Salīdzinot datus par parādnieku skaita un parādu apjoma izmaiņām, konstatēts, ka būtiski pieaug nevis nemaksātāju skaits, bet esošo nemaksātāju parādi. Turklāt bezdarbs parādu apjomus neietekmējot.
Par to liecina Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojums par situāciju saistībā ar siltumapgādes pakalpojumiem.
Šādu secinājumu pētījuma autori izdarījuši, jo daļā pašvaldību, saglabājoties nemainīgam parādnieku skaitam vai arī šim skaitam samazinoties, palielinājies parādu apjoms. Šobrīd vidējais parādnieks par siltumenerģiju nav nomaksājis 243.7 latus, kas saskaņā ar EM aprēķiniem ir vidēji sešu mēnešu maksājumi.
Viens no faktoriem, kas mazinot maksājumu disciplīnu, ir kontroles un uzraudzības trūkums par maksājumu apjomu. Proti, tiek pieļauta situācija, ka parāds veidojies vairāku gadu garumā - salīdzinoši maz tiek celtas prasības par attiecīgo parādu piedziņu, un ir pašvaldības, kurās pret parādniekiem prasības tiesā vispār nav celtas.
Parādu piedziņas process kā līdzeklis maksājumu atgūšanai lielajās pilsētās tiekot izmantos mazāk nekā 10% gadījumu. Savukārt mazajās pašvaldībās šis rādītājs ir mazliet lielāks – 12 %.
Pētījumā arī konstatēts, ka parādnieku skaita pieaugums procentuāli ievērojami pārsniedz tarifu vidējo pieaugumu Latvijā. Pētījuma autori secinājuši, ka tarifu pieaugums ir tikai viens no faktoriem, kas var ietekmēt parādnieku skaitu un parādu apjoma pieaugumu. Otrs parāda apjomu pieaugumu veicinošs faktors var būt bezdarba līmenis un vidējās darba algas izmaiņas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes apkopoto informāciju, strādājošo vidējā darba samaksa 2010.gada 1.pusgadā, salīdzinot ar 2008.gadu ir samazinājusies par attiecīgi 8,6% (bruto) un 10,9% (neto), turklāt būtiski ir palielinājies bezdarba līmenis. Ja 2008.gada oktobrī bez darba bija 5,65% iedzīvotāju, tad 2010.gada augustā jau 15% iedzīvotāju.
Tomēr izlases veidā analizējot datus par tarifu izmaiņu, parādnieku un bezdarba ietekmi uz parāda apmēru, nav saskatāmas kopsakarības. Atsevišķās pašvaldībās, saglabājoties nemainīgam tarifam un vienlaikus samazinoties parādnieku skaitam, pieaug parāda apmērs, savukārt citās nemainoties, tarifam un samazinoties bezdarba līmenim, joprojām turpina pieaugt parādnieku skaits un parādu apjoms.