Pašlaik iedzīvotāji darbaspējas vecumā (15-64 gadi) veido 67,1%, bet līdz 2030.gadam to īpatsvars samazināsies līdz 64%, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) veiktais pētījums. Tādējādi šo iedzīvotāju skaits saruks par 4,6%.
Savukārt iedzīvotāju īpatsvars virs 65 gadiem pieaugs no pašreizējiem 18% līdz 23%, kā rezultātā pieaugs demogrāfiskās slodzes līmenis. Darbaspēka vecuma struktūras analīze liecina, ka novecošanās ietekme galvenokārt skar zemākas kvalifikācijas profesiju grupas ar atbilstoši zemāku atalgojuma līmeni. Jauniešu zemā motivācija palikt laukos ir saistīta ar salīdzinoši smagiem darba apstākļiem, kā arī neattīstīto transporta un sociālo infrastruktūru, norāda EM.
Latvijā profesionālo mobilitāti ietekmē un arī nākotnē ietekmēs migrācijas tendences, līdztekus tautsaimniecības attīstības tendencēm. Pēc pētījuma autoru aprēķiniem, laika periodā no 2002.gada 1.ceturkšņa līdz 2010.gada 4.ceturksnim profesionālai mobilitātei gada laikā vidēji bija pakļauti 5,8% nodarbināto personu jeb 59,6 tūkstoši cilvēku. Pēc pētījumā aptaujāto ekspertu vērtējuma, profesionālās mobilitātes dzinējspēks un nozīmīgs ietekmējošais faktors visās nozarēs Latvijā ir atalgojuma līmenis, sociālais nodrošinājums un darba vide. Pēc nozaru ekspertu viedokļa, tautsaimniecībā vairumā nozaru augstās kvalifikācijas personāls nav izteikti mobils – tas strādā uzņēmumos ilgstoši, dažkārt visu mūžu. Turpretī mazkvalificētais darbaspēks ir plūstošs un augsti mainīgs visās tautsaimniecības nozarēs.
Pētījuma rezultātā sagatavoti priekšlikumi, lai nodrošinātu koordinētu darbu starp valsts institūcijām nodokļu politikas, veselības aprūpes, labklājības un izglītības jomās, kas ļautu sekmīgāk risināt izveidojušos izaicinājumus saistībā ar darba tirgus dinamisko attīstību, sabiedrības novecošanās problēmām un efektīvu strādājošo profesionālo mobilitāti.
Ekonomiskās politikas plānošanas procesā jāatbalsta investīcijas un jaunu darbavietu radīšana reģionos, sevišķi vāji attīstītajos, lai mazinātu darbaspēka emigrācijas plūsmas, norāda EM.
Lai tiktu sagatavoti vairāk speciālisti nākotnes darba tirgus vajadzībām, būtu aktīvāk jāatbalsta darba tirgum nepieciešamās izglītības programmas ne tikai formāli sadalot budžeta vietas, bet arī, nodrošinot attiecīgo studiju virzienus ar papildus finanšu līdzekļiem, studiju infrastruktūras modernizācijai, ārvalstu mācību spēku piesaistei, studentu apmaiņai, praksei, jāattīsta profesionālās izglītības sistēma gan vidējā, gan augstākā līmenī, nodrošinot investīcijas infrastruktūrā, satura attīstību, profesionālās izglītības prestiža palielināšanu, kā arī lielāku darba devēju iesaisti.
Tāpat būtiski nodrošināt efektīvu ES fondu līdzekļu izmantošanu, lai veicinātu profesionālās izglītības sistēmas attīstību, nodarbināto kvalifikācijas paaugstināšanu un bezdarbnieku iesaistīšanu darba tirgū. Darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma atbilstībai būtiska ir aktīva darba devēju iesaiste gan plānošanas dokumentu izstrādē, gan speciālistu sagatavošanas procesā, tai skaitā prakses vietu nodrošināšanā.
Lielāka uzmanība būtu jāpievērš arī jauno ģimeņu atbalsta un demogrāfiskās situācijas uzlabošanas pasākumiem, diferencējot pabalstu lielumu atkarībā no bērnu skaita, uzlabojot pirmskolas un citu izglītības iestāžu pieejamību, kā arī profilaktiskajiem veselības aprūpes pasākumiem, kas veicinātu veselīgu dzīves gadu pieaugumu.
Tāpat ir jāsabalansē reģionu attīstība, veidojot spēcīgus reģionālos centrus, kur tiek koncentrēti līdzekļi un piedāvāti dažāda veida atvieglojumi uzņēmējiem, lai radītu interesi un jaunas darbavietas, norāda EM.
Ekspertu aptaujās bijuši arī priekšlikumi nacionāla līmeņa ekonomiskās politikas veidotājiem: veicināt minimālās algas pieaugumu strādājošiem, izvērtēt nodokļu politiku, veidot stabilu ekonomiskās attīstības klimatu.
Tāpat jāturpina darbs pie re-emigrācijas plāna īstenošanas, uzturot saikni ar emigrējušajiem Latvijas valsts piederīgajiem, lai demonstrētu, ka tie valstij ir svarīgi un vajadzīgi, kas nepieciešams, lai piesaistītu tos atpakaļ, kā arī veidotu sadarbību attālināti, izmantojot to potenciālu Latvijas labā.
Laika posmā no 2011.gada jūlija līdz 2013.gada augustam pēc EM pasūtījuma veikti trīs nozīmīgi pētījumi darba tirgus jomā - pētījums par nākotnē pieprasītākām prasmēm Latvijā; pētījums par iedzīvotāju novecošanās ietekmi uz nākotnes prasmju piedāvājumu Latvijā un pētījums par darbaspēka daudzveidība un pieejamība.
