Latvijā darbinieki saņem par 6% lielākas algas nekā Lietuvā, savukārt Igaunijā strādājošie nopelna par 11% vairāk nekā Latvijā, secināts globālā vadības konsultāciju uzņēmuma Hay Group pētījumā. Analizējot 524 Baltijas organizāciju atalgojuma datus, noskaidrots, ka zemāko algu saņem strādnieki Lietuvā, bet vadītāju līmenī šajā valstī ir visaugstākās algas. Igaunijā lielākas algas ir strādniekiem, bet speciālistu un vadītāju līmenī atšķirība nav tik liela.Saskaņā ar pētījumu augstāks darbinieku atalgojums Igaunijā ir skaidrojams ar vairākiem faktoriem: krīzē tur tikai neliels skaits uzņēmumu pieņēma lēmumu samazināt saviem darbiniekiem algas. 2010. gadā Latvijas un Lietuvas uzņēmumi turpināja algas samazināt, Igaunijā tās pat nedaudz pieauga. Pēdējos divos gados algas Igaunijā augušas vēl straujāk, turklāt darbinieki saņēma arī prēmijas. Tās izmaksātas vidēji 10,5% apmērā no gada pamatalgas, Latvijā – 8,1%, Lietuvā 8,4%. Igaunijai bijuši nopietni ārējie faktori, lai pagājušajā gadā palielinātu atalgojumu. 2011. gadā inflācija Igaunijā bija lielāka nekā Lietuvā un Latvijā, tādējādi bija grūtāk pretoties darbinieku gaidām par algu paaugstināšanu. Igaunijas ekonomika ir arī pieaugusi straujāk ES.Minētie faktori nav vienīgie iemesli algu kāpumam Igaunijā. Baltijas valstu iedzīvotāju patēriņa paradumu un gaidu analīze demonstrē, ka igauņi ne tikai vēlas kompensēt inflācijas dēļ zaudēto pirktspēju, bet turpināt uzlabot savas dzīves kvalitāti, kā to bija pieraduši darīt pirms krīzes. Tikmēr lietuvieši un latvieši pretēji – samierinājušies ar izmaiņām pirktspējas un labklājības līmenī. Būtisks ir arī psiholoģiskais aspekts. «Ir normāli, ka cilvēki savu dzīves līmeni salīdzina ar dzīvi kaimiņu valstīs. Aplūkojot kaimiņus, mums un lietuviešiem nav īpaši daudz, par ko apskaust kaimiņus. Taču igauņi salīdzina sevi ar Somiju, kur algas ir lielākas,» tā Hay Group atalgojuma pētījuma vadītāja Līga Rode.Saskaņā ar pētījumu algu pārskatīšanas plāni uzņēmumos atšķiras: 71% Latvijas uzņēmumu plāno palielināt algas, Lietuvā – 67% un Igaunijā – 86%. Organizāciju vadītājiem un atalgojuma speciālistiem, kuri atbild par darbinieku atalgojuma vadību visās trīs Baltijas valstīs, minētās atalgojuma atšķirības būs liels izaicinājums, pārliecināta ir L. Rode. Viņa uzskata, ka uzņēmumiem Baltijas valstīs ir salīdzinoši neliela pieredze atalgojuma vadībā. Algu pārskatīšana notiek, balstoties uz viedokļiem un nojautām un sekojot citu tirgus spēlētāju rīcībai. Rietumeiropas un ASV kompānijas jau sen esot iemācījušās dzīvot ar 2–3% algu budžetu pieaugumu. Līdz ar krīzes ieviestajām korekcijām arī Latvijā algu budžeti tiek vairāk kontrolēti un prasmīgāk vadīti. Šī ir jauna pieredze mūsu valstīs, un darba devējiem un darbiniekiem būs jāsastopas ar to arī nākotnē.Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
