«Dienvidaustrumu pusē mēs esam pamanījuši lielu artilērijas koncentrāciju, tankus un personālu no Centrālajiem un Ziemeļu rajoniem, kā arī reaktīvos mīnmetējus «Grad», kas ir ļoti bīstams ierocis, kuru izmantoja Čečenijā,» stāstīja J. Sergejevs.
«Krievija cenšas savai iespējamai agresijai mēģina piešķirt leģitīmu raksturu, kā tas tika darīts, piemēram, Abhāzijā vai Krimā, kur viņi atbalstīja nelielu separātistu grupu, kas sagrāba varu parlamentā un pēc tam pieņēma lēmumu sarīkot referendumu un pasludināt pussalas neatkarību,» pauda Ukrainas vēstnieks ANO.
Db.lv jau ziņoja, ka Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins (Виталий Чуркин) Krievijas telekanālā Rossija 1 pavēstīja, ka Maskava var izmantot Krievijas Federācijas padomes sniegto atļauju Kremlim izmantot Krievijas armiju Ukrainā. Tāpat viņš norādīja, ka ANO ir sašķelta un nespēj nodrošināt mieru Ukrainā, tādēļ Krievija varētu reģionā ievest savus «miera uzturētājus». Krievijas vēstnieks ANO apgalvoja arī, ka Maskavai ir «starptautiski tiesisks pamats miera uzturētāju» ieviešanai Ukrainā. Viņš piesauca 2008. gada konfliktu Kaukāzā, kad Krievija pielietoja agresiju pret Gruziju, kā ANO statūtu normu par pašaizsardzību piemērošanas piemēru. Jāatgādina, ka rietumvalstis Krievijas agresiju nav atzinušas par tiesisku.