas laika atvēlētajām naudām, kuru apgūšanas termiņš bija pagarināts līdz 2026. gada vidum. Jaunais ES struktūrfondu plānošanas perioda 2021.- 2027. gadam finansējums vēl nav redzams, kaut arī ir jau 2025. gada aprīlis. Pērn pavasarī Latvijas Būvniecības padomē Finanšu ministrijas darbinieki stāstīja, kā 2024. gadā tieši būvniecībā tiks apgūti 1,4 miljardi eiro, un jautāja, vai celtniecības kompāniju vadītāji saprot, ko tas nozīmēs — būs darbaspēka un citu resursu deficīts, bet nozare tajā pašā laikā vairāk darbojās pie normatīvo aktu izmaiņām, kas vienkāršotu procedūras un saīsinātu to pārvarēšanai nepieciešamo termiņu darbaspēka piesaistei no trešajām valstīm. Šķiet, beidzot Latvijā ir pienācis laiks atzīt, ka nav ne zināšanu, ne pieredzes, ne spēju, ne arī kapacitātes pārvaldīt ES atvēlētā līdzfinansējuma izmantošanu, jo īpaši vispārējā būvniecībā.
Visu rakstu lasiet 15.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
