Pamatojumā norādīts, ka tiesneša rīcību advokāts rūpīgi pētījis jau no paša tiesas procesa sākuma un fiksējis vairākkārtēju tiesas nevienlīdzīgu attieksmi pret tiesas procesa dalībniekiem. Summējot fiksētos faktus, advokātam radies iespaids par to, ka tiesas priekšsēdētājam daudz pielaidīgāka attieksme ir pret valsts apsūdzības uzturētājiem un cietušajiem, kas mudinājis advokātu pieļaut tiesas iespējamo ieinteresētību procesa rezultātā, raksta Neatkarīgā.
Advokāts arī vērsa uzmanību uz Jūlija Krūmiņa aizstāves Inetas Malahovskas iepriekš sagatavotajām dokumentu kopijām no krimināllietas materiāliem, kuras kalpoja kā špikeri miljonāram. Pēc advokāta teiktā, tas ļauj izdarīt pieņēmumu, ka aizstāve zinājusi, kādi jautājumi J. Krūmiņam pratināšanā tiks uzdoti. Advokāts arī norādījis – lai arī Kriminālprocesa likuma 55. pants nosaka, ka tiesneša rīcība kriminālprocesā nevar kalpot par pamatu tiesneša noraidīšanai, tomēr jāņem vērā starptautiskās normas, piemēram, Bangaloras principi tiesnešu uzvedībai, pēc kuriem tiesnesim jāatstata sevi no lietas pat tad, ja saprātīgam vērotājam no malas ir pamats teikt, ka tiesnesis simpatizē kādai no pusēm.
Paredzams, ka 29.septembrī tiesa uzklausīs viedokļus par pieteikto noraidījumu B.Geimanam.
