ES fondu atbalsta jomas Latvijā nākamajā plānošanas periodā savukārt vēl netiek definētas, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā aktualizētā Latvijas nacionālā pozīcija par Eiropas Komisijas (EK) publicētajiem Kohēzijas politikas (ES fondu) regulu priekšlikumiem 2014.-2020. gada plānošanas periodam.
Svarīgi, ka Kohēzijas politikas jeb ES fondu plānošanas dokumentu sasaiste ar ES2020 stratēģijas mērķiem tiek definēta vēl pirms plānošanas perioda sākuma, kas nodrošinātu pēc iespējas mazāku nepieciešamību grozīt nacionālos plānošanas dokumentus vēlāk. Tas nodrošinās stabilu ES fondu ieviešanas vidi un sākotnēji uzstādīto mērķu efektīvu sasniegšanu, skaidro FM.
Pozīcijā papildus uzsvērts, ka Latvijai būtiski panākt, lai netiktu palielināts vispārējais administratīvais slogs nacionālajām iestādēm un finansējuma saņēmējiem attiecībā uz projektu ieviešanas uzraudzību un kontroli.
Sākotnējā Latvijas pozīcijā, ko valdība apstiprināja pērn 15. novembrī, noteikts, ka Latvijai nav pieņemams EK priekšlikums noteikt katrai dalībvalstij Kohēzijas politikas griestus 2,5% apmērā no IKP (vienādu visām dalībvalstīm). Pašreizējā plānošanas periodā 2007.-2013. gadam Latvija saņem 3,7% no ekonomikas kopapjoma. Sarunas ar EK par jauno ES plānošanas periodu notiks visu 2012. gadu, bet galīgo vienošanos starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm par faktisko budžeta ietvaru plānots panākt 2012. gada beigās vai 2013. gada sākumā.