«Mēs redzam, ka tieslietu sistēmas neefektīvitāte negatīvi ietekmē Latvijas būvniecības nozares uzņēmumu konkurētspēju. Tā vietā, lai investētu inovatīvās un mūsdienīgās tehnoloģijās, uzņēmumi ir spiesti apjomīgus resursus tērēt juridisku jautājumu skatīšanai. Kā daļēju risinājumu tam redzam būvkomersantu klasifikatora un tipveida līgumu ieviešanu, kas mazinātu strīdu iespējamību, nosakot skaidrus un vienādus kritērijus publiskajos iepirkumos. Tāpat jāstrādā pie nozares ārpus tiesas strīdus izskatīšanas institūcijas. Vienlaikus būtu jādomā arī par efektīvāku un ātrāku strīdu izskatīšanu tiesās,» uzsver Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.
«Nozares uzņēmumu un ekspertu vērtējums par līdz šim valsts pārvaldes īstenotajām aktivitātēm nozares konkurētspējas stiprināšanai atšķiras, proti, eksperti veikto pasākumu efektivitāti vērtē kā viduvēju, savukārt nozares uzņēmumu novērtējums ir negatīvs. Pētījums parāda, ka valdība ir nepietiekami daudz darījusi nozares un nozares uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai, tai skaitā pakalpojumu eksporta jomā. Tas ir nopietns signāls, lai pārskatītu esošo būvniecības politiku un jo īpaši veicamās aktivitātes nozares konkurētspējas stiprināšanai,» uzsver BASE valdes loceklis un pētījuma autors Jānis Butkevičs.
Lai stiprinātu nozares konkurētspēju, kā prioritāri nākamo 12 mēnešu laikā veicamie pasākumi pētījumā minēti – publisko iepirkuma sistēmas sakārtošana, atsakoties no zemākās cenas principa piemērošanas publiskajos iepirkumos, būvniecības regulējumu pārskatīšana, atsakoties no procedūrām, kas uzņēmējiem rada nesamērīgu administratīvo slogu, kā arī ES fondu programmu sākšana un plānveidīga to apguve.
Savukārt kā vidēja termiņa uzdevumi, kas īstenojami trīs līdz piecu gadu laikā, pētījumā identificēti – sakārtota un prognozējama nodokļu sistēmu, tai skaitā uzņēmumu ienākuma nodokļa atbrīvojums reinvestētajai peļņai uzņēmumā, profesionālās izglītības sistēmas pilnveidošana, lai palielinātu kvalificēta darba spēka pieejamību, kā arī jāveic tieslietu sistēmas sakārtošana, padarot to efektīvāku. Vēl viens būtisks uzdevums konkurētspējas stiprināšanai – jāīsteno valsts atbalsts pasākumi nozares pakalpojumu eksportam.
Rīgā strauji attīstās būvniecība pilsētas nomalēs
Rīgā 2025. gadā būvniecības aktivitāte sasniegusi pēdējo gadu augstāko līmeni, skaidri iezīmējot jaunu Rīgas attīstības tendenci - pilsētas centrālajā un rietumu daļā dominē vēsturiskās apbūves atjaunošana, savukārt pilsētas nomalēs attīstās jaunas dzīvojamās teritorijas, informē Rīgas dome.
Pērn Rīgā ekspluatācijā nodotas 813 ēkas, no kurām 366 ir jaunbūves. Jaunu ēku būvniecība galvenokārt notiek Rīgas nomalēs, kur dominē privātmāju apbūve, īpaši izceļoties Dārziņiem. Savukārt Āgenskalnā, Ķīpsalā, Vecpilsētā, Centrā, Avotos, Teikā un arī Latgales apkaimes ziemeļu daļā izteikti tiek veikta ēku atjaunošana vai pārbūve. Atsevišķās teritorijās aktīvi tiek veikta arī ēku nojaukšana - 2025. gadā tā visvairāk notikusi Dārziņos, Dārzciemā un Zolitūdē, iezīmējot teritoriju attīstības potenciālu nākotnē.
